2004. gada 2. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas rudens sesiju un 2.septembra sēdi!
Pirms mēs sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu – izslēgt no Saeimas šā gada 2.septembra sēdes darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Administratīvi teritoriālās reformas likumā”, kā arī iekļaut minēto likumprojektu Saeimas 7.oktobra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.
Sākam izskatīt sēdes darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegtos noteikumus – Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus Nr.707 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”” – nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Staņislavam Šķesteram! Deputātam Dzintaram Jaundžeikaram! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 15.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15.septembris. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegtos Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus Nr.708 “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāte Anna Seile ir pieteikusies runāt “pret”. Lūdzu!
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Sagatavotie grozījumi šajā likumprojektā tātad ir jau stājušies spēkā Satversmes 81.panta kārtībā, un daļa no tiem tiešām ir nepieciešami, jo tie vienkārši ir redakcionāli precizējumi. Un tomēr. Šeit ir ieviesta gluži jauna norma, ka uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā zemesgrāmatā tiek reģistrēta valstij piekrītošā un piederošā zeme un speciāli atzīmēts, ka tajā skaitā arī meža zeme. Un attiecināts šis ieraksts var būt arī uz attiecīgās ministrijas padotībā esošām valsts koledžām, profesionālajām vidējās izglītības un arodizglītības iestādēm.
Kāpēc man ir bažas par šādu grozījumu likumprojektā? Tāpēc, ka meža zemei ir īpaša kārtība – vai nu ar atsevišķu Ministru kabineta lēmumu, vai arī ar Saeimas lēmumu. Un šādā gadījumā nebūtu nepieciešams tikai koledžu un profesionālo skolu dēļ mainīt likumu. Protams, ja nonāk atsevišķas ministrijas rīcībā šī zeme, tad var arī vēlāk tikt šī skola likvidēta, kā tas bieži ir noticis ar izglītības iestādēm. Un tādā gadījumā – kas notiks ar šo zemi? Mēs izjaucam to vienoto kārtību, ka visa Valsts meža departamenta zeme ir Zemkopības ministrijas pārvaldīšanā, un šeit radām kaut kādus atsevišķus precedentus.
Es ierosinu tomēr šo likumu neatbalstīt, it sevišķi tāpēc, ka šajā likumprojektā nav minēts neviens piemērs, uz kurām konkrētām mācību iestādēm šis grozījums var attiekties. Un varbūt kaut kur atkal mēs palaidīsim garām iespēju paturēt valstij šo zemi, kas viņai pienākas pēc citiem likumiem.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Sokolovskis.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mēs esam gatavi atbalstīt šo projektu, bet mums ir šaubas. Noteikti jādod ministrijām iespēja reģistrēt meža zemi uz sava vārda. Bet rodas jautājums – vai šis projekts netiks virzīts tikai viena iemesla dēļ – lai ciematā pie Jūrmalas šosejas būvētājiem būtu labākās iespējas ātri vienoties ar Izglītības un zinātnes ministriju un izmantot Bulduru dārzkopības vidusskolas rīcībā esošās meža zemes savām vajadzībām?
Mēs par to nezinām. Ja Ministru kabinets ir gatavs pierādīt pretējo, mēs esam gatavi balsot “par”.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par noteikumu nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 3, atturas – 35. Likumprojekts – Ministru kabineta noteikumi – komisijai nodots. Lūdzu Juridiskajai komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Divas nedēļas.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.septembris. Paldies! Citu priekšlikumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.709 “Grozījums likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu Sociālo un darba lietu komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei!
J.Stalidzāne (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš tad būtu 17.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.710 “Grozījumi Teritorijas plānošanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 23, atturas – 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājam Staņislavam Šķesteram!
S.Šķesters (ZZS).
Jā, paldies! Iesniegšanai priekšlikumu termiņš – 15.septembris. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.711 “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu Juridiskās komisijas vadītājam deputātam Marekam Segliņam!
M.Segliņš (TP).
15.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.712 “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram!
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.septembris. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus Nr.713 “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Jevgenijai Stalidzānei priekšlikumu iesniegšanas termiņa noteikšanai!
J.Stalidzāne (LPP).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.septembris... 17.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 17.septembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – 7. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 25, neviens neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāts Juris Sokolovskis ir pieteicies runāt “pret”.
J.Sokolovskis (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību diviem aspektiem:
Pirmais. Mūsu Satversmes 101.pants joprojām nosaka, ka pašvaldības ievēl pilntiesīgie Latvijas pilsoņi. Kolēģi! No sākuma mums jāgroza Satversme, bet pēc tam jāgroza atbilstoši likumi.
Un otrs aspekts. Es gribu pievērst jūsu uzmanību, ka šajos likumprojektos mēs dosim tiesības vēlēt ārzemniekiem, kuri nodzīvojuši Latvijā 6 mēnešus, bet nedosim tiesības vēlēt tiem cilvēkiem, kuri šeit pastāvīgi dzīvo un maksā nodokļus.
Kolēģi, padomāsim par to!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 6, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāte Ina Druviete. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Šo likumprojektu lūdza arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Luksemburgas Lielhercogistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Orlova, Cileviča, Ribakova un Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Tautas saskaņas partijas deputāti iesniedza šo likumprojektu sakarā ar to, ka mēs uzskatām, ka negodīgi aplikt šodien pensijas ar nodokļiem, kuras ir vairāk par 100 latiem. Kāpēc?
Pirmais, tas nestimulē šodien cilvēkus pirmspensijas vecumā maksāt nodokļus tāpēc, ka viņi zinās, ka, ja viņi labi nopelnīs un labi pārskaitīs godīgi budžetā savu sociālo nodokli, vienalga, viņas apliks pēc tam ar nodokli, un priekš kam tas vajadzīgs. Labāk to noslēpt.
Un otrais. Paskatieties, kas notiek šodien ar cenu pieaugumu! Šodien ir iztikas minimums 99 lati. Es domāju, ka tas ir minimums, ar ko cilvēks var izdzīvot, bet mēs tiem cilvēkiem, kuri grib tikt bišķiņ tālāk un nopelnīt vairāk pensiju, mēs, vienalga, apgriežam viņiem pensiju. Tas nav korekti. Šī summa jau sen ir novecojusi. Es domāju, ka to vajag palielināt. Tas ir kā kompromiss, bet mūsu pozīcija ir, ka pensijas nedrīkst aplikt ar nodokļiem.
Es gribu pateikt, ka šī norma skar 32 tūkstošus cilvēku, vairākums no viņiem saņem no 100 līdz 150 latiem – aptuveni 29 tūkstoši cilvēku. Es domāju, ka budžets daudz nepazaudēs, ja šo normu neīstenos, bet tīri psiholoģiski un politiski būtu izdevīgāk, lai cilvēki mēģinātu nopelnīt vairāk pensiju un samaksāt vairāk nodokļus.
Tāda situācija ar sociālo budžetu nebūs vairāk nekad, un es saprotu – pozitīvi. Un es domāju, ka sociālais budžets var atļauties šodien izmaksāt, un šo nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, kuru iekasē no pensijām, valsts, vienalga, tērē ne pensionāriem, bet tiem iedzīvotājiem, kuri vēl nav pensijā.
Un vēl viena lieta. Ja mēs šodien šo normu neatliksim, pēc tam grūtāk būs no tās atteikties sakarā ar to, ka pēc indeksācijas, pēc 5 latu pielikšanas, vēl vairāk cilvēku varēs saņemt šo virs 100 latiem pensiju, bet viņi neizjutīs sakarā ar to, ka atvilks visu šo palielinājumu ar nodokļiem.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Neviens deputāts nav pietiecies runāt “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – nebalsoja neviens, atturas – 68 deputāti. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu par Starptautiskās Krimināltiesas privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Buzajeva, Kabanova, Tolmačova, Aleksejeva, Sokolovska iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Nu, nevajag!”)
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ja kāds kaut ko piedāvā, tad vienmēr ir jāredz, kāda ir šī piedāvājuma jēga. Kāds ir šī dokumenta nolūks? Vai kaut ko uzlabot valstī vai kādam kaut ko palīdzēt, vai, taisni otrādi, radīt vēl vienu jūkli, radīt vēl liekas neskaidrības.
Nu un ko tad šie te autori mums šodien piedāvā? Viņi piedāvā vilkt laiku, neko nedarīt, visu to laika posmu tēlot lielus aizstāvjus kaut kam. Vēlas iegūt papildu politisko kapitālu, runāt, runāt un runāt bezgalīgi. Maldināt Latvijas sabiedrību un maldināt pasaules sabiedrību. Vai šāda laika vilkšana dod mieru sabiedrībai? Vai tā kādu nomierina? Kas ir visļaunākais? Visļaunākais ir neskaidrība, neizpratne par lietām, nevēlēšanās tās izprast. Kaut kādi piedāvājumi. Lūk, tā saucamo moratoriju ieviest. Kā zināms, šis vārds nāk no vārda “mirt”. Nu... ja kāds grib mirt šīs reformas pieņemšanas laikā, nu tad tā ir viņa personīgā darīšana. Kas notiks šī... varētu notikt šī moratorija laikā? Nebeidzamas aktivitātes, piketi, staigāšanas, vazāšanās riņķī, un jēgas no tā galīgi nekādas.
Protams, vēl ir jautājums – kā izturēsies šo iesniedzēju draudzīgā valsts – Krievija? Kādi būs šie paņēmieni, ar kuriem Krievija centīsies ietekmēt kaut ko Latvijā savas vēlmes labad? Kā vienmēr, kaut kas radīsies tur atkal “jauns” (pēdiņās), runājot par Latviju.
Un tagad nedaudz par to PCTVL. Kā tad nu tā ir sagadījies, ka šiem burtiem ir pamatīgi sakari ar vienu spiestuvi? Ar spiestuvi, kur iespiež viltoto naudu? Pie tam par diezgan krietnām summām. Šajā pašā spiestuvē PCTVL iespiež savus aģitācijas materiālus, savas propagandas lapiņas kā veci, mīļi draugi. Tā, lūk, redziet. Diezgan savādi sanāk! Cīnītāji par mieru un kārtību Latvijā sadarbojas ar viltotas naudas ražotājiem.
Vēl otrs piemērs no PCTVL darbības, kas arī izraisa zināmas pārdomas. Ir tāds Lindermans, kurš patlaban bēguļo pa Krieviju un baidās ierasties Latvijā.
Sēdes vadītāja.
Tuvāk lūdzu tematam!
J.Dobelis.
Tad šie te PCTVL aktīvisti nezin kāpēc lūdz par viņu kaut ko labu pateikt.
Tagad ja jūs šeit... Jakov Pliner, krievi nāk... Ja jūs šeit...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Dobeļa kungs, mēs runājam par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu pieturieties pie temata!
J.Dobelis. Jā... tieši tā. Tūlīt beigšu. Ja šī enerģija, kas tiek ieguldīta šāda dokumenta radīšanā un visādu nekārtību organizēšanā, tiktu ieguldīta latviešu valodas apgūšanā, būtu citi rezultāti, jo, ja parunā ar šiem piketētājiem un ar tiem, kas te nāk tribīnē un vārdu “budžets” nav iemācījušies izrunāt pareizi un sauc par “bjudžetu”, tad arī būtu pavisam citi rezultāti.
Tā ka nekādā gadījumā kaut ko tādu sabiedrība nedrīkst pieļaut, un šādus te sacerējumus ir jānoraida.
(Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja.
“Par” ir pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Pēdējā laikā Latvijas mazākumtautību sabiedriskās organizācijas, mazākumtautību skolu skolēni, vecāki un pedagogi vairākkārt ir izteikuši savu nepatiku pret plānoto daļējo pāreju vidusskolās uz apmācībām latviešu valodā. Visbiežāk diskusijās tiek izteikts priekšlikums uzsākt izglītības reformas moratoriju, kas dos laiku likumprojekta par mazākumtautību izglītības iestādēm izstrādāšanai. Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu par mazākumtautību izglītības iestādēm, kā arī līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim saglabāt pašlaik spēkā esošās normas par mācību satura apguvi valsts valodā.
Lūdzu jūs balsot “par” PCTVL priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 76, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par grozījumiem Latvijas Republikas valdības un Kazahstānas Republikas valdības nolīgumā par tranzīta kārtību” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku” nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Zommeres, Kučinska, Ārgaļa un Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Kučinska, Zommeres, Ārgaļa un Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lagzdiņa, Pietkeviča, Zommeres, Kučinska, Ārgaļa un Kalvīša iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu” nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta iesniegšanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts statistikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Izglītības inovācijas fonda likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums – Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Buzajeva lūgumu “Piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 2.septembrī”. Lūdzu deputātus... Vai deputāts Dzintars Ābiķis ir pieteicies runāt?
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Parasti mēs ar izpratni izturamies pret deputātu lūgumu piešķirt atvaļinājumu, jo parasti tas ir saistīts ar kādām ģimenes apstākļu problēmām, ar kāzām, bērēm vai kādām citām priecīgām vai bēdīgākām likstām. Bet šajā gadījumā man ir diezgan pamatotas aizdomas, ka Buzajeva kungs prasa atvaļinājumu tāpēc, lai aicinātu jaunatni uz prettiesiskām darbībām, lai organizētu neatļautus ielu gājienus un piketus. Un tādā gadījumā es personīgi uzskatu, un arī Tautas partija uzskata, ka deputātam piešķirt atvaļinājumu, lai viņš šī atvaļinājuma laikā veiktu prettiesiskas darbības, ir pilnīgi nepieļaujami.
Es ļoti lūdzu, ja Prezidija rīcībā ir kāda pretēja informācija, varbūt Buzajeva kungam ir citi iemesli, kāpēc viņš ir lūdzis piešķirt atvaļinājumu, tad informēt šeit deputātus. Bet pretējā gadījumā es aicinu kolēģus tomēr neatbalstīt atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Buzajevam!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vladimiram Buzajevam! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 52, atturas – 19 deputāti. Atvaļinājums nav piešķirts.
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres atsaukšanu”.
Iesniedzēju vārdā runās deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Godājamie kolēģi! 12.augustā Saeimas ārkārtas sēdē izskatot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam” deputātiem tika liegta iespēja izteikties par šo jautājumu debatēs. Neraugoties uz to, ka parlamentārieši vēlējās debatēt, kā arī es pats biju pietiecies runāt par procedūru, Saeimas priekšsēdētāja vienkārši slēdza Saeimas sēdi. Tajā brīdī valsts otrā amata persona ignorēja parlamenta tradīcijas un deputātu demokrātiskās tiesības paust savu viedokli. Ūdres kundze pārkāpa Latvijas Republikas Satversmi, kā arī Saeimas Kārtības rulli. Patiesībā šis ir bezprecedenta gadījums, kad valdošo koalīciju pārstāvošā Saeimas priekšsēdētāja liedz opozīcijai paust savu viedokli par tādu valstiski svarīgu jautājumu kā valsts budžeta grozījumi. Tāpēc šodien partija “Jaunais laiks”, Saeimas frakcija aicina Saeimu atbildīgi lemt par Ūdres kundzes atcelšanu no Saeimas priekšsēdētājas amata.
Saeimas priekšsēdētāja primārās funkcijas ir vadīt Saeimas sēdi un pārraudzīt, lai parlaments rīkotos atbilstoši Saeimas Kārtības rullim. Tātad Saeimas priekšsēdētāja pienākumos ir pārraudzīt, lai deputātiem būtu iespēja izteikt savu viedokli. Tas nozīmē ne tikai ļaut runāt gribētājiem izteikties un sekot, lai varētu izteikt savas domas uz vienlīdzīgiem pamatiem, bet priekšsēdētājam ir arī jāpārliecinās, ka ir izdarīts viss, lai runāt gribētāji varētu pieteikties. Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim (es citēju): “Kad visi debatēs pieteikušies runātāji izteikušies, sēdes vadītājs pasludina debates par izbeigtām un norāda uz to ar āmura piesitienu.” Tātad, lai slēgtu debates, Saeimas priekšsēdētājam ir jāpārliecinās, ka visi, kas ir pieteikušies, ir uzklausīti.
Es konstatēju vēl vienu Saeimas priekšsēdētāja pienākumu. Proti, ja kāda neparedzēta iemesla dēļ nav ievērotas deputāta tiesības pieteikties debatēm, Saeimas priekšsēdētājam ir jānoskaidro situācija un jādara viss, lai to novērstu.
Kas tad īsti notika? Ieskatīsimies stenogrammā! Kad Saeima bija atzinusi likumprojektu par steidzamu, Saeimas priekšsēdētāja deva vārdu finanšu ministram kā Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā jautājumā. Spurdziņa kungs arī runāja, un viņa runa nobeidzās ar vārdiem “paldies par uzmanību”. Un tūlīt sekoja Saeimas priekšsēdētājas vārdi “cienījamie kolēģi, debates slēdzu”.
Bet tagad ir jautājums. Kā var slēgt debates, ka tās nemaz nav sākušās? Bija Ministru kabineta pārstāvja runa, un parasti tad sākas debates. “Jaunā laika” frakcijai, visiem labi zināms, kā opozīcijas partijai, bija vēlme runāt. Konkrēti pirmais no mūsu deputātiem bija pieteicies un gribēja runāt Kārlis Šadurskis. Es esmu sapratis to, ka laikam Šadurska kunga atlētiskums bija tāds, ka nesaprazdams, ka arī es un citi kolēģi... nesaprazdams, ka debates laikam bija sākušās, nebija piespiedis mazo podziņu tajā mazajā pultī, kas mums visiem krēslu priekšā .... galda priekšā ir.
Bet tagad ir jautājums. Vai šeit Saeimas priekšsēdētājas funkcija ir vērtēt deputātu atlētiskumu vai Saeimas priekšsēdētājas funkcijas ir nodrošināt, ka debates notiek demokrātiskā veidā? Papildus tam. Arī es pēc tam, kad debates tika slēgtas, gribēju runāt par procedūru. Es gan biju piespiedis arī savu podziņu, kura mirkšķināja man acu priekšā, un es pieņemu, ka tas arī reģistrējās Saeimas Prezidijā, un arī es biju no deputātiem, kurš sauca skaļā balsī “procedūru! procedūru!” Un stenogrammās mēs varam redzēt, ka ir bijuši starpsaucieni, uz kuriem Ūdres kundzes reakcija bija, es citēju – “bija debates. Debates jau slēdzu.”
Cienījamie kolēģi! Kā var būt debates slēgtas, ka tās vispār netika uzsāktas?
“Jaunā laika” deputāti debates neuztver par sacensību vai kaut ko, kā ierobežotā daudzumā pieejamu. Demokrātiskā valstī vārda brīvība ir viena no svarīgākajām pamattiesībām. Patiesību sakot, mums tā šķiet pašsaprotama un absolūti nepieciešama, pat veicināma.
Mūsu deputāti pieteicās runāt, kad MK pārstāvis bija beidzis savu ziņojumu. Bet mūsu vēlme debatēt tika klaji ignorēta, un sēde tika slēgta.
Ko mēs varam secināt? Vai tiešām mūsu valsts otrā augstākā amatpersona neievēro šīs augstākās likuma normas?
Un padomāsim par vēl vienu jautājumu. Par prestižu. Ļoti bieži runā par Saeimas prestižu. Un viens no cilvēkiem, kurš manā atmiņā pēdējo pāris gadu laikā ir visbiežāk minējis šos vārdus, ir tieši mūsu Saeimas priekšsēdētāja Ūdres kundze. Ir jāceļ Saeimas prestižs, mums ir jārūpējas, lai prestižs būtu, un tā tālāk. Bet no kurienes tad šis prestižs rodas? Ir viena persona šajā zālē, kuras spējā ir šo prestižu vai nu celt vai gremdēt. Un tā viena persona ir mūsu pašu ievēlētā Saeimas priekšsēdētāja. Saeimas priekšsēdētājs ir tas cilvēks, kurš vistiešākajā veidā var prestižu celt vai prestižu nospiest. Gan ar savu rīcību plenārsēžu laikā, gan, protams, ar savu rīcību ārpus plenārsēdes, par ko es šodien nerunāju.
Nepieļaujot demokrātiskas debates par budžeta grozījumiem, tā ir tieši tāda rīcība, kas grauj mūsu kopējo prestižu, jo kā mēs varam sagaidīt, ka sabiedrība uzskatīs par labu esam institūciju, kura skaitās demokrātiska, bet pati savā iekšienē neievēro un stingri neievēro šos demokrātijas principus.
Kolēģi! Es aicinu jūs visus šodien būt atbildīgiem! Strādāsim tā, lai tiešām celtos Saeimas prestižs!
Es aicinu jūs atbalstīt “Jaunā laika” ierosinājumu atcelt Ūdres kundzi no Saeimas priekšsēdētāja amata!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labdien, labrīt, cienījamie kolēģi! Un šodien es klausos un brīnos, un domāju: cik tālu ir no mīlestības līdz naidam? Cik tālu ir no kvēliem skūpstiem uz abiem vaigiem līdz šādiem vārdiem no tribīnes? Un laikam tā ir katras partijas lieta, tā ir katras iekšējās politiskās organizācijas lieta, cik viņa ir pilna ar liekulību, divkosību vai godīgumu.
Jautājums ir tieši par to, kolēģi, cik mēs paši iekšā esam sakārtoti, cik mēs katrs iekšēji varam koordinēt savas politiskās organizācijas darbu, tās īstenotāji šeit uz vietas, Saeimā, cik mēs precīzi ievērojam reglamentu, cik mēs savlaicīgi iesniedzam savus priekšlikumus. Un man ir visdziļākā pārliecība, ka absolūti mūsu Saeimas priekšsēdētāja nav šis nedemokrātiskais tirāns, kas tagad speciāli kādam politiskajam spēkam – vienalga, vai viņš būtu pozīcijā vai opozīcijā – liegtu šo vārdu.
Es domāju, kas vairāk vai mazāk varētu būt šis šķīrējtiesnesis, kas varētu būt šī robežšķirtne, kas pateiktu, vai bija šis pieteikums vai nebija pieteikums. Ne mēs šeit, deputāti, sēžam klāt pie šiem fiksētiem priekšlikumiem. Bet mūsu Saeimas Juridiskais birojs, kas, es uzskatu, ir neitrāla organizācija, kas paliek un ir uz vietas, mainoties šiem politiskajiem spēkiem, kas strādā, ir fiksējis šo momentu un pateicis, ka šeit nav pārkāpuma. Nu būsim, kolēģi, godīgi un atzīsim, ka šis ir klaji populistisks gājiens, ka tas ir klaji savas nevarēšanas apliecināšanas gājiens. Un es pat gribētu teikt, ka visa tālākā šā scenārija gaita, kas bija saistīta ar šā gada budžeta grozījumu apspriešanu, balsošanu, liecināja, ka šeit klaji populistiskas savas politiskās partijas intereses tiek stādītas augstāk par to, kāda materiālā labklājība mūsu valstī nāk, kāda materiālā labklājība nonāk līdz mūsu iedzīvotājiem, un, neraugoties ne uz ko, ka tikai lai būtu savas spalvas paspodrinātas, mēs te balsojam “pret” un neatbalstām šīs lietas.
Es domāju, ka visiem šeit ir iespējas izteikties, visiem šeit ir iespējas runāt. Un līdz ar to es uzskatu skaidri un gaiši, ka tas ir viens populistisks gājiens, un absolūti pat nebūtu tukši ko mums te runāt par šo lietu, un absolūti ir šis priekšlikums noraidāms.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs dzirdējām te daudz visādu vārdu par demokrātiju, vārda brīvību un visādiem cēliem jēdzieniem. Bet tiem nav nekāda sakara ar šo problēmu. Patiešām, deputātam jāapgūst vairākas iemaņas, un tajā skaitā arī prasme savlaicīgi nospiest podziņu. Un tas nebūt nav vissarežģītākais, kas deputātam būtu jāzina. Un, kā parādīja diskusija par budžetu otrajā lasījumā, Šadurska kungs, būdams ļoti spējīgs politiķis, ļoti veiksmīgi apguva šādas iemaņas un uzstājās vairākkārt.
Tāpēc es domāju, ka netaisīsim traģēdijas, un es novēlu vienkārši kolēģiem no “Jaunā laika” tikpat veiksmīgi apgūt arī citas iemaņas, kas ir vajadzīgas veiksmīgam deputāta darbam.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tā jau noteikti ir, kā jūs sakāt, tā podziņa nebija tajā brīdī nospiesta. Bet šeit ir runa par lietas būtību: vai dod iespēju debatēs vai nedod iespēju? Un, man liekas, tur jums tiešām vajadzētu piekrist mums visiem, ka tā iespēja netika dota. Pēc būtības netika dota vienkārši.
