Pēc iepirkumiem ar savu somu

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar “Citymarket”, “Rimi”, “Maxima” un “T Market” veikalos daudzviet Latvijā “Zaļais punkts” rīkoja akciju “Diena bez plastmasas maisiņiem”.
Kā zināms, Latvijas “Zaļais punkts” ir bezpeļņas organizācija, kas nodarbojas ar izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu un koordinēšanu Latvijā.
Rīkotās akcijas būtība ir rosināt pircējus plānot došanos uz veikaliem un laikus padomāt par somu, kurā iepirkumus ievietot. Tā ir arī iesaistīšanās apkārtējās vides kvalitātes uzlabošanā – izvairīšanās no liekiem maisiņu krājumiem mājās un apziņa, ka bez īpašas piepūles veikts videi draudzīgs darbs. Dabā izmesta plastmasas maisiņa trūdēšana ilgst 20 līdz 100 gadus. Tādēļ “Zaļais punkts” aicināja aizmirst par ierastajiem plastmasas iepirkumu maisiņu kalniem veikalos. To vietā vislabāk izmantot auduma vai citu dabisku materiālu somas un pītus grozus.
Kritiku par “Zaļā punkta” akciju izteikusi Latvijas Tirgotāju kamera (LTK). Organizācijas priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs izplatījis paziņojumu, ka “Zaļais punkts” naudu tērē bezatbildīgi. “Manuprāt, “Zaļā punkta” uzdevums ir palīdzēt tirgotājiem aizstāt pašreiz apritē esošos iepakojuma maisiņus ar videi draudzīgākiem vai sekmēt izlietoto maisiņu savākšanu un pārstrādi. Tas netiek pat mēģināts darīt, bet darbi tiek aizstāti ar skaistu saukli “Neņemiet iepakojuma maisiņus, nesiet līdzi no mājām!””. Tirgotāju organizācijas uzņēmējiem ir bažas par nelietderīgu naudas līdzekļu izlietošanu. Kā pamatojums tiek minēta “Zaļā punkta” līdzekļu tērēšana pasākumiem, kas tieši nav saistīti ar organizācijas mērķi, – augustā sponsorēta “Fabrikantu” koncertturneja, kuras uzdevumos neietilpa izlietotā iesaiņojuma savākšana.
LTK uzskata, ka Vides ministrijai būtu jāizvērtē “Zaļā punkta” kā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas, pārstrādes un atkritumu dalītās vākšanas sistēmas veicināšanas organizācijas finanšu izmantošanas atbilstība Iepakojuma likumam. Savukārt Ekonomikas ministrijai būtu jāizvērtē, vai Latvijas “Zaļā punkta” papildu maksājuma pieprasīšana tirgotājiem par citās ES valstīs izgatavotas preces, kas marķēta ar atzīmi par ražotāja iesaistīšanos brīvprātīgā iepakojuma apsaimniekošanā, pārdošana Latvijā nav uzskatāma par barjeru brīvai tirdzniecībai starp ES valstīm.

Zaida Kalniņa, “ LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv