"Laupītāji ir pusaudži"

"Aftonbladet"

— 2000.07.25.

Jauns trauksmes pilns ziņojums: noziedznieki kļūst aizvien jaunāki.

Desmitā daļa cilvēku aplaupītāju ir jaunāki par 15 gadiem, un tāpēc viņus nav iespējams iesūdzēt tiesā. Tikai dažos gados viņu skaits ir divkāršojies, redzams jaunā pētījumā.

Jauniešiem nav jāatlīdzina upuriem nodarītie zaudējumi, jo viņu identitāte saskaņā ar likumu pašlaik tiek turēta slepenībā.

Stokholmas lēņa kriminālpolicija ir pārbaudījusi pēdējos gados lēnī notikušās personu aplaupīšanas. Nupat pabeigtajā ziņojumā redzams, ka policijā pieteikto aplaupīšanu skaits pagājušajā gadā ir pamatīgi palielinājies. Lielākā laupītāju daļa ir skolas vecuma zēni.

"Laupīšana tiek uzskatīta par brašu rīcību. Visbrutālākie likumpārkāpēji kļūst par paraugu citiem", teica policijas pārstāvis Oke Sundgrēns.

Pagājušajā gadā 58% aizdomās turēto laupītāju bija 15 — 20 gadu veci, bet 12% bija jaunāki par 15 gadiem.

Vairāk nekā desmitā daļa laupītāju tātad nav pilngadīgi, lai varētu tikt sodīti, un viņus nav iespējams tiesāt.

"Cilvēku apzagšana ir kļuvusi par jauniešu noziegumu", teica kriminālinspektors Peters Ogrēns, kas Stokholmas policijas jaunatnes nodaļā izmeklē laupīšanas.

"Tas ir nopietni, bet mēs neesam pārsteigti. Šis ir rezultāts tam, ka tiek samazināts brīvā laika pavadīšanas laukumu skaits, skolu klasēs tiek palielināts skolēnu skaits un tā tālāk. Jaunieši klīst apkārt, un neviens viņiem neaizrāda."

Peters Ogrēns uzskata, ka cilvēku aplaupīšana bieži vien ir neveiksmīgas integrācijas politikas rezultāts.

"Jauns zēns nelaupa, lai tiktu pie mobilā tālruņa, bet gan lai izceltos citu acīs. Daudzi likumpārkāpēji ir ieceļotāju izcelsmes puiši, kuru pašcieņa ir zemāka nekā zviedriem un kuri jūtas izstumti no sabiedrības", viņš teica.

"Mums jāizvirza augstākas prasības vai nu vecākiem un skolotājiem un jādod viņiem pareizie instrumenti, vai jāļauj, lai audzināšanu uzņemas sabiedrība. Sodāmības vecuma pazemināšana tomēr varētu tikt uzskatīta par sakāvi."

Kad noziegumu izdara 15 gadu vecumu nesasniedzis jaunietis, izmeklēšana automātiski tiek pārtraukta, un šo lietu pārņem sociālo lietu pārvalde. Ja upuris vēlas saņemt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem, tad viņam pašam pašvaldības tiesā ir jāiesniedz pieteikums pret laupītāju, taču upuris no policijas nevar uzzināt, kas ir laupītājs.

Atbilstoši slepenības likumam 9:17, ko Riksdāgs pagājušajā gadā padarīja stingrāku, atceltas izmeklēšanas gadījumā policija nedrīkst darīt zināmu aizdomās turētās personas vārdu, jo tā šādā gadījumā var ciest.

"Likumā šī ir acīmredzama nepilnība", Peters Ogrēns teica.

Vairāk nekā puse laupīšanu notiek nedēļas nogalēs. Laupītāji dod priekšroku rīkoties no pulksten desmitiem vakarā līdz diviem naktī. Parastākais viņu laupījums ir pārvietojamie tālruņi, skaidra nauda un kabatas portfeļi.

Lēņa kriminālpolicijas ziņojumā minētas arī tās vietas Stokholmā, kur visbiežāk notiek cilvēku aplaupīšana — iekšpilsēta, metro stacijas un tirgus.

"Pavisam vienkārši — tās ir vietas, kur mēdz pulcēties daudz jauniešu", Oke Sundgrēns norādīja.

Aizdomās turēto likumpārkāpēju īpatsvars

Andreass Harne