Fondu biržas stiprina vienotību

Pievienošanās tirdzniecības sistēmai SAXESS Helsinku, Tallinas un Rīgas Fondu biržai ļaus izmantot to pašu vērtspapīru tirdzniecības sistēmu, ko lieto pārējās Ziemeļvalstu biržu aliansē NOREX ietilpstošās biržas Reikjavīkā, Oslo, Kopenhāgenā un Stokholmā.

Iepazīstinot ar jaunās sistēmas priekšrocībām, Rīgas Fondu biržas (RFB) valdes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs uzsvēra, ka no vērtspapīru tirdzniecības integrēšanas ieguvēji būs visu sistēmā ietilpstošo biržu biedri, pieaugs tirgus likviditāte un tiks veicināta tirdzniecība arī ar Somijas un Baltijas valstu akcijām. Integrācija ļaus biržu biedriem un investoriem ērtāk piekļūt Somijas, Zviedrijas un Baltijas vērtspapīriem, izmantojot vienu pieslēguma vietu vienotajai tirdzniecības sistēmai. Vairāk nekā 150 biedru dažādās pasaules valstīs no vienas tirdzniecības vietas varēs piekļūt vairāk nekā 500 minētajās biržās kotētajiem uzņēmumiem. Tirgus dalībniekiem rīcību atvieglos arī saskaņotā tirgus struktūra, tirdzniecības laiki, biedru noteikumi un emitentiem izvirzītās informācijas atklāšanas prasības.

Saskaņoti tirdzniecības sesiju laiki

Pārejot uz jauno tirdzniecības sistēmu, tiks saskaņoti Helsinku un Stokholmas biržas tirdzniecības sesiju laiki akcijām un atvasinātajiem vērtspapīriem, kā arī tirdzniecības sesiju laiki Helsinku, Tallinas un Rīgas Fondu biržā, ieviešot sesijas noslēguma izsoli. Savukārt sesijas atklāšanas izsole, kas Rīgā un Stokholmā jau ir, tiks ieviesta Helsinku un Tallinas biržā.

Gan sesijas atklāšanas, gan tās noslēguma izsole būs elektroniska, un tajā piedalīsies akciju pircēji un pārdevēji. Šāds izsoles princips līdztekus citām priekšrocībām nodrošinās efektīvu vērtspapīru cenas noteikšanu un samazinās cenu svārstību risku. Tā kā izsole būs atklāta, pircēji un pārdevēji redzēs attiecīgā brīža akcijas līdzsvara cenu. Pirkšanas un pārdošanas cenas būs zināmas sesijas atklāšanas izsoles sākumā.

Vienoti biedru noteikumi

Līdz ar pāreju uz vienoto vērtspapīru tirdzniecības sistēmu Helsinku biržā tiks ieviesti NOREX biedru noteikumi, savukārt Tallinas un Rīgas biržas biedru noteikumi tiks saskaņoti ar NOREX noteikumiem. Kā pastāstīja RFB prezidents, NOREX biedru noteikumi izveidoti, saskaņojot visu NOREX alianses dalībnieku noteikumus. Tie regulē biedru darbību biržā, kā arī akciju un obligāciju tirdzniecību.

Tallinas un Rīgas Fondu birža jau ir saskaņojusi savus tirdzniecības noteikumus ar NOREX tirdzniecības un biedru noteikumiem, bet Helsinku Fondu biržas noteikumos vēl jāievieš izmaiņas. Ar 27.septembri tajos būs divas sadaļas: NOREX biedru noteikumi un noteikumi emitentiem. Atšķirībā no pašreizējo Helsinku biržas noteikumu prasībām turpmāk akciju tiešajiem darījumiem tiks samazināts apjoma ierobežojums – tas būs tāds pats kā pārējās NOREX biržās. Tiešo darījumu noteikumi tiks attiecināti arī uz pārējiem kapitāla vērtspapīriem.

Jauni indeksi

Pievienojoties SAXESS tirdzniecības sistēmai, tiks ieviesti trīs jauni indeksi. Jaunais Baltijas indekss BALTIX ir kapitalizācijas indekss, kurš tiks attiecināts pret iepriekšējo vērtību un raksturos kopējo ieguldījuma atdevi. Šo indeksu aprēķinās katru dienu pēc visu trīs Baltijas valstu biržu oficiālo sarakstu akciju pēdējām cenām tirdzniecības sesijā.

