Baltijas tīģeri Eiropā ir tikai kaķēni

Aizvadītajā nedēļā akciju sabiedrības “Nord/LB” Makroekonomiskās analīzes grupa iepazīstināja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ar Baltijas valstu makroekonomiskās analīzes rezultātiem. Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo Baltijas valstu makroekonomisko situāciju un prognozēt tās turpmākās attīstības tendences.

Tomēr, salīdzinājumā ar ES valstīm, Baltijas tīģeri ir tikai kaķēni IKP uz vienu iedzīvotāju, pēc pirktspējas paritātes, 2003 (EU-25 = 100)

Baltieši auguši visstraujāk

Kredītreitingu ziņā situācija visās trijās Baltijas valstīs ir līdzīga, un tikai Igaunijai ārvalstu valūtas aizdevumu ziņā labāku kredītreitingu piešķīrusi aģentūra “Moody’s”. Iepazīstinot ar pētījuma rezultātiem, Makroekonomiskās analīzes grupas vecākais analītiķis Vadims Titarenko atzina, ka uz Polijas, Slovākijas un citu jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu fona Baltijas valstis izskatās ļoti labi. Pēdējos divos trijos gados tieši Baltijas valstis demonstrējušas visstraujāko tautsaimniecības izaugsmi Eiropas Savienībā. 2002. un 2003.gadā pēc šā rādītāja pirmajā vietā bija Lietuva un tai sekoja Latvija. Bet pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielinājās par 7,5%, Lietuvas IKP – par 9% un Igaunijas IKP – par 5,1%. Šai ziņā mēs izskatāmies daudz labāk nekā ES un jo īpaši tās lielākā valsts Vācija, kuras IKP pērn pieauga tikai par 0,1%.

Taču, lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par reālo situāciju, jāsalīdzina arī citi rādītāji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju. Kā tēlaini izteicās V.Titarenko, te Igaunija, Latvija un Lietuva, kas tiek dēvētas par Baltijas tīģeriem, ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem un ir vairs tikai kaķēni. Piemēram, Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir tikai 45,5%, Lietuvā – 46,1%, bet Igaunijā – 49% no visu ES valstu vidējā līmeņa.
Arī salīdzinot darba produktivitāti uz vienu strādājošo, mēs krietni atpaliekam no ES valstīm, un Latviju diemžēl atkal raksturo vissliktākie skaitļi: darba produktivitāte mūsu valstī ir tikai 43,4% no 15 ES valstu vidējā līmeņa, Lietuvā – 45,1%, bet Igaunijā – 45,8%.
Ļoti svarīgs rādītājs ir jaunatnes izglītības līmenis, un šajā ziņā Baltijas valstis ir ļoti labā situācijā – to rādītāji ir pat labāki nekā Vācijai, Maltai un Luksemburgai. Latvija, Lietuva un Igaunija šai ziņā ir sasniegušas vidējo ES rādītāju. No vienas puses, tas liecina, ka mums ir liels izaugsmes potenciāls, no otras, pēc izglītības iegūšanas dzimtenē jaunieši diemžēl bieži dodas strādāt uz ārzemēm, tātad – mēs gatavojam izglītotu, kvalificētu darbaspēku Eiropas Savienībai, un nākotnē tas var mazināt izaugsmes potenciālu pašu mājās.

2003. gadā Baltijas valstis pieredzēja visstraujāko IKP pieaugumu IKP, gada pieaugums, %

Makroekonomiskās analīzes grupa tādu pašu strauju izaugsmi Baltijas valstīm prognozē arī 2005.gadā. Latvijā un Lietuvā IKP pieaugums šogad varētu sasniegt 7,5% , bet Igaunijā – 5,5%. Vienlaikus eirozonas valstīs vidējais IKP pieaugums šogad tiek paredzēts 1,8% apmērā. Savukārt nākamgad IKP pieaugums Latvijā tiek paredzēts par 7,3%, Lietuvā – 6,8% un Igaunijā – 5,7%. Nākamgad tiek prognozēta mazliet gausāka tautsaimniecības attīstība.
Baltijas valstu ekonomiku struktūra ir ļoti līdzīga. Salīdzinot šo valstu ekonomiku atsevišķās nozarēs, jāsecina, ka Lietuvā lielāko daļu aizņem ražošanas nozare, Latvijā un Lietuvā ir līdzīgs iekšzemes tirdzniecības sektors, bet Latvijā nozīmīga vieta ir transporta sektoram un finanšu vidutāju pakalpojumiem. Latvija salīdzinājumā ar Lietuvu ir līdere arī nekustamā īpašuma sektorā. Te iekļautas arī visas aktivitātes, kas saistītas ar datoru un informācijas tehnoloģiju izmantošanu. Kopumā jāteic, ka Baltijas valstu straujā izaugsme balstās uz veiksmīgu attīstību vienos un tajos pašos sektoros.
Visi galvenie Baltijas valstu ekonomikas sektori turpināja attīstīties arī šā gada sākumā. Latvija bija līdere viesnīcu un restorānu nozarē, lai gan pirmajā ceturksnī Latvijā bija vērojama arī iespaidīga zivsaimniecības nozares izaugsme.

