Latvijas mantojums Eiropas kultūras telpā

Vērtības, kas prasa aizsardzību

Mantojuma dienas notiek septembrī, un to tematiku katra valsts izvēlas pēc saviem ieskatiem.
Latvijā šī gada mantojuma dienu tēma ir “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā”. To sarakstu sastādījuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pieaicināti eksperti. Kā atzīst inspekcijas vadītājs Juris Dambis, atrast tos nebija grūti, jo apdraudēto objektu skaits ir vismaz pieckārt lielāks. Zināmas grūtības dažkārt radušās tikai sarunās ar to īpašniekiem un apsaimniekotājiem, jo līdz ar to šiem objektiem tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Taču tas netiek darīts, lai kādu kritizētu vai peltu, bet gan lai rosinātu sabiedrību, ikvienu cilvēku dot savu artavu kultūras vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm.
Sarakstā ietverti visdažādākie objekti gan hronoloģiskās klasifikācijas, gan stila ziņā. Tie ir arheoloģijas pieminekļi, pilskalni, pilsdrupas, muižu apbūves paraugi un tā joprojām, līdz pat pagājušā gadsimta 30.gados celtajai restorāna “Lido” ēkai Majoros. Pārstāvēta romānika, gotika un baroks, arī jūgendstils un modernās arhitektūras paraugi.

Kas apdraud kultūras mantojumu

Juris Dambis min septiņus galvenos faktorus: nepietiek līdzekļu, trūkst izpratnes par objekta vērtībām, nav atbildīga saimnieka, notiek nepārdomāta saimnieciskā darbība, neprofesionāla atjaunošana vai pārveidošana, objekta nepiemērota izmantošana un informācijas trūkums. Kā liecina pētījumi, no Eiropā bojāgājušā kultūras mantojuma caurmērā 25 procenti ir zaudēti naudas trūkuma dēļ, bet 75 procenti – apzinātas darbības rezultātā, kad uzvarējušas kādas citas intereses. Latvijā vēl arvien lielākās grūtības rada mantojuma aizsardzībai nepieciešamo līdzekļu trūkums, bet tūlīt tam seko nepietiekamā izpratne par šo objektu vērtībām un tas, ka tiem trūkst atbildīga saimnieka. “Starp īpašnieku un saimnieku ir liela atšķirība. Īpašnieku mums ir daudz, bet īstu saimnieku, kas justu atbildību par šo kultūras vērtību uzturēšanu un saglabāšanu, – pavisam nedaudz,” atzīst Juris Dambis.
Ar Eiropas Padomes un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI) laidusi klajā bagātīgi ilustrētu informatīvu bukletu “100 apdraudētākie kultūras pieminekļi Latvijā”. Jāņa Zilgalvja, Ingas Tapiņas un Andra Šnē sagatavotos objektu aprakstus papildina vēsturiskas fotogrāfijas no VKPAI Pieminekļu dokumentācijas centra, Arheoloģijas centra, privātkolekcijām un literatūras. Mantojuma dienu norišu dalībnieki šo vērtīgo grāmatiņu saņem par brīvu.

Latgalē

Jau 9.septembrī Preiļu kultūras namā notika zinātniski lasījumi par novada kultūrvēstures problēmām. Vēstures zinātņu doktore Antonija Vilcāne stāstījumu par Preiļu parka kapsētu plašākā kontekstā saistīja ar latgaļu apbedīšanas tradīcijām. Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja speciāliste Natālija Pīzele atgādināja par divgadīgo lauksaimniecības skolu, kas no 30.gadu sākuma līdz pat 1944.gadam atradās Preiļu muižas pilī un uzturēja to labā kārtībā. Tagad pils ietverta simt visvairāk apdraudēto pieminekļu sarakstā. Neliels atskats vēsturē: Preiļu muižas pils 1382.gadā kļuva par Borhu dzimtas īpašumu, bet kopš 1866.gada vairākkārt mainīja savus saimniekus un pēc 1978.gadā pārciestā ugunsgrēka ilgu laiku bija avārijas stāvoklī.
Preiļu muižas apbūves un parka nākotnes vīziju raksturo Preiļu pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Eglītis:
– Speciālisti veikuši esošās situācijas analīzi un snieguši ieteikumus atjaunošanas koncepcijai. Izstrādāta tehniskā dokumentācija, lai mēs varētu pretendēt uz Eiropas struktūrfondu līdzekļiem. Pils nākotni mēs saistām ar tūrisma attīstības programmu, kas aptver visus tūrisma resursus. Un tie mums ir bagāti – gan Raiņa Jasmuiža un podnieku sētas, gan parki izklaidei un atpūtai. Pilī varētu atrasties mācību centrs un viesnīca, varbūt arī muzejs.
Šo mantojuma dienu uzmanības lokā ir visa Latgale. Semināri, diskusijas, izstādes un ekskursijas notikuši, notiek un notiks (līdz pat mēneša beigām) tādos objektos kā Daugavpils cietoksnis, Birķeneļu luterāņu baznīca un Baltmuižas kungu māja ar parku Daugavpils rajonā, Rankas muižas pils, Vecgulbenes muižas Baltā pils, Krāslavas pils un parka arhitektūra, Ludzas pilsdrupas, Pasienas katoļu baznīca un Lauderu pareizticīgo baznīca, Rēzeknes sinagoga un vairāki citi Rēzeknes rajona objekti.