Ja Saeimas priekšsēdētāja to būtu gribējusi, viņa būtu atklājusi debates, un būtu tā podziņa piespiesta. Tas ir vienkārši: grib vai negrib. Tik ļoti vienkāršs jautājums šinī gadījumā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.

K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Mana sirsnīga pateicība Cileviča kungam, kas bija pamanījis manu progresu veiklībā podziņas spiešanā. Tiešām, es ļoti nopietni trenējos pirms otrā lasījuma, lai to izdarītu laikā, bet, protams, es nebūtu nācis tribīnē, lai to vien pateiktu. Bet mani dara ļoti uzmanīgu kaut kas no Brigmaņa kunga teiktā. (No zāles deputāts A.Brigmanis: “Patīkami...”)
“Jaunā laika” nostāja otrajā lasījumā parādīja, es citēju tuvu tekstam, piedodiet, ja es kādu vārdu kļūdos, parādīja, ka jums jau arī īsti nebija ko teikt par budžetu. Klajš populisms. Līdz ar to rezumējums: Ūdres kundze pareizi darīja, ka netērēja laiku, ļaujot jums tukši runāt jau pirmajā lasījumā, jo jūs, “Jaunais laiks”, esat opozīcija, un nav ko mums te tērēt laiku ar jūsu uzklausīšanu, jo vienalga, kā mēs lemsim, tā būs. Gribēsim atņemt Cesvaines skolai naudu, atņemsim. Gribēsim nedot represētajiem, nedosim, jo mums ir vara. Ko jūs, “Jaunais laiks” – opozīcija, tērējat mūsu un nodokļu maksātāju naudu ar savām tukšajām runām!
Brigmaņa kungs! Manuprāt, tās ir ļoti, ļoti riskantas tendences. Un es aicinātu jūs padomāt par šiem jautājumiem.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar Kārtības rulli balsošana par amatpersonas atsaukšanu ir aizklāts balsojums.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 58, neviens neatturas. Paldies! Lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis divu deputātu – deputāta Jurkāna un Cileviča – paziņojumu, ka balsojumā par darba kārtības 17.jautājumu – likumprojektu “Grozījums Izglītības likumā” viņi vēlējās balsot “par”. Paldies!
Deputāts Cilevičs ir pieteicies runāt? Nē. Viss. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Šmita ievēlēšanu Saeimas Nacionālās drošības komisijā”.
Atklājam debates. Deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Frakcija “Jaunais laiks” neapšauba Latvijas Pirmās partijas frakcijas tiesības strādāt Nacionālās drošības komisijā, bet pamatoti apšauba Jāņa Šmita kvalifikāciju ieņemt Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja amatu, jo tieši ar tādu mērķi Šmita kunga vārds ir parādījies šodienas darba kārtībā. “Jaunā laika” frakcija apšauba, ka Jānis Šmits, kuram nav nekādas pieredzes un profesionālo iemaņu nacionālās drošības jomā, varētu izprast šīs komisijas mērķus un uzdevumus. Un vēl jo vairāk vadīt šīs komisijas pieredzējušos un profesionālos ekspertus nacionālās drošības jomā.
Tāpēc frakcija “Jaunais laiks” aicina balsot pret lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Tā kā Nacionālās drošības komisija veidojas no katras Saeimā pārstāvētās frakcijas un šajā komisijā atbrīvojas kaut kāda vieta, un mūsu Saeimas Prezidijam vajadzēja izsludināt konkursu uz šo vietu, jo arī mūsu frakcija nav pārstāvēta šajā komisijā. Es zinu, ka PCTVL frakcija nav pārstāvēta šajā komisijā. Tāpēc es lūdzu šodien atlikt šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu un pārnest to uz citu laiku, nozīmējot laiku, kad var iesniegt arī mūsu kandidatūras.
Sēdes vadītāja.
Golubova kungs, mutiski nevar atlikt lēmuma izskatīšanu! Tātad debates slēdzam! Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 31, atturas – 7 deputāti. Lēmums pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Kārļa Šadurska, Edgara Jaunupa, Dzintara Zaķa, Aigara Pētersona, Sarmītes Ķikustes, Einara Repšes, Ingunas Rībenas, Ulda Mārtiņa Klausa, Kārļa Strēļa un Artura Krišjāņa Kariņa pieprasījumu Ministru prezidentam Indulim Emsim “Par iespējami pretlikumīgu rīcību, apdraudot augstākās izglītības kvalitāti”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Godātie kolēģi! Šis pieprasījums ir vēl mums no pavasara sesijas. Un tātad, izskatot šo doto pieprasīumu. Pieprasījumu komisijas atzinums ir šo pieprasījumu noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Sociālo tehnoloģiju augstskola, tiesību zinātnes, profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma. Programmas licence Nr.040328, licence izsniegta 2004.gada 27.maijā. 27.maijā. Tā rakstīts melns uz balta uz licences.
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs piedalījās Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 16.jūnijā un apgalvoja, ka licence nav parakstīta. Ka konstatētas nelikumības, problēmas licencēšanas noteikumos, kuras ministrs lūgs izvērtēt prokuratūrai. Cik es zinu, tad laikam nelūdza. Bet tā vietā prettiesiski parakstīja licenci. Šodien, protams, mēs varam tikai minēt, vai jūnijā ministra kungs maldināja deputātus, teikdams, ka licence nav parakstīta, kaut gan uz licences rakstīts 27.maijs, vai arī tiešām licenci ar 27.maija datumu parakstīja vēlāk. Kā ziņoja saziņas līdzekļi augustā. Bet tādā gadījumā šis ir viltots dokuments. Jo licences parakstīšanas datumam ir ļoti liela nozīme, jo no licences izsniegšanas brīža jāpaiet noteiktam laikam, kamēr var uzsākt studentu uzņemšanu. Līdz ar to ministra kungs ir vai nu melojis deputātiem, vai arī viltojis dokumentu. Tā šķiet.
Tā nu ir iznācis, ka Saeimas brīvdienu dēļ deputātiem ir jālemj par staļļa durvju slēgšanu, kad zirgs sen jau ir gabalā. Jo, kā Brigmaņa kungs ļoti lakoniski sacīja, tiešām, pārpalikums no pavasara sesijas.
Taču gribu vērst jūsu uzmanību uz diviem jautājumiem, kurus esam šajā pieprasījumā uzdevuši Ministru prezidentam Emsim. Citēju: “Vai uzskatāt, ka spējat atbilstoši uzraudzīt un kontrolēt izglītības un zinātnes ministra Jura Radzeviča darbības atbilstību likumam un Latvijas interesēm?” Kā arī otrs jautājums: “Vai, atklājoties būtiskām prettiesiskām darbībām Izglītības un zinātnes ministrijā, pieprasīsiet nekavējoši Jura Radzeviča demisiju?” Šie jautājumi šodien ir tikpat aktuāli, kādi tie bija, pavasara sesiju noslēdzot.
Daži argumenti. Vienpersonisks ministra lēmums pēc vienas tikšanās ar pašvaldības vadītāju, pieņemts lēmums par Cesvaines vidusskolas celtniecības pārtraukšanu, atņemot tam paredzētos līdzekļus. Pat nepapūloties apmeklēt Cesvaini un paskatīties, kāda ir situācija uz vietas, ka bērni mācās pielāgotās telpās, kuras ir avārijas stāvoklī.
Otrs. Nevar nepieminēt īpatnējo riņķa danci ap Aglonas internātvidusskolu, te prettiesiski iejaucoties rajona pašvaldību kompetencē mērķdotāciju sadalē, te cenšoties skolu ar 189 bērniem pievienot katoļu ģimnāzijai ar nepilniem 30 bērniem. Kaut arī labi zināms, ka bāreņus ievietot konfesionālā izglītības iestādē aizliedz likums. Te atkal ministram no visa tā pēkšņi atsakoties, un tas viss atkal notiek, pat nepapūloties aizbraukt uz Aglonu un paskatīties.
Protams, par tādu sīkumu, ka, uzsākot darbu, ministrs solīja risināt dialogu ar visām mazākumtautību skolām, apmeklējot tās visas, bet, pēc padomnieka Ancupova vārdiem vakar televīzijas raidījumā, apmeklētas ir 35, pēc paša ministra vārdiem, tiekoties vakar ar frakcijas “Jaunais laiks” deputātiem, Rīgas skolā nav būts nevienā.
Nu, par to varbūt varētu pat nepieminēt. Taču vēl daži būtiski likuma pārkāpumi.
Trīs mēnešus sistemātiski Izglītības un zinātnes ministrija pārkāpj Augstskolu likumu, slēpjot augstskolu reģistra datus, nepublicējot tos internetā, kaut arī to uzliek likums.
Regulāri no juridiskās tehnikas viedokļa nekvalitatīvi normatīvie akti nonāk no Izglītības un zinātnes ministrijas Ministru kabinetā, kur tie ir jāsūta atpakaļ.
Izglītības un zinātnes ministrija reģistrē un legalizē Krievijas augstskolu pagrīdes filiāles, kuras reģistrēt aizliedz Izglītības likums un ar kurām ilgstoši ir cīnījusies gan Izglītības valsts inspekcija, gan arī tiesībsargājošās iestādes.
Nu šķiet, ka, kaut īsi ieskicējot, ministra labo darbu saraksts ir diezgan krāšņs... un es gribu aicināt Saeimas deputātus atbalstīt pieprasījumu Ministru prezidentam, jo jautājums par Radzeviča kunga darbības lietderību izglītības un zinātnes ministra amatā, manuprāt, šodien ir tikpat aktuāls, kāds tas bija pavasara sesijā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs.

J.Radzevičs (Izglītības un zinātnes ministrs).
Augsti godājamie deputāti! Šobrīd tika pieminēts ļoti daudz jautājumu, un man iznāk runāt, jāsaka, ne tikai par to vienu jautājumu, kas saistīts ar pieprasījumu, bet īstenībā par veselu klāstu. Bet tomēr par lietas būtību.
Tādu sliktu darbu, kā izdarīja iepriekšējā valdība augstākajai izglītībai, pieņemot pēdējā dienā jaunu licenzēšanas kārtību, nevarēja neviens cits, un es gribētu teikt, ka šobrīd es gribētu teikt, ka Kārlis Šadurskis priekš augstākās izglītības ir Pavļiks Morozovs. Jo, parakstot vispār tos noteikumus, kuri vispār nebija apstiprināti, sagandēja daudzām augstskolām dzīvi.
Bet šeit es gribu teikt, ka šīs licencēšanas kārtības 6.punkts pasaka, ka komisijas sastāvā ir divi pārstāvji no Augstākās izglītības padomes, viens no Rektoru padomes, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Savā 2004.gada 7.jūlijā parakstītajā vēstulē, ko rakstīja Kārlis Šadurskis jeb tikai parakstīja, viņš norāda: kā iepriekšējais ministrs jūtu morālu pienākumu sniegt palīdzību augstskolām situācijas risināšanā, tādēļ secīgi izklāstīšu aspektus, kas tomēr neļauj ministram rīkoties patvaļīgi un liedz licences izsniegt.
Un 5.lapā ir rakstīts: ministram nav tiesību vilcināt pārvaldes procesu. Jau noskaidrojām, ka par licences izsniegšanu lemj komisija un lēmumu – administratīvo aktu – izdod komisija. Administratīvais akts nav pamats dokumentam, licencei, bet gan komisijas lēmums – darbības rezultāts ar saistošām sekām par atļaujas izsniegšanu īstenot Augstākās izglītības programmu. Ministrs noformē dokumentu. Administratīvais akts ir vērsts uz tiesisku seku radīšanu, un nevar būt situācija, ka amatpersona, kuras kompetencē nav šī akta izdošana, kavē dokumenta noformēšanu. Parakstījis Kārlis Šadurskis.
Un šeit viņš arī iesaka... un visu, ko viņš te ir ieteicis, es esmu arī izdarījis. Es esmu nodevis vēlreiz komisijai izvērtēt, es esmu nodevis vēlreiz valsts sekretāram pārvērtēt, un visi šie cilvēki un institūcijas ir atzinušas, ka licence ir izsniedzama. Viena iemesla dēļ īstenībā – tā iemesla dēļ, ka noteikumiem nav atpakaļejoša spēka un ir tiesiskās paļāvības princips.
Turpretī nebūtu īstenībā nekāda pamata izsniegt Rīgas Tehniskajai universitātei licenci, kurai Valsts kontrole aprīļa mēnesī konstatēja ļoti nopietnus pārkāpumus, neievērojot tās Satversmi un Augstskolu likumu. Un to, man šķiet, arī Kārlis Šadurskis ļoti labi zina, bet tikai šeit mums šobrīd liekuļo.
Liekuļo viņš arī tanī pašā brīdī, kad Izglītības valsts inspekcijai paprasīja papildu līdzekļus. Tikai tad viņam būtu godīgi jāpasaka, ka viņš ir uzlicis rājienu (pats personīgi, ja nemaldos) šīs inspekcijas vadītājam par šo te personālsastāva jautājumu. Analoģiski ir bijis arī tad, kad prasa naudu Izglītības satura eksaminācijas centram, kur arī ir uzlikts rājiens viņa darbības laikā par neapmierinošu darbu. Tad kurā brīdī viņš ir patiess? Un patiess viņš arī nav tajā brīdī, kad runā par Aglonas internātģimnāziju. Man šķiet, to vienu dienu, kad viņam bija iespēja pildīt premjera pienākumus iepriekšējās valdības laikā, viņš nokārtoja tā, ka tad, kad Zemkopības ministrija gribēja nodot ēku Rušonas ielā 11 rajona pašvaldībai, viņš to pārņēma Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā un neko nedarīja. Un neko nedarīja! Un tagad liekulīgi stāsta par savām rūpēm par Aglonu.
Šadurska kungs, vajadzēja vienkārši to namu atdot, kad jums bija iespējas! Tādēļ nevajag šeit melot – no šīs augstās tribīnes!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis, otro reizi.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Ministra kungs ļoti skaisti selektīvi citē faktus. Proti, pēc tam, kad Izglītības un zinātnes ministrijas valdījumā tika pārņemta Aglonas internātvidusskola, tajā notika Iekšējā audita departamenta pārbaude. To, protams, ministra kungs aizmirsa, tā vietā sacīdams: “Nenotika nekas.” Bet lai tas paliek uz viņa sirdsapziņas!
Attiecībā uz to, ka ministra kungs visu laiku izmanto iespēju katrreiz no tribīnes norādīt uz “Jaunā laika” atbalstītāja Sola Bukingolta darījumiem ar Rīgas Tehnisko universitāti, par ko es nevarēju nezināt un par ko es esmu atbildīgs, tad, mīļie draugi, šis darījums notika pirms 6 gadiem, kad Sols Bukingolts vēl nebija “Jaunā laika” atbalstītājs, jo līdz “Jaunajam laikam” bija jāgaida vēl 4 gadi.
Otrkārt, es strādāju par docentu Rīgas Tehniskajā universitātē, un līdz ministrijai bija vēl ļoti tāls ceļš ejams. Radzeviča kungs, nu būsim taču drusku godīgāki!
Bet pēdējais, ko gribu sacīt, citāts: “Kārlis Šadurskis priekš augstākās izglītības ir Pavļiks Morozovs.” Nu tad vārdiņš “priekš” lai paliek uz jūsu latviešu valodas nu, kā lai to saka, stila izjūtas rēķina. Bet, runājot par Pavļiku Morozovu... Morozova kungs nodeva savu tēva kungu. Un es domāju, ka daži ar to varbūt pat lepojas. Bet tas nav būtiski. Neķersimies pie personīgiem apvainojumiem, ministra kungs (starpsaucieni), tad, kad jums vairs nav ko teikt!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 62, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus grozījumos likumprojektā “Grozījumi Civilprocesa likumā”.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

M.Segliņš.
Un 3.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesu likumā” trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 13, neviens neatturas. Likums “Grozījumi Civilprocesa likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Izskatot likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, Juridiskā komisija ir iepazinusies ar visiem priekšlikumiem, un 1.priekšlikumu Juridiskā komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
2.priekšlikumu atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikumu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
8.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
9.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
10.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
11.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.

M.Segliņš.
12.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
13.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
14.priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
15.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
16.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
17.priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
Godājamie kolēģi! Lūdzu pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas konsulāro konvenciju”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – Igors Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Uz otro lasījumu priekšlikumu nav. Tātad Ārlietu komisija ierosina to pieņemt otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums “Par Latvijas Republikas un Uzbekistānas Republikas konsulāro konvenciju” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Likumprojektā ietvertais grozījums nosaka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva komplektēšanas principus dalībai starptautiskajās operācijās. Likumprojekts paredz, ka Nacionālo bruņoto spēku personālsastāvu dalībai skaitu starptautiskajās operācijās veido profesionālā militārā dienesta karavīri un militārie darbinieki. Aizsardzības un iekšlietu komisija 15.jūnija sēdē apsprieda šo likumprojektu un konceptuāli atbalstīja.
Komisijas vārdā lūdzu šo likumu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikti priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 13.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Šajā likumprojektā ietvertie grozījumi paredz pirmām kārtām uz Tieslietu ministrijas struktūrvienības Ieslodzījumu vietu pārvaldes ģenerālinspektora biroja bāzes izveidot Sodu politikas departamentu. Sodu politikas departaments būs atbildīgs par vienotas soda politikas izstrādi un ieviešanu, kā arī veiks Tieslietu ministrijas padotībā esošo iestāžu: Ieslodzījuma vietu pārvaldes, Valsts probācijas dienesta pārraudzību. Ņemot vērā minēto un to, ka pārraudzība ir paredzēta likuma 2.pantā, tiek izslēgts likuma 5.pants.
Otrkārt, Ieslodzījuma vietu pārvaldes, darbinieku darba samaksas atbilstoši ieņemamajiem amatiem noteiks Ministru kabineta noteikumi.
Un treškārt, ieslodzījuma vietā tiks apsekots apcietinātās un notiesātās personas, lai konstatētu, vai tās ir lietojušas alkoholu vai narkotiskās vielas. Likumprojektā izslēgti vārdi “nosūtīt apcietinātās un notiesātās personas apsekošanai vai ekspertīzes izdarīšanai uz ārstniecības iestādēm, ja nepieciešams atzinums, lai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Apsekošanas vai ekspertīzes izdarīšanai apcietinātās un notiesātās personas netiks nosūtītas uz ārstniecības iestādēm, bet gan ņemti paraugi un nosūtīti izmeklēšanai Veselības ministrijas noteiktajā kārtībā”. Komisija šo likumprojektu izskatīja 15.jūnija sēdē un lūdza to konceptuāli atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Paldies, cienījamā priekšsēdētāja! Likumprojektā ietvertie grozījumi ir izstrādāti pirmām kārtām, lai modernizētu un pilnveidotu brīvības atņemšanas soda izpildes procesu. Otrām kārtām, lai veidotu resursus, kurus varētu novirzīt uz to uzdevumu izpildi, kas šobrīd netiek pienācīgā apjomā un kvalitātē nodrošināti vai ir paredzēti kā jauni.
Un treškārt, lai rastu risinājumu sekojošiem jautājumiem: precizētu brīvības atņemšanu, soda izpildes režīma noteikšanu, veicinātu efektīvu brīvības atņemšanas sodu progresīvās izpildes piemērošanu, pilnveidotu administratīvo komisiju darbu, uzlabotu sarakstes, kā arī sūtījumu un pienesumu saņemšanas kārtību, precizētu sodu izpildes režīma nosacījumus audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem, iesaistītu efektīvi notiesātos darbā, precizētu režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos, uzlabotu juridiskās palīdzības pasākumus notiesātajiem, pilnveidotu notiesāto profesionālo izglītību, precizētu atbrīvošanas un materiālās palīdzības sniegšanas kārtību no brīvības atņemšanas sodu izcietušajām atbrīvotajām personām. Komisija šo likumprojektu izskatīja un nolēma atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
J.Dalbiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Pēteris Kalniņš.
P.Kalniņš (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības komisija skatīja minēto likumprojektu un komisijas vārdā šodien lūdzu atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
P.Kalniņš.
Iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.septembris.

Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu ar reģistrācijas numuru 836.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šā gada 15.jūnijā komisijas sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” un pieņēma lēmumu atbalstīt minēto likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 4, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10.septembris. Paldies!
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā – deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā. Tehniski grozījumi, kuri tiks tuvākajā laikā komisijā pieņemti, pirmajā lasījumā komisija šos priekšlikumus ir atbalstījusi. Piemēram, te ir vārds “lidaparāti”, tas tiek aizvietots ar “gaisa kuģi”.
Tā ka es aicinātu arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Kalvītis.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 7.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 7.septembris.
Cienījamie kolēģi, pirms turpinām tālāk izskatīt sēdes darba kārtību, ir saņemts desmit deputātu – Pietkeviča, Šņepstes, Lagzdiņa, Kalvīša un citu deputātu – iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 2.septembra sēdi līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Izskatām dokumentu ar reģistra numuru 820 – “Par Latvijas Republikas un Ķīnas Tautas Republikas līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”.
Tā kā mums nav sadarbības starptautisko konvenciju ietvaros šajā jautājumā, tad tiek noslēgts šis divpusējais līgums, kas paredz savstarpējo palīdzību krimināllietās. Un šis līgums regulē piemērošanas jomas, regulē sadarbību starp centrālajām iestādēm, tās ir noteiktas precīzi šajā līgumā, tās ir Iekšlietu ministrija arī Tieslietu ministrija, kā arī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra, no vienas puses, un Augstākā tautas prokuratūra no Ķīnas Tautas Republikas puses. Tātad šis līgums paredz kārtību, kādā tiek iegūti pierādījumi, liecinieku nopratināšana, finansiālās saistības, dažādu izdevumu segšana, un nekādā gadījumā šis līgums neparedz personu izdošanu. Tātad tas neparedz, piemēram, Latvijas Republikas pilsoņu izdošanu Ķīnas Tautas Republikai.
Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Kiršteins.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 8.septembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 8.septembris. Paldies!
A.Kiršteins.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Rīgas Doma likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Rīgas Doma likumprojekts ir izstrādāts, lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības un apsaimniekošanas jautājumus. Likumprojekts paredz Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtību, finansējumu, valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā.
Tad, kad Tautas partija kļuva par valdības locekli, mūsu partiju pārstāvošā kultūras ministre Helēna Demakova izšķīrās par drosmīgu soli, jo, ņemot vērā Rīgas Doma ļoti bēdīgo tehnisko stāvokli un to, ka faktiski šis bēdīgais tehniskais stāvoklis pat apdraud cilvēku dzīvības, izšķīrās par ļoti drosmīgu soli – slēdza Doma baznīcu un panāca valdības un, paldies arī jums, deputātiem, Saeimas atbalstu, ka Rīgas Domam beidzot, pēc ilgiem gadiem, ir piešķirta nopietna summa materiāli... es atvainojos, tehniskā stāvokļa izpētei, kā arī piešķirta summa baznīcas remontam. Tāpat ir piešķirta summa Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejam zaudējumu kompensācijai, jo sakarā ar avārijas situāciju Doms ir slēgts, koncertzāle nefunkcionē un muzejs cieš zaudējumus.
Tā ka, cienījamie kolēģi, es ļoti lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, jo mums iespējami ātri Rīgas Doms ir jāsaved kārtībā, lai atkal tas priecētu Rīgas Doma apmeklētājus.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

Dz.Ābiķis.
Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 10.septembrim.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10.septembris. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts “Invalīdu biedrību uzņēmumi, kuriem nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Labdien, cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad jau tajā laikā, kad Latvija vēl tikai virzījās uz Eiropas Savienību, jau nepārprotami mums tika uzlikts pienākums – valstij un arī pašvaldībām – nodrošināt labvēlīgu invalīdu sociālās nodrošināšanas aizsardzības vidi. Un bija jāizstrādā nacionālā likumdošana invalīdu nodarbinātībai atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Invalīdu tiesību deklarācijai un arī rekomendācijām.
Tādēļ arī 2003.gadā, kas arī tika atzīts par Eiropas Invalīdu gadu, Sociālo un darba lietu komisija nolēma izveidot darba grupu, kas strādātu pie invalīdu nodarbinātības veicināšanas atbalsta sistēmas pilnveidošanas likumdošanas ietvaros. Darba grupā piedalījās nevalstisko organizāciju pārstāvji – Latvijas Neredzīgo biedrība, Nedzirdīgo savienība, Latgales priekšpilsētas “Rūpju bērns”, invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons”. Pašvaldība tika pārstāvēta no Rīgas domes Labklājības departamenta, valsti pārstāvēja Labklājības ministrija, Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija. Darba devējus pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.
Strādājot darba grupā, izkristalizējās viedoklis, ka valstij, veicot savu pamatuzdevumu, būtu jāsekmē invalīdu ražotās produkcijas noiets. Tādēļ arī aktualizējās jautājums par nepieciešamību papildināt likuma “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” 4.pantu ar jaunu gadījumu uzskaitījumu, kad likums netiek piemērots, veicot iepirkuma procedūru, proti, nepiemērojot likumā noteikto iepirkuma procedūru no invalīdu biedrību uzņēmumiem un iepirkumiem, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 latu, ar nosacījumu, ka šiem uzņēmumiem jābūt uzskaitītiem īpašā Ministru kabineta iesniegtā un Saeimas apstiprinātā sarakstā, kas šodien jums arī tiek prezentēts kā izskatāmais likumprojekts. Invalīdu biedrību uzņēmumu saraksts ir sastādīts, pamatojoties uz iesniegtajiem sabiedrisko organizāciju uzņēmumu lūgumiem, un arī tiek stingri ņemts vērā tas, cik šajos uzņēmumos ir nodarbināts invalīdu.
Un sakarā ar to, atbalstot izskatāmo likumprojektu, “Invalīdu biedrību uzņēmumi, kuriem nepiemēro likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktās iepirkuma procedūras”, būs sperts vēl viens solis, lai paplašinātu invalīdu nodarbinātības iespējas un veicinātu invalīdu integrāciju sabiedrībā, ļaujot viņiem ar savu darbu uzlabot savu materiālo situāciju un savu dzīves kvalitāti. Kārtējo reizi arī viņi varēs apliecināt savu spēju pašiem veidot savu dzīvi un būt neatkarīgākiem no apkārtējās vides un arī no valsts labvēlības.
Tāpēc arī komisija, izskatot šo likumprojektu, atzina to par steidzamu un iesaka pieņemt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirmajam lasījumam... otrajam lasījumam 6.septembris, un likumprojekta pieņemšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 9.septembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 6.septembris un izskatīšana – 9.septembra sēdē. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums – lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Vladimira Buzajeva saukšanai pie administratīvās atbildības”.
Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Pāvels Maksimovs.
P.Maksimovs (LPP).
Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja Rīgas domes Administratīvās komisijas lūgumu par atļauju saukt pie administratīvās atbildības deputātu Buzajevu sakarā ar Rīgas domes saistošo noteikumu – par Rīgas pilsētas teritorijas labiekārtošanas pārkāpumiem. Komisija lūdz izskatīt komisijas piedāvāto lēmuma projektu!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A. Aleksejevs (PCTVL).
Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Ja es nemaldos, tā jau ir ceturtā reize, kad sodām mūsu kolēģi Buzajeva kungu, kas, bez šaubām, ir absolūtais rekords Latvijas parlamentārisma īsajā vēsturē. Ņemot vērā apstākli, ka nav pagājusi pat puse no deputāta pilnvaru termiņa, pastāv neierobežotas iespējas, lai uzlabotu gan deputāta Buzajeva personiskos rādītājus, gan arī visas mūsu frakcijas sasniegumus. It īpaši, ņemot vērā arī rudens sākumā ieplānoto akciju mērogus, kuru gaitā tiek paredzēts pārliecināt latviešu sabiedrības daļu, ka apmācība dzimtajā valodā nāks bērniem tikai par labu.
Par Buzajeva kārtējā pārkāpuma būtību. Divas teltis priekšvēlēšanu laikā tika uzstādītas iepretim Ministru kabineta ēkai, ņemot vērā likumā paredzēto attālumu. Starp teltīm tika nostiprināts krusts ar tajā sisto bērnu, kuram pie krūtīm bija viņa vainu pierādošs uzraksts “krievu skola”. Teltis stāvēja tur piecas diennaktis, neskatoties uz policijas varonīgajiem centieniem mūs no turienes padzīt. (Starpsauciens: “Kauns Buzajevam!”)
Cienījamie kolēģi! Mums visiem kopā vajadzētu pasmieties par to apstākli, ka Buzajevam tiek inkriminēts Rīgas domes celtniecības jautājums – zaļo apstādījumu zonā regulējošo noteikumu pārkāpums, kaut arī telts tika uzstādīta uz asfalta un nekādus celtniecības darbus viņš tur nebija veicis. (Starpsauciens: “Bet netīrība!”) No izsniegtajiem materiāliem ir absolūti skaidrs, ka jums ir lemts pieņemt nevis administratīvo, bet tīri politisko lēmumu.
Atgādināšu jums, kādus lēmumus par Buzajevu jūs jau esat pieņēmuši. Pirmo reizi viņš tika izdots tiesāšanai par piketa organizēšanu denacionalizēto namu iemītnieku aizstāvībai, līdz ar to atklāti demonstrējot, ka jūs esat par ģimeņu, pie tam pārsvarā latviešu ģimeņu, masveida izlikšanu uz ielas tikai tāpēc, ka tām padomju laikā neizdevās iemitināties namos, kurus uzcēla tā saucamie okupanti.
Otrreiz Buzajevu sodīja pēc Drošības policijas apsūdzības, kad kārtējā mītiņā nofiksēja antihitleriskās koalīcijas veterānus ar kara apbalvojumiem pie krūtīm.
Trešo reizi viņš tika saukts pie atbildības par neparastām spējām. Tanī laikā, kad viņš atradās Ministru kabineta ēkas iekšpusē un sarunājās tur ar Radzeviča kungu, viņš vienlaicīgi paspēja vadīt arī jauniešu gājienu apkārt šai pašai Ministru kabineta ēkai.
Un ceturto reizi jūs variet pilnā mērā nodoties diskriminācijai. Līdzīgus priekšvēlēšanu pasākumus, kādus rīkoja mūsu frakcija – aģitācijas, telšu uzstādīšanu Rīgas centrā –, rīkoja gan “Latvijas ceļa”, gan “Jaunā laika”, gan arī Tautas partijas pārstāvji. Visas šīs partijas iesniedza Rīgas domē pieteikumus pasākumam nepilnu diennakti pirms pasākuma sākuma. Un saņēma pasākuma saskaņojumu dažu stundu laikā, bet citreiz arī ar atpakaļejošu datumu. PCTVL iesniedza pieteikumu pasākumam četras diennaktis pirms pasākuma rīkošanas un saņēma saskaņojumu – atteikumu viena iemesla dēļ, – ka iesniedza šo pieteikumu pārāk vēlu. Kā zināms, mūsu frakcijas saraksta kandidātu etniskais sastāvs visai krasi atšķiras no citu augstākminēto partiju kandidātu sarakstu sastāva, un tas arī kalpoja par pamatiemeslu šādai attieksmei pret mūsu frakciju. Rasisma un nacisma brūnos traipus ir ļoti grūti atmazgāt, kungi! Nopietni padomāsim, pirms balsosim un nospiedīsim savas pogas!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šodien Latvijas Saeimas deputāti parādīja savu diskriminējošo attieksmi pret Vladimiru Buzajevu, kad viņu Tautas partijas deputāti tur aizdomās par it kā antivalstisku piketu vai rīcību, ko viņš tagad dara. Bet vai mūsu valstī nav nevainības prezumpcijas? Kāpēc jūs domājat, ka Buzajeva kungs tagad nenodarbojas ar kāzām vai ar bērēm? Kāpēc jūs, teiksim, atteicāt jūsu kolēģim šodien atvaļinājumu? Un es domāju, ka tagad mūsu parlamentā nav īstas koleģiālas attiecības, bet ir, es varu teikt tā, starpetniskais aukstais karš. Es domāju, ka mums vajag tagad atteikties no Buzajeva kunga nosodījuma. Es domāju, ka tas būs par labu visai Saeimai.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Mēs šodien no rīta izskatījām vienu iesniegumu, kurš it kā esot bijis domāts sabiedrības nomierināšanai. Pareizāk sakot, laika vilcināšanai, lai varētu turpināt to, kas ir iecerēts. Un tagad mēs sēdes beigās ķeramies klāt pie viena no mūsu varoņu darbu izskatīšanas. Te jau ir tā runa, par ko ir jāpadomā. Daži te vēlas cīnīties par kaut kādiem saviem ideāliem, bet agri vai vēlu jāsaprot ir viens, ka cīnīties par ideāliem var tikai ar tīrām rokām, ja tie ir ideāli. Ja tā ir izrādīšanās vai politikānisms, tad rokas var sasmērēt ar visdažādākajiem paņēmieniem. Un tā ir lietas būtība.
Un tagad paanalizēsim šo te konkrēto gadījumu un saistību ar to. Jūs uztraucaties par to, ka viens un tas pats deputāts tiek sodīts. Bet tad uzstādiet sev jautājumu – kāpēc tikai šis – viens un tas pats? Acīmredzot tāpēc, ka viņš kaut ko ir arī izdarījis. Kāpēc, piemēram, pagaidām vēl nav tā nopietni sodīts deputāts Kabanovs? Lūk, acīmredzot vēl nav iemesla.
Tātad ne jau ir runa par to, ka ir kāds pret kaut ko. Acīmredzot vairāk ir jādomā par to, ka kādam ir vēlēšanās, lai viņu soda. Kādam ir īpaša tieksme sevi parādīt par kaut kādu cietēju. Te jau bija runa par kaut kādiem plankumiem nupat – sarkaniem, brūniem, ziliem un vēl, es nezinu, kādās krāsās, kāda nu kuram patīk. Lūk, tā ir tā vēlme. Un šī runa ir īpaši svarīga, lai mēs to izprastu, ka šodien Latvijā ir politiski spēki, kas vēlas par katru cenu radīt Latvijā spriedzi, kas vēlas par katru cenu parādīt sevi kā cietējus, ka viņus te kāds apspiež un tā tālāk. Un tā ir tā lietas būtība.
Tagad paskataties šo pārkāpēju paskaidrojumu. Savā laikā Buzajeva kungs vismaz centās kaut ko uzrakstīt latviski, paņemiet iepriekšējos viņa paskaidrojumus. Tie bija rakstīti latviešu valodā. Ar kļūdām. Labi. Bet bija rakstīti latviešu valodā. Tagad Buzajeva kungs ir atmetis pēdējās cerības kaut cik jēdzīgi apgūt latviešu valodu. Vai tad viņš rāda tagad labu piemēru? Iedomājieties – 8.Saeimas deputāts, kas ir pietiekami ilgi nodzīvojis Latvijā, vairs nav spējīgs pat dažus teikumus uzrakstīt latviešu valodā. Nu ir pārgājis uz krievu valodu. Godīgi sakot, jāizsaka visdziļākā nožēla. Ja jau ir nostrādājis gandrīz divus gadus Latvijas Republikas Saeimā, piedalījies likumu izskatīšanā, apspriešanā, un nav iemācījies kaut cik labāk uzrakstīt latviski kaut ko. Kāds tas ir piemērs tiem pašiem jauniešiem? Aizies tagad šitāds biedrs un vadīs kādu mītiņu, uzstāsies kā lielais cietējs, trūkumcietējs, bada cietējs, plankumainais cietējs un vēl visāds cietējs, un viņš taču nav spējīgs neko iemācīt.
Interesanti ir tas, ka visi... jūs arī visi sakāt ļoti skaidri – mēs neesam pret latviešu valodu. Piedošanu, tas tikai vēl trūka, ka jūs būtu pret. Tas gan būtu interesanti!
Lūk! Jūs visi esat gatavi mācīties latviešu valodu. Nu tad mācieties! Un jūsu līdzšinējās sekmes, ja tās var nosaukt par sekmēm, skaidri pierāda, ka tā, kā līdz šim, nav iespējams iemācīties latviešu valodu. Un, ja Saeimas deputāts nav spējīgs iemācīties, ko tad mēs varam prasīt no tiem bērniem, kuri tikko sāk mācīties skolā?
Un te ir tā lietas būtība. Un tā ir tā galvenā lieta, kāpēc Buzajeva kungs, kurš kā deputāts ir ievēlēts, un neviens neapšauba viņa deputāta pilnvaras, par to šeit nav runa. Bet tas jau nenozīmē, ka deputāts var uzvesties nu tā kā tāds ... nu, drusku jocīgs... godīgi sakot. Lūk. Un sistemātiski pārkāpt un krāt kaut kādus īpatnējus punktus. Un līdz ar to šeit jau ir tāds....es teikšu, draudzīgs lēmums.... nu... Saeima draudzīgi nosodīs vienu savu kolēģi. Un es domāju, ka šis balsojums kā draudzības un cieņas apliecinājums pret likumu ievērošanu visiem ir labs piemērs turpmākai sadarbībai. Un, ja Buzajeva kungs vēlētos mācīties latviešu valodu nopietnāk, jūs zināt, ka katram Saeimas deputātam ir bezmaksas kursi, ko Saeima apmaksā no sava budžeta. Jūs varat apgūt valodas, un jūs to daudzi zināt. Jūs varat apmeklēt kursus un šajos kursos sekmīgi apgūt dažādas valodas.
Tā ka es ļoti iesaku kolēģiem padomāt un ieteikt Buzajeva kungam izmantot šo iespēju un par brīvu labāk apgūt latviešu valodu.
Un pēdējais. Par to morālo pusi, kur te bija Kazanova kungs jeb Kabanova kungs, kā jūs tur pareizi sauc... Bet nu mums ir viens tāds deputāts, lūk, kurš nupat teica, ka Buzajeva kungs, redziet, varbūt esot tur pie “kazām” vai viņš esot bērēs, nu, kaut kur citur. Bet man tad ir jautājums tāds: ja jau Buzajeva kungs vēlējās nopietni, lai viņam piešķir atvaļinājumu, kāpēc tad viņš neatnāca uz Saeimas sēdi, nenostājās šeit, uz tribīnes, un nepalūdza deputātus, paskaidrojot, kāpēc viņam šis atvaļinājums ir nepieciešams? Viņš vienkārši radīja deputātos aizdomas, un ko tad jūs brīnāties, ka šādā laikā, kad ir tādas jocīgas aktivitātes novērotas mūsu galvaspilsētā, un nav ieradies cilvēks, kurš varbūt nopietni tiešām grib uz kādām bērēm doties. Nezinu, var jau būt. Nu cilvēki ir cilvēki.
Tā ka lūdzu, redziet, Kabanova kungs, ir tāda lieta, ka ir tāds Kazakovs, ir tāds Hazanovs un ir tāds Kabanovs. Un man liekas, ka jums visiem ir daudz kas kopīgs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 19, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies!
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Ostrovskai.
I.Ostrovska (JL).
Cienījamie kolēģi! Lūdzu sanākt Dzeltenajā zālē Latvijas un Itālijas parlamentārās sadarbības grupai!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Gundaram Bērziņam.
G.Bērziņš (TP).
Pēc 5 minūtēm, pulksten 10.55, lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļus komisijas telpās uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Kārlim Strēlim.
K.Strēlis (JL).
Godājamie kolēģi! Zinātniskie pētījumi liecina, ka sports uzlabo reakciju. Un sakarā ar to, ka mums ir vajadzīga laba reakcija pogu spaidīšanā, ir jāatsāk arī sporta sezona Saeimas deputātiem. Tāpēc lūdzu ierasties uz treniņiem ceturtdien pulksten 16.30 pāri ielai Valdemāra ielā 1c, Rīgas Valsts tehnikumā, jo Saeimas Prezidijs ir speciāli par to domājis, un sesijas tagad ceturtdienās beidzas pulksten 15.00. Laiks ir sagatavoties, jo 25. datumā... 25.septembrī Šēnhofa skolas audzēkņi un vecāki ir izaicinājuši Saeimas izlasi uz basketbola maču. Lūdzu savlaicīgi sākt gatavoties! Paldies!

Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie Ārlietu komisijas locekļi! Lūdzu uz Ārlietu komisijas sēdi pēc 5 minūtēm! Sēdes ilgums – apmēram 10–15 minūtes. Paldies!
Sēdes vadītāja.
...deputātam Dzintaram Ābiķim.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs pulksten 11.00, tas ir, pēc 6 minūtēm, uz sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpās!
Sēdes vadītāja.
... deputātam Aigaram Pētersonam.
A.Pētersons (JL).
Godājamie deputāti, pulksten 11.00 Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
...deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja. ...deputātam Jurim Dalbiņam.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Mūsu šīsdienas sēdes sākums pulksten 12.30 komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Deputātam Jānim Reiram.
J.Reirs.
Baltijas asamblejas delegācijas sēde pulksten 11.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās. Ceturtajā stāvā.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Škesters (ZZS).
Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz sēdi 11.15.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Artis Pabriks un Jānis Strazdiņš. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Līdz ar to 2.septembra sēde ir slēgta. Paldies!