Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1990.gada 8.maija sēdes stenogramma Vakara sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2004., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/93339

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Frakciju viedokļi

Vēl šajā numurā

09.09.2004., Nr. 143

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

1990.gada 8.maija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.


Priekšsēdētājs: Turpinām sesijas darbu. Vispirms gribu sniegt jums kopēju paziņojumu jeb informāciju, kas drīzāk varbūt iederētos Sekretariāta ziņojumā, bet, tā kā tas man ir nolikts un vēl pasvītrots ar sarkanu un zaļu zīmuli, tad es jums to nolasīšu. Lūdzu deputātus nosaukt savu uzvārdu un vēlēšanu apgabalu, jo ieraksts tiek raidīts ēterā, bet runas ierakstītas magnetofona lentē. Pretējā gadījumā uzstāšanās iznāk bezpersoniska— kā balss no zāles.
Pie manis ir griezušies vairāki mūsu kolēģi deputāti ar lūgumu rast iespēju, lai viņi pulksten 16 varētu piedalīties partijas Rīgas pilsētas komitejas un attiecīgā garnizona Uzvaras svētkiem veltītajā svinīgajā sēdē jeb sarīkojumā. Man šajā sakarībā ir šāds priekšlikums: es domāju, ka mēs darbu turpināsim līdz pulksten 16.30, kā tas mums šodien ir ieplānots. Jau vakar tika paziņots, ka gadījumā, ja kādiem kolēģiem tomēr nav iespējams palikt sesijā šo pusstundu un viņiem jāpiedalās minētajā sarīkojumā, tad mēs varētu pieņemt zināšanai arī tādu abpusēju lēmumu, ka kolēģi var piedalīties svinīgajā pasākumā, tas ir, atstāt mūsu sēžu zāli, un mēs šīs pusstundas laikā nepieņemsim lēmumus, bet turpināsim apspriest jautājumu, kuru būsim sākuši debatēt. Es ceru, ka tad mums nekādu abpusēju pretenziju nebūs. Vai pretenziju nav? Nav. Tātad esam vienojušies.
Mēs esam saņēmuši sešus pieprasījumus. Ja būtu mazliet vairāk laika, mums varbūt vajadzētu precīzi izdiskutēt, kas ir pieprasījums un kas ir vienkārši jautājums, taču pagaidām visi ir nosaukti par pieprasījumiem, tāpēc, ka to tā esat vēlējušies jūs, tie, kuri uzrakstījāt šos jautājumus. Tāpēc es neprecizēju, vai tie ir jautājumi vai pieprasījumi. Atceraties— deputāts Gavrilovs lūdza paskaidrot, kuri Latvijas PSR Konstitūcijas panti ir pretrunā ar Satversmes 1., 2., 3. un 6.pantu. Šajā sakarībā īsu paskaidrojumu sniegs mūsu kolēģis Krastiņš. Deputāts Jundzis mūsu Ārlietu ministrijai ir iesniedzis pieprasījumu, kā es sapratu, par mūsu tautieša Rietumvācijas politologa Levita aizturēšanu. Deputāts Gavars grib zināt par laikraksta “Sovetskaja Latvija” nostāju, deputāts Zaļetajevs ir iesniedzis pieprasījumu par Preses centra darbību, jums tas ir pavairots. Atbildi uz šo jautājumu grib dzirdēt ne tikai deputāts Zaļetajevs, tur ir vairāk nekā 20 deputātu paraksti. Deputāti Geidāns, Plotnieks, Bojārs un Preinbergs iesnieguši pieprasījumu par laikraksta “Sovetskaja Latvija” publikācijām, tas ir saņemts rakstveidā ar visiem parakstiem. Kamēr nav ieradies deputāts Jundzis, tikmēr sāksim atbildēt uz pirmo pieprasījumu. Vārds Augstākās padomes priekšsēdētāja vietniekam deputātam Krastiņam, kas sniegs paskaidrojumu uz deputāta Gavrilova iesniegumu.

A.Krastiņš: Godājamie kolēģi! Esam saņēmuši Rīgas 58.vēlēšanu apgabala deputāta Gavrilova rakstisku pieprasījumu par to, kādi Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Konstitūcijas panti ir spēkā un nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3., 6. un 77.pantu. Šajā sakarībā sniedzu šādu informāciju, tiek gatavots Latvijas PSR Konstitūcijas normu kopojums, jo, kā jūs atceraties, mūsu Deklarācijā ir teikts, ka pārejas periodā darbojas tās Latvijas PSR Konstitūcijas normas, kuras nav pretrunā ar Latvijas Republikas valstisko statusu. Protams, uz šo jautājumu nevar atbildēt, vienkārši nolasot tos pantus, kuri būtu vai nebūtu spēkā. Te vajadzīga mazliet citāda pieeja, un tāpēc esmu pilnvarots jūs informēt, ka jau ir sagatavots dokumenta projekts— tas ir, 1978.gada Latvijas PSR Konstitūcija, bet tādā redakcijā, lai šīs Konstitūcijas normas atbilstu mūsu republikas jaunajam statusam. Juristu grupa ir izstrādājusi šādu dokumentu, un, ja mēs nebūtu mazliet nokavējušies ar pastāvīgo komisiju veidošanu, tad jau šodien varētu to nodot Likumdošanas komisijas rīcībā, kas to izpētītu, ieteiktu savus labojumus, dotu atzinumus un nodotu to mūsu Augstākās padomes sesijai izvērtēšanai un pieņemšanai. Un tās tad arī būs šīs normas, kuras ir spēkā un darbojas un kuras nav arī pretrunā ar Satversmi. Tādējādi šāds darbs tiek darīts un vistuvākajā laikā pēc komisiju izveidošanas, tad, kad tās varēs sākt savu reālo darbību, jūs šos materiālus saņemsit. Šis likumprojekts ir jau pietiekamā gatavības pakāpē, lai to pēc redakcionālajiem labojumiem varētu nodot jūsu vērtējumam. Līdz ar to atkritīs jautājums par pretrunām. Ja deputātam Gavrilovam vai kādam citam deputātam vēl būs kādi jautājumi, lūdzam griezties pie mums no jauna vai arī pašam tieši iesaistīties komisijas darbā, jo jebkurš deputāts drīkst iesaistīties komisijas darbā.

Priekšsēdētājs: Manuprāt, pašlaik diskusijas neatklāsim, jo gadījumā, ja kāds nav apmierināts ar kolēģa atbildi, tad vajadzētu iebildumus formulēt. Paldies. Tālāk atbildēsim uz deputāta Jundža iesniegumu. Tātad mēs esam oficiāli pieprasījuši mūsu Ārlietu minis-
trijai paskaidrojumu, tāpēc jums rakstveidā un publiski tiks dota atbilde. Tagad par “Sovetskaja Latvija” publikācijām. Manuprāt, šeit varbūt vajadzētu apspriest pašus darba kolektīvu paziņojumus un tajos izteiktos draudus, jo man liekas, ka šajā gadījumā ir mazāk jārunā par redakciju, bet galvenokārt par to organizāciju, kas attiecīgo dokumentu ir pieņēmusi. Un tāpēc šajā sakarībā mums vajadzētu varbūt pirmām kārtām lūgt mūsu prokuratūru izskatīt publikāciju pēc būtības un tikai tad dot vērtējumus par redakcijas publicētajiem materiāliem— ko tā publicē un kādā veidā to dara. Vai iebildumu nav? Un tālāk. Deputāts Vidavskis uzstājoties lūdza Ministru padomi vai atbildīgās personas informēt, kāda ir oficiālo personu nostāja jautājumā par to, ka republikā notiek intensīva dažādu pirmās nepieciešamības preču izpirkšana, kas ir atbildīgs par tirdzniecības noteikumu ievērošanu un tā tālāk. Es jums, deputāt Vidavski, varu paziņot, ka pēc pulksten 16 Ministru padomes priekšsēdētājs Godmanis šajā sakarībā sniegs mums informāciju.
Par Preses centra darbu. Kad jūs reģistrējāties, jūs saņēmāt pavairotu materiālu. Ko es varu teikt? Es kā sesijas vadītājs esmu atvainojies, to darījuši arī Preses centra darbinieki, un, kā mūs uzstājoties informēja deputāts Aleksejevs, katram atsevišķi iesnieguši atvainošanos rakstveidā. Man liekas, ka Preses centrs pašlaik darbojas pēc pagaidu nolikuma, jo, turpinot strādāt, mūsu sesija acīmredzot lems arī par visiem tiem jautājumiem, kuri saistīti ar mūsu aparāta struktūru un citām lietām. Manuprāt, ir izdarīts pietiekami, lai novērstu šāda veida pārpratumus. Taču vienlaikus mēs varētu izteikt brīdinājumu ne tikai mūsu Preses centram, bet arī pārējiem preses darbiniekiem, ka mēs vienlīdz objektīvi vērsīsimies pret visiem, kuri mūsu runas vai informāciju traktēs neprecīzi vai kļūdaini. Un tādu brīdinājumu mēs varam izteikt visiem. Vai deputāts Endziņš ir ieradies? Nav.
Deputāts Gavars lūdz laikraksta “Sovetskaja Latvija” redaktoru paskaidrot, kāpēc laikraksts “Sovetskaja Latvija” līdz šim brīdim nav publicējis oficiālos Augstākās padomes pieņemtos materiālus. Vai deputāts Stefanovičs var atbildēt uz šo jautājumu? Viņa nav. Vai deputāts Endziņš ir ieradies? Ar ko jūs esat neapmierināts, deputāt Aleksejev?