Indekss tiks pārskatīts katru ceturksni, turklāt viena uzņēmuma akciju īpatsvars nedrīkstēs pārsniegt 10 procentus no indeksa portfeļa tirgus kapitalizācijas. Indeksa bāzes datums ir 2000.gada 1.janvāris, bet bāzes vērtība – 100 punkti. Indekss tiks aprēķināts, ņemot vērā akciju cenas eirās.
RFB indekss RIGSE un Viļņas Fondu biržas indekss VILSE ir kapitalizācijas indeksi, kas tiks attiecināti pret iepriekšējo vērtību un raksturos kopējo ieguldījuma atdevi. RIGSE indeksu aprēķinās pastāvīgi (reālā laika režīmā) tirdzniecības sesijas laikā, izmantojot visu RFB Oficiālā un Otrā saraksta uzņēmumu akciju cenas latos pēc katra ar tām notikušā darījuma. VILSE akciju indekss tiks rēķināts katras tirdzniecības dienas beigās, izmantojot Viļņas Fondu biržas Oficiālā un Otrā saraksta akciju cenas.
Abu indeksu portfeļos nebūs īpatsvara ierobežojumu, tādējādi katra akcija ietekmēs indeksa vērtību proporcionāli tās īpatsvaram portfeļa tirgus kapitalizācijā. Arī šo indeksu bāzes datums ir 2000.gada 1.janvāris, un bāzes vērtība – 100 punkti. RIGSE un VILSE akciju indeksu aprēķinu metodika ir saskaņota ar Somijas un Igaunijas metodiku.
Pašreizējie Latvijas un Lietuvas akciju indeksi, izņemot LITIN-10, no 27.septembra vairs netiks aprēķināti.

Ko iegūs emitenti un ieguldītāji

Ieviešot visām Baltijas valstīm vienotu vērtspapīru tirgus platformu, iegūs ne vien emitenti un ieguldītāji, bet arī uz šīs platformas apvienojušos biržu biedri.

Tiem, kuri vēlēsies darboties vai jau darbojas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas vērtspapīru tirgū, turpmāk būs zemākas investīciju barjeras un vienkāršāka piekļuve šim tirgum. Baltijas fondu tirgu vienos kopīgs Baltijas vērtspapīru saraksts, kopīgs Igaunijas, Latvijas un Lietuvas biržas indekss, kā arī saskaņotas tirdzniecības un informācijas atklāšanas prasības Igaunijā un Latvijā. Vienota tirgus priekšrocības vēl izteiktākas kļūs nākamgad, kad kopīgajai tirdzniecības sistēmai pievienosies Viļņas Fondu birža.
Pēc pārejas uz jauno tirdzniecības sistēmu investoru attiecības veidosies jaunā kvalitātē. Emitentiem būs jāievēro jaunas, daudz stingrākas prasības, piemēram, gadījumā, ja vienam emitenta akcionāram piederēs vairāk nekā 30 procentu akciju, uzņēmuma padomē būs jāiekļauj divi neatkarīgi locekļi.
Ievērojot NOREX praksi un Eiropas Savienības direktīvas, būs jāpilda arī jaunas informācijas atklāšanas prasības, tai skaitā jāievēro starptautiskie grāmatvedības standarti finanšu pārskatiem, izvērsti ceturkšņa pārskati būs jāiesniedz divu mēnešu laikā pēc pārskata perioda beigām, bet auditēti finanšu pārskati – ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata perioda beigām, turklāt finanšu pārskatus vajadzēs iesniegt gan latos, gan eirās.
Lai nodrošinātu vērtspapīru tirgus likviditāti, arī uzņēmumu akciju iekļaušanai biržā tiks izvirzītas jaunas prasības. Piemēram, ja vairāk nekā 5 procenti akciju kapitāla piederēs vienam akcionāram vai ar akcionāru vai emitentu saistītām personām, šīs akcijas netiks uzskatītas par brīvā publiskā apgrozībā esošām (pašlaik šis daudzums ir 10 procentu).
Tiks īstenota arī vienota, daudz stingrāka uzraudzības politika, izveidojot šķīrējtiesu, kuras kompetencē būs izskatīt un atcelt biržas valdes veiktās uzraudzības darbības, kā arī izskatīt tirgus dalībnieku un emitentu sūdzības. Ja emitents būs pārkāpis biržas noteikumus vai tā darbības būs bijušas pretrunā ar uzņēmējdarbības ētiku vai kaitējušas ieguldītāju interesēm, birža piemēros naudassodu 50 līdz 20 000 latu vērtībā.
G.Kokorevičs elektronisko sistēmu SAXESS raksturoja kā modernu un jaudīgu tirdzniecības sistēmu, kas vienlaikus spēj nodrošināt tirdzniecību vairākām biržām un vairākās valūtās. Sistēma atbalsta visus izplatītākos tirdzniecības modeļus, uzdevumu un instrumentu veidus. Daudzo sistēmas priekšrocību starpā RFB prezidents minēja vērtspapīru tirgus likviditātes pieaugumu, investoru bāzes paplašināšanos, vienkāršotas kapitāla piesaistes iespējas, zemākas darījumu izmaksas, plašāku produktu piedāvājumu, lielāku tirgus caurskatāmību un lielāku uzticamību tirgum.
OMX pārvalda Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vērtspapīru tirgu, nodrošinot investoriem pieeju 80 procentiem visu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā tirgoto vērtspapīru. Uzņēmums ietver ne vien Stokholmas, Helsinku, Rīgas, Tallinas un Viļņas fondu biržas, bet arī centrālos vērtspapīru depozitārijus Latvijā, Igaunijā un Somijā.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv 

BALTIX indeksa struktūra no 01.01.2000. līdz 31.08.2004.

* pēc Latvijas laika Avots: Rīgas Fondu birža