Literatūrpētnieku rudens raža

Aizejošās vasaras sākumā apgādā “Zinātne” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu iznākuši divi LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta izdevumi – “Latviešu rakstnieku portreti. Laika spoguļzīmes” un “Aspazija un Rainis šodienas skatījumā”. Abi izdevumi ir gan ar savu vēsturi, gan – tas jo svarīgāk – nākotni. Pirmajam no izdevumiem ir atzīmējama sērijas “Latviešu rakstnieku portreti” iznākšanas 10 gadu jubileja. Otrais izdevums, cerēsim, kļūs regulārs; tā sola Raiņa pētniece literatūrzinātniece Gundega Grīnuma krājuma ievadvārdos: “Ar šo izdevumu paredzēts aizsākt Raiņa un Aspazijas dzīvei un jaunradei veltītu literatūrzinātnisku krājumu sēriju, ik pa diviem gadiem reizi apkopojot LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkoto septembra konferenču materiālus un pievienojot tiem arī vērtīgus avotu pirmpublicējumus no abu dzejnieku arhīva.”

“Latviešu rakstnieku portreti. Laika spoguļzīmes”

Sērijas “Latviešu rakstnieku portreti” sākums 1994.gadā ir visai bagāts; var teikt, ka piedzimuši trīnīši – iznāk veselas trīs grāmatas – 20., 30.gadu rakstnieki” (starp tiem Zinaīda Lazda, Pāvils Gruzna, Alfrēds Dziļums), “70., 80.gadu rakstnieki” (pavisam 26, sākot ar Albertu Belu un beidzot ar Dagniju Zigmonti) un “Trimdas rakstnieki” (pirmoreiz jaunajā Latvijā plašas apceres par Andreju un Anšlavu Eglīšiem, Gunāru Janovski, Ilzi Šķipsnu). Šāds rekords – trīs grāmatas gadā – gan vairs neatkārtojas. 1996.gadā tiek publicēts krājums “Tradicionālisti un modernisti” (iepazīstam tādus autorus kā Jāni Steiku, Haraldu Eldgastu, Lūciju Zamaiču). 1998.gadā (šoreiz “Zvaigznes ABC” apgādā) iznāk krājums par 70. – 90.gadu autoriem, kā Andru Neiburgu, Jāni Einfeldu, Leldi Stumbri u.c. Šā paša apgāda skolas sērijā “Vajadzīga grāmata” iznāk vēl divi Literatūras, folkloras un mākslas institūta līdzstrādnieku veidoti krājumi par 20., 30.gadu rakstniekiem. Pārējie iznāk atkal “Zinātnes” apgādā ar raksturīgu noformējumu – plašāks krājums 1999.gadā “Trimdas rakstnieki” (tajā atrodam Veltu Tomu, Pēteri Ērmani, Andreju Johansonu, Gunti Zariņu). 2001.gadā iznāk “Laikmeta krustpunktos” (par Vili Lāci, Arvīdu Griguli, Jāni Sudrabkalnu, Andreju Upīti u.c.). 2002.gadā tiek saņemts krājums par rakstniekiem pozitīvistiem: Edvartu Virzu, Jāni Medeni, Vili Cedriņu u.c.
Kopā šajos krājumos apskatīts ap 80 rakstnieku; par viņiem rakstījuši dažādu paaudžu literatūras pētnieki – Vera Vāvere, Dzidra Vārdaune, Benita Smilktiņa, Viktors Hausmanis, Benedikts Kalnačs, Ieva Kalniņa, Rota Goldšteina, Inguna Daukste-Silasproģe – visus nenosaukt! Paveikts ļoti nozīmīgs darbs, krājumus daudz pieprasa un lasa.
Sērijas jaunākais šā gada izdevums veltīts jaunākās paaudzes rakstniekiem un dzejniekiem – Edvīnam Raupam, Mārim Salējam, Ievai Rozei, Ingai Ābelei, Paulam Bankovskim, un viņus apcerējuši attiecīgā secībā Anda Kubuliņa, Ruta Veidemane, Zita Ramma, Lita Silova, Ieva Dubiņa. Kā ievadā atzīmē krājuma sastādītāja Ieva Kalniņa, “katrs dzejnieks un rakstnieks šai portretēšanas ceļā iet kopā ar atbilstīgu pētnieku”. Jācer, ka 10 gadu jubileja dos jaunu sparu sērijas turpināšanai, jo reti pieminētu (nepelnīti!) un neizvērtētu latviešu rakstnieku ir daudz – dažādās paaudzēs, Latvijā un emigrācijā.

“Aspazija un Rainis šodienas skatījumā”

Krājums “Aspazija un Rainis šodienas skatījumā” ir literatūrzinātnisku rakstu apkopojums, un šo pētījumu autori nāk no Rīgas, Liepājas, Daugavpils, Panevēžas. 9.septembrī Misiņa bibliotēkā notika rakstu krājuma atvēršana – zinātniska konference “Aspazija un Rainis. 2004”.
Literatūrmīļi atcerēsies, ka reiz (no 1975.gada) tika saņemta Raiņa gadagrāmata (un ātri izpirkta). Savukārt emigrācijā Stokholmā, kur darbojās Raiņa un Aspazijas fonds, jau no 1967.gada iznāca Raiņa un Aspazijas gadagrāmata. Abās gadagrāmatās sastopams nepārvērtējami derīgs un ļoti interesants materiālu kopojums. Jaunajos Latvijas laikos, abiem izdevumiem apvienojoties, iznāca diemžēl tikai trīs gadagrāmatas – 1992., 1994., 1995.gadam; tad dažādu apstākļu dēļ izdevums pārtrauca iznākt. Protams, Raiņa pētniecība nav apsīkusi, un 1999.gadā tiek izdots konferences materiālu krājums “Rainis un Gēte. “Fausta” tulkojuma simtgade”, bet 2001.gadā – “Rainis radošo meklējumu spogulī” (abi Gundegas Grīnumas sakopojumā).
Jaunā šā gada krājuma tematiskais loks ir visai plašs. Daži piemēri. Lietuvas literatūrpētnieks Silvestrs Gaižūns raksta par Aspazijas lugu “Jānis Ziemelis” Eiropas literatūras kontekstā, Saulcerīte Viese – par Raini, Aspaziju un Hermīni Zālīti, Gundega Grīnuma – par “Jāzepa un viņa brāļu” izdevēju Ansi Gulbi, Janīna Kursīte – par sapņiem Raiņa daiļradē. Sava laikmeta liecība ir vēstules un zīmītes, ko Rainis saņēmis 20.gados – tajās publicēta gan dievinoša mīlestība, gan naids, gan izteikti lūgumi pēc palīdzības, pēc naudas. Bet ir arī vēstule, kas nevar atstāt vienaldzīgu, manuprāt, pat visnejūtīgāko:
“Ak, lielais dzejniek, Jūsu galvu jau rotā sidrabs, un tik tuvu ir Jūsu dzīves vakars, bet, pirms Jūs aizejat no mums, – sakat savai tautai šo lielo vārdu, kas atsvabinās to no briesmīgās [garīgās] verdzības. .. es Jūs ļoti lūdzu: “neciešat klusu, sakat šo vārdu.””
Domāju, ka abas iznākušās grāmatas ir ne vien būtisks un nozīmīgs devums literatūrzinātnei, bet arī rosinoša un interesanta lasāmviela katram domājošam Latvijas kultūras cilvēkam.

Velga Kince,

LAB Misiņa bibliotēkas galvenā bibliotekāre