A.Aleksejevs: Man ir viens pavisam īss jautājums, varbūt es to varētu uzdot mutiski?

Priekšsēdētājs: Lūdzu!

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič! Pie ieejas mūsu ēkā staigā cilvēki ar apsējiem ap piedurknēm. Cik es saprotu, viņi raugās, lai būtu kārtība, un tas ir labi. Bet, no otras puses, ejot viņiem garām, var dzirdēt izsmejošus, aizskarošus izteicienus, replikas,— un tas jau ir slikti. Tāpēc es gribētu precizēt: kas ir šie cilvēki, kas atbild par viņu darbību un kas viņus finansē?/

Priekšsēdētājs: Atbildi sagatavos un jums sniegs Lietu pārvalde, lai tā būtu precīza, nevis vispārēja. Komisijas vēl nav līdz šim brīdim. Tātad tā tikai trijos pēcpusdienā sākusi strādāt? Turpināsim atbildēt uz jautājumiem.
No zāles: Cienījamo priekšsēdētāj! Varbūt mēs varētu darīt tā: jau ir sagatavots projekts par pastāvīgajām komisijām, un tās varētu sākt apstiprināt; tas, ka nebūs pieņemts nolikums, neko nemaina, jo mēs esam pieņēmuši reglamentu un varam sākt šo komisiju apstiprināšanu.

Priekšsēdētājs: Vai jūs neiebilstat? Iebilstat. Tātad mēs tomēr turpināsim jautājumu un atbilžu vakaru. Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj! Tajā mūsu deputātu pieprasījumā, ko mēs kopā ar Plotnieka, Bojāra un Preinberga kungu parakstījām, jautājums bija uzdots citādāk. Mēs lūdzām izskatīt jautājumu par deputātu komisijas radīšanu, nevis par laikrakstu “Sovetskaja Latvija”. Tā ir avīze, kas publicējusi aicinājumu, bet runājam par komisiju, kura izskatītu šo darba kolektīvu uzsaukumu, jo droši vien ar to jau nebeigsies, ka tas ir nopublicēts. Tātad mums jāreaģē uz šo aicinājumu. Varbūt tam ir simtprocentīga taisnība, bet varbūt ne, varbūt mums kopā ar viņiem kaut kas ir jāizlemj, tāpēc vajadzētu radīt deputātu komisiju, tādu, kas ātri reaģē, lai nerastos konflikti. Varbūt jūs uzskatāt, ka pietiek ar to, ka jautājumu nodod prokuroram— un, jūsu pieredze ir lielāka, es tam piekrītu— taču es, būdams vēl nepietiekami informēts, domāju, ka vajadzētu tomēr izveidot deputātu komisiju.

Priekšsēdētājs:
Mums nekādā gadījumā nav aizliegta šādas komisijas radīšana. Es tikai gribēju teikt, ka mums vajag, lai tos apzīmējumus, kuri lietoti aicinājumā, vispirms izskatītu prokuratūra. Mēs pēc tam varam radīt jebkuru komisiju, un nekas netraucē mums to darīt.
No zāles: */Anatolij Valerjanovič! Man ir priekšlikums. Mums būs nepieciešams tikt skaidrībā par mūsu sesijas rādīšanu pa televīziju. Varbūt izveidot deputātu darba grupu, kas, ņemot vērā PSRS Augstākās padomes pieredzi, noteiks, ko rādīt, bet ko nerādīt. Tāpēc ka tomēr rodas virkne pārpratumu. Tā, piemēram, daži vēlētāji mums zvana un ziņo, ka, rādot pa televīziju jūsu ievēlēšanas brīdi, televīzija kadrus bija samontējusi tā, it kā mūsu frakcija būtu sēdējusi tajā brīdī, kad visi jūs apsveica ar ievēlēšanu, kaut gan šie kadri attiecās uz Landsberģa kunga uzstāšanos. Mēs uzskatām, ka patvaļīga montāža— tā ir nekorekta rīcība. Lai tādu kadru nebūtu, mums tomēr ir nepieciešama kāda deputātu grupa vai komisija, kas nodarbotos ar masu informācijas līdzekļiem./

Priekšsēdētājs: */Tad esiet tik laipns un, ņemot vērā visus mūsu nolikumus, lūdzu, pats iesakiet šādas komisijas sastāvu. Es domāju, ka tā mums reizumis būs vajadzīga tad, kad nāksies izlemt šādus jautājumus. Lūdzu, kolēģi, ķersimies pie darba!/

No zāles: */Anatolij Valerjanovič! Es atvainojos. Jūs vēl aizmirsāt atbildēt uz vienu veselas frakcijas— frakcijas “Līdztiesība”— deputātu pieprasījumu. Tā jau 4.maijā, tas ir, pirms trim dienām, iesniedza deputātu pieprasījumu sakarā ar 5., 107. un 108.panta, kā arī 15.februāra lēmuma pārkāpšanu. Šis deputātu pieprasījums tika pavairots un nodots Sekretariātā, bet atbildes joprojām nav./

Priekšsēdētājs: */Tikko sniedza atbildi pa pantiem. Vai jūs bijāt šeit uz vietas, kad atbildēja? Par kādu pantu?/
No zāles: */4.maijā vēl pirms visa tā pieņemšanas tika iesniegts mūsu frakcijas priekšsēdētāja parakstīts deputātu pieprasījums par to, ka tika pārkāpts 5.pants, jo ļoti svarīgs dokuments tika iekļauts sesijā bez referenduma rīkošanas, par to, ka šis svarīgais dokuments tūlīt tika izskatīts, lai gan nebija sagatavots un apspriests komisijā, un par to, kā daudzi deputāti atzina, ka pieņemts tāds dokuments, kas būtiski ietekmēs Latvijas suverenitāti, kā arī par to, ka Augstākās padomes Prezidija 15.februāra lēmumā bija skaidri norādīts, ka šāds dokuments ir jāvirza apspriešanai referendumā, bet tas tika iekļauts un apspriests sesijā. Lūk, tāds bija visas frakcijas deputātu pieprasījums./

Priekšsēdētājs: */Apspriešanas gaitā mēs desmitiem reižu apspriedām šos priekšlikumus un desmitiem reižu tika izteikti argumenti. Atļaujiet turpināt darbu. Lūdzu, ieņemiet savu vietu./

Priekšsēdētājs: Un tā deputāts Škapars ierosināja sākt apspriest pašas komisijas, jo acīmredzot tas nebūs pretrunā ar to, ka mums nolikuma pagaidām nav. Es domāju, ka, laiku ekonomējot, mēs varam sākt diskusiju par pašām komisijām. Tāpēc vispirms par to, kādas komisijas būtu vajadzīgas. Paņemiet, lūdzu, lēmumu, kurā šīs komisijas ir uzskaitītas. Atradāt?
*/Lūdzu, atrodiet tur, kur ir lēmuma projekts par pastāvīgo komisiju izveidošanu. Tur ir noteiktas piecpadsmit komisijas./
Kādas ir jūsu iebildes? Lūdzu, deputāt Ziedoni, pēc tam jūs un pēc tam deputāts Alksnis.

J.Krūmiņš: Mans priekšlikums ir jau šodien izskatīt jautājumu par 14.komisiju, jo šīs komisijas darbības uzsākšana, manuprāt, ir visbūtiskākā. Labi būtu, ja mēs varētu šo komisiju izskatīt pirmo, pēc tam visas pārējās pēc kārtas. Mums taču kaut kas jādara ar tiem Latvijas Republikas jauniešiem, kas pašreiz īsti nesaprot, ko darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies.

K.Šļakota: Man ir lūgums. Mēs esam pazaudējuši mežsaimniecību. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Lai mēs nepītos, kurā vietā mežsaimniecība un kurā— meža nozare, ar mežsaimniecību vajadzētu nodarboties Lauksaimniecības mežsaimniecības komisijai. Un tad būtu daudz skaidrāk, kā tos jautājumus risināt, kurā vietā skatīt un kurā kārtot.

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet, deputāts Alksnis./

V.Alksnis:
*/Godātie kolēģi! Man šķiet, ka jūs esat aizmirsuši par vēl vienu komisiju. Mums taču republikā ir unikāla situācija ar ticīgajiem. Mums republikā apmēram septiņsimt tūkstoši iedzīvotāju ir ticīgie. Ir desmit konfesijas. Un šajā situācijā, kad acīmredzot republikas Ministru padomē tiks likvidēts amats— pilnvarotais reliģijas jautājumos, mums tomēr nepieciešams orgāns, kas varētu nodarboties ar šiem jautājumiem, to skaitā izstrādāt likumu par apziņas brīvību, un risināt šīs problēmas. Man šķiet, ka tas tomēr ir nepieciešams./

Priekšsēdētājs: */Kā jūs nosauksit šo komisiju?/

V.Alksnis:
*/Komisija ticīgo lietās./

Priekšsēdētājs: */Paldies./ Lūdzu.

S.Dīmanis: 6.komisiju, kur kopā ir celtniecība, enerģētika, transports un informātika, vajadzētu sadalīt divās daļās. Tā ir pārslogota ar cilvēkiem, bet ļoti daudzi speciālisti paliek ārpus komisijas.

Priekšsēdētājs: Jūsu priekšlikums.

S.Dīmanis: Vajadzētu sadalīt tā: Celtniecība un atsevišķi enerģētika, transports un informātika kā infrastruktūras nozares.

Priekšsēdētājs: Paldies.
No zāles: Es atvainojos, es par...

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Panteļejevam.

A.Panteļejevs: Es par Viktora Alkšņa ieteikumu.
*/Komisija ticīgo lietās./ Man tas mazliet savādi skan. Mēs nevienā komisijā atsevišķi neesam izdalījuši vienu vai otru cilvēku grupu. Te mēs it kā izdalām vienu cilvēku grupu un par viņu lietām veidojam komisiju. Man liekas, ka reliģijas lietas ir saistītas ar sirdsapziņas brīvības jautājumiem, tas ir viens no cilvēktiesību pamatjautājumiem, tāpēc pilnīgi loģiski, ka šo jautājumu var risināt Cilvēktiesību komisijas ietvaros.

V.Zatuliviters: */Man ir priekšlikums attiecībā uz četrpa-dsmitās komisijas nosaukumu. Aizsardzības un iekšlietu komisiju labāk būtu saukt par Kara lietu un iekšlietu komisiju. Tas ir pirmais.
Otrais. Es atbalstu deputāta Alkšņa priekšlikumu par viņa ierosinātās komisijas izveidošanu, un vēl man šķiet, ka mūsu darbs jāsāk nevis ar četrpadsmito, bet tomēr ar pirmo, otro un trešo komisiju./

Priekšsēdētājs: */Paldies./

A.Aleksejevs: */Es atbalstu priekšlikumu par Reliģijas lietu komisiju./

Priekšsēdētājs: */Es nolasīju to, kas pasvītrots ar sarkanu un zilu. Nosauciet sevi un apgabalu./

A.Aleksejevs: */Man šķiet, ka ar ticīgo jautājumiem mūsu parlamentā jānodarbojas ticīgiem cilvēkiem, jo būtu ļoti neloģiski, ka šos jautājumus lemtu ateisti. Es uzskatu, ka šī komisija ir ļoti vajadzīga, vēl jo vairāk tāpēc, ka acīmredzot tā uzskatīja arī iepriekšējā Augstākā padome, jo mūsu himna sākas ar izteikti reliģisku aicinājumu./

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, cienījamo priekšsēdētāj! Kad sākām šos jautājumus risināt, mēs strādājām saskaņošanas komisijā. Man bija tas gods šo komisiju vadīt. Tajā bija iesaistīti pārstāvji no abām frakcijām un visi jautājumi tika izdiskutēti, arī par komisijas nosaukumu. Es īsti nesaprotu, kāpēc šie jautājumi vēlreiz izvirzījās, jo mums bija pilnīga vienprātība. Arī par to, ka Reliģijas lietu komisija mums nebūtu nepieciešama, mēs vienojāmies. Šis jautājums bija saskaņots arī ar deputātu Zotovu, viņš savukārt bija vienojies ar savas konfesijas vadību.

L.Alksnis: Es piekrītu Dīmaņa priekšlikumam par 6.komisijas sadalīšanu, un komisiju varētu saukt par arhitektūras un celtniecības komisiju.

Priekšsēdētājs: Deputāts Zotovs.

A.Zotovs: */Vai es varu sniegt kādus paskaidrojumus attiecībā uz problēmām, kas saistītas ar komisijas izveidošanu ticīgo lietās, vai arī man tiks dots vārds atsevišķi?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu, mikrofons ir jūsu rīcībā./

A.Zotovs:
*/Ja drīkst, es no šejienes pateikšu, citādi ir neērti./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

A.Zotovs:
*/Godātie deputāti, man tā ir vienkāršāk: es redzu, un man nevajag pieliekties. Manas deputāta darbības galvenais uzdevums, protams, ir panākt, lai Augstākajai padomei, Saeimai vai parlamentam, lai kā mēs to sauktu, nerastos nepieciešamība izveidot komisiju ticīgo lietās. Tas izskaidrojams ar to, ka tiesiskā valstī, demokrātiskā valstī, kur brīvības netiek mīdītas kājām, tāda problēma nevar būt. Bet tagad mēs esam tādā situācijā, kad ilgu laiku ne Padomju Savienībā, ne Latvijas Republikā netika pieņemts likums par apziņas brīvību, kad jebkurā brīdī no atvilktnes var izvilkt 1929. gada likumu, kas reglamentē reliģisko kopienu darbību un ir uzskatāms par antihumānu un necilvēcisku.
Jūs taču lieliski saprotat, ka baznīcas atdalīšana no valsts ir noteiktas politikas sekas, kuru piekopa cilvēki, kas nāca pie varas 1917. gadā. Un, lūk, vadoties no tā, es vērsos pie Tautas frontes frakcijas, saprotot, ka tā ir politiskais vairākums, ar iniciatīvu, ar priekšlikumu izveidot komisiju ticīgo lietās, lai mēs varētu nodrošināt cilvēkus ar garantētu likumu par apziņas brīvību. Šis likums ir jāsagatavo, jo tas projekts, kas iesniegts Augstākajai padomei izskatīšanai, ir neapmierinošs. Turklāt tika pieņemts likums par alternatīvo dienestu, un mūsu jauniešiem rodas problēma. Jūs taču saprotat: kurš var noteikt reliģijas tiesības aizliegt pilsonim vai ticīgam cilvēkam ņemt rokās ieroci, lai aizsargātu savu Dzimteni? Šī tomēr ir visai svarīga problēma, un pret to ir jābūt ļoti uzmanīgai attieksmei. Kā noteikt, kuras reliģiskās konfesijas dod šīs tiesības, bet kuras ne? Jūs taču saprotat: tiklīdz likums par apziņas brīvību būs pieņemts, karavīri varēs vērsties savās daļās ar prasību dot viņiem tiesības īstenot savu reliģisko pārliecību un šajā nolūkā saņemt papildu atvaļinājumu vai vēl kaut ko. Īsi sakot, šos priekšlikumus es iesniedzu frakcijai apspriešanai. Frakcija vienbalsīgi pieņēma lēmumu par to, ka šāda komisija tiks izveidota. Vēlāk man tika paziņots, ka frakcija ir atteikusies no sava lēmuma. Pēc tam, kad es tiku iekļauts darba komisijā, komisija pieņēma lēmumu par to, ka šādai komisijai jābūt. Vēlāk arī šis lēmums tika atcelts. Un tagad es, protams, esmu izbrīnīts, ka cilvēki, kuri pauž man pilnīgi nepieņemamu pasaules uzskatu, pēkšņi nāk klajā ar tādu iniciatīvu, kas atbilst tautas cerībām. Es runāju ar visu desmit mūsu baznīcu, konfesiju hierarhiem, runāju ar viņiem par tādas komisijas nepieciešamību. Mani atbalstīja visi baznīcas pārstāvji. Lieta tā, ka pareizticīgo baznīcas garīdznieks ir vienīgais garīdzniecības pārstāvis šeit. Tas tomēr izraisa pārdomas par mūsu reliģisko ievirzi. Pareizticīgo baznīca Latvijā ir tā baznīca, kas apvieno sevī nacionālās draudzes. Šī komisija ticīgo lietās man šķiet nepieciešama arī tāpēc, ka tādējādi mēs pirmo reizi izdarīsim bezprecedenta demokrātisku aktu, ar kuru visai pasaulei un mūsu valstij apliecināsim, ka reāli paveram iespēju aizsargāt cilvēkus, kurus viņu pārliecības dēļ valsts neatbalsta. Baznīca taču ir atdalīta no valsts, un mums vispār nav pie kā vērsties pēc aizsardzības, pēc tiesiskas aizsardzības, izņemot izpildu orgānus. Mēs varētu izveidot likumdošanas jautājumu komisiju arī ticīgajiem. Šajā diemžēl nestabilajā politiskajā laikā mēs varētu viņiem garantēt konstitucionālu aizsardzību. Tas viss deva man pamatu un tiesības lūgt, lai tiek izveidota šāda komisija. Pēc tam mums bija saruna ar komisijas priekšsēdētāju un noskaidrojās, ka ar reliģijas jautājumiem nodarbosies Cilvēktiesību un tautību komisijas apakškomisija. Bet izrādījās, ka pēc šajā komisijā iekļauto vai uz komisijas priekšsēdētāja amatu pretendējošo deputātu iesnieguma tajā nebūs deputātu vietas, lai izveidotu apakškomisiju. Tāpēc es ierosinu šo jautājumu likt Augstākajā padomē uz balsošanu. Šajā situācijā es lūdzu frakciju atteikties no iepriekšējiem lēmumiem un rūpīgi padomāt. 700 tūkstoši ticīgo— tās ir šo cilvēku problēmas. Domāju, ka būtu neloģiski šādu komisiju iekļaut kādā citā komisijā kā apakškomisiju, vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar mūsu nolikumu mēs tagad varam izveidot šo komisiju, bet vēlāk, kad tā savas funkcijas būs veikusi, to varēs likvidēt. Tās ir mūsu tiesības. Bet es lūdzu un aicinu jūs izturēties nopietni un likt šo jautājumu uz balsošanu. Ticīgajiem cilvēkiem taču 72 gadus nav bijis nekādu brīvību un nekādu garantiju, mēs aizvien esam bijuši pakļauti izpildu orgāniem. Līdz ar šā jautājuma izlemšanu mums radīsies iespēja, lūk, tāpat kā man šodien šeit, tribīnē, aizstāvēt desmitiem konfesiju— jūdaistu, kristiešu— viedokli. Tagad pie mums veidojas arī musulmaņu kopiena, budistu kopiena. Saprotiet— man ir to deputātu saraksts, kuri izteikuši vēlēšanos strādāt šajā komisijā, tajā ir iekļauts pat jau ievēlētais Augstākās padomes Prezidija priekšsēdētāja vietnieks. Ja jūsu vidū ir ticīgi cilvēki, cilvēki, kuri atceras sava tēva, savas mātes, vectēva vai vecvectēva reliģiju, tad mēs ar prieku, atklāti balsojot, varētu piedalīties šīs komisijas darbā. Lūdzu jūs nenoraidīt šo priekšlikumu. Pārdomājiet to, patiešām raugoties no savu senču reliģijas viedokļa. Tad mēs lūgsim Dievu un ar tīru pārliecību teiksim: “Dievs, svētī Latviju!”, izjūtot to, ka valsts vara ir mūsu pusē./

Priekšsēdētājs: Deputāts Škapars, deputāts Salītis un deputāts Seleckis. Es fiksēju apmēram tādā kārtībā, kādā katrs paceļ roku.

J.Škapars: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Jautājums par komisijas sastāvu ļoti rūpīgi tika apspriests gan frakcijās, gan saskaņošanas komisijā. Es domāju, ka jautājums tika izsvērts vispusīgi un dziļi. Pieeja pamatā bija tāda, ka nedibināt komisijas pa atsevišķām nozarēm, jo tad komisiju skaits būtu liels un praktiski neaptverams. Tāpēc tika izveidots optimāls komisiju skaits un noteikts arī tas problēmu loks, ar ko izveidotās komisijas nodarbosies. Tas principā saskan ar to komisiju struktūru, kāda tika izveidota Lietuvā un Igaunijā. Acīmredzot tādi ir apstākļi, kas izraisa šo komisiju nepieciešamību. Tāpēc ir priekšlikums detalizētāk komisijas nedalīt. Ja mēs izdalīsim atsevišķi celtniecību, tad ļoti daudzām citām nozarēm ir tiesības pretendēt uz savu komisiju izveidošanu. Un komisiju skaits sniegtos vairākos desmitos. Tāpēc ierosinu palikt pie šā skaita un pie šīs struktūras.
Otrs jautājums ir par Reliģijas lietu komisiju. Arī šis jautājums tika apspriests vairākkārt un no vairākiem aspektiem. Galu galā mēs nācām pie slēdziena, kas tika saskaņots ar Zotova kungu,— atsevišķi neizveidot komisiju, bet gan apakškomisiju Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā. Bet varbūt varētu būt kāds kompromisa priekšlikums? Ja jau sesijā vēlreiz izvirzās jautājums, tad varbūt vajag šo jautājumu atlikt un pamatīgi izstudēt, jo es domāju, ka steigā tas nebūtu izšķirams. Varētu būt arī tāds risinājums, ka izveidojam pagaidu komisiju, kas izskatītu šo jautājumu, izstrādātu attiecīgos likumus un iesniegtu sesijai pieņemšanai. Taču kādai apakškomisijai jādarbojas arī šajā laikā. Tātad es ierosinu šo jautājumu pagaidām atstāt atklātu, bet pārējās komisijas nekavējoties apstiprināt. Domāju, ka šajā jautājumā varu runāt frakcijas vārdā, jo frakcijā tika pieņemts šāds lēmums.

Priekšsēdētājs: Vēl runās deputāts Salītis un deputāts Seleckis. Pēc tam mēs varētu izbeigt apspriešanu. Vai piekrītat?

B.Salītis: Runājot par Reliģijas lietu komisiju, man šķiet dīvaini, ka šo jautājumu izvirzīja tieši Komunistiskās partijas biedrs, jo partija visus šos gadus to neatzina un uzskatīja, ka šajā jomā problēmas nepastāv. Varbūt tas ir labi, bet attiecībā uz komisiju kā tādu jautājums tika ļoti nopietni apspriests. Pašreiz mums deputāts ir tikai vienas ticības pārstāvis, bet republikā mums pastāv dažādas konfesijas. Vai būtu pareizi izveidot komisiju, kurā visus jautājumus lems viens cilvēks, kas orientējas vienā no ticībām. Arī komisijā apspriežot šo jautājumu, izskanēja viedoklis reliģijas jautājumus pakārtot Cilvēktiesību komisijai. Mans priekšlikums ir— jautājumu likt uz balsošanu. Es uzskatu, ka pašu komisiju izveidot nevajag.

Priekšsēdētājs: Deputāts Seleckis— lūdzu.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Principā es šajos jautājumos piekrītu Škapara kunga teiktajam, bet gribētu piebilst sekojošo. Mēs šodien esam ilgi strādājuši, bet paveikuši ļoti maz. Un man rodas tāda sajūta, ka mēs te esam ieradušies, lai skaidrotu dažādus sīkus jautājumus, nevis lai paveiktu daudz ko ļoti būtisku. Mums apkārt, aiz mūsu nama sienām reālajā dzīvē, risinās satraucoši notikumi. Mums ļoti ātri jārīkojas, lai būtu valdība, lai mēs varētu paturēt iniciatīvu savās rokās, taču šodien mēs visu laiku strīdamies par, es teiktu, ne pārāk svarīgiem jautājumiem. Un turpinām to darīt joprojām. Es domāju, ka tā nevajadzētu rīkoties vismaz tiem deputātiem, kuri domā par lietas būtību, nevis par sīkiem, ne pārāk svarīgiem jautājumiem. Es domāju, ka mums daudz kas būtu jāmaina savā darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: */Filip Feoktistovič, mēs tikko norunājām, ka beigsim./
Tātad priekšlikumi ir skaidri, es tikai atgādināšu. Mūsu kolēģis deputāts, diemžēl es acumirklī uzvārdu nevaru atcerēties, iesaka izveidot Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju, vārdu “mežsaimniecības” pieliekot klāt. Jo, kā es sapratu, tas jēdziens jau tur ir ietverts, precizējums vajadzīgs skaidrības labad. Tālāk “Arhitektūras un celtniecības”, ne tikai “Celtniecības”. Kā, lūdzu? Es minu vispirms nosaukumus, kurus mēs precizējam. Tālāk kaut ko precizēja par aizsardzību. Es nezinu, kā krieviski, bet latviski, man liekas, pareizāk skan— “kara lietu”.
*/Saprotiet, mēģināsim kaut kā tikt skaidrībā. Latviski ne pēc kā neskan “kara lietās”. Izvirzās jautājums: vai mēs karot grasāmies?/
No zāles: */Krievu variantā lai ir “kara lietās”, bet latviski lai paliek. Tad jēga saglabājas./

Priekšsēdētājs: Deputāt Jundzi, vai jūs šai sakarībā?

