Šie dati vēl tiks papildināti ar informāciju par salnu nodarītajiem postījumiem saimniecībās, kas nav LAA biedres. Asociācija lēš, ka būtiskas izmaiņas datos gan nav gaidāmas.
Augusta otrajā pusē, kad augļkopju uzrādītie salnu postījumi nebija tik lieli, asociācija Zemkopības ministrijai (ZM) kompensācijām lūdza piešķirt 398 000 latu. Pēc galīgas datu apkopošanas LAA nolēmusi lūgt ministriju augļkopju atbalstam piešķirt tik, cik nepieciešams zaudējumu kompensēšanai.
“Prasīsim visu summu, cik ir pieteikušies. Ja gadījumā summa, ko piešķirs ZM, būs mazāka, tad arī kompensāciju apjoms tiks proporcionāli samazināts,” pamato LAA.
Lielā daļā stādījumu nebūs iespējams ievākt ražu vai arī tā būs neliela. Tā kā nākamā gada ražas ziedpumpuri veidojas šajā gadā, ja dārzs netiks kopts, būs apdraudēta arī turpmāko gadu raža. Lai kaut daļēji varētu segt augļu un ogu dārzu kopšanai paredzētos ikgadējos izdevumus, LAA lūdza ZM kompensācijas augļkopjiem.
ZM par iespējamo atbalstu augļkopībā varētu lemt novembrī, kad plānots pārskatīt šā gada subsīdiju programmu un vērtēt, kurās atbalsta programmās līdzekļi nav izmantoti. Ja kādā subsīdiju programmā augļkopju atbalstam būs brīvi resursi, ZM vērsīsies Eiropas Komisijā, lai saņemtu atļauju kompensāciju izmaksai.
Arī kaimiņvalsts Lietuva lūgs Eiropas Komisijai atļauju kompensēt augļu un ogu audzētājiem zaudējumus, ko viņu sai-mniecībām nodarījušas šā gada pavasara salnas.
Daļējai zaudējumu kompensācijai paredzēts piešķirt noteiktu summu no Lauku atbalsta programmas līdzekļiem, taču saskaņā ar Eiropas Savienības noteikumiem Lietuvai vispirms jāinformē Komisija par salnu nodarītajiem zaudējumiem un to kompensēšanu no valsts budžeta līdzekļiem un jāsaņem tās atļauja. Ja Eiropas Komisija piekritīs, domājams, ka augļu un ogu audzēšanas sabiedrības un zemnieku saimniecības kompensāciju varētu saņemt gada ceturtajā ceturksnī.
Pēc Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas datiem, maija un jūnija salnās cietuši daudzu lauksaimniecības kultūru sējumi, īpaši vasarāji, rapsis un lini, taču vislielākos zaudējumus salnas nodarījušas tieši augļu koku un ogu audzētājiem.
Iespējamā zemeņu raža salnu dēļ samazinājusies aptuveni par 60 procentiem, bet citu ogu un augļu raža – pat par 90 procentiem. Tāpēc kopējā augļu un ogu raža šogad Lietuvā acīmredzot nepārsniegs 40–50 tūkstošus tonnu – tikai nedaudz vairāk par trešo daļu no pērngada apjoma. 

“LV” informācija