Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē ilgas debates izraisīja Tautas partijas frakcijas deputātu sagatavotie priekšlikumi grozījumiem īres griestu atcelšanai likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Lēmums par to virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā tika pieņemts tikai pēc tam, kad Jānis Lagzdiņš uzstāja, ka autori izmantos Kārtības rullī paredzēto iespēju virzīt likumprojektu apspriešanai plenārsēdē bez komisijas akcepta.
Kā paskaidroja J.Lagzdiņš, likumprojektā paredzēts, ka valsts ar saviem neizīrētajiem dzīvokļiem piedalīsies pašvaldībās rindā stāvošo dzīvokļu palīdzības saņēmēju problēmu risināšanā. Par ikvienu valstij piederošu neizīrētu dzīvojamo telpu septiņu dienu laikā pēc tās atbrīvošanas pārvaldītājam būs jāziņo Mājokļu aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā māja.
Paužot Tautas partijas viedokli, deputāts norādīja, ka valstij piederošo dzīvojamo telpu īres maksa jānosaka Mājokļu aģentūrai. Īres līgumā vai arī rakstveida izziņā, kuru izīrētājs izsniedz īrniekam, būs jānorāda tās personas adrese, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir maksājama īres maksa. Ja īres maksa kārtojama ar bezskaidras naudas norēķinu, izīrētājam jānorāda bankas konts, kurā pārskaitāma īres maksa. Izīrētājam un pakalpojumu sniedzējam būs aizliegts atteikties pieņemt maksu par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.
Patlaban daudzi namīpašnieki, cenšoties atbrīvoties no viņiem nevēlamiem īrniekiem, nenorādot bankas konta numuru, kurā jāieskaita īres maksa, vai pat iemaksāto naudu pa pastu atsūtot atpakaļ. Kaut gan pret šādiem gadījumiem īrnieku jau tagad aizsargā Civillikums, diemžēl īrnieki neprot to izmantot.
Likumprojekts arī paredz, ka īres valdes varēs pieņemt namīpašniekiem un īrniekiem saistošus lēmumus, kuru izpildi, ja tie likumā noteiktajā termiņā netiks apstrīdēti, nodrošinās Pašvaldības policija, citas pašvaldības iestādes un amatpersonas. Saeimas Juridiskajā birojā uzskata, ka tas novedīs pie policejiskas valsts veidošanās, turklāt īres valdes, ko pašvaldības drīkst veidot pēc brīvprātības principa, nav tik kompetentas, lai tām uzticētu būtībā tiesas funkcijas.
Diskusijas nobeigumā deputāts J.Lagzdiņš rezumēja, ka ir “simt atrunu, lai neko nedarītu”. Pret Tautas partijas ierosinātā likumprojekta tālāku virzību nobalsoja tikai Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji.