
Kura rokās likt ieroci
Augstskolu likumā noteikts augstākās izglītības mācību iestāžu sadalījums grupās: universitātes tipa augstskolas un neuniversitātes tipa augstskolas. Pie pēdējām pieder augstskolas, kurās studijas notiek un zinātniskie pētījumi, pārsvarā lietišķie, tiek veikti atsevišķās zinātņu, tautsaimniecības, mākslas nozarēs. Tas attiecas arī uz Nacionālo aizsardzības akadēmiju (NAA), kur sagatavo speciālistus ar augstāko profesionālo izglītību.Foto: Andris Kļaviņš |
Vai NAA var zaudēt augstskolas statusu?
Likums prasa, lai mācību ilgums pirmā līmeņa augstākās
profesionālās izglītības programmā būtu 2–3 gadi, bet otrā līmeņa augstākās
profesionālās izglītības iegūšanai kopējais mācību ilgums – vismaz 4 gadi.
Pašlaik NAA mācību ilgums ir viens gads. NAA pirmā līmeņa profesionālā studiju
programma “Vada komandieris” un divas otrā līmeņa profesionālās studiju
programmas – “Komandējošā sastāva virsnieks” un “Rotas komandieris” –
akreditētas līdz 2008.gada beigām. Studiju programmu licencēšana un akreditācija
notiek regulāri, vismaz reizi sešos gados. Kā “Latvijas Vēstnesī” rakstījis
Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra direktors J.Dzelme: “Ja
augstskola neslēpj savas problēmas, bet atklāti apspriež tālākās attīstības
ceļus, tad tai var uzticēties un studenti var būt droši, ka visas grūtības tiks
sekmīgi pārvarētas.” Pagaidām NAA uz to var paļauties, tomēr jārēķinās ar
Augstskolu likuma prasībām.
Virsniekam jābūt vispusīgi izglītotam. Šāda nostādne tika pieņemta jau 1992.gadā
NATO konferencē Romā, kad runāja par militārās izglītības jautājumiem valstīs,
kas nesen bija atguvušas neatkarību. Arī virsnieks ir sabiedrības loceklis. Pabeidzot
dienestu armijā, viņam būs jāiekļaujas apkārtējā dzīvē, jāturpina darbs kādā
civilā specialitātē. Ja viņa armijas specialitāte būs specifiska, kas nav
savietojama ar civilo dzīvi, cilvēks, kurš savus labākos gadus atdevis kalpošanai
valsts drošībai, jutīsies kā no laivas izmests.
Atgriežoties vēsturē un ieskatoties citu pieredzē
Kad 1992.gadā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā sāka virsnieku
apmācību ar četru gadu programmu, uzņemot kadetus ar vidējo izglītību, viņiem bija
iespēja iegūt jurista (robežsargiem) un pedagoģijas bakalaura grādu. Programmu
palīdzēja sagatavot Latvijas Universitāte un apstiprināja Izglītības un zinātnes
ministrija. Mācību procesā kā lektori piedalījās LU profesori, valsts eksāmenu
komisijā bija arī LU mācībspēki. Kadetu zināšanas, aizstāvot bakalaura grādu,
tika augstu novērtētas. Pēc reorganizācijas, kad Robežsardze pārgāja Iekšlietu
ministrijas pārziņā, ar Aizsardzības ministrijas ierosmi programma tika atzīta par
pārāk dārgu un aizstāta ar virsnieku viengadīgu apmācību pēc augstākās
izglītības iegūšanas kādā no augstskolām.
Igaunijā mācību laiks pirmā profesionālā līmeņa iegūšanai ir trīs gadi un
četri mēneši, otrā līmeņa – divi gadi. Pirmā līmeņa apmācībā 55% ir
akadēmiskās izglītības īpatsvars, 45% – militārā izglītība. 1992.gadā, kad
Latvijā veidoja Nacionālo aizsardzības akadēmiju un savu pirmo izglītības
koncepciju, Lietuva dibināja savu karaskolu. Viņi brauca pie mums konsultēties un pēc
diviem gadiem izveidoja savu militāro akadēmiju. Lietuva tagad kadetiem piedāvā trīs
bakalaura programmas – militārās vadības, inženierzinātņu un militārās
diplomātijas. Pašlaik ir viena maģistra programma militārajā vadībā, bet nākamajā
gadā būs arī otra – militārajā diplomātijā.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš Foto: Andris Kļaviņš |
Izglītības secības ķēdes pārrāvums un tradīcijas
Sākot ar 2005.gadu, Baltijas militārajā koledžā Tartu sāks
uzņemt klausītājus maģistra programmā. Abām Baltijas kaimiņvalstīm ir konkursa
iespējas, jo visi jaunākie virsnieki ir ar bakalaura grādu militārajās zinībās.
Latvija nevar sūtīt uz augstāka līmeņa militāro koledžu virsnieku, kuram ir
bakalaura grāds veterinārajās zinībās vai datorprogrammēšanā. Latvija var
“izkrist” no kopējās Baltijas sadarbības. Otrs piemērs. NBS prasa sagatavot
militāros atašejus. Salīdzinājumam: lietuvieši arī šinī ziņā bijuši
tālredzīgāki, jo viņu akadēmijā ir militārās diplomātijas bakalaura programma.
Balstoties uz šīs bāzes, līdz atašeju sagatavošanai ir tikai viens solis. Līdzīgi
ir ar virsnieku apmācību darbam NATO štābos, tur darbs saistīts arī ar militāro
diplomātiju.
Ekonomiski un līdz ar to arī militāri spēcīgās lielvalstīs pastāv divas pieejas
komandējošā sastāva militārpersonu apmācībā. Vācijā, piemēram, dominē
princips, ka topošais virsnieks vispirms jāsagatavo kā karavīrs. Obligātais
karadienests, tad karaskola, dienests, tad militārā akadēmija, kuru pabeidz pārsvarā
virsnieki majora pakāpē. Tad seko dažādas virzības augstākie kursi. Spējīgākie,
kas perspektīvā var kandidēt uz ģenerāļu zīmotnēm (ap 12,5%), tiek nozīmēti uz
speciāliem kursiem, 2,5% – NATO un starptautisko operāciju virsnieku kursiem, 85% –
uz regulārās armijas virsnieku kursiem brigāžu un divīziju līmenī. Bet pēc zināma
dienesta laika virsnieki tiek nosūtīti uz Minhenes vai Hamburgas tā saucamajām
bundesvēra universitātēm, kur karavīri iegūst akadēmisko izglītību. Šajās
universitātēs ir civilie mācībspēki, bet mācās tikai karavīri. Pateicoties tam,
virsnieks saņem gan akadēmisko, gan militāro izglītību, turklāt par valsts
līdzekļiem. Vecākā virsnieka pakāpes var iegūt tikai šo universitāšu absolventi.
Šajās universitātēs mācās arī daži Latvijas virsnieki. Ar Vācijas atbalstu, bet
tikai līdz 2007. gadam. Otra ir ASV pieeja, kad tiek akcentēta akadēmiskā izglītība.
Latvijā zināmas Vestpointas un ASV Gaisa spēku akadēmijas (GSA), kurās mācījušies
arī mūsu jaunieši. ASV Gaisa spēku akadēmijā ir 24 bakalaura programmas, 75%
mācību laika kadeti veltī akadēmisko priekšmetu studijām. Šajās prestižajās
akadēmijās, kā Vestpointā, no kuras absolventiem nākuši pieci ASV prezidenti,
nākamie vadītāji iegūst augsta līmeņa akadēmisko izglītību un tiek perfekti
sagatavoti savai turpmākajai karjerai. Ļoti lielu uzmanību tur pievērš morālo
īpašību veidošanai, disciplīnai, patriotismam, fiziskajai sagatavotībai,
psiholoģiskā spiediena izturēšanai u.tml. Bet akadēmijā lidošanas prakse ir tikai
nedaudz stundu. Toties pēc akadēmijas, salīdzinoši īsā laikā, tiek apgūtas tās
prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas specialitātē, kurā virsnieks turpinās savu
karjeru. Abas sistēmas labas, bet dārgas, piemēram ASV GSA viena kadeta četru gadu
apmācība 90. gadu vidū izmaksāja 250 000 ASV dolāru. To var atļauties tikai
bagātās valstis.
Akadēmija kā izglītības centrs
Viens no NAA rektora brigādes ģenerāļa Kārļa Krēsliņa
priekšlikumiem ir koncentrēt mācību spēkus un citus resursus NAA, pie tās izveidojot
arī vecāko instruktoru militāro koledžu un jaunākos instruktorus tāpat kā līdz
šim sagatavojot Cēsu instruktoru skolā. Ģenerālis uzskata, ka pieredzējušiem
instruktoriem, kādus sagatavo spēku veidiem, bataljonu štābiem, vairāk nepieciešamas
teorētiskās zināšanas. Tāpat jāturpina sadarbība ar Latvijas Jūras akadēmiju,
Rīgas Tehnisko universitāti un Rīgas Aeronavigācijas institūtu dažādu attiecīgo
speciālistu sagatavošanā. Sadarbībai jābalstās uz līgumiem, kadeti attiecīgajā
specialitātē varētu iegūt arī bakalaura grādu.
