Vācu uzņēmēji meklē jaunas investīciju iespējas

Pagājušās nedēļas nogalē Rīgā noritēja mūsu valsts ekonomikai svarīgs pasākums – pirmais Vācijas un Baltijas investoru forums.

Forumu kopējiem spēkiem organizēja Latvijas nekustamo īpašumu aģentūras “Arco Real Estate” mātesuzņēmums ARCO VARA, Vācijas konsultāciju kompānija “GLC Glücksburg Consulting Group”, banka “NORD/ LB Latvija” un Vācijas – Baltijas uzņēmumu apvienība “DEC Development&Engineering Cooperation”. Pasākuma mērķis bija lietišķu kontaktu veidošana starp Vācijas un Baltijas valstu uzņēmējiem, kā arī starpvalstu biznesa projektu plānošana un īstenošana.
“GLC Glücksburg Consulting Group” valdes priekšsēdētājs, “ARCO VARA GROUP” valdes loceklis Martins Veigels pastāstīja, ka uzņēmēju interese par dalību forumā izrādījusies krietni lielāka, nekā cerēts, – plānoto 80 dalībnieku vietā forums pulcēja 110 Vācijas, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas biznesa ļaudis.
Savukārt bankas “NORD/LB Latvija” prezidents Andris Ozoliņš uzsvēra Vācijas nozīmīgo lomu Latvijas ārējā tirdzniecībā un atgādināja, ka šīs valsts investīciju apjoms Latvijas ekonomikā ik gadu pieaug. A.Ozoliņš norādīja: mūsu valsts uzņēmējiem jāsaprot, ka nauda pati šurp nenāks, par investīciju piesaisti ir jārūpējas.
“Latvijas Vēstnesis” jau ziņoja par nesen notikušo Vācijas –Baltijas Tirdzniecības kameras oficiālo atklāšanu. Tās laikā ne reizi vien tika uzsvērta nepieciešamība veidot bilaterālu investīciju politiku, proti, veicināt ne vien Vācijas uzņēmumu investīcijas Latvijā, bet arī Latvijas uzņēmēju centienus uzsākt biznesu Vācijā. M.Veigels sacīja, ka Vācijas un Baltijas investoru foruma mērķis tomēr ir pirmām kārtām rūpēties par labvēlīgu apstākļu radīšanu Vācijas investīcijām Latvijā. Vaicāts par ES spiediena ietekmē iespējamās nodokļu harmonizācijas iespaidu uz investīcijām, M.Veigels atzina, ka nelabvēlīgas sekas nav izslēgtas. Viņš norādīja, ka Vācijas investīcijām Latviju pievilcīgu dara galvenokārt ekonomikas pieauguma straujie tempi, liberālā nodokļu politika un minimālā valsts ietekme uz uzņēmējdarbību. Taču jebkura nodokļa paaugstināšana, uzsvēra M.Veigels, nozīmē arī tā administrēšanai nepieciešamā birokrātiskā aparāta pieaugumu. Viņš izteica pieņēmumu, ka šāds process galarezultātā varētu bremzēt ekonomikas pieaugumu un mazināt investoru interesi par Latviju. Šā gada pirmajā ceturksnī Vācijas investīcijas Latvijā veidoja 14, 8 procentus no ārvalstu investīciju kopapjoma, bet naudas izteiksmē šie ieguldījumi atbilst 294, 3 miljoniem latu.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv