ES komisāra amata kandidātes Ingrīdas Ūdres rakstiskās atbildes uz EP deputātu jautājumiem

Vispārīgi jautājumi

I. Jautājumi par personisko un profesionālo pieredzi

Ingrīda Ūdre Foto: A.F.I

1. Kuri jūsu personīgās kvalifikācijas un darba pieredzes aspekti, jūsuprāt, bija īpaši būtiski saistībā ar izvirzīšanu komisāra amatam un jūsu iespējamo darbību šajā amatā?

– Manā profesionālajā dzīvē ir bijuši trīs posmi, kuri īpaši saistīti ar iespējamo darbību komisāres amatā.
Pēdējos divos gados man bija tas gods strādāt par Latvijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju. Esmu arī Eiropas lietu un Budžeta un finanšu komisijas locekle.
Šie ir nozīmīgi gadi saistībā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Parlaments ne vien ratificēja Pievienošanās līgumu, bet arī pieņēma visus tiesību aktus, kas nepieciešami, lai Latvija sekmīgi iekļautos Eiropas Savienībā. Šajā laikposmā reizēm bija jāpanāk sarežģīti politiskie kompromisi, lai veicinātu reformu gaitu. Pievienošanās procesa laikā būtiski palielinājās parlamentārā sadarbība starp Eiropas Parlamentu un atsevišķu valstu parlamentiem. Es piedalījos darba grupā, kuru izveidoja Eiropas valstu parlamentu priekšsēdētāju konference, lai rastu jaunas sadarbības iespējas starp Eiropas Savienības valstu parlamentiem. Šī “Atēnu grupa” izstrādāja vadlīnijas Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu savstarpējai sadarbībai. Es uzskatu, ka dalībvalstu parlamentu savstarpējai sadarbībai, kā arī sadarbībai ar Eiropas Parlamentu ir būtiska nozīme Eiropas Savienības attīstībā. Es piedalījos šo sakaru veidošanā un ieguvu nozīmīgu pieredzi kā Latvijas Republikas grupas vadītāja un Starpparlamentu savienības iekšējā auditore.
Kā Budžeta un finanšu (nodokļu) un Ārlietu komisijas locekle Latvijas Republikas parlamentā no 1998. līdz 2002.gadam es apzinos, ka acquis communautaire iestrāde valsts tiesību aktos ir sarežģīts uzdevums. Maģistra grāds ekonomikā man noderēja ekonomikas ministres amatā, kad es ieguvu vadības pieredzi dažādās, bieži vien sarežģītās situācijās.
Pirms iesaistīšanās aktīvā politiskā darbībā četrus gadus es strādāju kā zvērināta revidente SIA “Coopers & Lybrand Latvija” (vēlāk “Pricewaterhouse Coopers”). Darbs starptautiskā profesionālā un ļoti dinamiskā vidē deva man būtisku pieredzi, kas noderēs turpmākajā darbībā, strādājot par nodokļu politikas un muitas komisāru.
Esmu spēlējusi basketbolu starptautiskā līmenī. Tas man ir iemācījis ne vien komandas darba nozīmi, bet arī attīstījis spēju vajadzīgajā brīdī uzņemties iniciatīvu komandas interesēs.

II. Neatkarība

2. Ko, jūsuprāt, nozīmē pildīt pienākumus neatkarīgi, un kā jūs praktiski īstenosiet šo principu?

– Es pilnībā apzinos, ka saskaņā ar līgumu manu pienākumu izpildē stingri jāievēro neatkarība. Es neprasīšu un nepieņemšu norādes no valdības vai citām iestādēm. Kopienas interesēs es ievērošu līguma 213.panta 2.punkta burtu un garu.
To apstiprinās mana deklarācija par ārējo darbību, finanšu interesēm un īpašumiem, uzsākot darbu komisāra amatā, un es izvairīšos no iespējamiem interešu konfliktiem arī turpmāk. Apstiprināšanas gadījumā es došu svinīgo solījumu Eiropas Kopienu Tiesai, apliecinot apņemšanos ievērot pilnīgu neatkarību, pildot savus pienākumus. Neatkarību pienākumu izpildē palīdzēs nodrošināt arī ieklausīšanās Parlamenta, Padomes, Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Reģionu komitejas, kā arī ekspertu un interešu grupu sniegtajos atzinumos.