Ar 2001. gadu sāktā “Komandējošā sastāva virsnieka” programma, kas varbūt bija
labi iecerēta un lētāka, nav izturējusi laika pārbaudi. Jau tās ieviešanas
pirmsākumos daudzi pieredzējuši karavīri izteica šaubas par koncepcijas pamatotību
un piemērotību mūsu apstākļiem. Galvenie skeptiķu argumenti bija īsais virsnieku
sagatavošanas laiks un pretendentu kvalitāte. 2001. gadā studijām NAA pieteicās
vairāk nekā 300 pretendentu ar augstāko izglītību, 2002. gadā – ap 160, 2003.gadā
– vēl mazāk, bet 2004.gadā uz pārbaudi ieradās tikai 24, tos izturēja 14, turklāt
NBS vajadzībām atbilstošajās specialitātēs – tikai 4. Daži saka, ka slikti
strādājuši rekrutētāji. Varbūt. Nav arī noslēpums, ka uz minēto programmu, kas
garantē studiju kredīta dzēšanu, piesakās daļa jauniešu, kuriem nav izdevies dabūt
labu darbu pēc augstskolas beigšanas. Pretendentu vidū daudz sieviešu. Ģenerālis
uzskata, ka no šīs programmas atteikties nevajadzētu, bet tā jāpiemēro citam
mērķim – militāro speciālistu sagatavošanai, piemēram, kartogrāfijā,
jurisprudencē, militāro orķestru vadīšanā u.tml. Viena no formām būtu līgumu
slēgšana ar pirmā kursa studentiem, kuri studētu ar militāro stipendiju un studiju
laikā un pēc tam izpildītu līgumā iekļautās prasības. ASV ar šādu pieeju
militāro profesiju izvēlas ap 50% virsnieku.
Jābūt manevra iespējām
Brigādes ģenerālis Kārlis Krēsliņš:
“Nevar veidot virsnieku korpusu, balstoties uz civilās dzīves neveiksminiekiem, kā
arī virsniekus sagatavot tik īsā laikā. Iespējams, ka, sasprindzinot visus spēkus,
nedaudz varētu palielināt pretendentu skaitu. Tomēr šaubos, vai desmitiem jauniešu
varēs samaksāt lielu mācību maksu, lai pabeigtu augstskolu, lai pēc tam mācītos par
virsnieku. Turklāt šogad uz studijām pēc vidusskolas pieteicās 500 jauniešu. Mums
nav tādu programmu. Vienīgi divas 20 – 30 speciālistu grupas sadarbībai ar Latvijas
Jūras akadēmiju un Aeronavigācijas institūtu. Ko lai saka Latgales puisim, kas grib
mācīties par virsnieku? Lai stājas universitātē? Par kādu naudu? Vienīgais ceļš
– atgriezties pie četru gadu sauszemes spēku virsnieku apmācības. Tā beigtos ar
militārās vadības bakalaura grāda aizstāvēšanu. Mācības jāsāk ar 4 – 6
mēnešu pārbaudes laiku, kad jaunieši iziet jaunkareivja, kareivja un jaunāko
komandieru kursu. Tajā laikā jaunieša ieceres un pārliecība par izvēli var
mainīties. Šajā pārbaudes laikā izlūkdienestiem jādod atbilde par kandidātu
pielaidi NATO dokumentiem.”
Lai mācītu šodien, jāieskatās nākotnē
Brigādes ģenerālis K.Krēsliņš uzsver, ka, lai pareizi un plānveidīgi veidotu NAA, jāzina Nacionālo bruņoto spēku pasūtījums vismaz desmit gadu perspektīvā. Personāla plānošanā jāturas pie klasiskās piramīdas. Jaunāko virsnieku amatu skaits veido piramīdas pamatu, kurai nākamie pakāpieni būvēti ar mazāku amatu skaitu, bet – augstākas pakāpes virsniekiem. Pagaidām NBS plānotāji vairāk amatu paredzējuši kapteiņiem nekā leitnantiem un virsleitnantiem kopā ņemot. Otra nepareizība: vecāko virsnieku (majoru un augstāk) amatu ir daudz, bet armijā 1.jūlijā trūka ap 400 vecāko virsnieku. Ar likumu ir noteikts, ka ceļš no leitnanta līdz pulkvedim ļoti veiksmīgam virsniekam jāpaveic 22 gados. Pareizi plānojot un rūpīgi aprēķinot, šo sistēmu var sakārtot. NAA rektora K. Krēsliņa aprēķini liecina, ka akadēmijai katru gadu jārekrutē ap 100 kadetu, lai NBS ik gadu saņemtu 82–95 jaunākos virsniekus.
Andris Kļaviņš