Sagatavots jauns Politisko partiju likuma projekts

Izskatīšanai valdībā iesniegts Tieslietu ministrijas izstrādātais Politisko partiju likuma projekts. Tajā ietverta politisko partiju definīcija – līdz šim tādas nebija. Ar politisko partiju jēdzienu tiek saprastas arī politisko partiju apvienības. Partiju saimnieciskā darbība tiek paredzēta kā papilddarbība, lai partijas varētu sasniegt savus mērķus.
Likumprojektā ir ietverta konceptuāli jauna pieeja partiju reģistrācijai – noteikts ierakstāmo ziņu apjoms, kā arī to spēks uz trešajām personām. Saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā par politisko partiju biedriem var kļūt arī ES pilsoņi. Partijas likvidācijas un reorganizācijas gadījumā tiek nodrošināta trešo personu tiesību aizsardzība. Uz politiskajām partijām tiek attiecināts maksātnespējas procesa regulējums. Tiek noteikts pārejas periods, kura laikā politiskās organizācijas (partijas) veic pārreģistrāciju uz politisko partiju reģistru vai izbeidz savu darbību.
Plānots, ka partijas nosaukumam, tā saīsinājumam un simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā iepriekš reģistrētu partiju nosaukuma. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad partijas apvieno vai pārveido par biedrību.
Būs aizliegti partiju nosaukumi, saīsinājumi un simbolika, kas “ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem”, kā arī tajā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu. Nosaukums nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību.
Paredzēts arī turpmāk saglabāt atklātumu partiju darbībā. Masu saziņas līdzekļu pārstāvji varēs būt klāt partiju augstāko lēmējinstitūciju – kopsapulču, kongresu un konferenču – sēdēs, iepazīties ar partiju un to amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem, kā iepriekš arī turpmāk partiju varēs nodibināt, ja to atbalsta vismaz 200 pilngadīgi Latvijas pilsoņi.

“LV” informācija