Kurzemē

Mantojuma dienu svinīgā atklāšana 10.septembrī notika Sabiles sinagogā. Kā sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītāja vietnieks Jānis Asaris, nākamgad šo dienu temats varētu būt – “100 vislabāk sakoptie kultūras pieminekļi”. Starp tiem tad katrā ziņā būs arī Sabiles sinagoga, kuras atdzimšanu sekmējusi starptautiskā sadarbība. Kad Sabiles ebreju kopiena Otrā pasaules kara laikā tika iznīcināta, nams palika bez saimnieka. Padomju varas gados te iekārtoja sporta zāli, pēc tam – noliktavu, pakļaujot ēku pilnīgam sabrukumam. Pirms vairākiem gadiem tieši Mantojuma dienu laikā par vērtīgā arhitektūras pieminekļa likteni ieinteresējās zviedru restauratori. Ar Zviedrijas valdības piešķirto finansējumu namu izdevies restaurēt. Tagad te atrodas Kultūras mantojuma un modernās mākslas centrs. Notiek izstādes, dažādi pasākumi. Nams dzīvo.
Par nozīmīgu kultūras un mākslas centru kļuvušas Firksu un Briņķu Pedvāles muižas, kuru īpašnieks ir tēlnieks Ojārs Feldbergs. Tās kopā ar Sabiles mācītājmuižu veido kultūrvēsturisku kompleksu, kas aptver ne tikai to apbūvi, bet ir organiski saistīts ar daudz plašāku teritoriju – Abavas ieleju. 1996.gadā tā tika iekļauta simt pasaules unikālāko un apdraudētāko pieminekļu sarakstā un ar Latvijas Ministru kabineta rīkojumu Abavas ieleju pasludināja par īpaši aizsargājamu kultūrvēsturisku teritoriju.
Vaicāts, ko šajos gados izdevies paveikt un kas nevedas, kā ticis domāts, Ojārs Feldbergs saka: “Paveikts ir tas, ka šī pamestā vieta atdzīvojusies. Turpinās brūkošo ēku konservācijas un apkārtnes iekopšanas darbi. Nekas nenotiek tik ātri, kā tika domāts. Tagad esmu sapratis, ka savas dzīves laikā nepieredzēšu muižu kompleksa atdzimšanu kādreizējā spožumā. Tomēr ir prieks, ka te iemājojusi kultūra, veidojas brīvdabas mākslas muzejs. Te notiek plenēri, mākslinieku tikšanās. Uz Pedvāli regulāri brauc tēlnieki un mākslas studenti no visām pasaules malām. Šovasar esam uzņēmuši viesus no Vācijas, Holandes, Somijas, ASV un citām zemēm.”
Mantojuma dienu rīkošanā rosīgi iekļāvušās Talsu rajona pašvaldības, kuru teritorijā atrodas nozīmīgi kultūrvēsturiski objekti. Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus tomēr visai skeptiski raugās uz pašvaldību iespējām tos glābt un uzturēt: “Kā Talsos, tā visā Latvijā pašvaldībās strādā izglītoti ļaudis. Neesam nekādi alu cilvēki un labi saprotam kultūras pieminekļu vērtību. Bet bez attiecīga konkrēta finansējuma te neko nav iespējams iesākt. Prasības ir ārkārtīgi stingras, bet restaurācija prasa milzu līdzekļus. Te var palīdzēt tikai politisks lēmums. Nodokļu atlaides vai kāda cita svira. Piemēram, Laucienas pagastu šogad godinām kā vislabāk sakopto. Bet tā teritorijā atrodas Nurmuižas pils, kas 16.gadsimta beigās tika celta kā Firksu dzimtas rezidence. Pils saimnieki ir vairākkārt mainījušies. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas tā tika atdota bijušo īpašnieku mantiniekiem, kas dzīvo Vācijā. Pašlaik ēka netiek izmantota, nav arī veikta tās arhitektoniski vēsturiskā izpēte. Ko te var darīt pašvaldība? Neko! Un līdzīgs stāvoklis ir daudzviet. Visvairāk apdraudēto objektu sarakstā ir arī tādi unikāli kultūras pieminekļi kā Dundagas mācītājmuiža, Īves vējdzirnavas, Nogales muiža, Stendes muižas vecā pils, Sabiles mācītājmuiža un Valdgales muižas kungu māja. Un tas tikai Talsu rajonā. Par šo problēmu risināšanu jārūpējas valsts mērogā.”
Tālab arī Mantojuma dienas aptver visus Latvijas novadus. Un aizvien plašāk tiek iesaistīta jaunā paaudze. Atkal izsludināts tradicionālais bērnu zīmējumu konkurss, kura laureātus gaida ekskursija un iespēja piedalīties plenērā. Trešo reizi arī Latvijā tiek izsludināts starptautiskais konkurss jauniešiem “Kultūras mantojums fotogrāfijās”, kas Eiropas valstīs notiek jau devīto gadu. Arī Latvijas jaunieši ir starp konkursa laureātiem un atzīst, ka šī radošā sacensība viņus mudinājusi vērīgāk paskatīties uz patiesi vērtīgo sev apkārt.

Taures skaņās – “Oda priekam”; dabas taka, kas vijas gar Abavu, ik pēc pagrieziena atklāj kādu mākslas objektu, kuru autori ir dažādu zemju tēlnieki Foto: Andris Kļaviņš