
Šomēnes Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomiteja aicināja skolās ieviest ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu kā atsevišķu mācību priekšmetu. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kuras vadībā izveidota arī dažādu institūciju pārstāvēta darba grupa bērnu drošības jautājumos, minēto ierosinājumu uzskata par problemātisku. Savukārt aptaujātie speciālisti atzīst: atsevišķa satiksmes noteikumu mācīšana nebūtu pietiekami efektīva.
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Apgūstot satiksmes noteikumus kā atsevišķu mācību priekšmetu, jau tā intensīvi zināšanas apgūstošie pirmo klašu skolēni tiks nesamērīgi pārslogoti. Tādējādi, lai programmā ietvertu satiksmes noteikumus, no tās nāktos svītrot kādu no pašreizējiem mācību priekšmetiem. Turklāt bieži skolēnu iekļūšana satiksmes negadījumos saistīta ar šoferu, nevis bērnu neprasmi. Tādi ir galvenie IZM pretargumenti Saeimas apakškomitejas aicinājumam, kuras vadītāja Inese Šlesere savukārt norādījusi: ko gan dod visu pārējo zināšanu apgūšana, ja bērns uz ceļa ir neaizsargāts?
Gatavo mācību metodisko līdzekli
Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, lai izstrādātu vienotu
skolēnu apmācību vispārējos drošības jautājumos, IZM vadībā izveidota speciāla
darba grupa, kurā pārstāvēta Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), Valsts
policija (VP), “Latvijas gāze” un “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”,
Latvijas Pediatru asociācija, Katastrofu medicīnas centrs, vecāku organizācijas
“Vecāki Rīgai” un “VISI”, Latvijas Jaunatnes izglītības centrs. Pašlaik darba
grupa apzinājusi tēmas, kuras būtu jāiekļauj mācību līdzeklī 1. – 9.klašu
skolēniem, kā arī novērsusi to dublēšanās iespēju ar jau vairākos mācību
priekšmetos ietverto drošības jautājumu izskatīšanu, informē IZM Izglītības
satura un eksaminācijas centra (ISEC) preses biroja vadītāja Kristīne Ilgaša. Tiek
izstrādāta metodiskā līdzekļa struktūra un tematika, kuras aprises precizēs darba
grupas sēdē 20.septembrī.
Kā pastāstīja K. Ilgaša, pašlaik tiek pārskatīta Ceļu satiksmes drošības
nacionālā programma, kura skar arī izglītības jautājumus un attiecas uz minēto
mācību līdzekli. Tādēļ par satiksmes drošību kā atsevišķu mācību priekšmetu
varētu spriest pēc diviem trim gadiem, kad praksē būs noskaidrota pašlaik
izstrādājamās drošības jautājumu mācīšanas metodoloģijas efektivitāte.
Atsevišķa informācija par bērnu drošības mācības jautājumiem, kā informē K.
Ilgaša, septembra beigās vai oktobra sākumā būs pieejama ISEC mājaslapā www.isec.gov.lv.
Satiksmes drošību nenodala
Aptaujājot vairākus speciālistus, kuri paši vai viņu pārstāvētās institūcijas ir minētajā IZM darba grupā, iezīmējas nostāja: satiksmes drošība jāpasniedz kā atsevišķs mācību priekšmets vai jāintegrē jau esošo priekšmetu ietvaros.| Jānis Aizpors CSDD foto |
Jānis Aizpors, CSDD Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs:
– Skolās jāpasniedz nevis satiksmes drošība atsevišķi, bet visaptverošāk –
drošība uz ūdens, ugunsdrošība, rīcība uz ledus, saskarsme ar iespējamiem
uzbrucējiem utt. Citās valstīs jau šādi mācību priekšmeti ir ieviesti –
vispārējā drošība, dzīvesmācība. Lai arī cik ciniski tas skanētu, jāteic:
cilvēks var iemācīties rēķināt, rakstīt, bet ko gan tas dos, ja viņš nespēs sevi
pasargāt.
| Viktors Vanags Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Viktors Vanags, VP Ceļu policijas priekšnieka vietnieks:
– Vienā mācību priekšmetā jāiekļauj gan satiksmes drošība, gan citi ar skolēnu
un bērnu drošību saistīti jautājumi. Negatīvi droši vien būtu arī tas, ka
atsevišķa satiksmes drošības mācīšana izraisītu pārlieku lielu skolēnu
noslogotību.
| Mārtiņš Šics Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Mārtiņš Šics, Latvijas Katastrofu medicīnas centra direktors:
– Pedagoģija ir ļoti sarežģīta nozare ar dažādām pieejām, un nav iespējams
atrast universālus pasniedzējus. Tādēļ uzskatu, ka satiksmes noteikumu un satiksmes
drošības mācīšana jāveic dažādu mācību priekšmetu ietvaros, jāintegrē tajos.
Ja fizkultūras nodarbību ietvaros var mācīt pirmās medicīniskās palīdzības
sniegšanu, tad, piemēram, ar elektrodrošību saistītos jautājumus vislabāk
izklāstīs fizikas skolotājs. Situāciju, kad dēļ neapdomīgas vai bravūrīgas
skolēna izskriešanas uz ielas notiek autoavārija, kuras rezultātā kādam citam
bērnam no slimnīcas var vairs nepārnākt tētis, ilustratīvi var izstāstīt
literatūras pasniedzējs. Savukārt pareizas mākslīgās elpināšanas un sirds
masāžas darbību skaita attiecības, kas ir ārkārtīgi svarīgi, veicot cilvēka
atdzīvināšanu, iespējams, vislabāk var izskaidrot matemātikas stundā. Ārkārtīgi
svarīgi ir neiemācīt bērnam kaut ko nepareizi. Tad viņš var to ielāgot uz visu
mūžu un kritiskā brīdī rīkoties aplam.
| Pauls Timrots Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Pauls Timrots, autožurnālists:
– Nepieciešama kopēja drošības mācība. Turklāt vienas pašas satiksmes drošības
mācīšana atsevišķā, regulārā priekšmetā būtu pārāk izstiepta un var būt
neefektīva.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv