Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nolemts pieteikt statūtsabiedrību valsts akciju sabiedrību “Latvijas gaisa satiksme” ierakstīšanai komercreģistrā kā valsts kapitālsabiedrību.
Kapitālsabiedrība ir statūtsabiedrības valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 6 000 000 latu.
Kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija

Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” pārveidošanu par kapitālsabiedrību”.
Saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu nolemts pārveidot bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, par valsts akciju sabiedrību “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”.
Kapitālsabiedrība ir organizācijas tiesību, saistību, funkciju, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 4 672 781 lats.
Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.

Pieņemts rīkojums “Par bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” pārveidošanu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds””.
Saskaņā ar likumu “Par bezpeļņas organizāciju” nolemts līdz 2004.gada 31.oktobrim pārveidot bezpeļņas organizāciju valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”, kurā Vides ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, par kapitālsabiedrību – sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”, kurā visas kapitāla daļas pieder valstij.
Sabiedrība ir organizācijas tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja, tās pamatkapitāls ir 3 911 607 lati.
Sabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Vides ministrija.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumos Nr.315 “Kārtība, kādā tiek veikti darījumi ar piena kvotām, šo kvotu administrēšanas un kontroles kārtība, kā arī
soda naudas aprēķināšanas un iekasēšanas kārtība””.
Grozījumi paredz noteikt, ja piena kvotas īpašnieks miris, persona, kura līdz apstiprināšanai mantojuma tiesībās rīkosies ar ganāmpulku un piena kvotu, iesniedz datu centrā iesniegumu piena kvotas pārvaldnieka statusa saņemšanai, iesniegumā apņemoties neveikt nekādus darījumus ar piena kvotu un pildīt visas saistības attiecībā uz piena kvotu.
Grozījumi noteikumos nosaka, ka piena kvotas pircējs ir atbildīgs par visa nopirktā kvotas apjoma izpildi. Piena kvotu pirkuma darījumus katru kvotas gadu līdz 1.janvārim var veikt: ar visu piena ražotājam piederošo kvotu, ieskaitot jau izmantoto kvotas apjomu; ar neizmantoto kvotas daļu.
Noteikts, ka piena kvotas nomas darījumus slēdz līdz kvotas gada 1.janvārim. Darījums ir spēkā attiecīgajā kvotas gadā. Ar nomāto kvotu piena ražotājs nevar veikt nekādus turpmākus darījumus.
Noteikumi papildināti, nosakot, ka akreditēta piena laboratorija katru mēnesi līdz desmitajam datumam nosūta datu centram pārskatu par iepriekšējā mēnesī veiktajām piena analīzēm, norādot piena pircējus, kas piegādājuši piena paraugus analīzēm, un veikto analīžu skaitu.
Noteikumos noteikts, ka no valsts rezerves ražotājam piešķir piena kvotu vai palielina tās apjomu, ja piena ražotāja ganāmpulks ir reģistrēts dzīvnieku un ganāmpulku reģistrā un piena ražotājs ir izpildījis šādu nosacījumu: no kvotas gada sākuma ir paplašinājis savu ganāmpulku ar pirmpienēm; ir palielinājis pārraudzības ganāmpulka izslaukumu (salīdzinājumā ar iepriekšējo pārraudzības gadu).