Triju Zvaigžņu ordenis tika nodibināts tieši pirms 80 gadiem. “Valdības Vēstnesis” 1924.gada 25.martā publicēja Saeimas pieņemto un Valsts prezidenta izsludināto likumu ar ordeņa statūtiem, un pirmoreiz Triju Zvaigžņu ordeni – turklāt tā I šķiru – piešķīra 1925.gada 24. februārī. To saņēma Jānis Čakste un Zigfrīds Anna Meierovics. Jau 28.februārī ar Triju Zvaigžņu ordeņa augstāko šķiru apbalvoja vēl divus ievērojamus politiskos un sabiedriskos darbiniekus – Kārli Ulmani un Raini (Jāni Pliekšānu). Par nopelniem tēvijas labā mūsu neatkarīgās valsts pastāvēšanas laikā 20. un 30.gados ordeni saņēma vairāki tūkstoši Latvijas cilvēku – gan latvieši, gan cittautieši, kā arī daudzi citu valstu pilsoņi, kas ar savu darbību sekmējuši Latvijas uzplaukumu un starptautiskā prestiža nostiprināšanos.
Latvijas Republikas pastāvēšanas laikā ar ordeņa I šķiru tika apbalvotas 265 personas, ar II – 391, ar III – 1323, ar IV – 2194 un ar V šķiru – 4617 personas. Pēdējoreiz ordeni piešķīra 1940.gada 11.maijā.
Atdzimstot neatkarīgajai Latvijas Republikai, 1994. gada 25.oktobrī tika atjaunots Triju Zvaigžņu ordenis. Valsts svētkos 18.novembrī to saņēma Vizma Belševica, Andrejs Eglītis, Rike Marianne Helmsa, Imants Lancmanis, Broņislava Martuževa, Haralds Mednis, Indulis Ranka, Juris Rubenis, Melānija Vanaga, Leonīds Vīgners, Voldemārs Ancītis, Lidija Doroņina–Lasmane, Jānis Elksnis, Marina Kosteņecka, Adina Ķirškalne, Harijs Liepiņš, Jānis Mencis, Eduards Pāvuls un Aleksandrs Pelēcis.
Ik gadus ar Triju Zvaigžņu ordeni tiek apbalvoti vairāki desmiti Latvijas un citvalstu pilsoņu, un līdz šaidienai ordeņa I šķira piešķirta 39 personām (17 no tām saņēmušas ordeni ar ķēdi), II šķira – 71, III šķira – 304, IV šķira – 475 un V šķira – 331 personai. Ar Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpi apbalvotas 385 personas, ar II – 123 un ar III pakāpi – 21 persona.
Lai apvienotu apbalvotos un rosinātu viņu sabiedrisko aktivitāti un veicinātu savstarpēji draudzīgas vides veidošanu, 1999.gada decembrī tika nodibināta Triju Zvaigžņu ordeņa brālība, kuras statūtos ierakstīti tādi mērķi kā aktīva līdzdalība Latvijas tiesiskās, saimnieciskās un politiskās dzīves un kultūras jautājumu rosināšanā, augstu ētikas principu nostiprināšanā un rūpes par brālības dalībnieku materiālo stāvokli. Patlaban brālībā ir vairāk nekā 372 dalībnieki. Kā atzīst brālības priekšsēdētājs Juris Karlsons, tās galvenās aktivitātes saistītas tieši ar rūpēm par materiālo labklājību: “Protams, ne likums, ne statūti neparedz apbalvotajiem kādas priekšrocības vai materiālus labumus. Tomēr tie visi ir cilvēki, kas ar savu darbu un mūžu ir izcili kalpojuši valstij un sabiedrībai, un tas ir kauns, ka pašlaik vairāk nekā 60 procenti no viņiem spiesti dzīvot zem iztikas minimuma. Ko mēs varam darīt? Uzrunājam uzņēmējus, bet ar sponsoru ziedojumiem tikko varam segt brālības telpu īres izdevumus. Mazliet labāk sokas manai vietniecei Aijai Kušķei, kas meklē dzirdīgas ausis pašvaldībās. Lielu atsaucību ir parādījis arī Jelgavas pilsētas galva Rāviņa kungs, uzņemoties gādību par salidojuma sarīkošanu.”

aina.rozeniece@vestnesis.lv