3. Vai jūs varētu sniegt Eiropas Parlamentam sīkāku informāciju par pašlaik vai nesenā pagātnē veiktu uzņēmējdarbību, jūsu finansiālām un politiskām interesēm un nostājām vai jebkādām citām saistībām, kas nav savienojamas ar jūsu paredzamajiem pienākumiem?

– Es neveicu uzņēmējdarbību, man nav finansiālu interešu un citu saistību, kas nav savienojamas ar paredzamajiem komisāres pienākumiem. Es atteikšos no visiem amatiem, kurus pašreiz ieņemu, pāris dienu laikā pēc pienākumu pārņemšanas. Neviens no maniem ģimenes locekļiem neveic profesionālu darbību, kas varētu būt nesavietojama ar maniem paredzamajiem pienākumiem.

III. Eiropas Savienības nākotne

4. Ir skaidrs, ka līdz Konstitūcijas līguma pilnīgai ratifikācijai Komisijai un tās locekļiem saistoši ir esošie līgumi. Tomēr, tā kā Konstitūcijas līgums ir pieņemts, ko, jūsuprāt, Komisija jau tagad varētu veikt, negaidot līdz tā oficiālajai ratifikācijai?

– Kaut arī veiksmīgs šā procesa noslēgums ir Konstitūciju parakstījušo dalībvalstu valdību kompetencē, arī Komisijai ir būtiska nozīme, sniedzot skaidru un objektīvu informāciju par Konstitūciju. Esmu pārliecināta, ka Komisijai savā darbībā un priekšlikumos jāņem vērā jaunajā Konstitūcijā izklāstītie principi. Komisija jau tagad var uzsākt darbu, kas nepieciešams, lai sagatavotu Konstitūcijā paredzētos ieviešanas pasākumus.

5. Lisabonas stratēģija ir stratēģija desmit gadiem, un tās mērķis ir panākt, ka līdz 2010.gadam Eiropas Savienība kļūtu par dinamiskāko, konkurētspējīgāko un ilgtspējīgāko ekonomiku pasaulē. Lisabonas stratēģija ietver sevī trīs ilgtspējīgas attīstības balstus: ekonomiku, sociālos jautājumus un vidi. Noteiktais laiks – līdz 2010.gadam – atbilst jūsu pilnvaru termiņam. Ko jūs kā komisāre darītu, lai paātrinātu Lisabonas mērķu sasniegšanu, un kādām, pēc jūsu domām, jābūt galvenajām prioritātēm?

– Termiņa vidusposma pārskats, kas taps 2005.gadā, jāizmanto, lai nopietni izvērtētu Lisabonas stratēģijas nozīmi un sekmētu tās izpildi. Vima Koka vadītās Augsta līmeņa grupas ziņojums būs labs ieguldījums šajā pārskatā. Esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības paplašināšanās nodrošina jaunas iespējas ekonomikas izaugsmei Eiropā.
Es pievērsīšu īpašu uzmanību esošo noteikumu izpildei. Acquis communautaire pilnīga piemērošana ir patiešām svarīga, un tā būs viena no manām prioritātēm. Vajadzības gadījumā es sekmēšu jaunu tiesību aktu priekšlikumu sagatavošanu. Nodokļu jomā es rūpēšos, lai dalībvalstu netiešo nodokļu politikas nekaitētu iekšējā tirgus pareizai darbībai, to attiecinot gan uz PVN, gan citiem netiešajiem nodokļiem. Īpašu uzmanību es pievērsīšu administratīvās sadarbības jautājumam, lai cīnītos pret krāpšanu šajā jomā. Tiešo nodokļu jomā Komisija savās pašreizējās iniciatīvās nevar būt pārāk elastīga, jo to ierobežo vienprātīguma noteikums lēmumu pieņemšanā. Tomēr ir iespējams panākt tālāku attīstību uzņēmumu nodokļu jomā, jo īpaši ņemot vērā Lisabonas stratēģijas mērķus.

Tālāk jāattīsta darbs arī traucējošās nodokļu konkurences jomā.
Komisija ir iesākusi nozīmīgus pasākumus, kas skar muitas savienības darbību, un es strādāšu pie to pilnīgas īstenošanas. Īpašu uzmanību es pievērsīšu cīņai pret viltošanu un Eiropas Savienības jauno ārējo robežu drošībai.
Būtiski, es uzskatu, ir panākt iedzīvotāju un sociālo partneru atbalstu šajā procesā. Tādēļ jāuzlabo komunikācija un jāatrod jauni veidi, kā nodrošināt ieinteresēto personu pilnvērtīgu iesaistīšanu.

6. Kā jūs esat paredzējusi uzlabot Komisijas tēlu sabiedrībā?

– Komisijai un citām Eiropas Savienības institūcijām un to politikai jākļūst iedzīvotājiem pieejamākām un saprotamākām. Jāpievērš lielāka uzmanība komunikācijai un tam, kā politikas lēmumi tiek izskaidroti sabiedrībai.
Savā ikdienas darbā es centīšos paplašināt saikni ar sabiedrību un nodrošināt, lai pirms lēmumu pieņemšanas tie iepriekš rūpīgi tiktu apspriesti. Esmu pārliecināta, ka atbildība par mūsu darbības sekām uzlabos Komisijas sabiedrisko tēlu.
Savas nākamās pilnvaras es izmantošu, lai sabiedrību informētu par Eiropas Savienības politiku kopumā. Es centīšos skaidrot iedzīvotājiem Eiropas institūciju uzdevumus un izmantošu interneta sniegtās iespējas. Es mēģināšu panākt, lai dienesti manā atbildībā operatīvi sniedz atbildes uz visiem komentāriem un informācijas pieprasījumiem. Tāpat izmantošu pieredzi, kuru ieguvu referenduma kampaņā par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

IV. Demokrātiska atbildība pret Eiropas Parlamentu

7. Kāda, pēc jūsu domām, ir jūsu atbildība Eiropas Parlamenta priekšā?

– Kā bijusī parlamenta deputāte es pilnībā atbalstu Komisijas demokrātisko atbildību Parlamenta priekšā un Eiropas pilsoņu pārstāvju iesaistīšanos politikas veidošanā.
Attiecības ar Eiropas Parlamentu es uzskatu par ļoti svarīgām. Tās ir būtiskas, lai varētu veiksmīgi darboties komisāra amatā.
Es pilnībā ievērošu saistības, kuras Komisija uzņēmusies, noslēdzot Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām, jo īpaši pārredzamības un informācijas sniegšanas jautājumos.

a. Raugoties vienīgi no politiskā viedokļa, vai jūs uzskatāt, ka komisāram, kurš pēc uzklausīšanas ir saņēmis negatīvu vērtējumu, būtu jāatsauc sava kandidatūra?

– Komisija kopīgi ir atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā. Esmu apsolījusi Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātam atkāpties, ja viņš to pieprasīs. Iztaujāšana ir ļoti svarīga, veidojot Parlamenta un Komisijas savstarpējo uzticēšanos, un es tam attiecīgi gatavojos.

b. Kādā mērā, jūsuprāt, jūs esat atbildīga par atbildēm, ko jūsu dienesti sniedz Parlamentam, pamatojoties uz pieprasījumiem no Parlamenta Lūgumrakstu komitejas vai citām atbildīgajām komitejām? Ja jūs aicinātu pamatot vai izskaidrot Komisijas iepriekšējo darbību vai bezdarbību, ciktāl, jūsuprāt, sniedzas jūsu atbildība pret Parlamentu?

– Kā jau norādīju iepriekš, labas attiecības ar Eiropas Parlamentu es uzskatu par ļoti svarīgām. Stājoties amatā, struktūrvienības mani informēs par manas atbildības jomas robežām, dažādajiem pienākumiem un visām problēmām un riskiem. Problēmu gadījumā es novērtēšu situāciju un vajadzības gadījumā iesniegšu kolēģijai priekšlikumus, lai šo situāciju uzlabotu un par to informētu Parlamentu.
Es nodrošināšu, lai Parlaments vienmēr ir lietas kursā par Komisijas darbu. Papildus regulārām sanāksmēm attiecīgajās komitejās es centīšos arī neformāli sazināties ar Parlamenta locekļiem par dažādiem jautājumiem. Mans kabinets pārraudzīs kvalitāti dienestu sniegtajām atbildēm uz Parlamenta jautājumiem.
Manuprāt, sniegt Eiropas Parlamentam visu informāciju, kas tam nepieciešama, pildot Līgumā noteiktos uzdevumus, ir mans pienākums.

c. Kā jūs izprotat jēdzienu “politiskā atbildība” pret Parlamentu attiecībā uz jūsu ģenerāldirektorāta(-u) darbību? Ko jūs esat iecerējusi darīt, lai nodrošinātu jūsu ģenerāldirektorāta(-u) labu pārvaldību?

– Tā kā visas amatpersonas ir atbildīgas savu iestāžu priekšā, Komisijas amatpersonas atbild Komisijai. Komisija par īstenoto politiku un vadību ir politiski atbildīga Eiropas Parlamenta priekšā.
Kolēģijā komisāriem jāuzņemas pilna politiskā atbildība par politiku īstenošanu un pārvaldi savā kompetences jomā. Ģenerāldirektori atskaitās komisāriem par politikas vadlīniju piemērošanu un efektīvu finanšu un personāla vadību savos ģenerāldirektorātos. Manas atbildības jomas ģenerāldirektoram būs mani sīki jāinformē gan par ieviešanas, gan pārvaldes jautājumiem. Vajadzības gadījumā es apspriedīšu politikas vai pārvaldes jautājumus kolēģijā. Lai to panāktu, es plānoju sagatavot misijas formulējumu un skaidrus darba noteikumus, kā arī informācijas avotus, tiklīdz būšu stājusies amatā. Es atbalstīšu pasākumus, kurus ģenerāldirektors ieviesīs, lai uzlabotu pārvaldes efektivitāti un produktivitāti.

8. Cik svarīgi, jūsuprāt, ir īstenot iestāžu (Komisijas un Parlamenta) sadarbību, it īpaši ar attiecīgajām Parlamenta komitejām jūsu kompetences jomā? Ņemot vērā jaunos apstākļus, kādi ir jūsu uzskati par pārredzamību starpiestāžu likumdošanas procedūrā starp Eiropas Parlamentu, Komisiju un Padomi, kā arī iestāžu attiecībās kopumā?

– Jāpievērš uzmanība esošo noteikumu piemērošanai, kas noteikti Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām un Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi. Eiropas iestāžu sistēmas darbības un ES lēmumu pieņemšanas procesa efektivitātes un tiesiskuma pamatā ir iestāžu sadarbības efektīva īstenošana, un tam jānozīmē pārredzamība un pastāvīgs dialogs. Mans uzdevums būs sniegt attiecīgajām Parlamenta komitejām visu informāciju, kas tām nepieciešama pienākumu izpildei. Es, protams, piedalīšos arī komiteju sanāksmēs pēc komiteju uzaicinājuma vai pēc savas iniciatīvas, lai apspriestu un personīgi izskaidrotu Komisijas nostāju par politikas jautājumiem. Turklāt es centīšos neformāli sazināties ar Parlamenta locekļiem.
Esmu pilnīgi pārliecināta, ka pārredzamība ļauj iedzīvotājiem ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Pārredzamība ir arī efektīvas iestāžu sadarbības pamatā un ļauj uzlabot tiesību aktu pieņemšanas kvalitāti, kā arī ieviest demokrātiska tiesiskuma, subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

V. Dzimumu līdztiesība

9. Kādi pasākumi, jūsuprāt, jāveic, lai nodrošinātu vienādas iespējas abiem dzimumiem jūsu pārziņā esošās politikas jomā? Vai jūs esat apsvērusi politikas stratēģiju, un kādi finansiālie resursi un cilvēkresursi ir nepieciešami, lai īstenotu dzimumlīdztiesību jūsu darbības jomā?

– Es uzskatu, ka ir ļoti būtiski ņemt vērā dzimumlīdztiesības principu katrā Eiropas Savienības politikā. Tādēļ nepieciešams izstrādāt līdztiesības mērķus visās politikas jomās un konkrētus pasākumus tieši sievietēm, lai novērstu ieilgušo nevienlīdzību. Komisāru grupa dzimumu līdztiesības jautājumos gatavos visus tam nepieciešamos priekšlikumus. Esmu apņēmusies sniegt grupai nepieciešamo atbalstu un piedalīties tās darbā. Esmu par dzimumu līdztiesību.
Kā nodokļu politikas un muitas savienības komisāre es nodrošināšu, lai dienesti manā atbildībā ņemtu vērā dzimumu līdztiesības faktoru, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus. Jo īpaši es raudzīšos, lai dzimumu līdztiesība tiktu ievērota darbību izvērtēšanā programmās “Fiscalis 2003–2007” un “Customs 2007”.

Es atbalstīšu visus ģenerāldirektorāta pasākumus, kas veicina dzimumu vienlīdzības principu ievērošanu personālvadībā un sekmē vienlīdzīgas karjeras izaugsmes iespējas vīriešiem un sievietēm..