Valsts sekretāru 9.septembra sanāksmē

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”.
Noteikumu projekts nosaka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas kārtību un prasības, apstiprina verificēšanas sertifikāta veidlapas paraugu un verificēšanas atzīmes veidus, kā arī to lietošanas kārtību.
Projekts paredz, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšanu veic SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” vai institūcijas, kuras ir akreditētas valsts aģentūrā “Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs” saskaņā ar standarta LVS EN 45004 “Galvenie kritēriji dažāda veida institūcijām, kas veic inspekciju” prasībām un par kuru akreditāciju Ekonomikas ministrija publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” adaptējamo standartu sarakstu.
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šajos noteikumos noteikto prasību izpildei.
Verificētajiem mērīšanas līdzekļiem jāatbilst apstiprinātajam tipam, (izņemot gadījumus, kad normatīvie akti par mērīšanas līdzekļu atbilstības novērtēšanu un ievietošanu tirgū to neparedz), jābūt marķētiem normatīvajos aktos par metroloģisko kontroli noteiktajā kārtībā, jābūt pilnā komplektā lietošanai derīgā tehniskā stāvoklī, bez bojājumiem, jāatbilst noteikumos noteiktajai precizitātei (precizitātes klasei).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.
Eiropas Padome 2003.gada 7.oktobrī pieņēma grozījumus 1977.gada 17.maija Sestajā direktīvā 77/388/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) kopējo sistēmu: vienotu aprēķinu bāze attiecībā uz noteikumiem par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu.
Minētās direktīvas grozījumi ir pamatoti ar pieaugošo liberalizāciju gāzes un elektroenerģijas nozarē, kuras mērķis ir dabasgāzes un elektroenerģijas iekšējā tirgus pilnveidošana, kā rezultātā tika konstatēta nepieciešamība pārskatīt pašreizējos PVN noteikumus par to preču piegādes vietu, kas norādīta Sestajā direktīvā 77/388/EEK, lai modernizētu un vienkāršotu PVN sistēmas darbību iekšējā tirgū. Elektroenerģiju un gāzi PVN mērķiem uzskata par precēm, un atbilstīgi to piegādes vieta attiecībā uz pārrobežu darījumiem bija jānosaka saskaņā ar direktīvu. Tomēr, kopš grūti fiziski izsekot elektroenerģijas un gāzes kustībai, ir īpaši grūti noteikt piegādes vietu saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Lai sakārtotu gāzes un elektroenerģijas iekšējo tirgu bez PVN šķēršļiem, pirms preces nonāk pēdējā patēriņa posmā, ir jānosaka gāzes piegādes vieta dabasgāzes piegādes sistēmā un elektroenerģijas piegādes vieta, kurā pircējs reģistrē savu uzņēmējdarbību.
Gāzes un elektroenerģijas piegāde pēdējā posmā – no tirgotājiem un piegādātājiem galapatērētājam – ir jāapliek ar nodokli tajā vietā, kur pircējam ir preču patēriņš jeb lietošana, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu valstī, kur notiek faktisks patēriņš. Parasti tā ir vieta, kur novietots pircēja skaitītājs. Elektroenerģiju un gāzi piegādā caur sadales tīklu, kuram tīkla operatori nodrošina pieejamību. Lai izvairītos no dubultnodokļiem vai nodokļa neuzlikšanas, ir nepieciešams saskaņot noteikumus, kas regulē pārvadāšanas un nosūtīšanas pakalpojumu sniegšanas vietu. Pieejamība sadales sistēmām un to lietošana, kā arī citu pakalpojumu sniegšana, kas ir tieši saistīti ar šiem pakalpojumiem, ir jāpievieno to īpašu instanču sarakstam, kas norādīts direktīvā. Elektroenerģijas un gāzes ievešana ar dabasgāzes sadales sistēmas starpniecību ir jāatbrīvo no nodokļiem, lai izvairītos no dubultnodokļiem. Izmaiņas noteikumos, kas regulē gāzes piegādes vietu ar dabasgāzes sadales sistēmas starpniecību vai elektroenerģijas piegādes vietu, ir jākombinē ar obligāto apgriezto maksu, ja pircējs ir persona, kurš noteikts kā PVN maksātājs. Tāpēc attiecīgi jāgroza Sestā direktīva.
Likumā jāprecizē atsevišķas Sestās direktīvas normas par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā, lai izvairītos no atšķirīgas normu interpretācijas.
Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļa administrēšanu un kontroli, saskaras ar dažādām problēmām, kuras traucē efektīvi realizēt VID noteiktās funkcijas un uzliktos pienākumus. Dažas no šīm problēmām var risināt, pilnveidojot darbā izmantojamās metodes un uzlabojot sadarbību starp VID un citām institūcijām, tomēr ir problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama attiecīgā likumdošanas bāze, kas savukārt prasa attiecīgo grozījumu un papildinājumu veikšanu normatīvajos aktos. Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties VID darbā, ir tā, ka uzņēmumi sistemātiski un ilglaicīgi realizē preces vai pakalpojumus zem to pašizmaksas neatkarīgi no šo preču vai pakalpojumu tirgus konjunktūras svārstībām, kā rezultātā izveidojas PVN pārmaksa, kura tiek pieprasīta atmaksai no budžeta.
Jāņem vērā arī tas, ka dažas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai atvieglotu pierādījumu smagumu sarežģītās PVN krāpniecības shēmās, ir pilnveidojušas pret krāpniecību vērstos normatīvos aktus, paredzot fiskālu solidāru darījuma partneru atbildību. Šāda atbildība nozīmē, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājs zina vai viņam būtu jāzina par sava darījuma partnera krāpnieciskām darbībām, viņš ir atbildīgs par sava darījuma partnera PVN nomaksu.
Attiecībā uz fonogrammu producentu atlīdzības aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli būtu piemērojams tāds pats pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas režīms, kāds tiek piemērots autoratlīdzībai par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemtajai atlīdzībai saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli”, jo pēc ekonomiskās būtības šīs atlīdzības ir identiskas, tādējādi ir precizēta atbilstošā likuma norma.
Ar likumprojektu tiek ieviesta Eiropas Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīva, kas groza Sesto direktīvu attiecībā uz dabasgāzes un elektroenerģijas piegādes vietas noteikšanu.
Likumprojektā tiek precizētas likuma normas, tai skaitā: termins “preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā”; termins “preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā”; nodokļa rēķinā norādāmais preču piegādes datums; priekšnodokļa atskaitīšanas brīdis; brīdis, kad jāmaksā nodoklis budžetā; pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība, kas saistīta ar preču transportēšanu; brīdis, kad jāmaksā budžetā nodoklis par jaunu transportlīdzekļu iegādi, ko veic neapliekamās personas; precizētas normas, kas nosaka personu reģistrāciju VID ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
Precizēta likuma norma, kas nosaka to personu loku, kuru saņemtā autoratlīdzība būtu atbrīvojama no PVN.
Ieviestas likuma normas, kas VID palīdzēs cīņā ar krāpnieciskiem nodokļu maksātājiem.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides, Veselības, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 17.septembrim.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.
Lai uzlabotu normatīvo regulējumu, kas nosaka atbildību par sabiedriskās kārtības prasību, it īpaši kas saistītas ar trokšņu normatīvu neievērošanu komercsabiedrību darbībā, tika izveidota darba grupa. Tās izveides nepieciešamību noteica apstāklis, ka Nejēdzību novēršanas birojs, Rīgas pilsētas dome un citas institūcijas saņēma sūdzības no iedzīvotājiem par atkārtotiem pārkāpumiem, ko rada skaļa mūzikas atskaņošana dažādās sabiedriskās vietās – restorānos, kafejnīcās, bāros u.c.
Darba grupa kā vienu problēmas risinājuma variantu piedāvāja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sagatavot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.¹ pantā, paredzot, ka par atkārtotu akustiskā trokšņa līmeņa pārsniegšanu tiek noteikts naudas sods no piecsimt līdz tūkstoš latiem vai arī atņemtas tiesības uz zināma veida uzņēmējdarbību. Minēto sodu piemērošanu paredzēt uzticēt tiesai, nevis pašvaldības izveidotai administratīvai komisijai.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevuma ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.
Likums “Par aviāciju” regulē kārtību, kādā Latvijas Republikas gaisa telpu izmanto civilā aviācija, Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku aviācija, kā arī Latvijas Republikas muitas un policijas dienestu aviācija.
Šobrīd nevienā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādē, izņemot Valsts robežsardzi, aviācijas dienests nav izveidots. Valsts robežsardzē Aviācijas dienesta veidošana tika uzsākta jau 1997.gada nogalē. Viens no galvenajiem Valsts robežsardzes aviācijas izmantošanas virzieniem ir atbalsta sniegšana citām Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēm to uzdevumu veikšanā, jo ne Valsts policijā, ne Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā aviācijas izveide nav plānota. Lai noteiktu kārtību, kādā Valsts robežsardzes aviācija izmanto Latvijas Republikas gaisa telpu, nepieciešams izdarīt grozījumus likumā “Par aviāciju”.
Likumprojekts paredz Valsts robežsardzes aviācijas izveides atzīšanu de iure, līdz ar to likuma “Par aviāciju” tiesiskais regulējums, Valsts robežsardzes gaisa kuģiem izmantojot Latvijas Republikas gaisa telpu, pilnībā būs attiecināms uz Valsts robežsardzes aviāciju.
Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros tiks noteikta kārtība, kādā Valsts robežsardzes aviācija kārtos maksājumus par civilās aviācijas lidlaukos sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī par aeronavigācijas un citu radiotehnisko iekārtu izmantošanu.
Vienlaikus likumprojektā ir precizēta likumā lietotā terminoloģija iestāžu nosaukumos.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Satiksmes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā sociālo pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā”.
Šobrīd sociālo pakalpojumu pircējiem trūkst visaptverošas informācijas par iespējamajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un piedāvāto sociālo pakalpojumu spektru, tai skaitā par to, kurš pakalpojumu sniedzējs un cik lielā mērā atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Ņemot vērā minēto, gan valstij un pašvaldībai, gan privātajam pakalpojumu pircējam nav pietiekamas izvēles un bieži vien tiek pirkti pakalpojumi, kas tikai daļēji atbilst pakalpojumu pircēja interesēm un izvirzītajām sociālo pakalpojumu kvalitātes prasībām.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā ir noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pakalpojumu sniedzējs tiek reģistrēts sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā un izslēgts no tā, kā arī izslēgšanas pamatojumu.
Ir apzināti 413 potenciāli reģistrējami pakalpojumu sniedzēji, un to reģistrācija tiek plānota divu gadu laikā. Pēdējos divos gados pakalpojumu sniedzēju skaits ir pieaudzis vidēji par 20 gadā. Prognozējot sociālo pakalpojumu attīstību, gadā vidēji varētu reģistrēt apmēram 40–50 jaunus pakalpojumu sniedzējus. Tiek plānots, ka Sociālo pakalpojumu pārvalde izsniegs vidēji 50 reģistrācijas apliecības gadā.
Juridiskas un fiziskas personas, pamatojoties uz rakstisku pieprasījumu, par maksu būs tiesīgas saņemt no reģistra informāciju par pakalpojumu sniedzēju, valsts un pašvaldību institūcijām ziņu saņemšana no reģistra būs bez maksas.
Noteikumu projekts paredz, ka reģistrā tiks reģistrēti pakalpojumu sniedzēji – personas, kuras sniedz sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām pakalpojumu sniedzējiem. Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistru izveidos un uzturēs Sociālo pakalpojumu pārvalde.
Reģistrācijas rezultātā pakalpojumu pircējiem un pakalpojumu saņēmējiem būs pieejama informācija par iespējamajiem pakalpojumu sniedzējiem. Pārvalde interneta mājaslapā publicēs reģistrēto pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kā arī to pakalpojumu sniedzēju sarakstu, kuri ir izslēgti no reģistra. Šie dati palīdzēs pakalpojumu pircējam noteikt, kurš no pakalpojumu sniedzējiem nodrošina pakalpojumu saņēmējam visatbilstošākos un kvalitatīvākos pakalpojumus, un pirkt tikai tādus pakalpojumus, kas atbilst pakalpojuma saņēmēja un pircēja interesēm.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Kultūras, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas noteikšanas kārtība”.
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Projekts nosaka kārtību, kādā dzīvojamās mājas pārvaldnieks nosaka dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas īpašniekam maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona ar nodošanas – pieņemšanas aktu pārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības.
Šajos noteikumos paredzētajā kārtībā dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona var noteikt arī gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki privatizēto dzīvojamo māju ir pārņēmuši, bet kopsapulcē nav izlēmuši jautājumu par dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksas apmēriem.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu katram dzīvokļa īpašniekam aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai saskaņā ar pārvaldnieka sastādīto izdevumu tāmi kalendāra gadam.
Ja dzīvokļa īpašnieks izmanto dzīvokļa īpašumu komercdarbībai un šāda darbība rada papildu slodzi dzīvojamās mājas dzīves vides kvalitātei, ko apstiprina sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja atzinums, dzīvokļa īpašniekam jāsedz izdevumi, kas šādas darbības rezultātā papildus rodas dzīvojamās mājas uzturēšanai un apsaimniekošanai.
Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksa tiek aprēķināta latos mēnesī par dzīvokļu īpašumu kopējās platības vienu kvadrātmetru, un tā sastāv no dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumiem un normatīvajos aktos vai līgumos noteiktiem obligātajiem maksājumiem. Dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas maksu aprēķina pēc noteikumu projektā paredzētas formulas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments