
Sagatavots jauns Politisko partiju likuma projekts
Izskatīšanai valdībā iesniegts Tieslietu ministrijas izstrādātais
Politisko partiju likuma projekts. Tajā ietverta politisko partiju definīcija – līdz
šim tādas nebija. Ar politisko partiju jēdzienu tiek saprastas arī politisko partiju
apvienības. Partiju saimnieciskā darbība tiek paredzēta kā papilddarbība, lai
partijas varētu sasniegt savus mērķus.
Likumprojektā ir ietverta konceptuāli jauna pieeja partiju reģistrācijai – noteikts
ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks uz trešajām personām. Saistībā ar
Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā par politisko partiju biedriem var kļūt arī
ES pilsoņi. Partijas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā tiek nodrošināta
trešo personu tiesību aizsardzība. Uz politiskajām partijām tiek attiecināts
maksātnespējas procesa regulējums. Tiek noteikts pārejas periods, kura laikā
politiskās organizācijas (partijas) veic pārreģistrāciju uz politisko partiju
reģistru vai izbeidz savu darbību.
Plānots, ka partijas nosaukumam, tā saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami
jāatšķiras no Latvijā iepriekš reģistrētu partiju nosaukuma. Agrāk reģistrētas
partijas nosaukuma, saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad
partijas apvieno vai pārveido par biedrību.
Būs aizliegti partiju nosaukumi, saīsinājumi un simbolika, kas “ir pretrunā ar
normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem”, kā arī tajā nedrīkst ietvert militāra
formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par
noziedzīgu vai antikonstitucionālu. Nosaukums nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret
vardarbību.
Paredzēts arī turpmāk saglabāt atklātumu partiju darbībā. Masu saziņas līdzekļu
pārstāvji varēs būt klāt partiju augstāko lēmējinstitūciju – kopsapulču,
kongresu un konferenču – sēdēs, iepazīties ar partiju un to amatpersonu
pieņemtajiem lēmumiem, kā iepriekš arī turpmāk partiju varēs nodibināt, ja to
atbalsta vismaz 200 pilngadīgi Latvijas pilsoņi.
“LV” informācija