T.Jundzis: Jā, tieši šai sakarībā. Cienījamie deputāti!

Priekšsēdētājs: Uzklausiet, lūdzu.

T.Jundzis: Es domāju, tas ir ļoti principiāls un būtisks jautājums. Jo tieši komisijas nosaukumā mēs izteiksim savu attieksmi pret šo jautājumu, pret šīm kara lietām. Mēs netaisāmies ne ar vienu karot, mēs esam un būsim gatavi tikai aizsardzībai. Tāpēc ļoti svarīgi to ir akcentēt komisijas nosaukumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Un pēdējais priekšlikums bija par to, lai jautājumu par Reliģijas lietu komisiju atstātu atklātu.
No zāles: */Atstāt jautājumu atklātu. Vispār nelemt./

Priekšsēdētājs: */Šobrīd./ Tātad priekšlikumi ir skaidri. Vai es varu pielikt to mežsaimniecību klāt? Varu? Arhitektūru var? Kas kaut mazliet ir saistīts ar celtniecību, tas zina, ka celtniecība sākas no arhitektūras. Par garu? Vienmēr taču saka— arhitektūras un celtniecības. Nu, ko var darīt, ka tik gari ir. Es sapratu, ka uzstāj par “aizsardzības”. Šo nosaukumu atstāsim tādu pašu, ja lingvistiski kaut kas rodas, tad to lai lingvisti arī noskaidro, un pēc tam varēsim skatīties. Un jautājumu par Reliģijas lietu komisiju atstāt atklātu. Bet visu pārējo, ieskaitot tos labojumus, kurus es nolasīju, mēs varam balsot. Kas iestājas par tādu priekšlikumu? Izsakiet savu attieksmi, paceļot balsošanas kartītes.
No zāles: */Tika izteikts priekšlikums izveidot Reliģijas lietu komisiju. Bet otrs priekšlikums bija— atstāt jautājumu atklātu./

Priekšsēdētājs: */Es balsoju to, kas ir šeit, projektā./
Lūdzu, saskaitiet. Ja ir par, pasakiet, varbūt neuzstās, ka jābalso pret. Lūdzu.

I.Ozols: Jums bija taisnība. Par— 125.

Priekšsēdētājs: Par— 125. Tātad lēmums pieņemts. Vai jūs uzstājat, ka vajag skaitīt, cik ir pret un cik atturas? Vai uzstājat? Jā, deputāts Viktors Alksnis uzstāj. Kas pret? Lūdzu saskaitiet.

I.Ozols: Pret— 47.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kas atturas? Paldies. Tātad lēmums ir pieņemts. Par procedūru? Lūdzu.

V.Alksnis: */Tā kā mēs esam nobalsojuši, ka par pamatu ņemsim komisiju sarakstu, tad tik un tā vajadzēs likt uz balsošanu priekšlikumu par Reliģijas lietu komisijas izveidošanu. Un es frakcijas vārdā lūdzu priekšlikumu par Reliģijas lietu komisijas izveidošanu balsot pēc saraksta./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./

I.Movels: */Sakarā ar to, ka par Reliģijas lietu komisiju notiek tādas debates, es tomēr gribētu precizēt, kā šis jautājums tiek skatīts. Citādi šeit tas tiek pasniegts tā, it kā kāda daļa deputātu apdraud ticīgo cilvēku tiesības. Jautājums tiešām tika samērā ilgi skatīts, un deputātu Zotovu pat aicināja nosaukt kandidatūru darbam šajā komisijā. Es nevarēju ieteikt nevienu kandidatūru, tāpēc ka gluži vienkārši deputātu sastāvā to neredzēju. Un pēc tam viņam ne reizi vien tika prasīts padoms, tātad viņš piekrita, ka labāk— “tiesību komisija”./

Priekšsēdētājs: */Godātie kolēģi!/ Es atvainojos. Tātad mēs nobalsojām un nobalsojām pēc mūsu reglamenta. Deputāts Alksnis neizvirzīja jautājumu par balsošanas kārtību. Mēs nobalsojām par to, ka jautājumu par šīs komisijas izveidošanu atliekam. Un, lai mēs atgrieztos pie šīs komisijas, mums jāmaina mūsu lēmums. Kāpēc ne?

V.Alksnis:
*/Godātais priekšsēdētāj! Mēs nobalsojām par to, ka tiek pieņemts darba grupas ierosinātais komisiju saraksts. Tagad tika izteikts priekšlikums par to, lai šajā sarakstā papildus iekļautu Reliģijas lietu komisiju./

Priekšsēdētājs: */Atvainojiet. Deputāts Škapars ierosināja, kad es biju nolasījis visus projekta grozījumus. Es teicu, ka jautājums par Reliģijas lietu komisiju tiek ierakstīts kā atsevišķs punkts. Tas tiek atlikts. Tātad lēmums tika pieņemts kopumā, tajā skaitā arī par Reliģijas lietu komisiju./

V.Alksnis:
*/Tad jūs pārkāpjat procedūru, balsojot par visiem momentiem. Vispirms tiek balsots darba grupas vai Prezidija piedāvātais dokuments, un tikai pēc tam balso par šā dokumenta grozījumiem. Tāpēc šajā gadījumā jāliek uz balsošanu šā dokumenta grozījums./

Priekšsēdētājs: */Nē. Es jums nepiekrītu. Lūdzu, izveidojiet komisiju, izšķiriet mūsu strīdu. Pirms balsošanas, pamatojoties uz apspriešanu un pieņemtajiem papildinājumiem, es visu noformulēju un nolasīju. Pirms balsošanas neviens neiebilda. Tiklīdz nobalsojām, jūs sākat iebilst. Ja es nebūtu nolasījis, tad jums būtu taisnība./
Par šo pašu jautājumu?
No zāles: Īss paskaidrojums par situāciju ar Zotovu.

Priekšsēdētājs: Nevajag, godātie kolēģi, mēs esam atlikuši jautājumu par Reliģijas lietu komisiju.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerjanovič! Es lūdzu atvainot, bet, kad teicu, ka vajag balsot, tad pirmais priekšlikums bija par komisijas izveidošanu. Jūs teicāt, ka pirmais priekšlikums ir šis orgkomitejas priekšlikums. Es pat atzinu, ka man nav taisnība. Tāpēc ceru, ka jūs tagad atcerējāties to momentu, un, ja jūs neatvainosities, tad vismaz lieciet uz balsošanu to priekšlikumu, kas bija otrais. Otrais bija nevis Škapara kunga priekšlikums, bet gan priekšlikums par šīs komisijas izveidošanu./

Priekšsēdētājs: */Esmu gatavs desmit reizes atvainoties, lai tikai jums rastos vēlēšanās strādāt. Tāpēc ka es nezinu, ko vēl vajag: jautājumu atlikām, mums neizdodas, mēs atlikām. Jūs gribat nedēļu,— būs nedēļa, uz nedēļu atliksim. Bet strādāsim ar tiem jautājumiem, kuros mums ir konsenss, un virzīsimies uz priekšu./

A.Aleksejevs: */Piekrītu. Vienosimies par nedēļu, uzdosim šo jautājumu sagatavot./

Priekšsēdētājs: */Mums ir saskaņošanas komisija, tā turpinās nedēļu strādāt un mums ziņos. Paldies./

Vai komisija ir atnākusi? Lūdzu.

A.Endziņš:
Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir priekšlikums informēt pa pantiem, kādas izmaiņas mēs esam paredzējuši. Ja nav iebildumu, 1.panta otrajā rindkopā vārdu “nosaka Latvijas PSR Konstitūcija” vietā rakstīt “Latvijas PSR Konstitūcijas normas”. Tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Labi.

A.Endziņš:
2.panta priekšpēdējo daļu izteikt šādā redakcijā: “veicināt Latvijas Republikas likumu un citu Latvijas Republikas Augstākās padomes un tās Prezidija lēmumu realizēšanu”.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu? Tas atbilst mūsu diskusiju raksturam par šo jautājumu.

A.Endziņš:
2.panta pēdējās rindkopas pēdējā daļā izteikt sekojošā redakcijā: “kontrolēt savas darbības sfērā Latvijas Republikas Satversmes 1., 2., 3., 6.panta un tiem atbilstošo Latvijas PSR Konstitūcijas normu un citu likumu realizāciju visas republikas teritorijā.

Priekšsēdētājs: Vai par 2.pantu vēl ir iebildumi? Paldies. 3.pants.

A.Endziņš:
3.pantu ierosinām izteikt šādā redakcijā: “Pastāvīgo komisiju sarakstu... (ielikt iekšā skaitlisko sastāvu) kompetencē ietilpstošo...” tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi?

A. Providenko: */Attiecībā uz 3. pantu es uzskatu, ka nav nepieciešams Augstākajai padomei apstiprināt skaitlisko sastāvu./

Priekšsēdētājs: */Latviešu tekstā, manuprāt, nav skaitliskā sastāva./

A.Providenko: */Mēs tagad ierosinājām skaitlisko sastāvu, pēc tam attiecīgi būs priekšlikums par 4.pantu, kur teikts, ka Augstākā padome nosaka pastāvīgo komisiju skaitlisko sastāvu.
Mans priekšlikums ir tāds, ka nav nepieciešams skaitlisko sastāvu apstiprināt Augstākajai padomei./

Priekšsēdētājs: */Paldies. Kādi vēl ir priekšlikumi?/ Lūdzu, balsosim! Vispirms par projektu. Nākamais būs redakcijas komisijas priekšlikums par skaitlisko sastāvu. Tātad, kuri ir par to, kā šeit ierakstīts un sakrīt ar deputātu tikko izteikto domu? Vai ir iebildumi? Tātad šī redakcija netiek pieņemta. Tagad par redakcijas komisijas iesniegto priekšlikumu. Lūdzu, balsojiet! Par— 121. Paldies, lēmums ir pieņemts.

I.Ozols: 4.pantā pirmajā teikumā ir redakcionāla rakstura labojums. Tiek izsvītrots trešais teikums, ka komisijas skaitlisko sastāvu nosaka Republikas Augstākā padome, jo to mēs ietvērām 3.pantā.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu. Praktiski ir pārbīdīts no viena panta uz otru un nobalsots.

A.Endziņš:
Par 5.pantu. 5.panta pēdējo daļu izteikt šādā redakcijā: “...Augstākā padome izskata jautājumu par deputāta atbrīvošanu no pienākumiem komisijā pēc viņa lūguma, frakcijas priekšlikuma”. Ir iebildumi?
6.panta otrajā teikumā vārda “koordinēt” vietā rakstīt “nodrošina”. Tātad “Pastāvīgo komisiju darbību nodrošina Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs”.

Priekšsēdētājs: Lai notiek. Nodrošināsim tos, kurus ievēlēs. Nav iebildumu? 7.pants.

A.Endziņš: Ir priekšlikums 7.pantu izslēgt vispār, jo tās esot elementāras lietas, kas pašas par sevi saprotamas.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu pret izslēgšanu, jo būtiskas satura slodzes nav. Visi tā uzskata? 8.pants.

A.Endziņš:
Redakcijas komisijai priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Jums, kolēģi deputāti? 9.pants.

A.Endziņš:
Komisijai priekšlikuma nav.

Priekšsēdētājs: 10.pants.

A.Endziņš:
Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 11.pants.

A.Endziņš:
Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 12.pants.

A.Endziņš:
Arī nav.

Priekšsēdētājs: 13.pants.

A.Endziņš:
Arī nav.

Priekšsēdētājs: 14.pants.

A.Endziņš:
14.pantam ir sekojošs papildinājums: “Amatpersonām, kas nepilda pastāvīgo komisiju prasības, piemērojami likumā paredzētie disciplinārie un kriminālie sodi”. Es atvainojos, tas ir nevis papildinājums pie 14.panta, bet jauns pants.

Priekšsēdētājs: Vēlreiz nolasiet, jo tur bija kaut kas bargs.

A.Endziņš:
“Amatpersonām, kas nepilda pastāvīgo komisiju prasības, piemērojami likumā paredzētie disciplinārie sodi un kriminālsodi”. Varu paskaidrot, ka runa ir par valsts varas orgānu prestiža celšanu. Acīmredzot perspektīvā šādas izmaiņas likumdošanā būs jāizdara. Lai celtu disciplīnu.

Priekšsēdētājs: Varbūt piekritīsim, jo tur būs gan prokurors, gan tiesnesis, advokāts un tā tālāk. 15.pants.

A.Endziņš:
15.pantu izteikt sekojošā redakcijā.

Priekšsēdētājs: */Jautājums par 14.pantu? Lūdzu./
No zāles: */Es ar redakcijas komisijas starpniecību nodevu Sekretariātam lūgumu šīs normas pēdējā rindkopā iekļaut vārdus “amatpersonām jāpilda pastāvīgo komisiju pārstāvju prasības”, tāpēc ka citādi te nav saprotama pati norma attiecībā uz to, kā tiek noteiktas pastāvīgo komisiju prasības./

A.Endziņš: */Es varu paskaidrot, ka mēs jūsu priekšlikumu neesam saņēmuši, tas ir šeit. Mēs domājam, ka tas ir šeit— šajā pantā. Kā tad citādi? 14.panta otrā daļa tā arī skan:/ Jāizpilda sekojošas prasības un jāsniedz tam nepieciešamie materiāli un dokumenti.
No zāles: */Bet krievu tekstā ir— “personām jāpilda pastāvīgo komisiju prasības”. Te ir nepieciešams precizēt, te jābūt: “amatpersonām jāpilda pastāvīgo komisiju pārstāvju prasības”, citādi pati norma par amatpersonām izvirzītajām prasībām ir izplūdusi. Bet tā ir skaidri un saprotami./

Priekšsēdētājs: */Labi, te atkal ir lingvistisks moments. Lūdzu, deputāt Kurdjumov!/

L.Kurdjumovs: */Es, būdams jauns deputāts, šobrīd zinu tikai termiņu, kādā jāsniedz atbilde uz deputāta pieprasījumu. Bet, ja lieta attiecas uz dokumentu sagatavošanu un atbildi uzņēmumu vārdā, es uzskatu, ka būtu korekti, ja šeit būtu norādīts kāds direktīvs termiņš, kura laikā dokumentus var sagatavot. Pretējā gadījumā uzņēmumam pēc trim dienām būs jādod atbilde par neiesniegtajiem materiāliem. Nepieciešams direktīvā kārtā noteikt, kāda maksimāla termiņa laikā šie dokumenti pēc komisijas pieprasījuma ir sagatavojami un iesniedzami./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet. Deputāts ierosina, ka būtu jānosaka termiņš.

A.Endziņš:
Šeit ir noteikts tas, ka to nosaka komisija noteiktos termiņos. Precizējumos noteiksim nedēļu, mēnesi, varbūt tie ir tādi dokumenti, kurus var iesniegt nekavējoties piecu minūšu laikā, bet mums būs paredzēts mēnesis vai kaut kas tamlīdzīgs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

V.Alksnis: */Man šķiet, ka šis punkts nav līdz galam pārdomāts. Lieta tā, ka mums, protams, ir skaidrs: Republikas Augstākā padome ir augstākais valsts likumdošanas orgāns, bet ņemsim tādu struktūru kā Baltijas kara apgabals. Baltijas kara apgabala karaspēka komandieris ir pakļauts vienīgi PSRS aizsardzības ministram un prezidentam. Un jebkurā situācijā, ja nav līguma, teiksim, par kārtību, kādā republikas teritorijā atrodas Padomju armija, šis punkts nekādi nedarbosies. Tāpēc acīmredzot vispirms vajag ar Maskavu atrisināt savstarpējo attiecību problēmu, piemēram, jautājumā par Bruņotajiem spēkiem, bet pēc tam ierakstīt šo punktu. Tāpēc ka līdz ar to mēs izveidojam nesaprotamu komisiju. Mēs ierakstījām prasības, kuras, jau iepriekš zinām, netiks izpildītas./

A.Endziņš: */Tas ir fiksēts arī republikas Konstitūcijā, ka visus attiecīgos republikas teritorijā esošos orgānus kontrolē augstākie varas orgāni, jo citādi iznāk, un jūs to visu laiku gribat panākt, lai armija, valsts drošības orgāni un tā tālāk atrodas ārpus valsts orgānu kontroles./

V.Alksnis:
*/Es gribētu iebilst tādā aspektā, ka, sacīsim, ka attiecībā uz Amerikas karaspēku, kas atrodas NATO pirmajā blokā un ir izvietots Rietumeiropas teritorijā, Grieķijas valdībai nekādā ziņā nav varas pilnības./

Priekšsēdētājs: */Tā jau ir tā lieta, ka Amerikas karaspēks tur atrodas saskaņā ar līgumu un tam ir īpašs statuss./

V.Alksnis:
*/Nu, ja mums nav tāda līguma, nav īpaša statusa, tad varbūt pagaidām nav jēgas ierakstīt to mūsu nolikumā?/

Priekšsēdētājs: */Lūdzu./
No zāles: */Mans jautājums saistīts ar to jautājumu, kuru Redakcijas komisijai uzdeva Viktors Alksnis. Ir jautājumi, kas attiecas uz organizācijām un resoriem, kuri atrodas PSR Savienības pakļautībā. Tātad komisijas iesniegto jautājumu un pieprasījumu saturs var būt PSR Savienības valsts noslēpuma priekšmets. Un vai šajā gadījumā mūsu parlaments ir tiesīgs pieprasīt tos materiālus, kas saistīti ar PSR Savienības valsts drošību, ja republikai šobrīd nav attiecīgu līgumu ar PSR Savienību? Man šķiet, ka šo jautājumu nepieciešams izstrādāt, pagaidām tas vēl ir negatavs./

Priekšsēdētājs: */Biedri, man tomēr šķiet, ka mums vajag pārtraukt šīs problēmas apspriešanu. Katram skaidrs, ka ir noteikta kompetence, ir, tā sakot, noteiktas jomas un tā tālāk. Ja mēs tagad šāda sīka ieraksta dēļ gribam komisijā noklausīties kara komisāru vai, teiksim, Baltijas kara apgabala prokuroru, tad mēs ne pie kā nenonāksim./

A.Endziņš: */Pastāvīgo komisiju darbības apkalpošanas kārtību regulē īpašs nolikums, kuru apstiprinājusi Latvijas Republikas Augstākā padome./

A.Aleksejevs: */Es šeit vispār esmu tāpēc, ka jūs teicāt— tagad runās premjerministrs./

Priekšsēdētājs: */Jā. Jā. Jā./
Ja rodas tik lielas domstarpības, mēs varam balsot. Kaut gan es personiski šeit domstarpības neredzu. Deputāts Bresis.

V.Bresis:
Es domāju, ka nevajag pat diskutēt, jo 3.pantā ir rakstīts: “...kompetencē ietilpstošo jautājumu loku...”. Tad, kad Augstākā padome slēgs līgumus, tā nodos šo līgumu realizāciju tai vai citai komisijai. Man liekas, ka te vispār nav par ko diskutēt.

Priekšsēdētājs: 15.pants.

A.Endziņš:
15.pants ir jauns, to mēs ielikām iekšā.

Priekšsēdētājs: Kā, lūdzu?

A.Endziņš:
Tas ir pēc vecā varianta, jūs domājat?

Priekšsēdētājs: Pēc vecā. Ir lēmums.

A.Endziņš:
15.pantu ierosinām izteikt šādā redakcijā: “Pastāvīgo komisiju izstrādātos ieteikumus nosūta attiecīgiem orgāniem.” Sākot ar 4.rindu no šīs rindkopas beigām, tekstu svītrot. Tādējādi paliek: “Pastāvīgo komisiju izstrādātos ieteikumus nosūta attiecīgajiem orgāniem, organizācijām, uzņēmumiem, iestādēm un paziņo Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam.” Tālāk kā tekstā.

Priekšsēdētājs: Es to uzskatītu par redakcionālu izmaiņu, teiksim, precizējumu. 16.pants.

A.Endziņš:
Attiecībā uz 16.pantu arī būtībā ir redakcionāla rakstura labojums. Otrajā rindkopā— “...jebkuru republikas teritorijā...”

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildes 16.pantā?

A.Endziņš:
Svītrot 7.lappusē tekstu: “... jautājumos, kas ir Latvijas PSR kompetencē (līdz to pārņemšanai Latvijas Republikas jurisdikcijā vai likvidēšanai).”

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi. Nevajag dažādus paskaidrojumus tur, kur viss ir skaidrs. 17.pants.

A.Endziņš: Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dīmanis.

S.Dīmanis: Ir praktiskas dabas jautājums. Sakiet, uz kāda pamata mēs piesaistīsim šos speciālistus? Mēs maksāsim viņiem? Un ko nozīmē— piesaistīt speciālistus? Speciālisti mēdz būt ļoti dažādi domājoši. Kā mazākuma intereses šeit būs aizstāvētas?

A.Endziņš:
Es varu paskaidrot. Šis jautājums jau tika izvirzīts redakcijas komisijā. Deputāts Gavrilovs par to runāja. Mēs skaidrojam to tādējādi, ka speciālistu iesaistīšanai vajadzētu notikt atalgotā veidā ar apmaksu, ko garantē Augstākās padomes Prezidijs. Tā mums skaidroja arī Augstākās padomes Prezidija sekretārs biedrs Daudišs. Bet pašreiz ierakstīt, vai apmaksāt vai bezmaksas...

S.Dīmanis: To es neprasu.

Priekšsēdētājs: 18.pants.

A.Endziņš:
Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai mēs varam paspēt trešo daļu? Mums pēc tam ir ļoti īsa Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa informācija sakarā ar deputāta Vidavska pieprasījumu. Tā, 19.pants.

A.Endziņš:
Priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: 20.pants.

A.Endziņš:
Arī nav.

Priekšsēdētājs: 21.pants.

A.Endziņš:
Komisijai nav.

Priekšsēdētājs: 22.pants.

A.Endziņš:
Komisijai nav.

Priekšsēdētājs: 23.pants.

A.Endziņš:
23.pantā izsvītrot “ar padomdevēja balsstiesībām”. Pats par sevi saprotams, ka pastāvīgo komisiju sēdēs var pieaicināt valsts iestāžu pārstāvjus. Viņiem balsstiesību nav.

Priekšsēdētājs: 24.pants.

A.Endziņš:
24.panta 1. un 2. rindkopā, kur ir runa par komisijas izveidošanu, rakstīt: “var izveidot apakškomisijas vai darba grupas”. Arī pēdējā rindkopā tāpat— “nepieciešamības gadījumā šādas apakškomisijas vai darba grupas”.

Priekšsēdētājs: Par 26. pantu nav. 27.pants.

A.Endziņš:
Nav.

Priekšsēdētājs: 28.pants.

A.Endziņš:
Par 28.pantu komisijai priekšlikumu nav. Bija gan deputāta Gavrilova priekšlikums.
To viņš iesniedza jau pēc tam, kad savu darbu bijām beiguši. Acīmredzot šādam formulējumam varētu piekrist un izmainīt pašreizējo redakciju, nosakot, ka nodrošina Augstākās padomes Prezidija aparāts uz šāda speciāla nolikuma pamata, ko ir apstiprinājusi Augstākā padome.

Priekšsēdētājs: Kāds ir rezumējums? Atceraties, ko mēs esam nolēmuši. Tātad mēs pabeidzam apspriest. Vai mēs par nolikumu varam balsot? Laikam daži biedri ir aizgājuši, un mums jāatliek līdz ceturtdienas rītam. Lūdzu— deputāts Birkavs.

V.Birkavs: 4.pantā— “ievēlē komisijas priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru”. Vai nevajadzēja “vietniekus”, jo bija runa par diviem vietniekiem?

Priekšsēdētājs: Katrai komisijai būs citādāk.
Jūs, deputāt Aleksejev, ierosinājāt, un es apsolīju, ka mēs nebalsosim.
Lēmumu mēs nemainīsim, bet nobalsosim ceturtdienas rītā. Apspriešanu mēs beidzam. Tikai jānobalso. Kolēģi deputāti, kāpēc tāda nepacietība? Jums ceturtdien tā būs viena minūte, bet man tas ir principa jautājums. Es ar jums par to vienojos. Kā es tagad mainīšu savu lēmumu šis vienas minūtes dēļ? Man galvenais ir tas, ka mēs esam pabeiguši apspriešanu. Savu attieksmi visi izteiks ceturtdien pulksten 10.00 balsojot.
Vārds Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim.

