Uzsverot kvalitatīvas izglītības un intelekta attīstības nozīmi

Vakar, 8.septembrī, Ministru prezidents Indulis Emsis tikās Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem. Valdības vadītājs uzskata, ka izglītībai un zinātnei jākļūst par vienu no Latvijas valsts attīstības prioritātēm, jo tikai kvalitatīvu izglītību ieguvuši cilvēki ir konkurētspējīgi Latvijas un ārvalstu darba tirgū. Tādējādi vislielākā ieguvēja būs Latvijas valsts.
I.Emsis bija gandarīts par iespēju tikties ar LIZDA pārstāvjiem. Tās priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča augstu novērtēja Ministru prezidenta atvērtību sociālajam dialogam.
Valdības vadītājs uzsvēra, ka izglītības un zinātnes stiprināšana pašlaik ir nozīmīgs ieguldījums nākotnei. “Eiropas Savienība kļuvusi par mūsu kopējām mājām, līdz ar to īpaši jauniem cilvēkiem pavērušās plašas iespējas redzēt un iesaistīties Eiropā notiekošajos procesos”, atzina Ministru prezidents. Viņš piebilda, ka, veicot šī gada valsts budžeta grozījumus, tika sperts plats solis izglītības un zinātnes stiprināšanā.
LIZDA pārstāvji teica, ka pedagogu darba samaksa varētu būt piesaistīta kādam konkrētam rādītājam, piemēram, vidējai darba samaksai valstī, vai arī nosakot šim mērķim konkrētu iekšzemes kopprodukta (IKP) daļu. A.Harbacēviča uzsvēra, ka pedagogu algu jautājumā svarīgs ir sistemātiskums – pedagogu algām svarīgi ir ne tikai piešķirt līdzekļus, bet sakārtot atalgojuma sistēmu.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības politikas departamenta direktora vietnieks Mareks Gruškevics informēja par IZM paveikto pedagogu atalgojuma sistēmas sakārtošanā un uzlabošanā. Viņš uzsvēra, ka šajā jomā svarīgas ir trīs lietas: 1) jauni pedagogu samaksas noteikumi, 2) atalgojuma pilnveidošanas grafiks un 3) izmaksu efektivitātes palielināšanas plāns. M.Gruškevics uzsvēra, ka pēdējo četru gadu laikā sniegts būtisks ieguldījums pedagogu atalgojuma stiprināšanā un kopumā ieguldīti 108,7 miljoni latu. Tā alga, kuru pedagogi saņēma 1999.gadā, un tā, kuru saņems no šī gada 1.septembra, atšķiras aptuveni divas reizes.
Piemēram, 2000./2001.mācību gadā pedagogu darba algai tika atvēlēti 8,82 miljoni latu, bet 2004./2005. mācību gadā – 48,4 miljoni latu. Pedagogs ar augstāko izglītību par likmi 1999.gadā saņēma 82 latus, bet 2004.gadā – 165 latus.
M.Gruškevics piebilda, ka līdzīgas tendences, kādas vērojamas pedagogu darba samaksas jomā, ir arī izglītības iestāžu vadītāju un to vietnieku atalgojuma politikā. Vadītājam attiecīgi – 166 lati 2000.gadā, bet 285 lati 2004.gadā.
LIZDA pārstāvji norādīja, ka pēdējā laikā vērojamas pozitīvas tendences augstskolu pasniedzēju atalgojuma jomā, bet vienlaikus tika uzsvērts, ka svarīgi būtu piesaistīt profesora algu kādam noteiktam lielumam, lai, vadoties no tās, varētu aprēķināt cita akadēmiskā personāla atalgojumu. IZM pārstāvis norādīja, ka pašlaik vērojamas dinamiskas izmaiņas augstākās izglītības darbinieku atalgojumā. Piemēram, laikā no 2000.gada līdz 2003.gadam augstskolu rektoru alga bija līdz 300 latiem, šogad tā pārsniegusi 600 latus.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja jautājumus par Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas darbinieku atalgojumu, par pedagogu tālākizglītības iespējām, par finansējumu zinātnei, izglītības iestāžu attīstību, par darba apstākļiem izglītības iestādēs un citām aktualitātēm.
Tikšanās dalībnieki atzinīgi novērtēja valdības paveikto saistībā ar izglītības reformu, kā īpaši pozitīvu minot iespēju vidusskolu 10.klases dalīt divās daļās, lai skolēni varētu papildus apgūt latviešu valodu.
A.Harbaceviča atzina, ka LIZDA pozitīvi vērtē I.Emša valdības paveikto izglītības un zinātnes stiprināšanā. Viņa piebilda, ka LIZDA ir gatava turpmākai sadarbībai ar valdību un IZM, jo izglītības un zinātnes jomā nepieciešams sistemātisks darbs.
Sarunas nobeigumā I.Emsis uzsvēra, ka pedagogu algu jautājums ir valdības goda un cieņas lieta, jo kvalitatīva izglītība un intelekts ir vienas no tām lietām, kas nodrošina sekmīgu valsts attīstību.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments