Ints Upmacis Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

– Kā jūs raksturotu šīs vizītes nozīmi pavisam drīz pēc tam, kad Latvija iestājusies NATO un ES?

– Latvijas Valsts prezidentes vizīte Portugālē ir nozīmīgs notikums abu valstu attiecību turpmākās attīstības kontekstā, jo kopš šā gada pavasara Latvija ir ES un NATO dalībvalsts.
Pēdējos gados saistībā ar Latvijas iestāšanos NATO un ES ir notikusi augsta līmeņa kontaktu intensifikācija – 2003.gada maijā notika Portugāles prezidenta Žorža Sampaiju valstsvizīte Latvijā, martā Lisabonā Portugāles Nacionālā asambleja rīkoja jauno ES valstu parlamentu spīkeru sammitu, kurā piedalījās Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, oktobrī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Portugāles prezidenta rīkotajā neformālajā sammitā kopā ar Vācijas, Somijas, Polijas, Ungārijas prezidentiem.
Īpaši atzīmējams būtu tas, ka Portugāles Nacionālā asambleja faktiski bez diskusijām akceptēja jaunu dalībvalstu uzņemšanu NATO un ES, turklāt neviens parlamenta deputāts nenobalsoja pret, lai gan teorētiski Portugāle kā viena no ES valstīm ar zemu iedzīvotāju vidējo ienākumu līmeni varētu zaudēt daļu no ES fondu naudas jaunajā Eiropā. Portugāles parlaments ar savu balsojumu demonstrēja to, ka portugāļi dziļi izprot vienotas Eiropas būtību. Latvijas un Portugāles viedokļi visos nozīmīgākajos un sarežģītākajos Eiropas Savienības jautājumos ir identi, kas uzskatāmi demonstrē, ka ģeogrāfiskie attālumi Eiropā ir relatīvs jēdziens.

 – Kā jūs Latvijas un Portugāles divpusējās attiecības raksturotu vēsturiskā perspektīvā?

– Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tās attīstījušās pozitīvi un pietiekami dinamiski. Ir radīta solīda līgumtiesiskā bāze abu valstu pilna spektra attiecību sekmīgai attīstībai. Nozīmīgu impulsu starpvalstu attiecību attīstībai deva iepriekš minētā Portugāles prezidenta vizīte Latvijā, jo būtiski pieauga portugāļu biznesa aprindu interese par Latviju. Tā kā Latvijas Valsts prezidenti pavadīs mūsu uzņēmēju delegācija, var droši apgalvot, ka valstsvizīte varētu stimulēt ekonomisko sakaru straujāku attīstību.

 – Kā jūs vērtējat Latvijas un Portugāles līdzšinējo tirdzniecības apjomu un nākotnes perspektīvas?

– Valsts prezidentes vizītes laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta Portugāles pieredzei ES strukturālo fondu apgūšanā. Portugāle par ES dalībvalsti kļuva 1986.gadā. Visai droši var teikt, ka šobrīd Latvija atrodas turpat, kur Portugāle pirms 18 gadiem. Arī Portugāli 20.gadsimtā liktenis nelutināja – pusgadsimts Salazara diktatūras, koloniālie kari, ārpolitiska izolācija un pilnīgs ekonomikas panīkums. Pēc 1974.gada 25.aprīļa Neļķu revolūcijas un līdz uzņemšanai ES Portugālē notika aptuveni tas pats, kas Latvijā pēc neatkarības atgūšanas – sāpīgas un ne vienmēr caurskatāmas sociāli ekonomiskās reformas un iekšpolitiska nestabilitāte. Paši portugāļi atzīst, ka viņu faktiskā atgriešanās Eiropā notika tikai 1986.gadā un tā ir būtiski mainījusi pat tautas mentalitāti, jo portugāļi tikai pēc iestāšanās ES saprata, ka viņi nav sliktāki par citiem, ka arī viņi var to pašu, ko citi eiropieši. Par ilustrāciju teiktajam kalpo kaut vai tas, ka “Volkswagen” rūpnīca Lisabonas pievārtē ir visefektīvāk strādājošais koncerna uzņēmums pasaulē.

 – Kādu nozīmi paredzat vizītei mūsu valstu divpusējo attiecību tālākajā attīstībā?

– Kā jau minēju, Latvijas un Portugāles attiecības ir tuvas ideālām, bet vēl daudz darāmā ir ekonomisko attiecību uzlabošanā, jo tirdzniecības apjoms uzskatāms par nelielu: eksports – 6 miljoni ASV dolāru, imports – 7,8 miljoni ASV dolāru. Latvija nav investējusi Portugālē, bet portugāļu investīcijas Latvijā 2003.gadā bija 223 tūkstoši ASV dolāru. Portugālē nav pazīstamas Latvijas preces – un otrādi, lai gan taisnības labad jāpiemin, ka šovasar Rīgā ir parādījušies portugāļu vīni. Iemesls šādai situācijai ekonomisko attiecību sfērā ir viens – abu valstu uzņēmēju centrēšanās uz tradicionālajiem tirgiem. Portugālei tradicionālie tirgi ir Vācija, Francija, Lielbritānija, Spānija, Brazīlija, Angola, Mozambika un citas bijušās kolonijas, Latvijai – Baltijas kaimiņi, Skandināvijas valstis, Vācija un Lielbritānija. Iespējas sekmīgai ekonomisko sakaru attīstībai ir plašas, un faktiski viss ir atkarīgs no abu valstu uzņēmēju uzdrošināšanās ar savu produkciju un savām investīcijām apgūt jaunus tirgus.
Esmu pārliecināts, ka Valsts prezidentes vizīte Portugālē būs nozīmīgs pavērsiena punkts abu valstu attiecībās.
Gribētos vēl tikai atzīmēt, ka Portugālē Latvija vairs nav tikai viena no jaunajām ES dalībvalstīm, pateicoties mūsu futbola izlases dalībai Eiropas čempionāta finālturnīrā. Pēc tam, kad mūsu futbolisti izslēdza no finālturnīra Turcijas izlasi, Portugālē interese par Latviju neticami pieauga. Paši portugāļi saka, ka viņiem esot divas ticības – katolicisms un futbols. Ja Latvija piedalījās Eiropas čempionāta finālturnīrā un nospēlēja godam, tad tā ir nopietni ņemama valsts.

Jānis Ūdris,