I.Godmanis: Ļoti cienījamie deputāti! Gribu runāt tā, lai mani dzird un saprot arī radioklausītāji. Esmu lūdzis ierasties arī tirdzniecības ministra vietnieku Gavaru, kas, ja būs vēlēšanās viņu dzirdēt, sniegs speciālu informāciju.
Pirmām kārtām— informācija par Rīgu. Šodien te izpirktas deviņas tonnas miltu, 22,6 tonnas putraimu, 11,8 tonnas makaronu un 12 tonnas sāls. Es gribu uzreiz pateikt, ka tas nav nekas šausmīgs, jo pagaidām mēs turamies piešķirto fondu robežās. Tajā pašā laikā zināma ažiotāža ir, es gan negribētu to saukt par iepirkšanās ažiotāžu.
Vakar vakarā es griezos pie tirdzniecības ministra to pasākumu sakarā, kurus varētu īstenot, lai zināmā mērā normalizētu iedzīvotāju nodrošināšanu ar atsevišķiem produktiem. Konkrēti— 7.maijā ministrija griezās ar atklātu vēstuli pie tirdzniecības organizācijām. Šajā vēstulē ir noteikts maija mēnesī pārdot vienam pircējam vienreizējā pirkumā divus kilogramus miltu, vienu kilogramu putraimu, vienu kilogramu makaronu, tas ir, divas pakas, vienu kilogramu sāls, vienu paciņu sērkociņu, tas ir, 10 kārbiņas. Otrkārt, tirdzniecības organizācijai jānosaka veikalam vienas dienas realizācijas norma, tādējādi nodrošinot fondu racionālu izmantošanu līdz mēneša beigām. Treškārt, noteikt stingrāku kontroli, preces pārdot, ja uzrāda vizītkarti. Ceturtkārt, sakarā ar manis minēto kārtību Tirdzniecības ministrija 8.maijā ir sagatavojusi rekomendāciju izpildkomitejām par produktu normēšanas noteikšanu. Arī vietējām deputātu padomēm ir tiesības atbilstoši situācijai vietējo padomju teritorijā darboties zināmā mērā patstāvīgi. Jūnija mēnesī un otrajā pusgadā Rīgā paredzēts ieviest minēto preču pārdošanu pret taloniem tādos pašos daudzumos, kā es norādīju. Arī alkoholiskos dzērienus Rīgā pārdos pret taloniem. Rīga laikam ir vienīgā pilsēta, kur tas vēl nav realizēts, salīdzinājumā ar lauku rajoniem. Ja nepērk alkoholiskos dzērienus, var iegādāties kafiju. Tiks turpināta dažu preču ierobežota pārdošana vienam pircējam vienreizējā pirkumā. Te ir runa par gaļu, gaļas izstrādājumiem, sviestu, sieru, lopkopības produktiem, augu eļļu, kā arī virkni nepārtikas preču. Šīs preces drīkst pārdot tikai tad, ja pircējs uzrāda vizītkarti. Turpinās pārdot pret taloniem cukuru, mazgājamos līdzekļus.
Ja būs specifiskāki dati, es lūgšu atbildēt tirdzniecības ministra vietnieku.
No savas puses gribu pateikt tikai vienu, un šeit es griežos pie mūsu klausītājiem un arī pie deputātiem— saglabāt mieru. Tā kā šeit jautājumi tiek risināti demokrātiski un tas saistās ar jauno valsts varas struktūras izveidi, tādā pašā veidā ļoti mierīgi, noteikti, bez īpašas ažiotāžas atbalstīsim tos procesus, kuri notiek šeit un visā Latvijā.
Neapšaubāmi, kā jau es teicu savā uzrunā, kandidējot uz Ministru padomes priekšsēdētāja posteni, dotajā situācijā, ņemot vērā stāvokli visā Savienībā kopumā, racionēšana ir absolūti normāla lieta. Tā panāks tikai to, ka katrs iedzīvotājs tiks nodrošināts ar attiecīgo preču minimumu. Es domāju, ka piemērs ar cukura un mazgājamo līdzekļu taloniem šo situāciju pašreizējos apstākļos risina ļoti normāli.
Ja ir konkrēti jautājumi, es varu lūgt atbildēt tirdzniecības ministra vietnieku.

Priekšsēdētājs: Es gribētu tikai, lai mēs norunātu neizvērst diskusiju par visiem pieprasījumiem, bet pieņemtu zināšanai.

I.Godmanis: Deputāts Aleksejevs ir speciālists tirdzniecībā. Lūdzu.

A.Aleksejevs: Premjerministra kungs! Es nevaru smaidīt, uzklausot jūs, un es nepavisam nesaprotu, kāpēc jūs pats smaidāt, jo nekā smieklīga nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie lietas.

A.Aleksejevs: Man ir principiāls jautājums. */Jūs teicāt, ka produktus un preces pārdos, ja tiks uzrādīta vizītkarte. Taču presē bija skaidrots, ka vizītkartes vietā var uzrādīt pasi. Ņemot vērā šo izskaidrojumu, man joprojām nav vizītkartes. Tāpēc es gribētu, lai šis moments izskan arī tagad, lai cilvēkiem nenāktos ciest tāpēc, ka savulaik Minis-tru padome atļāva pārdot produktus arī tad, ja tiek uzrādīta pase./

I.Godmanis: Es domāju, ka šajā jautājumā izteicos diezgan precīzi. Es ceru, visi saprata, ka runa ir par vizītkartēm, par vizītkartēm, cienījamo deputāt, nevis par pasēm.

A.Aleksejevs: Bet ļoti daudziem nav vizītkaršu. Nevar taču tā rīkoties, ka iepriekšējās Ministru padomes darbības laikā bija viens lēmums un jūs šodien šo lēmumu */noraidīt./
Es domāju, ka vismaz kādam pārejas periodam vajadzētu būt.

I.Godmanis: Es jūtu, ka te ir absolūta nekompetence. Šeit nav runa par Ministru padomes lēmumu, cienījamo deputāt Aleksejev, bet gan par Tirdzniecības ministrijas atklāto vēstuli. Nevajag tomēr tik analfabētiski interpretēt Ministru padomes darbību.

Priekšsēdētājs: Beidzot ļoti īsu informāciju sniegs mūsu Sekretariāta vadītājs Dobelis, un mūsu lietu pārvaldnieks Brenčevs uz Aleksejeva jautājumu atbildēs viņam personiski.

J.Dobelis: Godāto Prezidij, godājamie deputāti! Par sesijas apmeklēšanu pirmajās divās dienās. Kā bija teikts, tikai viens deputāts— Āboltiņš no Rīgas 36. vēlēšanu apgabala— slimības dēļ nebija. Vakar, 7.maijā, neieradās 3 deputāti— Āboltiņš, Einiņš no Liepājas 88. vēlēšanu apgabala slimoja, deputātam Berdikovam no Rīgas 19. vēlēšanu apgabala esot saslimusi māte. Šodien deputātu, kuri nav ieradušies uz sesiju, ir ievērojami vairāk. Daži nokavēja vienu stundu un ilgāk, piemēram, deputāti: Garajevs no Rīgas 9.vēlēšanu apgabala, Ļaļins no Rīgas 13. vēlēšanu apgabala, Beluha no Rīgas 64. vēlēšanu apgabala un Safonovs no Rīgas 47. vēlēšanu apgabala un vēl vairāki citi. Šodien nemaz nav reģistrējušies septiņi deputāti: Berdikovs, Rubiks, Gerasimovs, Āboltiņš, Prokofjevs, Einiņš un Andrējevs. Arī nemitīgā projāmiešana pēc pusdienām acīmredzot būs jākontrolē ar otrreizēju reģistrēšanos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Man kā vadītājam ir maza piezīme Sekretariātam. Ja dod informāciju, nekad neteikt: un citi. Nosaukt visus vai nevienu. Kā mēs nolēmām, 16.30 mūs lejā gaida autobusi. Pie izejas būs viss nepieciešamais ceremonijai. Aicinām visus kopīgi doties uz Brāļu kapiem.
Ceturtdien sēdi sākam 10.00.

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –

Maritas Freijas tulkojums.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim