Rīgas Fondu biržas noteikumi

Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos

Apstiprināti Rīgas Fondu biržas padomes sēdē 2004.gada 31.augustā

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Noteikumu piemērošana

1.1. Rīgas Fondu biržas (turpmāk — Birža) noteikumi “Par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecību biržas regulētajos tirgos” (turpmāk — Noteikumi) nosaka prasības finanšu instrumentu iekļaušanai un tirdzniecības uzsākšanai Biržas regulētajos tirgos, prasības emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iekļauti Biržas regulētajos tirgos, finanšu instrumentu izslēgšanu no Biržas regulētājiem tirgiem un kārtību, kādā Birža veic emitentu uzraudzību.

1.2. Šie Noteikumi ir izstrādāti saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu (turpmāk — FITL).

2. Noteikumos lietotie termini

2.1. Birža un regulētais tirgus

2.1.1. Birža ir kapitālsabiedrība, kas organizē regulēto tirgu.

2.1.2. Regulētais tirgus ir organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu.

2.1.3. Birža izstrādā un piemēro šos Noteikumus, lai nodrošinātu regulētu un atklātu finanšu instrumentu tirgu, ievērojot ieguldītāju interešu aizsardzību.

2.1.4. Tirgus vērtība jeb kapitalizācija tiek noteikta, reizinot emitenta visu akciju skaitu ar šo akciju cenu.

2.1.5. Biržas saraksti ir Biržas organizētie finanšu instrumentu regulētie tirgi, kuriem ir noteiktas vienotas prasības emitentiem un finanšu instrumenti, kuri tiek iekļauti un tirgoti attiecīgajā regulētajā tirgū.

2.2. Kotētie finanšu instrumenti

2.2.1. Kotētie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kas ir iekļauti Biržas sarakstos un ar kuriem notiek tirdzniecība Biržas sarakstos.

2.2.2. Kotēto finanšu instrumentu emitentiem ir pienākums ievērot šo Noteikumu prasības visu tā emitēto finanšu instrumentu kotēšanās laiku.

2.3. Biržas sarakstos iekļaujamie finanšu instrumenti

2.3.1. Biržas sarakstos var iekļaut šādus finanšu instrumentus (turpmāk arī — vērtspapīri):

1) akcijas vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā;

2) obligācijas un citus parāda vērtspapīrus (tajā skaitā ķīlu zīmes, parādzīmes, īstermiņa un ilgtermiņa obligācijas un citus vērtspapīrus, kuri apliecina īpašnieka tiesības saņemt vērtspapīra nominālvērtību un procentu maksājumus);

3) citus tirgojamus vērtspapīrus, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties 1. un 2.apakšpunktā minētos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā;

4) akciju sertifikātus — vērtspapīrus, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod to ieguvējiem tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības;

5) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citus pārvedamus vērtspapīrus, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai citos līdzīgos kopējo ieguldījumu uzņēmumos (turpmāk — ieguldījumu apliecības);

6) naudas tirgus instrumentus — īstermiņa parāda instrumentus (parādzīmes, noguldījumu sertifikātus, komercsabiedrību emitētus īstermiņa parāda instrumentus) un citus instrumentus, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

7) atvasinātus finanšu instrumentus;

8) citus finanšu instrumentus, ko saskaņā ar FITL var iekļaut un tirgot regulētos tirgos.

2.4. Finanšu instrumentu emitents

Finanšu instrumentu emitents (turpmāk — Emitents) ir persona, kuras emitētie finanšu instrumenti ir iekļauti kādā no Biržas sarakstiem. Emitentam jābūt reģistrētam, un tā darbībām jāatbilst Emitentam piemērojamo tiesību aktu kopumam, Emitenta statūtiem un šiem Noteikumiem.

2.5. Regulētā tirgus dalībnieku pienākumi

Personām, kuras darbojas Biržas regulētajā tirgū ir pienākums savā darbībā ievērot FITL, šos un citus Biržas noteikumus, Biržas valdes apstiprinātās kārtības un rekomendācijas, kā arī savā darbībā vadīties no regulētā tirgus labās prakses un ētikas principiem.

3. Noteikumu pieņemšana un piemērošana

3.1. Noteikumi un grozījumi tajos

3.1.1. Noteikumus un grozījumus tajos izstrādā Birža.

3.1.2. Noteikumi un grozījumi tajos pirms to apstiprināšanas tiek iesniegti Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (turpmāk — FKTK) atzinuma sniegšanai. Ja FKTK atzinums nesatur iebildumus, Birža drīkst pieņemt lēmumu par Noteikumu apstiprināšanu. Noteikumus apstiprina Biržas padome.

3.1.3. Noteikumi un grozījumi tajos stājas spēkā FITL noteiktajā kārtībā. Noteikumus un grozījumus tajos Birža vismaz vienu dienu pirms to spēkā stāšanās ievieto savā mājaslapā internetā.

3.1.4. Biržas valdei ir tiesības izstrādāt un apstiprināt dokumentus, kuros ir sniegtas rekomendācijas vai ieteikumi, detalizēti aprakstīta kārtība atsevišķu šajos Noteikumos noteikto vispārīgo noteikumu piemērošanai un izpildei.

3.2. Vienlīdzīga attieksme

3.2.1. Šos Noteikumus un Biržas pakalpojumu maksas piemēro vienlīdzīgi visiem Emitentiem un personām, kas ir iesniegušas Kotēšanas pieteikumu.

3.2.2. Biržas padomei ir tiesības piemērot izņēmumus šajos Noteikumos minētajos gadījumos.

4. Informācijas atklāšana un izmantošana

4.1. Biržas pienākums nodrošināt informācijas publisku pieejamību

4.1.1. Biržai ir pienākums nekavējoties publicēt informāciju, ko Emitents Biržai ir sniedzis saskaņā ar šo Noteikumu 3. nodaļas “Prasības emitentiem” prasībām un kas var ietekmēt finanšu instrumenta cenu vai finanšu instrumenta Emitenta spējas pienācīgi izpildīt no finanšu instrumenta izrietošās saistības (turpmāk — būtiska informācija).

4.1.2. Ja Emitents šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā nav publiski atklājis šo Noteikumu 4.1.1. punktā minēto informāciju, bet būtisko informāciju Birža no Emitenta ir saņēmusi citā rakstiskā veidā, Biržai ir pienākums nekavējoties izpaust šo informāciju, publicējot to Biržas tirdzniecības sistēmā un mājaslapā internetā (turpmāk abas kopā — Biržas informācijas sistēma).

4.2. Aizliegums izmantot iekšējo informāciju

4.2.1. Biržai un tās darbiniekiem, kam, izpildot savus darba pienākumus, jebkurā veidā ir pieeja informācijai, kuru Emitents ir paziņojis Biržai, ir jāievēro konfidencialitāte līdz brīdim, kamēr šī informācija tiek publiski atklāta šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā.

4.2.2. Noteikumu 4.2.1. punktā minēto informāciju drīkst izpaust tikai tad, ja pienākums vai tiesības izpaust šādu informāciju izriet no tiesību aktiem, tiesas sprieduma vai šiem Noteikumiem.

II. KOTĒŠANAS NOTEIKUMI

5. Vispārīgie jautājumi

5.1. Kotēšanas noteikumu darbības joma

5.1.1. Šajā nodaļā ir noteiktas prasības finanšu instrumentu iekļaušanai un finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšanai Biržas sarakstos, kā arī prasības emitentiem, kas vēlas uzsākt finanšu instrumentu kotēšanu Biržas sarakstos.

5.1.2. Tirdzniecību ar Biržas sarakstos iekļautajiem finanšu instrumentiem var apturēt vai finanšu instrumentus izslēgt no Biržas sarakstiem šajā nodaļā un Noteikumu sadaļas “Uzraudzība” noteiktajos gadījumos un kārtībā. Emitentam ir jāievēro šīs nodaļas un Noteikumu sadaļas “Prasības emitentiem” noteikumi un prasības.

5.2. Biržas sarakstu struktūra

Finanšu instrumentus var iekļaut un tirgot šādos Biržas izveidotajos sarakstos:

5.2.1. Oficiālajā sarakstā;

5.2.2. Otrajā sarakstā;

5.2.3. Parāda vērtspapīru sarakstā;

5.2.4. Ieguldījumu fondu sarakstā;

5.2.5. Brīvajā sarakstā.

6. Kotēšanas uzsākšana

6.1. Vispārējie jautājumi

6.1.1. Kotēšana ir finanšu instrumentu iekļaušana Biržas sarakstos un tirdzniecība ar tiem.

6.1.2. Kotēšanas uzsākšanas procedūra ir pasākumu kopums, ko veicot tiek izvērtēta kotēšanai pieteikto finanšu instrumentu un tā emitenta atbilstība šajos Noteikumos noteiktajām prasībām.

6.1.3. Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecības uzsākšanu Biržas sarakstos pieņem Biržas valde.

6.1.4. Kotēšanas uzsākšanas procedūra sākas ar brīdi, kad Emitents ir iesniedzis Biržai pieteikumu par tā emitēto finanšu instrumentu iekļaušanu un tirdzniecības uzsākšanu Biržas sarakstos (turpmāk — Kotēšanas pieteikums).

6.1.5. Biržai ir tiesības publicēt informāciju par kotēšanas procedūras uzsākšanu Biržas mājaslapā internetā.

6.1.6. Biržas valdei ir tiesības noteikt emitentam pienākumu kotēšanas uzsākšanas procedūras laikā pilnībā ievērot šo Noteikumu 3. nodaļas “Prasības emitentiem” prasības.

6.1.7. Kotēšanas uzsākšanas procedūra noslēdzas:

1) ar Biržas valdes lēmumu par kotēšanas uzsākšanu vai

2) ar Biržas valdes lēmumu par atteikumu uzsākt kotēšanu, vai

3) ar Emitenta iesniegumu par Kotēšanas pieteikuma atsaukšanu, vai,

4) izpildoties šo Noteikumu 6.2.2. punkta nosacījumiem, saskaņā ar kuriem Kotēšanas pieteikums ir uzskatāms par noraidītu.

6.2. Lēmums par kotēšanu

6.2.1. Biržas Valde pieņem lēmumu par kotēšanas uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kotēšanu 10 dienu laikā no dienas, kad Emitents ir iesniedzis Biržai Kotēšanas pieteikumu un šajos Noteikumos noteiktos dokumentus. Ja Birža no Emitenta ir pieprasījusi papildu informāciju, Kotēšanas pieteikuma izskatīšanas termiņš sākas no pieprasītās informācijas iesniegšanas dienas Biržai.

6.2.2. Ja Emitents neiesniedz Biržas valdes pieprasīto informāciju noteiktajos termiņos un Biržas valde šī iemesla dēļ nevar pieņemt lēmumu šo Noteikumu 6.2.1. punktā minētajos termiņos, Kotēšanas pieteikums ir uzskatāms par noraidītu.

6.2.3. Ja lēmumā par kotēšanas uzsākšanu nav noteikts citādi, kotēšanai pieteikto finanšu instrumentu pirmā kotēšanas diena ir sestā (6) tirdzniecības diena no lēmuma par kotēšanas uzsākšanu pieņemšanas dienas (to ieskaitot), izņemot gadījumus, ja nav izpildīti šo Noteikumu 6.8. punktā minētie nosacījumi.

6.2.4. Biržas valde lēmumā par kotēšanas uzsākšanu vai par atteikumu uzsākt kotēšanu norāda šajos Noteikumos noteiktos nosacījumus un prasības, uz kuriem pamatojoties lēmums ir pieņemts.

6.2.5. Biržas valdei ir tiesības atteikt kotēšanu Biržas sarakstos arī gadījumā, kad Emitents un tā emitētie finanšu instrumenti atbilst šiem Noteikumiem, bet Biržas valde, izvērtējot Emitenta finansiālo stāvokli, pozīciju tirgū, klientu struktūru, izaugsmes potenciālu, darbības jomu, reputāciju, nākotnes plānus un citus būtiskus faktorus, kas ir svarīgi Emitenta saimnieciskās darbības novērtēšanai, secina, ka finanšu instrumentu iekļaušana Biržas sarakstos var negatīvi ietekmēt regulētā tirgus atbilstošu darbību un kaitēt ieguldītāju interesēm.

6.2.6. Biržas valdei nolūkā nodrošināt finanšu instrumentu pietiekamu likviditāti ir tiesības pieprasīt Emitentam, kas ir iesniedzis Kotēšanas pieteikumu, noslēgt līgumu ar Biržas biedru par tirgus uzturēšanu Emitenta finanšu instrumentiem.

6.3. Pirmais lēmums par kotēšanas uzsākšanu

6.3.1. Pirmais lēmums par kotēšanas uzsākšanu ir lēmums, kura pieņemšanas brīdī Biržas sarakstos netiek kotēts neviens no Emitenta emitētajiem finanšu instrumentiem.

6.3.2. Ja pirmais Emitenta Kotēšanas pieteikums ir noraidīts, Emitentam ir tiesības atkārtoti iesniegt Kotēšanas pieteikumu ne ātrāk kā pēc sešiem (6) mēnešiem no iepriekšējā Kotēšanas pieteikuma noraidījuma. Pamatojoties uz Emitenta iesniegumu, Biržas valdei ir tiesības šo termiņu saīsināt.

6.4. Papildu lēmums par kotēšanas uzsākšanu

6.4.1. Papildu lēmums par kotēšanas uzsākšanu ir lēmums, kura pieņemšanas brīdī Biržas sarakstos tiek kotēts kāds no Emitenta emitētajiem finanšu instrumentiem.

6.4.2. Ja Biržas valde ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Emitenta pieteikumu par papildu finanšu instrumentu kotēšanu, tai ir tiesības apturēt visu Emitenta tā paša veida un kategorijas finanšu instrumentu kotēšanu, pamatojoties uz šo Noteikumu 17.2. punktu.

6.5. Lēmums par kotēšanas uzsākšanu ar nosacījumu

6.5.1. Biržas valdei ir tiesības pieņemt lēmumu par kotēšanas uzsākšanu arī gadījumos, kad Emitents, kas piesakās uz kotēšanu, vai viņa emitētie finanšu instrumenti Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas brīdī neatbilst šo Noteikumu prasībām, taču Biržas valde uzskata, ka Emitents un Emitenta emitētie finanšu instrumenti atbildīs šajos Noteikumos emitentam un finanšu instrumentiem noteiktajām prasībām pēc finanšu instrumentu sākotnējās izvietošanas, publiskā piedāvājuma izteikšanas vai citām darbībām, kas tiks veiktas pēc lēmuma par kotēšanu pieņemšanas, taču pirms šajos Noteikumos noteiktā termiņa. Birža šajā lēmumā nosaka nosacījumus, kuri Emitentam ir jāizpilda, kā arī šo nosacījumu izpildes termiņu.

6.5.2. Ja Biržas valde ir pieņēmusi lēmumu par kotēšanas uzsākšanu ar nosacījumu, tad attiecīgo finanšu instrumentu kotēšanu var uzsākt tad, kad Emitents ir izpildījis visus lēmumā par kotēšanas uzsākšanu minētos nosacījumus un kad Emitents un viņa emitētie finanšu instrumenti atbilst šo Noteikumu prasībām.

6.5.3. Emitenta pienākums ir nekavējoties pēc lēmumā ietverto nosacījumu izpildes iesniegt Biržai ziņojumu, kas satur informāciju par nosacījumu izpildi.

6.5.4. Ja Emitents nav izpildījis visus lēmumā iekļautos nosacījumus Biržas valdes noteiktajā termiņā vai ja Emitents vai tā emitētie finanšu instrumenti neatbilst šo Noteikumu prasībām, kā arī ja Biržai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka finanšu instrumentu sākotnējās izvietošanas, publiskā piedāvājuma vai citu darbību laikā tika pārkāptas tiesību aktu prasības vai emisijas noteikumi, Biržas valde var atkārtoti izskatīt Kotēšanas pieteikumu.

6.5.5. Ja Biržas valde, ievērojot šo Noteikumu 6.5. punkta nosacījumus, atkārtoti izskata jautājumu par Emitenta finanšu instrumentu kotēšanas uzsākšanu, tai ir tiesības:

1) uzskatīt nosacījumus par izpildītiem vai

2) piešķirt Emitentam papildus termiņu nosacījumu izpildei, vai

3) anulēt lēmumu par kotēšanas uzsākšanu ar nosacījumu.

6.6. Lēmuma paziņošana un tirdzniecības uzsākšana

6.6.1. Birža pēc Biržas valdes lēmuma par kotēšanas uzsākšanu pieņemšanas nekavējoties nosūta rakstisku paziņojumu par pieņemto lēmumu Emitentam, FKTK un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

6.6.2. Birža informāciju par pieņemto lēmumu nekavējoties ievieto Biržas mājaslapā internetā.

6.7. Lēmuma apstrīdēšana

Ja Biržas valde ir pieņēmusi lēmumu par atteikumu uzsākt kotēšanu, Emitentam ir tiesības pārsūdzēt Biržas valdes lēmumu FKTK trīsdesmit (30) dienu laikā no dienas, kad Emitents saņēmis attiecīgo lēmumu vai pēc šo Noteikumu 6.2.1. punktā minētā termiņa beigām.

6.8. Kotēšanas līgums

Emitentam ir pienākums piecu (5) tirdzniecības dienu laikā no lēmuma par kotēšanas uzsākšanu pieņemšanas dienas parakstīt Kotēšanas līgumu, kas arī nosaka Emitenta pienākumus ievērot šos Noteikumus. Birža neuzsāk tirdzniecību ar Emitenta finanšu instrumentiem, kamēr nav noslēgts Kotēšanas līgums.

7. Kotēšanas uzsākšanai iesniedzamie dokumenti

7.1. Kotēšanas pieteikums

7.1.1. Emitents, kas vēlas kotēt savus finanšu instrumentus kādā no Biržas sarakstiem, iesniedz Biržai Kotēšanas pieteikumu, kuram pievieno šo Noteikumu 7.3. punktā minētos dokumentus.

7.1.2. Kotēšanas pieteikums nav jāiesniedz, ja Emitents palielina savu akciju kapitālu, izlaižot tāda paša veida un kategorijas akcijas vai prēmijakcijas, kas jau tiek tirgotas Biržā, vai izlaižot konvertējamas obligācijas saistībā ar šīm akcijām, ja Biržas valde nenolemj citādi.

7.1.3. Kotēšanas pieteikums attiecas uz visiem viena Emitenta emitētajiem vai emitējamiem viena veida un kategorijas finanšu instrumentiem, kuros ir nostiprinātas vienas un tās pašas tiesības, ja šādi finanšu instrumenti nav iekļauti Biržas sarakstos.

7.2. Kotēšanas pieteikuma saturs

Emitents Kotēšanas pieteikumu sagatavo atbilstoši Biržas valdes apstiprinātajam paraugam, norādot tajā Biržas valdes noteikto informāciju.

7.3. Kotēšanas pieteikumam pievienojamie dokumenti

7.3.1. Kotēšanas pieteikumam ir jāpievieno šajā sadaļā atbilstošajam finanšu instrumentu veidam noteiktie dokumenti.

7.3.2. Ja Kotēšanas pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi, tam ir jāpievieno apņemšanās noslēgt Kotēšanas līgumu ar Biržu, kā noteikts šo Noteikumu 6.8. punktā.

7.3.3. Ja Kotēšanas pieteikums tiek iesniegts pirmo reizi par akcijām vai komercsabiedrības parāda vērtspapīriem, Kotēšanas pieteikumam papildus ir jāpievieno šādi dokumenti:

1) Emitenta valdes ziņojums par emitenta saimnieciskās darbības plāniem pašreizējā un vismaz nākamajā pārskata periodā;

2) gadījumā, ja Emitentam ir mātes uzņēmums, Emitenta mātes uzņēmuma lēmums un paša Emitenta lēmums par to, ka Emitentam kā koncernā ietilpstošam uzņēmuma nav un nebūs pienākums veikt maksājumus savam mātes uzņēmumam;

3) gadījumā, ja Emitentam ir mātes uzņēmums, Emitenta mātes uzņēmuma rakstiska apņemšanās ievērot šos Noteikumus. Ja Emitenta mātes uzņēmums ir atkarīgais uzņēmums, Emitents iesniedz tā mātes uzņēmuma valdošā uzņēmuma apņemšanos ievērot Biržas noteikumus.

7.3.4. Ja Kotēšanas pieteikums tiek iesniegts par akcijām, Kotēšanas pieteikumam ir jāpievieno un jāiesniedz Biržai šādi dokumenti:

1) Emitenta reģistrācijas apliecības notariāli apliecināta kopija vai līdzīga dokumenta, kas apliecina emitenta juridiskā statusa iegūšanu (reģistrācijas faktu), kopija un informācija par Emitenta pārvaldes institūciju lēmumiem, kas līdz Kotēšanas pieteikuma iesniegšanai ir pieņemti, bet vēl nav reģistrēti Komercreģistrā;

2) Emitenta statūtu notariāli apliecināta kopija;

3) Emitenta akcionāru sapulces lēmuma par statūtu grozījumiem un pamatkapitāla palielināšanu (kas vēl nav reģistrēti Komercreģistrā) kopija, kā arī Emitenta valdes apstiprinātu priekšlikumu statūtu grozījumiem kopija;

4) gada pārskati, kurus pārbaudījis zvērināts revidents, kopijas: ja akcijas ir plānots iekļaut Oficiālajā sarakstā — iesniedz gada pārskatus par pēdējiem trīs (3) gadiem, ja Otrajā sarakstā — iesniedz gada pārskatus par pēdējiem diviem (2) gadiem, ja Brīvajā sarakstā — iesniedz pēdējā gada pārskatu;

5) emisijas prospekts vai prospekts (turpmāk abi kopā un katrs atsevišķi — prospekts), kas sagatavots saskaņā ar FITL un FKTK noteikumiem un kas reģistrēts FKTK, vai dokuments, kurā ir sniegta minētajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, ja emitents ir atbrīvots no pienākuma sagatavot un publiskot prospektu;

6) ja ar Biržas biedru ir noslēgts līgums par tirgus uzturēšanu Emitenta finanšu instrumentiem, informācija par līguma noslēgšanu un galveno līguma nosacījumu apraksts;

7) Emitenta pilnvarotās pārvaldes institūcijas lēmums par Kotēšanas pieteikuma iesniegšanu;

8) ziņojums par Emitenta un tā vērtspapīru atbilstību šajos Noteikumos kotēšanas uzsākšanai noteiktajām prasībām;

9) to Emitenta akcionāru saraksts, kam pieder vismaz pieci procenti (5%) no emitenta balsstiesīgo akciju skaita, norādot minētajiem akcionāriem piederošo akciju skaitu un šo akciju attiecību procentos pret kopējo akciju skaitu.

7.3.5. Ja Kotēšanas pieteikums tiek iesniegts par parāda vērtspapīriem vai citiem fiksētā ienākuma finanšu instrumentiem, Emitentam Kotēšanas pieteikumam ir jāpievieno un jāiesniedz Biržai šādi dokumenti:

1) Emitenta reģistrācijas apliecības notariāli apliecināta kopija vai līdzīga dokumenta, kas apliecina emitenta juridiskā statusa iegūšanu (reģistrācijas faktu), kopija un informācija par Emitenta pārvaldes institūciju lēmumiem, kas līdz Kotēšanas pieteikuma iesniegšanai ir pieņemti, bet vēl nav reģistrēti Komercreģistrā;

2) Emitenta statūtu vai dibināšanu (izveidošanu) apliecinoša dokumenta notariāli apliecināta kopija;

3) pēdējo divu gada pārskatu, kurus ir pārbaudījis zvērināts revidents, kopijas (ja emitents ir komercsabiedrība vai starptautiska organizācija);

4) prospekts, kas sagatavots saskaņā ar FITL un FKTK noteikumiem un kas reģistrēts FITL noteiktajā kārtībā, vai dokuments, kurā ir sniegta minētajos normatīvajos aktos noteiktā informācija, ja emitents ir atbrīvots no pienākuma sagatavot un publiskot prospektu. Ja parāda vērtspapīru emisija notiek saskaņā ar emisijas programmu, Emitents iesniedz arī emisijas programmu;

5) ja ar Biržas biedru ir noslēgts līgums par tirgus uzturēšanu Emitenta finanšu instrumentiem, informāciju par līgumu noslēgšanu un galveno līguma nosacījumu apraksts;

6) Emitenta pilnvarotās pārvaldes institūcijas lēmums par Kotēšanas pieteikuma iesniegšanu;

7) ziņojums par Emitenta un tā vērtspapīru atbilstību šajos Noteikumos kotēšanas uzsākšanai noteiktajām prasībām;

8) informācija par emisijas organizētājiem un par visiem līgumiem, kas noslēgti starp Emitentu un vienu vai vairākiem emisijas organizētājiem.

7.3.6. Ja Kotēšanas pieteikums tiek iesniegts par ieguldījumu apliecībām, pieteikumam ir jāpievieno un jāiesniedz Biržai šādi dokumenti:

1) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības reģistrācijas apliecības notariāli apliecināta kopija vai līdzīga dokumenta, kas apliecina ieguldījumu fondu pārvaldošās sabiedrības juridiskā statusa iegūšanu (reģistrācijas faktu), kopija un informācija par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumiem, kuri līdz Kotēšanas pieteikuma iesniegšanai ir pieņemti, bet vēl nav reģistrēti Komercreģistrā;

2) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtu notariāli apliecināta kopija;

3) FKTK lēmuma par ieguldījumu fonda reģistrāciju kopija, ja ieguldījumu fonds ir izveidots un reģistrēts atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības likuma noteikumiem;

4) FKTK apliecinājums, ka ārvalstīs reģistrēts ieguldījumu fonds ir tiesīgs Latvijā laist publiskajā apgrozībā tā ieguldījumu apliecības;

5) Fonda pārvaldes nolikums ar grozījumiem, ja tādi ir veikti (iesniedz arī elektroniski);

6) Fonda prospekts ar grozījumiem, ja tādi ir veikti (iesniedz arī elektroniski);

7) Turētājbankas līguma kopija;

8) līguma ar Latvijas Centrālo depozitāriju kopija vai dokuments, kas apliecina, ka ieguldījumu apliecības ir iegrāmatotas Latvijas Centrālajā depozitārijā vai citā starptautiski atzītā norēķinu sistēmā, ar kuru Biržai vai Latvijas Centrālajam depozitārijam ir noslēgta vienošanās par sadarbību;

9) ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes un valdes locekļu, fonda pārvaldnieka vārds, uzvārds;

10) revidēts Fonda gada pārskats, kā arī nerevidēts pusgada pārskats, ja tāds ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata un pirms Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas;

11) ieguldījumu fonda emitēto ieguldījuma fonda apliecību skaits un cena Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas dienā;

12) ieguldījuma fonda un ieguldījumu fonda daļas vērtība katra mēneša pēdējā datumā pēdējo 12 mēnešu laikā vai īsākā laika periodā, ja fonda darbības laiks ir īsāks;

13) ja ieguldījuma fonda apliecības ir iekļautas citā regulētā tirgū, šo regulēto tirgus organizētāju saraksts;

14) ieguldījumu fonda aktīvu struktūra vai ieguldījumu portfelis uz Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas brīdi;

15) slēgtā ieguldījumu fonda ieguldītāju pilnsapulces lēmums par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū, ja šāds nosacījums nav noteikts prospektā vai prospektā nav dots pilnvarojums ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai pieņemt šādu lēmumu.

7.3.7. Ja Kotēšanas pieteikums tiek iesniegts par Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parāda vērtspapīru, pieteikumā jānorāda šāda informācija:

1) finanšu instrumenta ISIN kods;

2) finanšu instrumenta dzēšanas datums;

3) viena finanšu instrumenta nominālvērtība latos;

4) iekļaujamo finanšu instrumentu skaits;

5) finanšu instrumentu iekļaušanas un dzēšanas datums;

6) fiksētā ienākuma procentu likme, ja tāda ir noteikta, kā arī tās aprēķināšanas un izmaksu datums.

7.4. Tiesības atbrīvot no atsevišķas informācijas sniegšanas

Atsevišķos gadījumos Biržas valdei ir tiesības nolemt, ka dažu šo Noteikumu 7.3. punktā uzskaitīto Kotēšanas pieteikumam pievienojamo dokumentu iesniegšana nav nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu Biržas sarakstos.

7.5. Tiesības pieprasīt papildu informāciju

7.5.1. Papildus šo Noteikumu 7.3. punktā paredzētajiem dokumentiem Biržas valdei ir tiesības pieprasīt arī citu informāciju un dokumentus, kuru iesniegšanu Biržas valde uzskata par nepieciešamu, lai lemtu par finanšu instrumentu iekļaušanu Biržas sarakstos un tirdzniecības uzsākšanu ar tiem.

7.5.2. Biržai ir tiesības pieprasīt no Emitenta informāciju par akcionāra, kas ir juridiska persona un kam pieder pieci procenti (5%) un vairāk no Emitenta balsstiesīgā akciju kapitāla, atrašanās vietu, darbības jomām un īpašniekiem, kā arī par personām, kas ir pilnvarotas to pārstāvēt.

8. Prospekts

8.1. Prasības prospekta sagatavošanai

8.1.1. Emitents prospektu sagatavo atbilstoši FITL un šo Noteikumu prasībām.

8.1.2. Prospektam jābūt reģistrētam FITL noteiktajā kārtībā.

8.2. Prospekta iesniegšanas izņēmumi

Izņēmumi pienākumam iesniegt prospektu ir noteikti FITL un FKTK noteikumos. Biržas valde var noteikt kārtību, kādā tiek sagatavota informācija par tādu finanšu instrumentu emisiju, kuru iekļaušanai regulētajā tirgū saskaņā ar FITL noteikumiem nav nepieciešams sagatavot prospektu.

8.3. Prospekta publicēšana

8.3.1. Prospektu un paziņojumu par lēmumu uzsākt kotēšanu Birža publicē Biržas mājaslapā internetā nekavējoties pēc tam, kad Biržas valde pieņēmusi lēmumu par kotēšanas uzsākšanu, bet ne vēlāk kā 3 darba dienas pirms tirdzniecības ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem uzsākšanas dienas.

8.3.2. Pēc Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas Biržai Emitentam ir pienākums nekavējoties informēt Biržu par jebkuriem apstākļiem, kas ir iestājušies Kotēšanas pieteikuma izskatīšanas laikā, ja šādi apstākļi var ietekmēt finanšu instrumentu cenu un ieguldītāju lēmumu par darījumu veikšanu ar finanšu instrumentiem.

8.3.3. Emitenta pienākums ir nekavējoties informēt Biržu par jebkuriem apstākļiem, kas iestājas laika posmā no prospekta publicēšanas līdz finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšanai Biržas sarakstos, ja šie apstākļi varētu ietekmēt emitēto finanšu instrumentu cenu un ieguldītāju intereses (turpmāk — būtiski notikumi). Emitenta pienākums ir aprakstīt visus šos apstākļus prospekta pielikumā.

9. Vispārējās prasības finanšu instrumentu iekļaušanai Biržas sarakstos

9.1. Prasības emitentam

9.1.1. Emitentam, kas vēlas iekļaut tā emitētos finanšu instrumentus kādā no Biržas sarakstiem, ir jābūt reģistrētam un jādarbojas atbilstoši tā reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem.

9.1.2. Biržai ir tiesības neiekļaut Biržā tāda Emitenta finanšu instrumentus, pret kuru tikusi ierosināta maksātnespēja vai pret kuru tikusi uzsākta bankrota procedūra divu gadu laikā pirms Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas, vai kuram minētajā laika posmā bijušas regulāras maksātnespējas problēmas.

9.1.3. Emitenta saimnieciskajai darbībai, tajā skaitā juridiskajam un ekonomiskajam stāvoklim, ir jābūt tādam, kas neapdraud ieguldītāju intereses.

9.1.4. Emitenta vadība nedrīkst būt būtiski mainīta divpadsmit kalendāro mēnešu laikā pirms Kotēšanas pieteikuma iesniegšanas datuma. Emitenta vadības izmaiņas uzskatāmas par būtiskām, ja iepriekšējo divpadsmit kalendāro mēnešu laikā ir nomainīta vairāk nekā puse no Emitenta padomes vai valdes locekļiem. Atsevišķos gadījumos Biržas valde var nolemt, ka šī prasība nav piemērojama.

9.2. Prasības finanšu instrumentiem

9.2.1. Biržas sarakstos var iekļaut vienīgi brīvi pārvedamus finanšu instrumentus, un to atsavināšanas tiesības nedrīkst tikt ierobežotas Emitenta statūtos.

9.2.2. Kotēšanai pieteikti finanšu instrumenti ir jāiegrāmato Latvijas Centrālajā depozitārijā (turpmāk — LCD) vai jebkurā citā ārvalstu centrālajā depozitārijā, ar kuru Biržai un/vai LCD ir noslēgts līgums par sadarbību norēķinu nodrošināšanā.

9.2.3. Kotēšanai var pieteikt tikai dematerializētus finanšu instrumentus.

9.2.4. Kotēšanai pieteiktiem finanšu instrumentiem jāatbilst tiem piemērojamo normatīvo aktu prasībām, un tiem jābūt emitētiem saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem un Emitenta statūtiem vai citiem Emitenta darbību regulējošiem dokumentiem.

9.2.5. Biržas valde pieņem lēmumu atļaut uzsākt tikai tādu finanšu instrumentu kotēšanu, kam varētu būt pietiekami liels pieprasījums un piedāvājums, kas ļautu tiem noteikt pamatotu cenu. Novērtējot šo faktu, Biržas valde ņem vērā tirgus uzturēšanas līguma, kas noslēgts ar Biržas biedru, esamību.

9.3. Prasības finanšu pārskatiem

9.3.1. Emitentam, kas piesakās uz kotēšanu biržas Oficiālajā sarakstā, gada pārskatu revidents ir jāsaskaņo ar Biržu.

9.3.2. Emitentam, kas piesakās uz kotēšanu Oficiālajā sarakstā, finanšu pārskati jāsagatavo saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

9.3.3. Ja Emitents, kas piesakās uz kotēšanu, ir koncerna mātes uzņēmums, Emitents iesniedz Biržai konsolidēto gada pārskatu. Konsolidēto gada pārskatu emitents sagatavo saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

9.3.4. Emitentam ir jāsagatavo un jāiesniedz gada pārskati un finanšu pārskati par šajos Noteikumos noteiktajiem periodiem, ievērojot šajos Noteikumos noteikto kārtību un Biržas rekomendācijas, ja tādas ir izstrādātas.

9.4. Emitenta statūti

9.4.1. Emitenta statūtiem jāatbilst emitenta darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

9.4.2. Emitents nodrošina, ka tā statūti ir publiski pieejami Emitenta birojā un Emitenta mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota.

10. Īpašās prasības akciju kotēšanai, ja tiek palielināts emitenta pamatkapitāls

10.1. Ja papildus tiek emitētas tāda veida un kategorijas akcijas, kas jau tiek kotētas Biržā, Emitentam nekavējoties pēc tam, kad akcijas kļuvušas brīvi pārvedamas, jāinformē Birža par jaunās emisijas akciju kotēšanas uzsākšanu. Kotēšanas pieteikums nav nepieciešams gadījumā, ja Emitents palielina savu akciju kapitālu, emitējot vienas un tās pašas kategorijas akcijas, prēmijakcijas vai konvertējamas obligācijas saistībā ar šīm akcijām.

10.2. Ja vienam akcionāram pieder vairāk par 50% no tām Emitenta balsstiesīgajām akcijām, kas ir iekļautas Biržas sarakstos, Biržas valdei ir tiesības noraidīt Kotēšanas pieteikumu par papildu tā paša akciju veida un kategorijas kotēšanu, ja esošie akcionāri ir atteikušies no pirmpirkuma tiesībām uz šīm akcijām un pārdošanas cena ir noteikta būtiski izdevīgāka par šo akciju tirgus cenu.

10.3. Šajos Kotēšanas noteikumos akciju cena uzskatāma par būtiski izdevīgāku par akciju tirgus cenu, ja jauno akciju pārdošanas cena ir par vairāk nekā desmit procentiem (10%) zemāka par akciju pēdējo cenu 10 (desmit) tirdzniecības dienu laikā kopš dienas, kad noteikta emitējamo akciju pārdošanas cena.

10.4. Ja jaunemitētajām akcijām nav vienlīdzīgas tiesības ar tā paša veida un kategorijas akcijām, kas jau kotētas Biržā, tai skaitā vienlīdzīgas tiesības saņemt dividendes nākamajā dividenžu izmaksā kopā ar Biržā jau kotētajām tā paša veida akcijām, LCD piešķir no jauna emitētajām akcijām kodu, kas atšķiras no Biržā jau kotēto tās pašas kategorijas akciju koda.

10.5. Pēc tam, kad Emitents ir iesniedzis Biržai izrakstu no ieraksta Komercreģistrā par pamatkapitāla palielināšanu un ir informējis Biržu, ka pamatkapitāla palielināšanas rezultātā emitētās akcijas piešķir vienlīdzīgas tiesības ar Biržā jau kotētām tā paša veida akcijām, tai skaitā vienlīdzīgas tiesības saņemt dividendi nākamajā dividenžu izmaksā kopā ar Biržā jau kotētām tā paša veida akcijām, Birža kotē no jauna emitētās akcijas ar kodu, kas ir identisks Biržā jau kotēto tā paša veida akciju kodam.

10.6. Šo Noteikumu 10.4. un 10.5. punkts ir piemērojams arī gadījumā, kad Emitents, kas ir iesniedzis pirmo Kotēšanas pieteikumu savu akciju kotēšanai Biržas sarakstos, veic jaunu akciju emisiju pirms akciju kotēšanas uzsākšanas.

11. Īpašās prasības akciju kotēšanai Oficiālajā sarakstā

11.1. Akciju emitenta saimnieciskās darbības ilgums

Emitentam, kas piesakās uz kotēšanu Oficiālajā sarakstā, jāveic darbība tā galvenajā saimnieciskās darbības jomā vismaz trīs (3) gadus. Biržas valdei ir tiesības noteikt izņēmumus šai prasībai, ņemot vērā Emitenta finansiālo stāvokli, pozīciju tirgū, darbības jomu, reputāciju, nākotnes plānus vai citus būtiskus faktorus, kas ir svarīgi Emitenta un/vai viņa saimnieciskās darbības novērtēšanai.

11.2. Akciju emitenta finanšu pārskati

Emitenta, kas piesakās uz akciju kotēšanu Oficiālajā sarakstā, vismaz pēdējam gada pārskatam ir jābūt sagatavotam saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Pārskata gadam ir jāaptver laika periods, kas nav īsāks par divpadsmit (12) mēnešiem.

11.3. Akciju minimālā tirgus vērtība

Akcijas drīkst iekļaut Oficiālajā sarakstā, ja to prognozējamā tirgus kapitalizācija (ja to nevar novērtēt, Emitenta pašu kapitāls) ir vismaz četri (4) miljoni eiro vai to ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa dienā, kad Biržas valde pieņem lēmumu par kotēšanas uzsākšanu. Biržas valdei ir tiesības noteikt izņēmumu šai prasībai, ja ir paredzama pietiekama ieguldītāju interese par šādu akciju tirdzniecību regulētajā tirgū.

11.4. Akciju daudzums brīvā publiskā apgrozībā

11.4.1. Akcijas drīkst iekļaut Oficiālajā sarakstā, ja Emitents ir iesniedzis Kotēšanas pieteikumu par visām vienas kategorijas akcijām.

11.4.2. Ne vēlāk kā līdz dienai, kad tiek uzsākta tirdzniecība ar akcijām, brīvā publiskā apgrozībā ir jābūt pietiekamam skaitam akciju. Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja:

1) vismaz divdesmit pieci procenti (25%) tās kategorijas akciju, kuras emitents vēlas uzsākt kotēt biržā, ir brīvā publiskā apgrozībā vai

2) ja brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekami liels (bet mazāks kā noteikts šo Noteikumu 11.4.2.1. punktā) šīs kategorijas akciju skaits, kas ļauj uzskatīt, ka būs nodrošināta pietiekama ieguldītāju interese par šādu akciju tirdzniecību regulētajā tirgū, vai

3) iepriekšminēto prasību ir paredzams sasniegt īsā laikposmā pēc akciju tirdzniecības Biržas sarakstos uzsākšanas.

11.4.3. Ja vairāk nekā pieci procenti (5%) no akciju kapitāla pieder vienam akcionāram vai ar to saistītām personām, vai ar emitentu vienā koncernā esošam uzņēmumam, šīs akcijas nav uzskatāmas par brīvā publiskā apgrozībā esošām, ja Biržas valde nenosaka, ka šim akcionāram vai ar to saistītām personām, vai ar emitentu vienā koncernā esošajam uzņēmumam piederošās akcijas šā nosacījuma izpildes nolūkos drīkst uzskatīt par brīvā publiskā apgrozībā esošām.

11.5. Akciju emitenta vadība

11.5.1. Ja Akciju emitenta akciju kapitālā kādam akcionāram pieder vairāk nekā trīsdesmit procenti (30%) no balsstiesīgajām akcijām, Akciju emitenta padomes sastāvam jābūt tādam, lai vismaz divi (2) padomes locekļi nebūtu saistīti ar šo akcionāru.

11.5.2. Padomes loceklis ir uzskatāms par saistītu ar akcionāru, kuram ir šo Noteikumu 11.5.1. punktā minētā kontrole, ja:

1) tas vienlaicīgi ir šā akcionāra vai ar akcionāru vienā koncernā ietilpstošas sabiedrības valdes vai padomes loceklis vai

2) to ir iecēlis akcionārs, lai pārstāvētu šo akcionāru Emitenta padomē, vai

3) tam pieder desmit (10) vai vairāk procentu no akcionāra (ja akcionārs ir juridiska persona) balsstiesīgajām akcijām, vai

4) tas spēj kaut kādā citā veidā kontrolēt vai ietekmēt šāda akcionāra darbības.

11.5.3. Biržas valdei ir tiesības piešķirt Emitentam papildu termiņu, lai nodrošinātu, ka padomes locekļu sastāvs atbilst Noteikumu 11.5.1. punkta prasībai, ar nosacījumu, ka nepilnības tiek atspoguļotas prospektā.

11.6. Pārcelšana no Oficiālā saraksta

Biržas valde var pieņemt lēmumu pārcelt akcijas no Oficiālā saraksta uz citu sarakstu pēc Emitenta pieprasījuma vai pēc Biržas iniciatīvas, ja šīs akcijas neatbilst Oficiālā saraksta prasībām vai ja Emitents vēlas kotēt savas akcijas citā Biržas sarakstā.

12. Īpašās prasības akciju kotēšanai Otrajā sarakstā

12.1. Akciju emitenta saimnieciskās darbības ilgums

Emitentam, kas piesakās uz kotēšanu Otrajā sarakstā, jāveic darbība tā galvenajā saimnieciskās darbības jomā vismaz divus (2) gadus. Biržas valdei ir tiesības noteikt izņēmumus šai prasībai, ņemot vērā Emitenta finansiālo stāvokli, pozīciju tirgū, darbības jomu, reputāciju, nākotnes plānus vai citus būtiskus faktorus, kas svarīgi Emitenta un/vai viņa saimniecisko darbību novērtēšanai.

12.2. Akciju emitenta finanšu pārskati

Emitents, kurš piesakās uz kotēšanu Otrajā sarakstā, gada pārskatus var sagatavot saskaņā ar Emitenta reģistrācijas valsts grāmatvedības standartiem vai saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Pārskata gadam ir jāaptver laika periods, kas nav īsāks par divpadsmit (12) mēnešiem. Biržas valdei ir tiesības noteikt izņēmumus šai prasībai.

12.3. Akciju minimālā tirgus vērtība

Akcijas drīkst iekļaut Otrajā sarakstā, ja to prognozējamā tirgus kapitalizācija (ja to nevar novērtēt, Emitenta pašu kapitāls) ir vismaz viens (1) miljons eiro vai tā ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa dienā, kad Birža pieņem lēmumu par kotēšanu. Valdei ir tiesības noteikt izņēmumus šai prasībai, ja ir paredzama pietiekama interese par šādu akciju tirdzniecību regulētajā tirgū.

12.4. Akciju daudzums brīvā publiskā apgrozībā

12.4.1. Ne vēlāk kā līdz tirdzniecības uzsākšanai Biržas sarakstos brīvā publiskā apgrozībā ir jābūt pietiekamam to akciju skaitam, ko piesaka iekļaušanai. Šis nosacījums uzskatāms par izpildītu, ja:

1) vismaz piecpadsmit procenti (15%) tās kategorijas akciju, ko emitents vēlas uzsākt kotēt Biržā, ir brīvā publiskā apgrozībā vai

2) mazāku daudzumu, ja brīvā publiskā apgrozībā ir pietiekami liels skaits šīs kategorijas akciju, lai nodrošinātu pietiekamu interesi par šādu akciju tirdzniecību regulētā tirgū, vai

3) iepriekšminēto prasību ir paredzams sasniegt īsā laika posmā pēc akciju kotēšanas uzsākšanas Biržā.

12.4.2. Ja vairāk nekā pieci procenti (5%) no akciju kapitāla pieder vienam akcionāram vai ar to saistītām personām, vai ar Emitentu vienā koncernā esošam uzņēmumam, šīs akcijas nav uzskatāmas par brīvā publiskā apgrozībā esošām, ja Biržas valde nenosaka, ka šim akcionāram vai ar to saistītām personām, vai ar Emitentu vienā koncernā esošam uzņēmumam piederošās akcijas šā nosacījuma izpildes nolūkos drīkst uzskatīt par brīvā publiskā apgrozībā esošām.

12.5. Pārcelšana no Otrā saraksta

12.5.1. Pamatojoties uz Emitenta rakstisku iesniegumu, Biržas valdei ir tiesības pārcelt Emitenta akcijas no Biržas Otrā saraksta uz Oficiālo vai citu sarakstu. Emitenta akcijas var pārcelt uz Oficiālo saraktu, ja pēdējo sešu (6) mēnešu laikā Biržā kotēto Emitenta akciju tirgus kapitalizācija ir bijusi virs četriem (4) miljoniem eiro.

12.5.2. Pamatojoties uz Emitenta rakstisku iesniegumu, Biržas valdei ir tiesības pārcelt Emitenta akcijas no Biržas Otrā saraksta uz Oficiālo sarakstu arī tad, ja vidējā tirgus vērtība ir mazāka par šo Noteikumu 12.5.1. punktā minēto, taču, saskaņā ar Biržas valdes novērtējumu pārceļot akcijas uz Oficiālo sarakstu, tiks nodrošināta Oficiālajam sarakstam atbilstoša ieguldītāju interese par tirdzniecību ar šīm akcijām.

13. Īpašās prasības parāda vērtspapīru kotēšanai

13.1. Parāda vērtspapīru emitenta saimnieciskās darbības ilgums

Komercsabiedrībai, kas piesakās uz parāda vērtspapīru pirmo kotēšanu, jāveic darbība tā galvenajā saimnieciskās darbības jomā vismaz divus (2) gadus. Biržas valdei ir tiesības noteikt izņēmumus no šīs prasības, ņemot vērā Emitenta finansiālo stāvokli, pozīciju tirgū, darbības jomu, reputāciju, nākotnes plānus vai citus būtiskus faktorus, kas svarīgi Emitenta un/vai viņa saimnieciskās darbības novērtēšanai.

13.2. Parāda vērtspapīru emitenta finanšu pārskati

Komercsabiedrībai, kas piesakās uz parāda vērtspapīru pirmo kotēšanu, vismaz pēdējā gada pārskatam ir jābūt sagatavotam atbilstoši Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

13.3. Minimālais emisijas apjoms

Kotēšanai iesniegtu parāda vērtspapīru nominālvērtības kopsummai jābūt vismaz divi simti tūkstoši (200 000) eiro vai tās ekvivalentam latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa dienā, kad Birža pieņem lēmumu par parāda vērtspapīru iekļaušanu.

13.4. Konvertējamu obligāciju kotēšana

Konvertējamas obligācijas uzsāk kotēt tikai tad, ja ar tām saistītās akcijas tiek kotētas Biržas vai cita regulētā tirgus organizētāja Oficiālajā sarakstā vai ja akciju iekļaušana notiek vienlaicīgi ar konvertējamu obligāciju iekļaušanu.

13.5. Valsts, pašvaldību un starptautisku organizāciju emitētu parāda vērtspapīru kotēšana

Valsts, pašvaldības vai starptautisku organizāciju emitēti parāda vērtspapīri Biržas sarakstos tiek iekļauti un tirdzniecība ar tiem tiek veikta šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā.

14. Īpašas prasības finanšu instrumentu kotēšanai Brīvajā sarakstā

Biržas Brīvais saraksts ir regulētais tirgus, kas ir izveidots atbilstoši FITL prasībām, ar mērķi nodrošināt Emitentiem iespēju iekļaut finanšu instrumentus regulētajos tirgos, neizvirzot Emitentam un viņa emitētajiem finanšu instrumentiem kvantitatīvas prasības vai ierobežojumus, bet nodrošinot Emitenta finanšu instrumentu turētājiem iespēju saņemt būtisku informāciju par Emitentu. Emitentam, kura finanšu instrumenti ir iekļauti Brīvajā sarakstā, ir pienākums izpildīt visas šajos Noteikumos noteiktās informācijas atklāšanas un citas ar to saistītās prasības.

15. Īpašās prasības ieguldījumu fondu kotēšanai

Ieguldījumu fondu saraksta mērķis ir informēt ieguldītājus par sarakstā iekļauto ieguldījumu fondu un to daļu vērtību, ieguldījumu apliecību pirkšanas un pārdošanas cenu un veikt tirdzniecību ar ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām.

15.1. Kotēšanas noteikumi Ieguldījumu fondu sarakstam

Ieguldījumu fondu drīkst iekļaut Ieguldījumu fondu sarakstā ar nosacījumu, ja šis ieguldījumu fonds atbilst Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajām prasībām un ja tas ir reģistrēts FKTK vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī un ir tiesīgs laist publiskajā apgrozībā Latvijā ieguldījumu apliecības.

15.2. Kotēšanas līgums par ieguldījumu fonda iekļaušanu Ieguldījumu fondu sarakstā

15.2.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai jāparaksta līgums ar Biržu par ieguldījumu fonda iekļaušanu un/vai kotēšanu Ieguldījumu fondu sarakstā.

15.2.2. Šādā līgumā jāiekļauj sīkāki noteikumi par informāciju, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība apņemas sniegt Biržai. Līgums nosaka informācijas nodošanas termiņus un kārtību. Šādā līgumā Birža apņemas kotēt ieguldījumu apliecības un/vai izplatīt ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegto informāciju.

16. Īpašās prasības parāda vērtspapīru, kas emitēti saskaņā ar programmu, kotēšanai

16.1. Parāda vērtspapīru programma

Šo Noteikumu izpratnē parāda vērtspapīru programma ir prospektam pielīdzināms dokuments, saskaņā ar kuru Emitentam ir tiesības veikt vairākas atsevišķas parāda vērtspapīru emisijas noteiktā laika posmā, kārtībā un daudzumā un kurā ir noteikts, ka par katru emisiju un tās raksturlielumiem Emitents pieņem atsevišķu lēmumu.

16.2. Kotēšanas pieteikums Parāda vērtspapīru programmai

16.2.1. Kotēšanas pieteikumā jānorāda parāda vērtspapīru emisijas apjoms, kādu saskaņā ar programmu un Emitenta atsevišķi pieņemto lēmumu ir plānots iekļaut Biržas sarakstā.

16.2.2. Kotēšanas pieteikumam Emitents pievieno parāda vērtspapīru programmu un prospektu, kas ir sagatavots atbilstoši FKTK noteikumos noteiktajām prasībām un ir reģistrēts FKTK.

16.3. Programmas parāda vērtspapīru kotēšana

16.3.1. Parāda vērtspapīri, kas tiek emitēti saskaņā ar programmu, tiek iekļauti Biržā ar vienu nosacījuma lēmumu, kurā norādīts kopējais emisijas apjoms.

16.3.2. Nosacījuma lēmums par parāda vērtspapīru kotēšanu stājas spēkā ar atsevišķu Biržas valdes lēmumu, ja tiek izpildīti šādi nosacījumi:

1) parāda vērtspapīri atbilst parāda vērtspapīru programmas nosacījumiem un šo noteikumu prasībām (tajā skaitā prasībai par vidējo tirgus vērtību);

2) FKTK ir reģistrējusi prospektu par cenas veidošanos un citiem emisijas nosacījumiem;

3) 12 mēnešus pēc nosacījuma lēmuma par kotēšanas uzsākšanu pieņemšanas attiecībā uz parāda vērtspapīru programmu Emitentam ir jāatjauno visa informācija, kas ietverta emisijas prospektā ( tajā skaitā finanšu);

4) parāda vērtspapīri ir iegrāmatoti LCD vai citā ārvalstu centrālajā depozitārijā, ar kuru LCD vai Biržai ir noslēgts sadarbības līgums par norēķinu nodrošināšanu.

16.3.3. Emitentam ir jāiesniedz jauns Kotēšanas pieteikums un informācija, ja:

1) parāda vērtspapīru emisija beidzas vēlāk nekā 24 mēnešus pēc programmas apstiprināšanas vai

2) parāda vērtspapīru emisija notiek termiņā, kas noteikts šo Noteikumu 16.3.3. punkta 1. apakšpunktā, bet tādā apjomā, kas pārsniedz parāda vērtspapīru emisijas kopējo summu, kas paredzēta programmas noteikumos un nosacījumos un norādīta Kotēšanas pieteikumā.

16.3.4. Par parāda vērtspapīru programmu var uzskatīt arī šādas parāda vērtspapīru emisijas:

1) viena vērtspapīru emisija ar nosacījumu atkārtoti atsākt parakstīšanās periodu, kura ietvaros papildus emitētie parāda vērtspapīri piešķir tādas pašas tiesības, kādas ir tiem parāda vērtspapīriem, kas izlaisti vienas un tās pašas programmas ietvaros;

2) parāda vērtspapīru vairākas emisijas, kurās papildus emitētie parāda vērtspapīri piešķir līdzīgas tiesības ar pārējiem parāda vērtspapīriem, kas emitēti vienas un tās pašas programmas ietvaros;

3) parāda vērtspapīru vairākas emisijas, kurās papildus emitētie parāda vērtspapīri atšķiras no citiem parāda vērtspapīriem, kas emitēti vienas un tās pašas programmas ietvaros ar to nosacījumiem.

16.3.5. Ja programmas parāda vērtspapīri ir kotēti Biržā, Emitentam ir jāpublicē gada pārskati un finanšu pārskati, kā arī jāatjauno prospektā atklātā informācija reizi 12 mēnešos pēc parāda vērtspapīru, kuri emitēti saskaņā ar programmu, kotēšanas uzsākšanas.

17. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana

17.1. Tirdzniecības apturēšana pēc Emitenta iesnieguma

17.1.1. Emitentam ir tiesības iesniegt Biržai rakstisku iesniegumu par tirdzniecības apturēšanu ar tā emitētajiem finanšu instrumentiem.

17.1.2. Šādā iesniegumā Emitents izvērsti pamato tirdzniecības apturēšanas nepieciešamību, kā arī norāda tirdzniecības apturēšanas paredzamo ilgumu un nosacījumus.

17.1.3. Lēmumu par tirdzniecības apturēšanu pieņem Biržas valde, nosakot lēmumā apturēšanas ilgumu, kā arī apstākļus, uz kuriem pamatojoties šāds lēmums ir pieņemts.

17.2. Tirdzniecības apturēšana pēc Biržas iniciatīvas

17.2.1. Biržas Valdei ir tiesības pieņem lēmumu par tirdzniecības ar Emitenta vērtspapīriem apturēšanu šo Noteikumu 32.4. punktā paredzētajos gadījumos.

17.2.2. Birža nekavējoties paziņo Emitentam par lēmumu apturēt tirdzniecību ar Emitenta vērtspapīriem.

17.2.3. Birža pēc lēmuma par tirdzniecības apturēšanu pieņemšanas nekavējoties ievieto attiecīgu paziņojumu Biržas informācijas sistēmā.

17.2.4. Ja Emitenta vērtspapīri tiek tirgoti arī kādā citā fondu biržā vai citā regulētā tirgū, Birža paziņo arī šai fondu biržai vai regulētajam tirgum par lēmumu apturēt tirdzniecību ar Emitenta vērtspapīriem.

17.3. Emitenta pienākumi tirdzniecības apturēšanas gadījumā

17.3.1. Šajos Noteikumos noteiktie Emitenta pienākumi attiecas uz Emitentu arī laikā, kad ir apturēta tirdzniecība ar Emitenta vērtspapīriem.

17.3.2. Emitentam, ar kura vērtspapīriem ir apturēta tirdzniecība, ir regulāri jāinformē Birža par apstākļiem, kas ir tirdzniecības apturēšanas iemesls, to norisi, izmaiņām un izbeigšanos visā tirdzniecības apturēšanas laikā.

18. Finanšu instrumentu izslēgšana no Biržas sarakstiem

18.1. Akciju izslēgšana pēc Emitenta iniciatīvas

18.1.1. Biržas valdei ir tiesības izslēgt Emitenta akcijas no Biržas sarakstiem, pamatojoties uz Emitenta rakstisku iesniegumu. Lēmums par akciju izslēgšanu no Biržas sarakstiem ir jāpieņem Emitenta akcionāru sapulcē. Akcionāru sapulces protokolā ir jānorāda tie akcionāri, kas ir atbalstījuši (balsojuši “par”) akciju izslēgšanu no Biržas sarakstiem.

18.1.2. Emitents drīkst lūgt izslēgt akcijas no Biržas sarakstiem tikai gadījumā, ja par Emitenta akcijām atbilstoši FITL prasībām ir izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums un ja brīvā publiskā apgrozībā pēc šī piedāvājuma izteikšanas ir mazāk nekā 15% no Biržas sarakstā iekļautajām akcijām vai ja šīs akcijas drīzumā tiks iekļautas citā regulētā tirgū.

18.1.3. Biržas valdei ir tiesības noraidīt Emitenta iesniegumu par akciju izslēgšanu no Biržas sarakstiem, ja Birža secina, ka akciju izslēgšana varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses vai daļai akcionāru varētu tikt piešķirtas nepamatotas priekšrocības attiecībā pret citiem akcionāriem vai uz to rēķina, vai arī tiktu veicināta negodīga peļņas sadale attiecībā pret akcionāriem, kas nav atbalstījuši akciju izslēgšanu.

18.1.4. Biržas valde pieņem lēmumu apstiprināt vai noraidīt iesniegumu par akciju izslēgšanu no Biržas sarakstiem desmit (10) dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas dienas vai no dienas, kad Emitents ir iesniedzis papildu informāciju, kuru Biržas valde ir pieprasījusi jautājuma izskatīšanai.

18.1.5. Ja Biržas valde nepieņem lēmumu šo Noteikumu 18.1.3. punktā minētajā termiņā, iesniegums par akciju izslēgšanu ir uzskatāms par noraidītu.

18.2. Parāda vērtspapīru izslēgšana no Biržas sarakstiem

Ja Biržā kotētie parāda vērtspapīri tiek dzēsti saskaņā ar emisijas prospektu, šādu vērtspapīru kotēšana Biržā tiek izbeigta automātiski četras (4) darba dienas pirms dzēšanas.

18.3. Ieguldījumu apliecību izslēgšana no Biržas sarakstiem

18.3.1. Ieguldījumu apliecības tiek izslēgtas no Biržas sarakstiem ar Biržas Valdes lēmumu viena (1) mēneša laikā no iesnieguma par kotēšanas pārtraukšanu iesniegšanas.

18.3.2. Biržas Valdei ir tiesības pieņemt lēmumu izslēgt ieguldījumu apliecības no Ieguldījumu fondu saraksta, pamatojoties uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrības iesniegumu vai pēc sava ieskata. Šādu lēmumu drīkst pieņemt, ja tas nerada būtisku kaitējumu ieguldījumu fonda ieguldītājiem vai ja Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteiktajā kārtībā ir uzsākta ieguldījumu fonda likvidācija, vai slēgtā ieguldījumu fonda ieguldītāju pilnsapulce ir pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu apliecību izņemšanu no regulētā tirgus.

18.3.3. Biržas valdei ir tiesības pieņemt lēmumu izslēgt ieguldījumu apliecības no Ieguldījumu fondu saraksta gadījumā, ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nav ievērojusi likumus un šajos Noteikumos ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām noteiktās prasības.

18.4. Paziņošana par lēmumu par kotēšanas izbeigšanu

18.4.1. Biržai nekavējoties rakstveidā jāinformē Emitents par lēmumu izbeigt Emitenta vērtspapīru kotēšanu Biržā. Šādā paziņojumā jāiekļauj to apstākļu apraksts, kas pamato lēmumu par kotēšanas izbeigšanu.

18.4.2. Birža paziņo par lēmumu izbeigt vērtspapīru kotēšanu Biržas informācijas sistēmā.

18.5. Lēmuma pārsūdzēšana

Gadījumā, ja Biržas Valde ir noraidījusi iesniegumu par finanšu instrumentu izslēgšanu no saraksta vai ir nolēmusi to darīt pēc savas iniciatīvas, Emitents vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrība drīkst šādu lēmumu pārsūdzēt FKTK 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

19. Ārvalstu emitentu vērtspapīru kotēšanas kārtība

19.1. Noteikumi ārvalstu emitentam

19.1.1. Šajā punktā minētie noteikumi ir piemērojami vērtspapīru kotēšanai, ko publiskā piedāvājumā piedāvā Emitenti, kas reģistrēti ārpus Latvijas Republikas vai kas atrodas ārpus Latvijas Republikas (turpmāk tekstā — ārvalstu emitenti).

19.1.2. Kotējot ārvalstu emitenta vērtspapīrus, Biržai ir tiesības pieprasīt, lai tiktu noslēgts tirgus uzturēšanas līgums ar Biržas biedru.

19.1.3. Birža aptur tirdzniecību ar ārvalstu emitenta vērtspapīriem, ja ārvalstu emitenta reģistrācijas valsts fondu biržā ir pārtraukta tirdzniecība ar šiem vērtspapīriem.

19.2. Ārvalstu emitenta pienākums

Ja ārvalstu emitenta vērtspapīri ir kotēti kādā citā regulētā tirgū un ja Emitents publiski atklāj šim regulētajam tirgum būtisku informāciju, Emitentam vienlaicīgi ir jāsniedz šī informācija arī Biržai.

19.3. Izņēmumi

Ja šo Noteikumu izpildes rezultātā rodas situācija, ka Ārvalstu emitents, kura finanšu instrumenti tiek kotēti Eiropas ekonomikas zonas valstī vai kādā citā valstī, ir spiests rīkoties pretēji regulētā tirgus organizētāja, kas pirmais uzsāka Ārvalstu emitenta finanšu instrumentu kotēšanu, noteikumiem, Biržas valde var atsevišķos gadījumos īpašu iemeslu dēļ pieļaut izņēmumus no šo Noteikumu prasībām. Tomēr šādi izņēmumi nedrīkst radīt būtiskus zaudējumus Latvijas Republikas finanšu instrumentu tirgum. Šādos izņēmuma gadījumos ārvalstu emitents apņemas ievērot Latvijas Republikā tos principus, kas atbilst attiecīgās valsts regulētā tirgus organizētāja, kurš pirmais uzsāka Ārvalstu emitenta finanšu instrumentu kotēšanu, prasībām.

III. PRASĪBAS EMITENTIEM

20. Vispārīgie jautājumi par Emitentam noteiktajām prasībām

20.1. Piemērošanas joma

Šajā Noteikumu nodaļā “Prasības Emitentiem” (turpmāk tekstā — “Prasības”) noteiktas prasības emitentiem, kuru akcijas, parāda vērtspapīri un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības tiek kotētas Biržā, un emitentiem, kuru vērtspapīri tiek nosacīti kotēti, kā arī uzņēmumiem, kuri piesaka savus vērtspapīrus kotēšanai.

20.2. Atklājamā informācija

20.2.1. Emitenta pienākums ir nodrošināt šajās Prasībās minētās informācijas atklāšanu tādā veidā un tādos termiņos, kādi noteikti Prasībās.

20.2.2. Emitentam jāiesniedz informācija Biržai vienlaicīgi ar tās paziņošanu masu informācijas līdzekļiem.

20.2.3. Emitentam ir pienākums nekavējoties atklāt ziņas par visām būtiskām izmaiņām tā uzņēmumā vai citos apstākļos saistībā ar Emitentu, kas nav tieši minētas šajās Prasībās, bet kas nav zināmas publiski un kas, pamatojoties uz to ietekmi uz Emitenta aktīviem, pasīviem, komercdarbību vai reputāciju, ietekmē vai var ietekmēt Biržas sarakstos iekļauto finanšu instrumentu cenu vai spēju izpildīt finanšu instrumentos nostiprinātās tiesības.

20.2.4. Emitentam ir pienākums sniegt Biržai jebkuru informāciju, ko Biržas valde uzskata par būtisku ieguldītāju interešu aizsardzībai. Biržai iesniegtās informācijas izplatīšanas veidu un apjomu nosaka Biržas valde.

20.2.5. Birža drīkst pieprasīt Emitentam sniegt komentārus un/vai papildinformāciju par Emitenta atklāto informāciju. Emitenta pienākums ir nekavējoties sniegt pieprasīto informāciju.

20.2.6. Emitenta atklātajai informācijai jābūt precīzai, nekļūdīgai un nepārprotamai, tās saturs nedrīkst būt maldinošs, tā nedrīkst izslēgt vai izlaist jebko, kas varētu ietekmēt sniegtās informācijas priekšmetu vai nozīmi.

20.2.7. Ja tiek mainīta Biržai jau iesniegtā informācija, Emitentam nekavējoties jāsniedz Biržai paziņojums par šīm izmaiņām.

20.2.8. Biržai jānodrošina, lai no Emitenta saņemtā informācija būtu publiski pieejama finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

20.2.9. Biržas valde īpašos gadījumos var pieļaut izņēmumus no šajos Noteikumos noteiktajām prasībām informācijas sniegšanai Biržai.

20.3. Iekšējās informācijas jēdziens

20.3.1. Šajā nodaļā ar terminu “iekšējā informācija” saprot informāciju par Emitentu vai Emitenta emitētajiem finanšu instrumentiem, kas nav publiski pieejama un kuras atklāšana var būtiski ietekmēt attiecīgā Emitenta Biržas sarakstos iekļauto finanšu instrumentu cenu, kā arī jebkāda informācija par Emitenta saimniecisko darbību, vadību, finanšu instrumentiem, ražošanu, pakalpojumiem vai tirgus nosacījumiem, kuru atklāšana var būtiski ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenu.

20.3.2. Informāciju par Emitenta pārvaldes institūcijas lēmumu projektiem un apstākļiem, kas varētu ietekmēt Emitentu vai tā saimniecisko darbību, bet vēl nav iestājušies, Emitents var iesniegt Biržai šo Noteikumu 20.2. punktā minētajā kārtībā. Līdz šo ziņu publicēšanas brīdim masu informācijas līdzekļos šādas ziņas uzskatāmas par emitenta iekšējo informāciju.

21. Informācijas atklāšana

21.1. Emitenta pienākums atklāt informāciju

21.1.1. Emitenta padomes vai valdes locekļu pienākums ir regulāri, savas kompetences ietvaros rūpīgi pārbaudīt visus notikumus un izmaiņas Emitenta saimnieciskajā darbībā, lai novērtētu, kāda informācija atbilstoši šo Noteikumu prasībām ir nekavējoties atklājama.

21.1.2. Emitents nozīmē atbildīgo personu, ar kuru nepieciešamības gadījumā var sazināties gan Birža, gan ieguldītāji. Emitents nekavējoties paziņo Biržai par šādas personas amata aizvietotāju.

21.1.3. Emitentam savās darbībās jāņem vērā, ka pienākums atklāt informāciju par kādu nozīmīgu gaidāmu darījumu vai būtisku notikumu, vai citu informāciju, kas ir saistīta ar Emitentu, nav atkarīgs no jebkādu formalitāšu, kas apliecina darījuma noslēgšanu vai notikuma iestāšanos, veikšanas. Ja notikums ir iestājies vai ja tā iestāšanās ir iespējama, bet šajā brīdī nav veiktas visas nepieciešamās formalitātes, vai arī ja ar šāda notikuma iestāšanos ir saistīti citi apstākļi vai riski, tad attiecīgie fakti jādara zināmi kopā ar atklājamo informāciju.

21.1.4. Ja Emitents uzskata, ka Biržas pieprasītā informācija vai saskaņā ar šiem Noteikumiem atklājamā informācija ietver Emitenta komercnoslēpumu vai ka informācijas atklāšana var citādi kaitēt Emitenta interesēm, Emitents drīkst lūgt Biržai publiski neizplatīt šādu informāciju. Iesniegumā Biržai jānorāda informācijas saturs un Emitenta pamatots paskaidrojums, norādot iemeslus, kāpēc Emitents nevēlas publiski atklāt attiecīgo informāciju.

21.1.5. Emitentam ir jāatklāj visa informācija par sevi, kas atklājama saskaņā ar šiem Noteikumiem, tai skaitā informācija par visiem nozīmīgiem meitas uzņēmumiem, kas ir vienā koncernā ar Emitentu. Šo Noteikumu izpratnē meitas uzņēmums tiek uzskatīts par nozīmīgu, ja tā aktīvu summa, apgrozījums, peļņa vai zaudējumi no saimnieciskās darbības saskaņā ar pēdējo gada pārskatu ir desmit (10) vai vairāk procentu no koncerna konsolidētās bilances, apgrozījuma, peļņas vai zaudējumiem.

21.1.6. Emitentam ir jāinformē visi meitas uzņēmumi, kas ir vienā koncernā ar Emitentu, par visām šo Noteikumu prasībām.

21.1.7. Emitentam ir jānodrošina, lai nepilnvarotām personām netiktu atklāta informācija, kas varētu ietekmēt kotēto finanšu instrumentu cenu, pirms šādas informācijas publiskošanas ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību. Personas, kas ir uzskatāmas par pilnvarotām saņemt publiski neatklātu informāciju, ir Emitenta darbinieki, kam šāda informācija ir nepieciešama, lai veiktu savus profesionālos pienākumus, un personas, kuru tiesības saņemt šādu informāciju ir noteiktas tiesību aktos.

21.1.8. Emitentam ir aizliegts pārskatos, komentāros, intervijās vai citā veidā atklāt informāciju, kas līdz šim nav tikusi atklāta un kas var ietekmēt kotēto vērtspapīru cenu, līdz brīdim, kad šāda informācija tiek publiskota ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību.

21.1.9. Emitentam ir jānodrošina, lai visa informācija, ko Emitents plāno atklāt kotēto vērtspapīru turētājiem, tiktu publiski atklāta šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā ne vēlāk, kā tā tiek atklāta attiecīgo vērtspapīru turētājiem.

21.1.10. Ja Emitents uzzina, ka informācija, kas saskaņā ar šiem Noteikumiem uzskatāma par atklājamu informāciju, ir kļuvusi pieejama nepilnvarotām personām pirms tās publiskas atklāšanas, Emitents nekavējoties atklāj šādu informāciju saskaņā ar šiem Noteikumiem.

21.1.11. Ja, iestājoties Noteikumu 21.1.10. punktā minētajiem apstākļiem, Emitentam nepieciešams papildu laiks, lai sagatavotu publicējamo informāciju, Emitents nekavējoties paziņo Biržai par Emitenta nodomu drīzumā atklāt būtisko informāciju, paziņojumā īsumā aprakstot notikumu, par kuru ir paredzēts atklāt informāciju.

21.1.12. Ja Birža uzskata, ka šo Noteikumu 21.1.10. punktā minētā informācija var izraisīt Emitenta kotēto vērtspapīru cenas būtiskas svārstības, Birža drīkst uz laiku apturēt tirdzniecību ar attiecīgā Emitenta vērtspapīriem, līdz Emitents nav pilnībā atklājis konkrēto informāciju.

21.1.13. Emitentam, kura vērtspapīri tiek kotēti citā fondu biržā, jānodrošina, lai Emitenta atklātā informācija tiktu publiskota Biržā ne vēlāk par brīdi, kad tā tiek publiskota citā fondu biržā, kurā tiek kotēti Emitenta vērtspapīri.

21.2. Nepareizas informācijas labošana

Ja Emitents uzzina, ka citas personas izplata patiesu vai nepatiesu informāciju par Emitentu, kura varētu vai ir ietekmējusi Emitenta vērtspapīru cenu, Emitentam nekavējoties jākomentē šāda informācija, sniedzot attiecīgu paziņojumu Biržai.

21.3. Aizliegums izplatīt maldinošu vai nepatiesu informāciju

Ir aizliegts atklāt nepatiesu vai maldinošu informāciju par Emitentu, tā darbībām, ekonomisko stāvokli, darba organizāciju, konkurētspēju, nākotnes plāniem vai citiem apstākļiem, kas tieši vai netieši saistīti ar Emitentu un kas rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par vērtspapīru cenu.

21.4. Informācijas atklāšanas metodes

21.4.1. Šo Noteikumu izpratnē informācija uzskatāma par atklātu, kad tā ir publiskota kā paziņojums ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību.

21.4.2. Birža drīkst pieprasīt informācijas publiskošanu citos plašsaziņas līdzekļos vienlaicīgi vai pēc tam, kad informācija publiskota ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību, ja tas nerada papildu izdevumus Emitentam.

21.4.3. Emitenta pienākums ir iesniegt Biržai atklājamo informāciju elektroniskā veidā saskaņā ar Biržas noteikto kārtību.

21.4.4. Atklājot informāciju, Emitenta pienākums ir atspoguļot visus finanšu datus gan Latvijas latos, gan arī eiro. Emitenta pienākums ir pārrēķinos starp Latvijas latiem un eiro izmantot Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtas kursu uz paziņojuma vai notikuma iestāšanās brīdi (datumu), attiecīgi to norādot.

21.4.5. Visus paziņojumus Emitents iesniedz Biržai latviešu valodā, ievērojot šo Noteikumu 21.4.6. punktā noteiktās papildu prasības.

21.4.6. Sagatavojot paziņojumus un citu Biržai iesniedzamo un publicējamo informāciju, Emitents ievēro šādas prasības:

1) Oficiālajā un Otrajā sarakstā kotēto vērtspapīru Emitents sagatavo un iesniedz Biržai visus paziņojumus un finanšu pārskatus arī angļu valodā.

2) Brīvajā sarakstā kotēto vērtspapīru Emitenti sagatavo un iesniedz Biržai finanšu pārskatus arī angļu valodā.

3) Parāda vērtspapīru Emitents sagatavo un iesniedz Biržai finanšu pārskatus un visus paziņojumus arī angļu valodā.

4) Ieguldījumu fonda finanšu pārskatus un citus paziņojumus par ieguldījumu fondu un tā pārvaldošo sabiedrību sagatavo un iesniedz Biržai arī angļu valodā.

21.4.7. Emitents nodrošina, lai paziņojumus angļu valodā Birža varētu publicēt Biržas informācijas sistēmā vienlaicīgi ar paziņojumu latviešu valodā, bet ne vēlāk kā nākamajā tirdzniecības dienā.

22. Emitenta atklājamā informācija

22.1. Emitenta statūtu grozījumi

Visus Emitenta statūtu grozījumus, kas ierosināti apstiprināšanai akcionāru pilnsapulcē, nosūta projekta veidā Biržai vismaz četrpadsmit (14) dienas pirms akcionāru pilnsapulces.

22.2. Emitenta vadības, pilnvarnieku un revidentu izmaiņas

22.2.1. Emitents nekavējoties atklāj informāciju par tā valdes vai padomes sastāva izmaiņām vai par revidentu, galveno grāmatvežu, finanšu direktoru, ekonomistu vai pilnvarnieku izmaiņām. Emitentam ir jānosūta arī paziņojums Biržai, ja šajā punktā minētā persona ir iesniegusi atlūgumu, ja ir noslēgts darba līgums ar personu par darbu jebkurā no šajā punktā minētajiem amatiem vai ja šajā punktā minētā persona ir ievēlēta.

22.2.2. Ja Emitenta valdē vai padomē ir ievēlēta vai iecelta jauna persona, Emitentam ir jāiesniedz šīs personas trīs iepriekšējo gadu profesionālās pieredzes īss apraksts, kā arī ziņas par šai personai piederošo Emitenta balsstiesīgo akciju skaitu, kā arī nekavējoties jāizdara attiecīgās izmaiņas Emitenta iekšējās informācijas turētāju sarakstā.

22.3. Emitenta adreses vai biroja vietas maiņa

Emitentam ir nekavējoties jāatklāj informācija par tā juridiskās adreses vai faktiskās biroja atrašanās vietas izmaiņām.

22.4. Maksātāja aģenta izmaiņas

22.4.1. Emitentam ir savlaicīgi jāatklāj informācija par visām izmaiņām attiecībā uz tā maksātāju aģentu. Vismaz viena Emitenta maksātāja aģenta biroja atrašanās vietai jābūt Latvijā.

22.4.2. Šajos Noteikumos maksātāja aģents (maksājumu veicējs) ir Emitenta pārstāvis, kas ir pilnvarots veikt maksājumus Emitenta vārdā saistībā ar Emitenta vērtspapīriem.

22.5. Ieguldītāju tiesību izmaiņas

22.5.1. Emitentam ir taisnīgi un vienlīdzīgi jāizturas pret visiem Emitenta viena veida un kategorijas vērtspapīru turētājiem saskaņā ar likumdošanu un vērtspapīru emisijas noteikumiem.

22.5.2. Emitentam nekavējoties jāatklāj informācija par visām ierosinātajām vērtspapīru turētāju tiesību vai saistību izmaiņām, tai skaitā par izmaiņām nosacījumos attiecībā uz parāda vērtspapīriem, konvertējamajām obligācijām vai visiem vērtspapīriem, uz kuriem var konvertēt konvertējamās obligācijas (pamatā esošie vērtspapīri).

22.6. Paša akciju iegāde

22.6.1. Ja akciju Emitents iegādājas savas akcijas saskaņā ar Latvijas Republikas Komerclikumu un citiem tiesību aktiem, Emitents informē Biržu par šādu lēmumu, kā arī par akciju iegādes noteikumiem.

22.6.2. Akciju iegādes noteikumos Emitents norāda iegādājamo akciju kategoriju, skaitu un cenu, kā arī akcionāru, ja iegādājamais apjoms ir liels. Akcionāra nosaukumu (vārdu, uzvārdu) vienmēr izpauž, ja iegādājamais apjoms ir vismaz viens procents no balsstiesīgajām akcijām vai akciju kapitāla, kā arī ja ir kāds cits īpašs iemesls izpaust akcionāra nosaukumu (vārdu, uzvārdu).

22.6.3. Akciju Emitents sniedz Biržai informāciju par valdes priekšlikumiem akcionāru sapulcei attiecībā uz šādiem jautājumiem:

1) pašu akciju iegāde;

2) pašu akciju pārdošana;

3) pilnvarojumi attiecībā uz 1) un 2) apakšpunktā minētajiem lēmumiem.

22.6.4. Akciju Emitents informē Biržu par akcionāru sapulces lēmumiem šo Noteikumu 22.6.3. punkta 1. un 2. apakšpunktā minētajos jautājumos un par valdes lēmumu par pilnvarošanu, kā minēts šo Noteikumu 22.6.3. punkta 3) apakšpunktā.

22.7. Tiesas vai šķīrējtiesas process

Emitentam ir pienākums nekavējoties atklāt informāciju par tiesas vai šķīrējtiesas procesu, ko ierosinājis Emitents vai kas ierosināts pret Emitentu, kā arī par tiesas vai šķīrējtiesas pagaidu vai galīgu spriedumu vai par spriedumu, kas vēl nav stājies spēkā un kam var būt vai nebūt ietekme uz Emitenta kotēto vērtspapīru cenu.

22.8. Maksātnespēja vai likvidācija

22.8.1. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par Emitenta, tā mātes uzņēmuma vai nozīmīga meitas uzņēmuma lēmumu iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesai vai par bankrota procedūras uzsākšanu kādam no debitoriem.

22.8.2. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu pret Emitentu, tā mātes uzņēmumu vai nozīmīgu meitas uzņēmumu.

22.8.3. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par Emitenta, tā mātes uzņēmuma vai nozīmīga meitas uzņēmuma maksātnespējas vai sanācijas pasludināšanu.

22.8.4. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par nodomu ierosināt Emitenta komercdarbības pārtraukšanu vai likvidāciju.

22.9. Kotēšana citās fondu biržās

Emitenta pienākums ir atklāt informāciju par nodomu iekļaut tā kotētos vērtspapīrus vienlaicīgi arī citā fondu biržā, par pieteikuma pieņemšanu vai noraidījumu, kā arī par kotēto vērtspapīru izslēgšanu no citas biržas sarakstiem.

22.10. Izņēmumi attiecībā uz informāciju par biznesa sarunām

22.10.1. Emitentam nav jāatklāj informācija par biznesa sarunu gaitu. Emitents drīkst sniegt šādu informāciju tikai tām personām, ar kurām notiek vai tiek plānotas biznesa sarunas.

22.10.2. Emitentam ir atļauts sniegt konfidenciālu informāciju arī potenciālajiem nākamās emisijas vērtspapīru parakstītājiem, saviem konsultantiem, revidentiem, kā arī valsts iestādēm, kurām saskaņā ar tiesību aktiem ir tiesības šādu informāciju pieprasīt.

22.10.3. Emitentam jānodrošina, lai šo Noteikumu 22.10.1. un 22.10.2. punktā minētās informācijas saņēmējiem būtu zināms fakts par tiem sniegtās informācijas konfidencialitātes statusu un lai tie būtu informēti, ka ir aizliegts veikt darījumus ar Emitenta vērtspapīriem līdz attiecīgās informācijas publiskošanas brīdim.

22.10.4. Ja Emitentam ir iemesls uzskatīt, ka ir pārkāpts vai varētu tikt pārkāpts minētās informācijas konfidencialitātes statuss, Emitents nekavējoties atklāj šādu informāciju šo Noteikumu 21.1.10. un 21.1.11. punktā noteiktajā kārtībā.

22.10.5. Emitentam ir jāatklāj informācija par biznesa sarunām, kas var ietekmēt kotēto vērtspapīru cenu, nekavējoties pēc tam, kad puses ir noslēgušas vienošanos par darījuma būtiskiem noteikumiem.

23. Iekšējās informācijas lietošana

23.1. Iekšējās informācijas nozīme

Iekšējās informācijas nozīme ir noteikta FITL.

23.2. Iekšējās informācijas turētāji

23.2.1. Šo Prasību izpratnē iekšējās informācijas turētājs ir:

1) Emitenta vai Emitenta meitas uzņēmuma valdes vai padomes loceklis, iekšējais revidents vai auditors;

2) persona, kas ir Emitenta vairākuma akcionārs vai pieder vienai un tai pašai grupai, kurai pieder Emitenta vairākuma akcionāri;

3) persona, kam ir pieeja konfidenciālai informācijai saistībā ar darba pienākumu izpildi vai nu kā Emitenta darbiniekam, vai arī tā izriet no līgumattiecībām un juridiskām attiecībām ar Emitentu.

23.2.2. Ja iekšējās informācijas turētājs ir juridiska persona, šo Noteikumu 23.4. punktā minētie pienākumi attiecas arī uz fiziskajām personām, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, attiecībā uz darījumiem šādas juridiskās personas vārdā.

23.3. Emitenta pienākumi

23.3.1. Emitentam jāizstrādā iekšējie noteikumi attiecībā uz kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautajām personām ir tiesības veikt darījumus ar konkrētā Emitenta finanšu instrumentiem.

23.3.2. Emitentam ir pienākums kārtot iekšējās informācijas turētāju sarakstu. Emitentam ir jāiesniedz Biržai iekšējās informācijas turētāju saraksts, kā arī tajā iekļautās informācijas izmaiņas.

23.3.3. Emitentam ir jāinformē visi iekšējās informācijas turētāji par šo Prasību noteikumiem un jāpieprasa, lai visas šādas personas rīkotos saskaņā ar šīm Prasībām.

23.3.4. Emitentam ir jānodrošina, lai iekšējā informācija būtu pieejama tikai tām personām, kam ir pienākums ievērot šādas informācijas konfidencialitāti un kurām šāda informācija ir nepieciešama, lai veiktu parastos darba pienākumus vai uzdevumus, kā arī personām, kuru tiesības pieprasīt šādu informāciju izriet no likumdošanas. Emitenta pienākums ir veikt pasākumus, lai neļautu nepilnvarotām personām piekļūt iekšējai informācijai.

23.4. Aizliegums lietot iekšējo informāciju

23.4.1. Iekšējās informācijas turētājam ir aizliegts atklāt, lietot un nodot trešajām personām iekšējo informāciju, izņemot gadījumos, kad šāda informācija ir jāatklāj vai jānodod, veicot darba uzdevumus, izpildot darba pienākumus vai citos tiesību aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā.

23.4.2. Iekšējās informācijas turētājam ir aizliegts iegādāties vai pārdot Emitenta finanšu instrumentus savā vai citas personas vārdā un konsultēt, norīkot citu personu iegādāties vai pārdot Emitenta finanšu instrumentus, izmantojot iekšējo informāciju.

23.4.3. Šo Noteikumu 23.4.2. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz parakstīšanos uz Emitenta akcijām, izmantojot pirmpirkuma tiesības, darījumus, kas veikti, pieņemot vērtspapīru atpirkšanas piedāvājumu, dalību prēmijakciju emisijā un tiesībām, kas izriet no Emitenta amatpersonām un darbiniekiem piešķirtām akciju opcijām, izmantošanu.

23.4.4. Trīs darba dienu laikā no darījuma ar Emitenta finanšu instrumentiem noslēgšanas iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas iesniedz paziņojumu Biržai, kurā jāietver informācija par darījuma datumu, akciju skaits, kas iegūts vai zaudēts darījuma rezultātā, kā arī atlikušo akciju skaits, kas pēc darījuma veikšanas ir akcionāra īpašumā.

23.4.5. Birža nekavējoties publicē savā interneta mājaslapā informāciju par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem.

24. Finanšu pārskati

24.1. Pārskatu sagatavošana

24.1.1. Emitents finanšu pārskatus sagatavo, lietojot aprēķina shēmas un metodes, kas atbilst attiecīgā Emitenta reģistrācijas valsts grāmatvedības standartiem un Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), kā arī ietver informāciju, kas pieprasīta šajos Noteikumos, Biržas valdes kārtībās un rekomendācijās.

24.1.2. Ja Starptautiskie grāmatvedības standarti atļauj lietot alternatīvas metodes pārskatu sagatavošanā vai finanšu informācijas par pārskatiem sniegšanā, Emitenta pienākums ir rīkoties saskaņā ar iespējām, kas atbilst Latvijas Republikas attiecīgajiem tiesību aktiem.

24.1.3. Emitenta pienākums ir publiskot finanšu pārskatus salīdzināmas tabulas veidā, salīdzinot konkrētā pārskata perioda datus ar iepriekšējā finanšu gada attiecīgā perioda datiem.

24.1.4. Ja Emitents maina aprēķina shēmu vai metodes, kas lietotas finanšu pārskatu sastādīšanā, Emitenta pienākums ir komentēt šīs izmaiņas pārskatu piezīmēs, norādot izmaiņu iemeslus un to ietekmi uz esošā perioda un iepriekšējā salīdzināmā perioda rezultātu.

24.1.5. Ja Emitents ir uzņēmumu grupas mātes uzņēmums, Emitenta pienākums ir publiskot grupas konsolidētos finanšu pārskatus.

24.1.6. Ja Emitents sagatavo mātes uzņēmuma pārskatus papildus konsolidētajiem finanšu pārskatiem un ja šie pārskati ietver būtisku papildinformāciju, Emitenta pienākums ir publiskot šādus pārskatus saskaņā ar šajās Prasībās noteikto kārtību.

24.1.7. Pilnu gada pārskatu Emitents nosūta Biržai elektroniskā veidā publicēšanai Biržas interneta mājaslapā.

24.1.8. Ja akcionāru sapulces apstiprināts gada pārskats atšķiras no Biržai nosūtītā un tās interneta mājaslapā ievietotā pārskata, Emitents to nosūta Biržai nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru sapulcē.

24.1.9. Ja Emitenta mātes uzņēmuma vai nozīmīga meitas uzņēmuma vērtspapīri tiek kotēti citā fondu biržā, Emitents nodrošina šo uzņēmumu finanšu pārskatu vienlaicīgu publiskošanu šajās biržās.

24.2. Vadības ziņojums

24.2.1. Emitenta publiskots vadības ziņojums ietver visu svarīgāko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem novērtēt Emitenta uzņēmējdarbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, vienlaicīgi norādot īpašus apstākļus, kas ir ietekmējuši Emitenta uzņēmējdarbību un peļņu vai zaudējumus attiecīgajā periodā, tai skaitā informāciju par ārkārtas ienākumiem un/vai izdevumiem.

24.2.2. Informāciju vadības ziņojumā atklāj tā, lai to varētu salīdzināt ar iepriekšējā pārskata gada attiecīgā perioda vadības ziņojumā sniegto informāciju.

24.2.3. Emitentam vienlaicīgi ar peļņas vai zaudējumu pārskatu ir jāaprēķina koeficients “peļņa uz akciju” (EPS), pamatojoties uz pārskata perioda rezultātiem.

24.3. Gada pārskats

24.3.1. Emitentam jāiesniedz revidenta pārbaudīts gada pārskats ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas. Papildus Latvijas normatīvajos aktos prasītajiem datiem gada pārskatā jāietver informācija, kas jāatklāj gada pārskata piezīmēs saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

24.3.2. Emitentam gada pārskatā cita starpā ir jāsniedz šāda informācija:

1) informācija par apstākļiem, kuru rezultātā Emitenta finanšu rezultāti atšķiras no iepriekš izteiktajām prognozēm par vairāk nekā desmit procentiem (10%);

2) informācija par nozīmīgu meitas uzņēmumu atrašanās vietu, kapitāla apjomu, balsstiesībām, kā arī par citiem uzņēmumiem, kas ietilpst tai pašā grupā, kur Emitents, Emitenta tiešu vai netiešu līdzdalību šādos meitas uzņēmumos;

3) Emitenta akciju skaits, kas pieder Emitenta valdes vai padomes locekļiem finanšu gada beigās, norādot datus atsevišķi par katru valdes un valdes locekli. Akcijas, ko minētās personas iegādāsies ar akciju opcijām turpmākajos periodos, norāda atsevišķi;

4) akcionāru saraksts, kam pieder vairāk par pieciem procentiem (5%) no Emitenta balsstiesīgo akciju skaita attiecīgā finanšu gada beigās. Ja šādu akcionāru nav, jāsniedz attiecīgs apstiprinājums;

5) informācija par akcionāru pilnsapulču spēkā esošiem lēmumiem, kas piešķir Emitentam tiesības iegādāties savas akcijas vai pieņemt tās kā nodrošinājumu. Ja Emitents ir iegādājies paša akcijas, finansējis to iegādi vai tās ieguvis finanšu gada laikā, jāsniedz informācija par iegūto akciju skaitu, to iegādes nosacījumiem, kā arī jānorāda par akcijām samaksātā cena un jāsniedz informācija par akciju pārdevējiem;

6) ja parakstīšanās uz akcijām notikusi un/vai ja akcijas emitētas, neņemot vērā esošo akcionāru pirmtiesības, un ja šādas emisijas nosacījumus nav apstiprinājusi akcionāru sapulce, jānorāda to personu vārdi, uzvārdi, kuras iegādājušās akcijas, katras personas parakstīto/iegādāto akciju skaits un akciju emisijas uzcenojuma summa. Emitenta pienākums ir sniegt tādu pašu informāciju par tā nozīmīgajiem meitas uzņēmumiem;

7) jāiesniedz informācija par darījumiem ar personām, kas saistītas ar Emitentu vai tā nozīmīgu meitas uzņēmumu, attiecīgā finanšu gada laikā saskaņā ar šīm Prasībām, kas regulē informācijas atklāšanu par darījumiem starp šādām personām;

8) informācija par akciju opcijām, kam nav beidzies termiņš un kas attiecīgā finanšu gada laikā piešķirtas Emitenta valdes un padomes locekļiem, kopā ar informāciju par valdes un padomes locekļiem, kam ir tiesības izmantot šādas opcijas.

24.3.3. Pēc gada pārskata publiskošanas tam jābūt pieejamam arī ieguldītājiem Emitenta interneta mājaslapā, ja tāda izveidota, un Emitenta birojā. Ja nepieciešams, Emitents atļauj izgatavot gada pārskata norakstus.

24.3.4. Ja Emitents gada pārskatā apspriež savu paredzamo attīstību nākamajā finanšu gadā, Emitentam ir jāsniedz šāda informācija gada pārskatā saskaņā ar šo Noteikumu 24.6.1. punktu.

24.3.5. Ja zvērināta revidenta pārbaudītā gada pārskatā tīrā peļņa atšķiras no nerevidētā gada pārskatā norādītās tīrās peļņas par vairāk nekā 10%, Emitents nekavējoties paziņo par šo faktu, vienlaicīgi paskaidrojot iemeslus, kuru dēļ radusies šāda situācija.

24.4. Finanšu pārskati

24.4.1. Emitenta pienākums ir iesniegt Biržai finanšu pārskatus par finanšu gada 3 mēnešiem, 6 mēnešiem, 9 mēnešiem un 12 mēnešiem (turpmāk visi kopā saukti — finanšu pārskati).

24.4.2. Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma. Finanšu pārskatā, kas sagatavots par 6 mēnešu periodu, ietver arī vadības ziņojumu par Emitenta uzņēmējdarbību.

24.4.3. Ja finanšu pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents un ir sagatavojis par to ziņojumu, Emitents, iesniedzot attiecīgo finanšu pārskatu, pievieno arī zvērināta revidenta ziņojumu.

24.4.4. Emitentam, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus, finanšu pārskatus drīkst iesniegt konsolidētā vai nekonsolidētā veidā.

24.4.5. Parāda vērtspapīru emitents — komercsabiedrība, kā arī ieguldījumu fonds publicē finanšu pārskatus par 6 mēnešiem un 12 mēnešiem.

24.4.6. Finanšu pārskatu sastāda, lietojot tās pašas aprēķinu shēmas un metodes, kas lietotas Emitenta pēdējā gada pārskatā (izņemot izmaiņas, kas nepieciešamas saistībā ar attiecīgo tiesību aktu noteikumiem).

24.4.7. Finanšu pārskatā jāietver informācija par to, vai pārskatu ir pārbaudījis zvērināts revidents.

24.4.8. Emitenta pienākums ir nekavējoties publiskot finanšu pārskatu pēc tā apstiprināšanas valdē, taču ne vēlāk kā divus (2) mēnešus no pārskata perioda beigām. Izņēmumu gadījumos Biržas valdei ir tiesības pagarināt šo termiņu, pamatojoties uz Emitenta rakstisku iesniegumu.

24.4.9. Emitents nerevidētu 12 mēnešu finanšu pārskatu Biržai var neiesniegt:

1) ja emitents Biržai nosūtītajā paziņojumā ir apņēmies revidētu gada pārskatu iesniegt trīs mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām — gadījumos, ja emitentam nav pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu;

2) ja emitents Biržai nosūtītajā paziņojumā ir apņēmies revidētu gada pārskatu iesniegt četru mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām — gadījumos, ja emitentam ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu.

24.4.10. Finanšu pārskatā sniegtajai informācijai jābūt pietiekami detalizētai, lai novērstu situāciju, ka gada pārskatā tiek ietverta pilnīgi jauna informācija, kas netika ietverta attiecīgā perioda finanšu pārskatā un kas var būtiski ietekmēt Emitenta vērtspapīru cenu.

24.5. Revidenta ziņojums

24.5.1. Emitenta pienākums ir kopā ar gada pārskatu iesniegt zvērināta revidenta ziņojumu. Ja emitenta finanšu pārskatus ir pārbaudījis zvērināts revidents, tad vienlaicīgi ar attiecīgo finanšu pārskatu Emitentam ir pienākums iesniegt arī zvērināta revidenta ziņojumu.

24.5.2. Ja Emitentam saskaņā ar FITL vai šiem Noteikumiem ir pienākums gada pārskatu sagatavot saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, revidenta ziņojumā ietver norādi, vai minētā prasība ir ievērota.

24.5.3. Emitents nekavējoties iesniedz Biržai zvērināta revidenta ziņojumu, ja zvērināts revidents:

1) ir veicis būtiskas piezīmes, pamatojoties uz veikto revīziju, vai

2) atzīst, ka Emitenta sastādītie finanšu pārskati par iepriekšējo finanšu gadu neatbilst attiecīgajam Emitentam tiesību aktos un šajos Noteikumos noteiktajām prasībām.

24.6. Finanšu rezultātu prognozes

24.6.1. Ja Emitents publicē finanšu rezultātu prognozes par nākamo pārskata periodu vai periodiem, Emitents paskaidro šīs prognozes, norādot apstākļus un pieņēmumus, uz kādiem prognozes balstītas. Ja finanšu rezultātu prognoze ietver Emitentam zināmus ārkārtas ienākumus vai izdevumus, Emitenta pienākums ir atsevišķi norādīt šādus ienākumus vai izdevumus.

24.6.2. Ja pēc Emitenta finanšu rezultātu prognozes publiskošanas ir iemesls uzskatīt, ka izteiktā prognoze atšķirsies no perioda faktiskajiem finanšu rezultātiem par vairāk nekā 10%, Emitentam nekavējoties ir jāiesniedz Biržai informācija par radušos situāciju un jāpaskaidro iemesli, kas izraisījuši novirzi no prognozes. Emitentam jāiesniedz attiecīga informācija Biržai ar tad, ja nav iespējams realizēt pieņēmumus, uz kādiem tika balstīta iepriekš publicētā prognoze.

25. Izmaiņas Emitenta uzņēmējdarbībā

25.1. Emitentam ir nekavējoties jāatklāj visi apstākļi un notikumi, kas ir būtiski ietekmējuši vai kas varētu būtiski ietekmēt Emitenta komercdarbību vai finansiālo stāvokli. Par šādiem apstākļiem var tikt uzskatīti:

25.1.1. darījumi ar pamatlīdzekļiem nozīmīgos apjomos;

25.1.2. Emitentam svarīgu preču, izejvielu vai pakalpojumu cenu būtiskas svārstības;

25.1.3. Emitentam svarīgu līgumu slēgšana, laušana vai anulēšana, līgumu būtiski pārkāpumi Emitenta vainas dēļ un attiecībā pret Emitentu;

25.1.4. jaunu produktu vai pakalpojumu noieta tirgu apgūšana vai zaudēšana;

25.1.5. nozīmīga apjoma ieguldījumi;

25.1.6. plānota apvienošanās, sadalīšanās vai reorganizācija un priekšlikumi Emitentam nopirkt visu vai vienas kategorijas savas akcijas vai tā nozīmīga meitas uzņēmuma akcijas un Emitenta atbilde uz šādu priekšlikumu;

25.1.7. ar citu uzņēmumu noslēgts līgums par kopuzņēmuma izveidi vai kopīga projekta uzsākšanu, ja šāda līguma apjomi ir nozīmīgi;

25.1.8. Emitenta uzņēmējdarbības jomas maiņa.

25.2. Šo Prasību izpratnē nozīmīga apjoma darījumi vai ieguldījumi ir Emitenta vai tā meitas uzņēmuma darījumi, kuros par aktīviem samaksātā vai saņemamā summa, tai skaitā aktīvu vai vērtspapīru tirgus vērtība, vai arī Emitenta uzņemtās parāda saistības vai aizņēmumi ir vienādi vai pārsniedz 10% no Emitenta pašu kapitāla saskaņā ar pēdējo zvērināta revidenta pārbaudīto konsolidēto bilanci.

25.3. Emitenta pienākums ir atklāt informāciju par nozīmīga apjoma darījumiem, vienlaicīgi ietverot šādu informāciju:

25.3.1. darījuma un tā ietekmes uz Emitenta komercdarbību un finanšu rādītājiem aprakstu;

25.3.2. darījumā saņemamās vai maksājamās summas, tai skaitā summas, kas jāsaņem vai jāsamaksā nākamajos periodos, samaksas noteikumi un maksājumu grafiks.

25.4. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par visiem citiem apstākļiem, notikumiem vai darījumiem, kas nav minēti šo Noteikumu 25.1. punktā, bet kas var būtiski ietekmēt Emitenta finansiālo stāvokli, komercdarbību, saistību izpildes prognozes vai kā citādi var būtiski ietekmēt Emitenta vērtspapīru cenu.

26. Īpašas prasības akciju Emitentiem

26.1. Vispārējo noteikumu lietošana akciju Emitentiem

Emitentam, kuru akcijas ir iekļautas Biržas sarakstos, ir pienākums ievērot šo Noteikumu 22.– 25. nodaļas prasības, kā arī šajā nodaļā noteiktās papildu prasības.

26.2. Akcionāru sapulce

26.2.1. Emitenta pienākums ir nekavējoties iesniegt Biržā informāciju par lēmumu sasaukt akcionāru sapulci, tās norises datumu, vietu un citiem apstākļiem. Emitentam ir jāiesniedz informācija par sapulces dienas kārtību.

26.2.2. Emitentam ne vēlāk kā divas (2) nedēļas pirms akcionāru sapulces sasaukšanas ir jāatklāj sapulces dienas kārtībā paredzēto lēmumu projekti.

26.2.3. Emitentam ir nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darba dienā pēc akcionāru sapulces jāatklāj visi sapulcē pieņemtie lēmumi.

26.2.4. Ja tiek sasaukta ārkārtas akcionāru sapulce, papildus šo Noteikumu 26.2.1.–26.2.3. punktā minētajam Emitents norāda arī ārkārtas akcionāru sapulces sasaukšanas iemeslus un ierosinātājus.

26.3. Dividendes

26.3.1. Emitents nekavējoties iesniedz Biržai informāciju par Emitenta valdes vai padomes lēmumu akcionāru sapulcei iesniegt priekšlikumu izmaksāt vai neizmaksāt dividendes.

26.3.2. Ja Emitenta valde vai padome ierosina sapulcei izmaksāt dividendes, Emitentam Biržai nosūtītajā paziņojumā jāietver vismaz šāda informācija:

1) plānotais dividenžu aprēķina datums;

2) uz akciju izmaksājamās dividendes summa.

26.3.3. Kopā ar paziņojumu par akcionāru sapulces pieņemto lēmumu izmaksāt dividendes Emitentam jāiesniedz vismaz šāda informācija:

1) plānotais dividenžu aprēķina datums;

2) uz akciju izmaksājamās dividendes summa;

3) dividenžu izmaksas datums.

26.4. Akciju kapitāla palielinājums

26.4.1. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par Emitenta akciju kapitāla plānotu palielinājumu un paziņot par akcionāru sapulces sasaukšanu, kurā tiks pārrunāts šāds palielinājums.

26.4.2. Ja akciju kapitālu palielina, emitējot jaunas akcijas ar pirmtiesībām esošajiem akcionāriem parakstīties uz jaunajām akcijām, paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu papildus Komerclikumā prasītajai informācijai jāietver šāda informācija:

1) akcionāru reģistrācijas datums, lai noteiktu akcionārus ar pirmpirkuma tiesībām;

2) informācija par finanšu gadu, no kura no jauna emitētās akcijas piedalās peļņas sadalē;

3) ja par emitētajām akcijām ir vai tiks parakstīts līgums ar ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju par akciju sākotnējo izvietošanu (ar izpirkšanu vai bez tās, ar garantiju vai bez), līguma būtiskāko nosacījumu apraksts;

4) parakstīto akciju apmaksas termiņš;

5) situāciju apraksts, kad akcijas netiek parakstītas pilnā apmērā un kad pieprasījums pēc attiecīgajām akcijām pārsniedz piedāvājumu.

26.4.3. Ja vienam akcionāram pieder vairāk par piecdesmit procentiem (50%) no Emitenta balsstiesīgajām akcijām, Emitenta pienākums ir, emitējot akcijas, kas atbilst tai pašai kategorijai, kas jau tiek kotētas Biržā un attiecībā uz kurām esošie akcionāri ir atteikušies izmantot pirmtiesības, nodrošināt, ka jaunās emisijas parakstīšanās cena nav ievērojami zemāka par kotēto vērtspapīru tirgus cenu. Šajā punktā noteiktais ierobežojums neattiecas uz darbiniekiem emitēto akciju pārdošanas cenu, lai izmantotu viņu akciju opcijas. Balsstiesības aprēķina saskaņā ar Noteikumu sadaļas “Kotēšanas noteikumi” prasībām.

26.4.4. Pamatojoties uz Emitenta rakstisku iesniegumu, Biržas valde drīkst piemērot izņēmumus šo Noteikumu 26.4.3. punktā minētajām prasībām, ja Biržas valde secina, ka akciju emisiju par cenu, kas ir ievērojami zemāka par tirgus cenu, ir izraisījis Emitenta finansiālais stāvoklis, vai ja tas tiek citādi pamatots.

26.4.5. Šajās Prasībās akciju emisijas cena uzskatāma par ievērojami zemāku par tirgus cenu, ja jauno akciju emisijas cena ir vairāk nekā desmit procentus (10%) zemāka par vidējo desmit (10) tirdzniecības dienu pirms emisijas cenas noteikšanas datuma sesijas pēdējo cenu.

26.4.6. Emitentam ir nekavējoties jāpaziņo par lēmumu palielināt akciju kapitālu. Akcionāru sapulces vai padomes lēmumā, kas jāatklāj Biržai, papildus Komerclikumā prasītajiem datiem jāietver arī lēmumi jautājumos, kas minēti šo Noteikumu 26.4.2.1.–26.4.2.5. punktā.

26.4.7. Ja akciju kapitālu palielina ar prēmijakciju emisiju, paziņojumā Biržai par akcionāru sapulces sasaukšanu, kā arī lēmumā par akciju kapitāla palielināšanu papildus Komerclikumā noteiktajam jāietver šāda informācija:

1) no jauna emitēto akciju skaits vai apjoms, par kādu palielināta esošo akciju nominālvērtība;

2) reģistrācijas datums dalībai prēmijakciju emisijā;

3) datums, kurā vērtspapīru kontos tiks ieskaitītas no jauna emitētas prēmijakcijas, vai datums, kad tiek palielināta akciju nominālvērtība.

26.4.8. Ja prēmijakciju emisiju veic, izlaižot jaunas akcijas, priekšlikumā akcionāru sapulcei papildus šo Noteikumu 26.4.7. punktā minētajai informācijai ietver informāciju par finanšu gadu, ar kuru sākot akciju turētājiem būs tiesības saņemt dividendes.

26.5. Akciju kapitāla samazinājums

26.5.1. Emitenta pienākums ir atklāt informāciju par plānotu akciju kapitāla samazinājumu un publicēt paziņojumu par sapulces sasaukšanu, kurā tiks apspriests akciju kapitāla samazinājums. Papildus Komerclikumā prasītajam paziņojumā par sapulces sasaukšanu jāietver šāda informācija:

1) reģistrācijas datums dalībai akciju kapitāla samazināšanā;

2) ja akciju kapitālu samazina, anulējot emitētās akcijas, anulējamo akciju skaita un noteikšanas principu apraksts.

26.5.2. Emitentam ir nekavējoties jāatklāj akcionāru pilnsapulces apstiprinātais lēmums par akciju kapitāla samazināšanu. Papildus Komerclikumā prasītajiem datiem paziņojumā jāietver lēmumi par šo Noteikumu 26.5.1. punktā minētajiem jautājumiem.

26.6. Parāda vērtspapīri

Emitenta pienākums ir atklāt informāciju par plānotu parāda vērtspapīru emisiju. Paziņojumā Biržai jāietver vismaz šāda informācija:

26.6.1. emitējamo parāda vērtspapīru skaits, nominālvērtība, apmaksas termiņš un procentu likme;

26.6.2. garantija vai galvojums, kas izdots attiecībā uz saistību izpildi, kuras izriet no Emitenta parāda vērtspapīriem;

26.6.3. parāda vērtspapīru parakstīšanās nosacījumi un emisijas cena.

26.7. Parakstīšanās uz akcijām un parāda vērtspapīriem

26.7.1. Ja akcijas emitētas publiskajā piedāvājumā vai uz emitējamajām akcijām esošajiem akcionāriem ir iespēja izmantot pirmtiesības, Emitentam ieteicams organizēt parakstīšanos uz akcijām ar kāda no Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem starpniecību saskaņā ar Latvijas Centrālā depozitārija noteikto kārtību.

26.7.2. Pēc parakstīšanās perioda beigām Emitents nekavējoties publicē informāciju par parakstīto vērtspapīru skaitu. Ja emisija ir parakstīta nepietiekami un/vai par dažām parakstītajām akcijām nav veikts nepieciešamais maksājums, Emitents informē par veicamajiem pasākumiem.

26.7.3. Emitents, kas emitējis konvertējamas obligācijas vai citus vērtspapīrus, kuri konvertējami Emitenta akcijās saskaņā ar iepriekš atrunātiem nosacījumiem, atklāj informāciju par parakstīto akciju skaitu nekavējoties pēc katra parakstīšanās perioda beigām.

26.8. Akcionāru līgumi

Emitentam ir jānodrošina, lai akcionāri, kam pieder vairāk par pieciem procentiem (5%) no Emitenta balsstiesīgo akciju skaita, ar Emitenta starpniecību informētu Biržu par visu līgumu, kas noslēgti ar citiem akcionāriem vai trešajām personām, būtiskajiem nosacījumiem, kuri var ierobežot akciju brīvu atsavināšanu vai kuri var būtiski ietekmēt akciju cenu.

26.9. Emitenta iekšējās informācijas turētāju veiktie darījumi un nozīmīgas līdzdalības iegūšana vai zaudēšana Emitenta pamatkapitālā

26.9.1. Emitentam ir pienākums nekavējoties atklāt informāciju par tiem darījumiem, ko ir veikušas personas, kuras iekļautas iekšējās informācijas lietotāju sarakstā, ja šīs personas ir atklājušas šādu informāciju Emitentam.

26.9.2. Paziņojumā Emitents norāda visu to informāciju, kuru par attiecīgo darījumu iekšējās informācijas turētājs ir iesniedzis Emitentam.

26.9.3. Emitents FITL 61. pantā noteiktajā termiņā un gadījumos paziņo Biržai par personām, kas ir ieguvušas vai zaudējušas nozīmīgu līdzdalību Emitenta kapitālā. Paziņojumā Emitents norāda visu informāciju, ko Emitentam ir iesniegusi persona, kura ieguvusi vai zaudējusi nozīmīgu līdzdalību.

26.10. Būtiskas līdzdalības iegūšana vai zaudēšana citos uzņēmumos

26.10.1. Emitents nekavējoties atklāj informāciju par lēmumu iegūt vai izbeigt būtisku līdzdalību citā uzņēmumā.

26.10.2. Paziņojumā par lēmumu iegūt vai zaudēt būtisku līdzdalību ietver vismaz šādu informāciju:

1) uzņēmuma, kurā plānots iegūt vai zaudēt būtisku līdzdalību, nosaukums, darbības joma un uzņēmējdarbības apraksts;

2) iegādājamās vai zaudējamās būtiskas līdzdalības apjoms un tās procentuālā daļa uzņēmuma akciju kapitālā;

3) līdzdalības iegūšanas vai zaudēšanas mērķis un tā ietekme uz Emitenta uzņēmējdarbību;

4) informācija par to, vai konkrēto darījumu var uzskatīt par darījumu ar personām, kas iekļautas iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

5) ja paziņojums par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai zaudēšanu ietver prognozi par darījuma ietekmi uz Emitenta uzņēmējdarbību nākamajos pārskata periodos, paziņojumā jāietver pieņēmumu un apstākļu, uz kuriem balstīta prognoze, apraksts.

26.10.3. Ja būtiskas līdzdalības iegūšanas vai zaudēšanas rezultātā šo Prasību izpratnē rodas apstākļi, kas nosaka pienākumu atklāt informāciju, Emitenta pienākums ir papildus iepriekš minētajai informācijai atklāt informāciju par šādiem apstākļiem:

1) par akcijām samaksātā vai saņemtā naudas summa, maksājuma noteikumi un samaksas vai naudas saņemšanas termiņi, Emitenta emitējamo akciju kategorija un skaits, lai samaksātu par iegūstamajām akcijām, apmaiņas proporcijas noteikšanas principu apraksts; starpība starp akciju iegādes un pārdošanas cenu, ja akcijas pārdod;

2) akciju sabiedrības, kuras akcijas iegūst vai pārdod Emitents, pēdējo trīs gadu finanšu rezultāti (tirdzniecības apjoms, tīrā peļņa vai zaudējumi, dividendes par akciju, EPS), zvērināta revidenta pārbaudīti finanšu pārskati par diviem iepriekšējiem gadiem salīdzināmas tabulas veidā; informācija par būtiskām izmaiņām akciju sabiedrībā, ja tādas notikušas pēc finanšu gada beigām, vai apliecinājums, ka uzņēmumā nav notikušas būtiskas izmaiņas;

3) akciju sabiedrības, kuras akcijas iegūst vai pārdod Emitents, saņemto aizdevumu pārskats, sākot no perioda, kas sākas ne ātrāk kā sešdesmit (60) dienas pirms Emitenta sniegtā paziņojuma datuma;

4) akciju sabiedrības, kuras akcijas iegūst vai pārdod Emitents, akcionāru struktūra; to akcionāru saraksts, kuriem pieder vairāk par pieciem procentiem (5%) no Emitenta balsstiesīgo akciju skaita;

5) informācija par tiesas vai arbitrāžas procesiem, kuros iesaistīta akciju sabiedrība, kuras akcijas iegūst vai pārdod Emitents, un kas var būtiski ietekmēt šīs akciju sabiedrības uzņēmējdarbību, vai apliecinājums, ka šādu procesu nav;

6) informācija par spēkā esošiem būtiskiem līgumiem starp Emitentu un akciju sabiedrību, kuras akcijas iegūst vai zaudē Emitents;

7) akciju sabiedrības, kuras akcijas iegūst vai pārdod Emitents, padomes un valdes locekļu vārdi, uzvārdi.

26.11. Būtiskas līdzdalības kritēriji

26.11.1. Šajās Prasībās akciju iegūšana vai pārdošana uzskatāma par būtisku, ja izpildās vismaz viens no šādiem kritērijiem:

1) ja uzņēmuma, kura akcijas iegūst vai pārdod Emitents, vai tā meitas uzņēmuma konsolidētā bilance, pamatkapitāls vai apgrozījums veido vai pārsniedz 10% no Emitenta attiecīgajiem rādītājiem saskaņā ar Emitenta pēdējo zvērināta revidenta pārbaudīto konsolidēto bilanci, un ja šāda darījuma rezultātā uzņēmums kļūst vai pārstāj būt par Emitenta meitas uzņēmumu Komerclikuma izpratnē;

2) ja naudas summa, kas jāmaksā vai jāsaņem par Emitenta vai tā meitas uzņēmuma akcijām, tai skaitā samaksa skaidrā naudā un/vai par maksāšanas līdzekli izmantojamu vērtspapīru tirgus vērtība, un parādi, kurus nodevis Emitents vai kas nodoti Emitentam, veido vai pārsniedz 10% no pamatkapitāla, kā norādīts Emitenta pēdējā zvērināta revidenta pārbaudītā konsolidētajā pārskatā. Biržā tirgoto vērtspapīru tirgus vērtību aprēķina, pamatojoties uz to sesijas pēdējo cenu iepriekšējā dienā pirms līguma noslēgšanas.

26.11.2. Novērtējot būtiskas līdzdalības iegūšanas vai zaudēšanas nozīmību, viena uzņēmuma akciju visas iegādes vai pārdošanas pēdējo divpadsmit (12) mēnešu laikā tiek aplūkotas kumulatīvi, pamatojoties uz šo Noteikumu 26.11.1. punktā minētajiem kritērijiem.

26.12. Informācija par uzņēmumu apvienošanos

26.12.1. Emitenta pienākums ir nekavējoties publicēt ierosinājumu par Emitenta apvienošanos ar citu uzņēmumu, kas iesniegts valdei, padomei un/vai akcionāru sapulcei, un par padomes, valdes un/vai akcionāru sapulces attiecīgiem lēmumiem.

26.12.2. Emitenta pienākums ir garantēt informācijas atklāšanu par visiem Emitenta apvienošanās dokumentiem, kas saskaņā ar attiecīgo likumdošanu ir jāatklāj akcionāriem ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību ne vēlāk par brīdi, kad tā tiek atklāta Emitenta akcionāriem.

26.12.3. Ja attiecīgo informāciju Emitents neatklāj apvienošanās prospektā, Emitenta pienākums ir atklāt vismaz šo Prasību 25.1.3. punktā paredzēto informāciju par uzņēmumu, ar kuru Emitents apvienojas.

26.13. Apvienošanās prospekta publicēšanas pienākums

26.13.1. Emitentam, kura akcijas tiek kotētas Biržā, apvienojoties ar citu uzņēmumu, Emitents publicē apvienošanās prospektu, kas ietver informāciju par apvienojamajiem uzņēmumiem saskaņā ar Biržas noteiktajām prasībām.

26.13.2. Apvienojoties diviem Emitentiem, kuru akcijas tiek kotētas Biržā, apvienojošies Emitenti publicē apvienošanās prospektus, kas ietver informāciju par apvienojamajiem Emitentiem saskaņā ar Biržas noteiktajām prasībām.

26.14. Izņēmums pienākumam publicēt apvienošanās prospektu

Ja Emitents apvienojas ar uzņēmumu, kura akcijas nav kotētas Biržā, Birža drīkst atbrīvot Emitentu no pienākuma publicēt apvienošanās prospektu, ja ir iemesls uzskatīt, ka apvienošanās būtiski neietekmēs kotēto akciju cenu, vai ja to nosaka citi izņēmuma apstākļi. Tādā gadījumā Emitenta pienākums ir publicēt vispārīgu informāciju par apvienošanos.

26.15. Informācija par sadalīšanos un reorganizāciju

Šo Prasību noteikumi, kas nosaka Emitenta pienākumus apvienošanās gadījumā, attiecas uz informācijas atklāšanu par Emitenta sadalīšanos vai reorganizāciju, ņemot vērā sadalīšanās un reorganizācijas atšķirības.

26.16. Informācija par Emitenta vadībai un darbiniekiem piešķirtām akciju opcijām

26.16.1. šo Prasību izpratnē Emitenta darbiniekam izlaista akciju opcija ir vienošanās, saskaņā ar kuru Emitents piešķir Emitenta vai tā meitas uzņēmuma valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem tiesības pirkt Emitenta akcijas iepriekš noteiktā laikā un saskaņā ar iepriekš paredzētiem nosacījumiem.

26.16.2. Emitenta pienākums ir atklāt informāciju par Emitenta kompetento institūciju, kas emitē akciju opcijas darbiniekiem. Attiecīgā paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) pamatojums, lai noteiktu subjektus, kam ir tiesības uz akciju opciju, un tiem pārdodamo akciju skaits, maksimālais akciju skaits, kādu ir tiesības saņemt vienai personai saskaņā ar opcijas nosacījumiem. Ja viens vai vairāki Emitenta padomes locekļi pieder tiesīgo akciju opciju subjektu lokam, jāsniedz informācija par padomes katram loceklim piešķiramo akciju skaitu vai akciju skaita noteikšanas pamatojums;

2) pirkto vai emitēto akciju maksimālais skaits, lai izpildītu akciju opcijas nosacījumus; akciju opcijas plāna izpildes grafiks un opcijas izmantošanas termiņš;

3) opcijas izmantošanas cena;

4) finanšu gads, kurā emitētas akcijas, lai izpildītu akciju opcijas nosacījumus, piešķir tiesības uz pirmo dividendi;

5) emitējamo akciju kategorija, lai izpildītu akciju opcijas nosacījumus, un akcijām pievienoto tiesību apraksts, ja šīs tiesības atšķiras no Emitenta iepriekš izlaistajām akcijām pievienotajām tiesībām;

6) citi akciju opcijas svarīgi nosacījumi.

26.16.3. Ja akciju opciju emisijas priekšlikums ir iesniegts apstiprināšanai akcionāru pilnsapulcē, šo Noteikumu 26.16.2. punktā minētā informācija ir jāietver paziņojumā par akcionāru sapulces sasaukšanu.

26.17. Emitenta darbiniekiem un vadībai piešķirto akciju opciju nosacījumi

26.17.1. Definējot Emitenta darbiniekiem piešķiramo akciju opciju nosacījumus, Emitentam ir jāievēro zemāk minētās prasības:

1) Izlaižot jaunas akcijas, fiksētā opcijas izmantošanas cena nedrīkst būt zemāka par akcijas vidēji svērto cenu tirdzniecības dienā pirms opcijas nosacījumu apstiprinājuma datuma;

2) Ja opcijas nosacījumu izpildei nav izlaistas jaunas akcijas, fiksētā opcijas izmantošanas cena nedrīkst būt zemāka par iegādāto akciju svērto vidējo cenu;

3) Katras personas maksimālās tiesības nepārsniedz 25% no kopējo akciju skaita, kas jāizlaiž vai jāpārdod opcijas izmantošanai;

4) Ja opcijai nav izlaistas jaunas akcijas, opcijas nosacījumus apstiprina Emitenta akcionāru pilnsapulcē saskaņā ar likumdošanas noteikumiem. Akciju iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst uzsākt ātrāk par desmito tirdzniecības dienu no sapulces lēmuma paziņošanas Biržai;

5) Ja Emitents ir noslēdzis līgumu ar akcionāru(–iem) par akciju iegādi, kas nepieciešamas opcijas shēmas izpildei, vai ja Emitents plāno noslēgt šādu līgumu, Emitents sniedz akcionāru sapulcei informāciju par attiecīgo akciju iegādes noteikumiem un par attiecīgo(–ajiem) akcionāru(–iem);

6) Ja opciju shēmas izpildei nav izlaistas jaunas akcijas, opcijas shēmas izpildei kopējā iegādājamo akciju nominālvērtība viena kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 10% no Emitenta akciju kapitāla;

7) Ja, balstoties uz padomes lēmumu, uz opcijām tiesīgo subjektu vidū ir viens vai vairāki padomes locekļi, padome iesniedz akciju opcijas nosacījumus apstiprināšanai akcionāru sapulcei.

26.17.2. Akciju opcijas nosacījumus, kurus apstiprinājusi akcionāru sapulce, drīkst koriģēt kā izdevīgākus opciju turētājiem tikai ar attiecīgu akcionāru sapulces lēmumu, izņemot izmaiņas, kas nepieciešamas saskaņā ar attiecīgo likumdošanu.

26.17.3. Ar Biržas atļauju Emitents drīkst mainīt fiksēto opcijas izmantošanas cenu, ja Emitenta akcijas cenu ietekmē attiecīgi notikumi (prēmijakciju izlaišana, akciju sadalīšana).

27. Īpašas prasības parāda vērtspapīru Emitentiem

27.1. Vispārējo noteikumu piemērošana parāda vērtspapīru Emitentiem

27.1.1. Šo Noteikumu 20.–25. nodaļas noteikumi attiecas arī uz parāda vērtspapīru Emitentiem (komercsabiedrībām).

27.1.2. Valsts un pašvaldības iestādēm ir jāievēro tikai šo Noteikumu 20.nodaļas, 21.4. punkta un 27. nodaļas noteikumi.

27.1.3. Starptautiskām organizācijām un parāda vērtspapīru Emitentiem, kuru parāda vērtspapīri tiek kotēti kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu fondu biržām, ir jāievēro tikai šo Noteikumu 20. nodaļas, 21.4. punkta, 22. un 27. nodaļas prasības.

27.1.4. Parāda vērtspapīru Emitentiem, kam starptautiski atzīta reitinga aģentūra ir piešķīrusi investīciju līmeņa reitingu, jāievēro tikai šo Noteikumu 20. nodaļas, 21.4. punkta, 22. un 27. nodaļas prasības un jāinformē sabiedrība par reitinga (iespējamu) pārskatīšanu vai izmaiņām.

27.2. Informācijas atklāšanas pienākums

Emitentam nekavējoties jāatklāj visa informācija, kuru Emitents uzzinājis un kas var būtiski ietekmēt Emitenta parāda vērtspapīru cenu vai Emitenta spēju izpildīt savas saistības attiecībā uz šiem parāda vērtspapīriem.

27.3. Informācija par procentu maksājumiem

27.3.1. Emitentam ir nekavējoties jāatklāj Emitenta kompetentas institūcijas lēmums neizmaksāt procentus par parāda vērtspapīriem vai veikt tikai daļējus procentu maksājumus.

27.3.2. šo Prasību izpratnē procentu maksājumi ir Emitenta veiktie regulārie procentu maksājumi parāda vērtspapīru turētājiem, kuri tiek veikti saskaņā ar emisijas prospektu.

27.4. Informācija par parāda vērtspapīru pirmstermiņa atpirkšanu

27.4.1. Emitentam ir nekavējoties jāatklāj Emitenta kompetentās institūcijas pieņemts lēmums par parāda vērtspapīru pirmstermiņa atpirkšanu un šādi atpērkamo parāda vērtspapīru skaitu.

27.4.2. Emitenta pienākums ir atklāt informāciju par parāda vērtspapīru pirmstermiņa atpirkšanu saskaņā ar šo Noteikumu 22.6. punktu. Paziņojumā jānorāda vērtspapīru pirmstermiņa atpirkšanas datums un ieguldītājiem izmaksājamā summa par katru parāda vērtspapīru.

27.4.3. Ja atpirkšana ir daļēja, informāciju par neatpirkto parāda vērtspapīru skaitu un sadali atklāj pēc atpirkšanas.

27.5. Parāda vērtspapīru jauna emisija

27.5.1. Emitents nekavējoties atklāj informāciju par jebkādu jaunu parāda vērtspapīru emisiju. Biržas valde var noteikt izņēmumus šajā gadījumā.

27.6. Akciju kapitāla samazinājums

27.6.1. Emitenta pienākums ir nekavējoties atklāt informāciju par plānoto Emitenta akciju kapitāla samazināšanu un publicēt paziņojumu par attiecīgas akcionāru sapulces sasaukšanu.

27.6.2. Emitents pēc lēmuma pieņemšanas nekavējoties iesniedz Biržai sapulcē pieņemtā lēmuma par akciju kapitāla samazināšanu notariāli apliecinātu norakstu.

28. Īpašas prasības ieguldījumu fondiem

28.1. Citu noteikumu piemērošana ieguldījumu fondiem

Visas šo Prasību 20. nodaļā, 21.4.punktā, 22. un šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz ieguldījumu fondiem un to pārvaldošajām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām.

28.2. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un fonda darbību likumība

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu fondu darbībai ir jāatbilst to darbību regulējošo tiesību aktu noteikumiem, fonda prospektam un fonda pārvaldes nolikumam, kā arī ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtiem.

28.3. Informācijas atklāšana

28.3.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Biržai visas izmaiņas informācijā un dokumentos, kas tika iesniegti Biržai vienlaikus ar pieteikumu par ieguldījumu fondu apliecību iekļaušanu Biržā.

28.3.2. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība iesniedz valdes apstiprinātu un zvērināta revidenta pārbaudītu ieguldījumu fonda gada pārskatu ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas.

28.3.3. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība iesniedz valdes apstiprinātu fonda 6 mēnešu pārskatu ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda beigām.

28.4. Ieguldījuma fonda daļas vērtība

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība katru tirdzniecības dienu informē Biržu par ieguldījuma fonda daļas vērtību par periodu, kas atrunāts starp Emitentu un Biržu noslēgtajā līgumā.

28.5. Ieguldījumu fonda likvidācija

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai turētājbankas pienākums ir nekavējoties paziņot Biržai par lēmumu uzsākt ieguldījumu fonda likvidāciju vai par darbības apturēšanu.

28.6. Ieguldījumu fonda, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības un turētājbankas maiņa

28.6.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai jāatklāj informācija par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības akcionāru, padomes un valdes locekļu, kā arī ieguldījumu fonda, kura apliecības ir iekļautas Biržas sarakstos, pārvaldnieku maiņu.

28.6.2. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nekavējoties jāinformē Birža par FKTK lēmumiem, saskaņā ar kuriem tiek ierobežota ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbība vai tiek anulēta sabiedrībai izsniegtā licence.

28.6.3. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības pienākums ir atklāt lēmumu par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai turētājbankas apvienošanos, sadalīšanos vai reorganizāciju, kā arī par ieguldījumu fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai vai pārvaldes tiesību pāreju turētājbankai.

28.6.4. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nekavējoties jāatklāj informācija par maksātnespējas pieteikuma pret konkrēto ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai turētājbanku iesniegšanu.

28.7. Cita informācija

28.7.1. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nekavējoties jāatklāj visi apstākļi saistībā ar prasību, ko fondam un/vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai nosaka tiesību akti, pārkāpumu. Paziņojumā par pārkāpumu jāietver pārkāpuma apraksts, kā arī jāapraksta pasākumu kopums, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veikusi vai plāno veikt pārkāpuma un tā izraisīto seku novēršanai.

28.7.2. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība nekavējoties ziņo par piemērojamo ieguldījumu ierobežojumu pārkāpumu, kurš attiecās uz fondu, kā arī par fonda prospekta, fonda nolikuma, vadības līguma vai turētājbankas līguma pārkāpumiem, visiem turētājbankas sniegtajiem paziņojumiem par to, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība darbojusies pretrunā ar tiesību aktiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības statūtiem, turētājbankas līgumu vai fonda pārvaldes nolikumu. Paziņojumā jāietver pārkāpuma apraksts un pasākumu kopums, kas veikts vai ko plānots veikt pārkāpuma un tā izraisīto seku novēršanai.

IV. UZRAUDZĪBA

29. Uzraudzības vispārīgie jautājumi

29.1. Šo noteikumu izpratnē ar terminu “uzraudzība” saprot Biržas veikto Emitentu uzraudzību atbilstoši FITL un šo Noteikumu prasībām.

29.2. Birža drīkst izveidot vienu vai vairākas institūcijas (komitejas) uzraudzības pienākumu veikšanai, pilnībā vai daļēji deleģējot savus uzraudzības pienākumus šīm institūcijām. Tādā gadījumā komitejas pilnvaru apjomu un darbību organizāciju detalizēti nosaka attiecīgas komitejas darbības noteikumos, kurus apstiprina Biržas padome.

30. Biržas pienākumi un tiesības uzraudzības darbību veikšanā

30.1. Biržas pienākums ir ikdienā uzraudzīt Emitentu darbības un to, vai viņi ievēro šo Noteikumu un finanšu instrumentu tirgu regulējošo normatīvo aktu prasības, Biržas valdes lēmumus, rīkojumus, kārtības un rekomendācijas.

30.2. Lai izpildītu savus pienākumus, Biržai ir tiesības:

30.2.1. pieprasīt no Emitentiem informāciju un dokumentus saistībā ar prasībām Emitentiem un vērtspapīru kotēšanas prasībām (tai skaitā saistībā ar prasībām attiecībā uz darījumu aizliegumu, pamatojoties uz iekšējo informāciju);

30.2.2. pieprasīt no Emitentiem citu informāciju, kas nepieciešama tās darbā, lai novērtētu to, vai Emitenti ievēro un vai viņa darbības atbilst Biržas noteikumos un likumdošanā noteiktajām prasībām;

30.2.3. izgatavot no Emitentiem saņemto dokumentu un informācijas kopijas un norakstus.

30.3. Biržai savas kompetences ietvaros ir tiesības:

30.3.1. pieprasīt no Emitentiem iekšējās informācijas turētāju sarakstu saskaņā ar šo Noteikumu un FITL prasībām;

30.3.2. izvirzīt prasības iekšējās informācijas turētāju sarakstam;

30.3.3. pieprasīt no Emitenta iekšējās informācijas turētājiem informāciju par darījumiem ar Emitenta vērtspapīriem un šīm personām piederošiem Emitenta vērtspapīriem;

30.3.4. pieprasīt informāciju par Emitenta akcionāriem, valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem.

30.4. Birža nosaka pienākumu visiem Biržas valdes locekļiem, darbiniekiem un pārstāvjiem uz nenoteiktu termiņu ievērot visas tās informācijas konfidencialitāti, kas saņemta saistībā ar Emitentu darbības uzraudzības īstenošanu. Šis pienākums neattiecas uz informāciju, kas ir publiski pieejama, kā arī uz informāciju, kuru ir pienākums publiskot saskaņā ar normatīvo aktu un šo Noteikumu prasībām.

31. Uzraudzības darbības

31.1. Pārbaudes

31.1.1. Pamatotu šaubu gadījumā Birža drīkst pieprasīt Emitentam veikt iekšējo revīziju un/vai revīziju jebkurā brīdī, lai pārbaudītu konkrētu darījumu, dokumentu un/vai darbību atbilstību Biržas noteikumu vai likumdošanas prasībām un/vai citām Biržas attiecīgi noteiktām prasībām. Pārbaudi drīkst veikt Biržas darbinieki.

31.1.2. Pārbaudes izmaksas sedz Emitents, ja pārbaudi nav veikuši Biržas darbinieki. Ja Biržas Šķīrējtiesa atklāj, ka Biržas pieprasījums veikt pārbaudi nav bijis pamatots, Biržas Šķīrējtiesa, pamatojoties uz Emitenta attiecīgu iesniegumu, drīkst pieņemt lēmumu par to, ka pārbaudes izdevumus daļēji vai pilnībā sedz Birža.

31.2. Uzraudzības statusa noteikšana Emitentam

31.2.1. Biržai ir tiesības piemērot Emitentam uzraudzības statusu. Ja Biržas valde pieņem lēmumu noteikt Emitentam uzraudzības statusu, Biržas informācijas sistēmā attiecīgajam Emitentam un tā emitētajiem finanšu instrumentiem tiek pievienots noteikts apzīmējums, kas finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem ļauj identificēt, vai Emitentam ir noteikts uzraudzības statuss.

31.2.2 Uzraudzības statusa piemērošanas nolūks ir piesaistīt tirgus dalībnieku uzmanību kādam svarīgam apstāklim attiecībā uz attiecīgo finanšu instrumentu vai tā Emitentu.

31.2.3. Uzraudzības statusa piemērošana nenosaka ierobežojumus tirdzniecībai ar šiem finanšu instrumentiem, kā arī neatbrīvo Emitentu no pienākuma atklāt informāciju atbilstoši šo Noteikumu prasībām.

31.2.4. Uzraudzības statusu var noteikt šādos gadījumos:

1) ja Emitents ir uzsācis likvidācijas procesu vai ir ierosināta Emitenta maksātnespēja;

2) ja Emitents atzinis savu maksātnespēju, vai Emitentam ilgstoši ir maksātnespējas problēmas;

3) tiesvedībā atrodas lieta, kuras rezultāts var būtiski ietekmēt Emitentu vai viņa turpmāko darbību;

4) ja Emitents vai viņa darbības atkārtoti, pastāvīgi vai būtiski neatbilst likumdošanā vai Biržas noteikumos minētajām prasībām;

5) ir iesniegts pieteikums izslēgt Emitenta finanšu instrumentus no Biržas sarakstiem vai tuvāko sešu (6) mēnešu laikā plānots veikt darbības, kuru rezultātā Emitenta finanšu instrumenti (izņemot parādu vērtspapīru izslēgšanu no Biržas sarakstiem, ja tiek veikta to izpirkšana) tiktu izslēgti no Biržas sarakstiem;

6) ir iestājušies citi Emitenta darbību ietekmējoši apstākļi, kas varētu būtiski apdraudēt ieguldītāju intereses.

31.2.5. Biržas valde pieņem lēmumu par uzraudzības statusa piemērošanu finanšu instrumentiem saskaņā ar šo Noteikumu 31.2.4. punktu. Izņēmumu gadījumos, ja Biržas valdes attiecīga lēmuma gaidīšana var kaitēt ieguldītāju interesēm, Biržas valdes priekšsēdētājs drīkst vienpersoniski pieņemt lēmumu par uzraudzības statusa piemērošanu attiecīgajam finanšu instrumentam. Biržas valde tad, kad tas kļuvis iespējams, pieņem vai atsauc šo lēmumu.

31.2.6. Birža nekavējoties informē Emitentu, ja attiecībā uz Emitentu un tā emitētajiem finanšu instrumentiem ir noteikts uzraudzības statuss, nosūtot Emitentam lēmumu par uzraudzības statusa noteikšanu un tā pieņemšanas pamatojumu. Ja Emitents vēlas komentēt Biržas lēmumu, Emitentam tas jādara, iesniedzot Biržai publisku paziņojumu.

31.2.7. Birža pēc lēmuma par uzraudzības statusa noteikšanu pieņemšanas nekavējoties Biržas informācijas sistēmā publicē paziņojumu par uzraudzības statusa piešķiršanu, aprakstot lēmuma pieņemšanas pamatojošos apstākļus.

31.2.8. Ja apstākļi, kuru dēļ uzraudzības statuss tika piemērots, ir izbeigušies, Biržas valde nekavējoties pieņem lēmumu atsaukt uzraudzības statusu Emitentam un tā emitētajiem finanšu instrumentiem un nekavējoties informē par pieņemto lēmumu Emitentu.

31.2.9. Birža nekavējoties informē attiecīgo Emitentu par uzraudzības statusa atsaukšanu, kā arī ievieto atbilstošu paziņojumu Biržas informācijas sistēmā.

32. Sankcijas

32.1. Sankciju veidi

Ja Emitents, tā valdes vai padomes loceklis vai darbinieks ir pārkāpis šo Noteikumu prasības vai ja Emitenta, tā pilnvarotā, revidenta, valdes vai padomes locekļa ieguldījumu darbības ir bijušas pretrunā ar šo Noteikumiem prasībām, vai ja Emitents vai jebkura cita iepriekš minētā persona nav izpildījusi Biržas lēmumu vai rīkojumu, Birža drīkst piemērot attiecīgajam Emitentam šādas sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu;

2) uzlikt soda naudu;

3) apturēt tirdzniecību ar Emitenta vērtspapīriem;

4) izslēgt Emitenta vērtspapīrus no Biržas sarakstiem.

32.2. Brīdinājuma izteikšana

32.2.1. Biržas valdei ir tiesības pieņemt lēmumu par brīdinājuma izteikšanu Emitentam, ja Emitents ir pārkāpis FITL vai šo Noteikumu prasības vai ja Emitents vai tā valdes locekļi vai darbinieki nav izpildījuši vai atbilstoši nepilda Biržas rīkojumus.

32.2.2. Birža nekavējoties rakstveidā informē Emitentu par brīdinājuma izteikšanu un apstākļiem, uz kuriem pamatojoties lēmums ir pieņemts.

32.2.3. Emitents drīkst apstrīdēt Biržas valdes lēmumu par brīdinājuma izteikšanu Biržas šķīrējtiesā šo Noteikumu 33. nodaļā noteiktajā kārtībā.

32.3. Soda naudas uzlikšana

32.3.1. Biržas valdei ir tiesības pieņemt lēmumu par soda naudas uzlikšanu, ja Emitents, tā padomes vai valdes loceklis vai darbinieks ir būtiski pārkāpis šo Noteikumu prasības, Emitents nav novērsis pārkāpumu pēc Biržas izteiktā brīdinājuma vai pārkāpuma rezultātā būtiski ir aizskartas ieguldītāju intereses. Biržas valde lēmumā nosaka termiņu, līdz kuram Emitentam soda nauda ir jāsamaksā.

32.3.2. Biržai ir tiesības uzlikt Emitentam soda naudu no Ls 50 līdz Ls 20 000. Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, Biržas valde izvērtē pārkāpuma smagumu un tā ietekmi uz regulāra un atklāta tirgus darbības nodrošināšanu. Biržas valdei ir tiesības noteikt, ka soda nauda tiek noteikta un ir jāmaksā par katru dienu, sākot no lēmuma paziņošanas Emitentam dienas līdz dienai, kad Emitents ir pārkāpumu novērsis.

32.3.3. Birža nekavējoties rakstveidā informē Emitentu par soda naudas uzlikšanu un apstākļiem, uz kuriem pamatojoties lēmums ir pieņemts.

32.3.4. Emitents drīkst apstrīdēt lēmumu par soda piemērošanu Biržas šķīrējtiesā šo Noteikumu noteiktajā kārtībā.

32.3.5. Prasības iesniegšana Biržas šķīrējtiesā neatbrīvo Emitentu no pienākuma samaksāt Biržas valdes uzlikto soda naudu Biržas valdes noteiktajā termiņā.

32.4. Tirdzniecības ar Emitenta finanšu instrumentiem apturēšana

32.4.1. Ārkārtas gadījumos, lai aizsargātu ieguldītāju intereses, Birža drīkst apturēt tirdzniecību ar Emitenta finanšu instrumentiem.

32.4.2. Ar šo Noteikumu 32.4.1. punktā minēto terminu “ārkārtas apstākļi” saprot lielas cenu svārstības, tādas informācijas esamību, kas var būtiski ietekmēt attiecīgā finanšu instrumenta cenu un kuru ir paredzēts tuvākajā laikā publicēt, kā arī citas situācijas, apstākļus vai nosacījumus, kas var kavēt atklātu un godīgu tirdzniecības norisi.

32.4.3. Biržai ir tiesības apturēt tirdzniecību ar Emitenta finanšu instrumentiem Emitenta akcionāru sapulces vai preses konferences laikā, kurā paredzēts pieņemt lēmumus vai paziņot informāciju, kas var būtiski ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenu. Biržai šajā punktā minētajos gadījumos tirdzniecību var apturēt no minēto pasākumu sākuma līdz brīdim, kad ir publicēta informācija par pieņemtajiem lēmumiem vai publiski paziņota cita svarīga informācija.

32.4.4. Tirdzniecību ar finanšu instrumentiem var apturēt, ja Emitents nav veicis procentu maksājumus par parāda vērtspapīriem, iesniedzis maksātnespējas pieteikumu vai sasauc sapulci, lai pieņemtu lēmumu par Emitenta likvidāciju.

32.4.5. Biržai ir tiesības apturēt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ja Emitents pārkāpj šos Noteikumus vai FITL prasības vai neievēro noteikto praksi, tādējādi būtiski kavējot attiecīgo finanšu instrumentu cenas veidošanos atbilstoši Biržas noteiktajām prasībām.

32.4.6. Biržai ir tiesības apturēt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ja informācija, ko Emitents sniedzis ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību un kas var būtiski ietekmēt vērtspapīru cenu, ir nepārprotami kļūdaina, vai tā ir jāpārstrādā vai jāpārbauda citu iemeslu dēļ.

32.4.7. Biržai ir tiesības apturēt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem uz īsu laika posmu, ja Emitenta Biržai iesniegtā būtiskā informācija, kura ir jāpublicē ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību, ir plaša un to nevar nekavējoties ievadīt Biržas informācijas sistēmā.

32.4.8. Biržai ir tiesības apturēt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem, ja Emitents nav samaksājis kotēšanas maksu Biržas noteiktajā termiņā vai apjomā.

32.4.9. Birža nekavējoties ar Biržas informācijas sistēmas starpniecību publicē paziņojumu par lēmumu apturēt vai atsākt tirdzniecību ar finanšu instrumentiem.

32.4.10. Lēmumu par tirdzniecības ar finanšu instrumentiem apturēšanu pieņem Biržas valde.

32.4.11. Birža nekavējoties informē Emitentu par lēmumu apturēt tirdzniecību ar Emitenta finanšu instrumentiem.

32.5. Tirdzniecības atsākšana un apturēšanas ilgums

32.5.1. Biržas valde pieņem lēmumu par tirdzniecības atsākšanu ar vērtspapīriem, ja ir novērsti apstākļi, uz kuriem pamatojoties tika pieņemts lēmums par tirdzniecības apturēšanu.

32.5.2. Ja tirdzniecības apturēšanu izraisījusi nepieciešamība gaidīt konkrētas informācijas publicēšanu, tirdzniecību atsāk pēc attiecīgās informācijas publicēšanas, ja nav citu tirdzniecības apturēšanas iemeslu. Ja publicējamā informācija ir plaša, Birža drīkst pagarināt pārtraukumu pēc šādas informācijas publicēšanas Biržas informācijas sistēmā par laika posmu, kas nepieciešams Biržas Biedriem un ieguldītājiem, lai iepazītos ar šo informāciju.

32.5.3. Tirdzniecības apturēšana nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus. Ja tirdzniecības ar finanšu instrumentiem pārtraukums ir bijis ilgāks par sešiem mēnešiem un ja Emitents nav veicis pasākumus, lai novērstu apstākļus, pamatojoties uz kuriem tirdzniecība tika apturēta, Biržai ir tiesības izslēgt Emitenta finanšu instrumentus no Biržas sarakstiem.

32.6. Finanšu instrumentu izslēgšana no Biržas sarakstiem

32.6.1. Biržas valdei ir tiesības pieņemt lēmumu par Emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no Biržas sarakstiem šādos gadījumos:

1) ja finanšu instrumenti vairs neatbilst attiecīgajam finanšu instrumentam šajos Noteikumos noteiktajām prasībām;

2) Emitents, tā valdes vai padomes locekļi vai darbinieki ir atkārtoti vai būtiski pārkāpuši šo Noteikumu vai FITL prasības;

3) ir iestājušies šo Noteikumu 32.5.3.punktā minētie apstākļi;

4) ir iestājušie citi apstākļi, kuru rezultātā nav iespējams turpmāk veikt tirdzniecību ar Emitenta finanšu instrumentiem šajos Noteikumos noteiktajā kārtībā.

32.6.2. Pirms lēmuma pieņemšanas par vērtspapīru izslēgšanu no Biržas sarakstiem Biržai ir tiesības uzaicināt Emitenta valdes locekļus uz Biržas valdes sēdi, lai pārrunātu ar Emitentu radušos apstākļus, uz kuriem pamatojoties ir jāizskata jautājums par Emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no Biržas sarakstiem vai pārrunāt ar Emitentu pasākumus, kas jāveic, lai novērstu radušās nepilnības, kā arī lai dotu Emitentam iespēju iesniegt rakstiskus paskaidrojumus. Biržas valde drīkst noteikt Emitentam termiņu nepilnību novēršanai vai attiecīga plāna iesniegšanai.

32.6.3. Biržas valdes lēmumā par finanšu instrumentu izslēgšanu no Biržas sarakstiem norāda lēmuma spēkā stāšanās datumu. Nosakot spēkā stāšanās datumu, Biržas valde ņem vērā ieguldītāju intereses.

32.6.4. Birža nekavējoties rakstveidā informē Emitentu par lēmumu izslēgt Emitenta finanšu instrumentus no Biržas sarakstiem. Paziņojumā Birža norāda apstākļus, uz kuriem pamatojoties Biržas valde ir pieņēmusi lēmumu par izslēgšanu no Biržas sarakstiem.

32.6.5. Birža nekavējoties publicē lēmumu par Emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no Biržas sarakstiem Biržas informācijas sistēmā.

32.6.6. Biržas lēmumu par Emitenta finanšu instrumentu izslēgšanu no Biržas sarakstiem (izņemot gadījumus, kad Emitents pats ir pieprasījis finanšu instrumentu izslēgšanu), Emitentam ir tiesības apstrīdēt FKTK trīsdesmit (30) dienu laikā no lēmuma pieņemšanas datuma.

33. Strīdu izskatīšana

33.1. Visus strīdus, kas rodas starp Biržu un Emitentiem, starp Emitentu un ieguldītājiem, kurus nevar atrisināt ar pušu vienošanos, izskata Biržas šķīrējtiesa saskaņā ar Biržas šķīrējtiesas noteikumiem vai FKTK saskaņā ar FITL prasībām. Biržas šķīrējtiesas spriedumi ir galīgi un nepārsūdzami.

33.2. Emitentam ir tiesības apstrīdēt Biržas valdes pieņemtos lēmumus Biržas šķīrējtiesā vai FKTK, kā to nosaka FITL, trīsdesmit (30) dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

34. Nobeiguma jautājumi

34.1. Šie noteikumi stājas spēkā 2004. gada 1. oktobrī.

34.2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē AS “Rīgas Fondu biržas” padomes 2004. gada 23. janvārī apstiprinātie “Finanšu instrumentu kotēšanas noteikumi” (publicēti “Latvijas Vēstnesī” 30.01.2004. un 26.03.2004.).

Pārejas noteikumi

1. Emitenti, kuru akcijas ir iekļautas Brīvajā sarakstā un kuriem ir pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, šo pārskatu saskaņā ar Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem sagatavo, sākot ar 2005. pārskata gadu.

2. Līdz Biržas šķīrējtiesas izveidei un Biržas šķīrējtiesas noteikumu apstiprināšanai, Biržas valdes pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Biržas padomē 30 dienu laikā no Biržas valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biržas padomes lēmumu var apstrīdēt tiesā Latvijas tiesību aktos noteiktajā kārtībā.