Prognozē investīciju pieplūdumu

Tomēr, neraugoties uz straujo ekonomisko attīstību, Latvija un Lietuva atpaliek cita rādītāja ziņā – tiešo ārvalstu investīciju apjomā uz vienu iedzīvotāju. Salīdzinot tiešo investīciju apjomu ar ražošanas izaugsmi, kas ir cieši saistīti rādītāji, Bulgārijā un Rumānijā, no vienas puses, un Baltijas valstīs, no otras, jāsecina, ka Baltijas valstīs šis rādītājs sarūk, bet Bulgārijā un Rumānijā tiešo investīciju apjoms palielinās. Te galvenais noteicošais faktors ir darbaspēka izmaksas – investori parasti cenšas ieguldīt valstīs, kur ir zemāk atalgots darbaspēks.

Darba produktivitāte ievērojami atpaliek no jau pieredzējušām ES dalībvalstīm Darba produktivitāte uz vienu strādājošo, 2003 (REU-15 = 100)

Latvijā un Lietuvā fiksēts viszemākais tiešo ārvalstu investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju: Lietuvā tas ir 133,8 eiras, Latvijā – 141,6 eiras un Igaunijā – 561,8 eiras. Salīdzinājumam kā interesantu var minēt Īrijas piemēru – šajā valstī tiešo ārvalstu investīciju apjoms uz vienu iedzīvotāju sasniedz 3806 eiras.
Viens no iemesliem tik mazam investīciju apjomam ir tas, ka Baltijas valstis salīdzinājumā ar Vāciju un citām ES valstīm ir visai mazas, tomēr V.Titarenko pauda cerību, ka iestāšanās Eiropas Savienībā stimulēs investīciju pieplūdumu.

Inflācija un bezdarbs

Inflācija un deflācija Baltijas valstīs ir ļoti samilzusi problēma, atzina analītiķis. Lietuvā divus gadus bija vērojama deflācija, bet saskaņā ar ekonomikas teoriju deflācija ir negatīvs process, jo tā bremzē tautsaimniecības izaugsmi, investīciju ieplūdi, patēriņu un pārējos makroekonomiskos rādītājus. Taču nozīmīgi negatīvi rezultāti Lietuvā netika novēroti – bija gan ievērojama tautsaimniecības izaugsme, gan labāki uzņēmumu finanšu rezultāti, pieauga gan patēriņš, gan pārējie rādītāji. Lielus stratēģiskus resursus Lietuva iepērk arī no Krievijas un NVS valstīm, kas savu produkciju Lietuvai pārdod par dolāriem, bet Lietuva par to maksā aizvien mazāk litos.

Turpretī Latvijā šogad vērojama ļoti augsta inflācija, kuras galvenais cēlonis ir lata vērtības krišanās salīdzinājumā ar eiru, jo Latvijas galvenā tirdzniecības partnere ir ES.
Lai arī Baltijas valstīs vērojams darbaspēka trūkums, bezdarba līmenis tur joprojām ir augsts. Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī tas bija 11,5%, Lietuvā – 13,6%, bet Igaunijā – 10,1%. Analītiķi prognozē, ka līdz gada beigām bezdarbs nedaudz samazināsies, Latvijā sarūkot līdz 10,5%, Lietuvā – 10% un Igaunijā – 9,6%, bet nākamgad tas Latvijā paredzams 10% līmenī – visaugstākais salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Imports un eksports

Lai gan kopš 2000.gada Latvijā un Igaunijā saglabājas augstāks maksājumu bilances tekošā konta deficīts nekā Lietuvā, tomēr īpašus draudus ekonomiskajai izaugsmei V.Titarenko šai apstāklī nesaskata. Līdz gada beigām Latvijas tekošā konta deficīts tiek prognozēts 10% apmērā no IKP, bet Igaunijas – 11% no IKP un Lietuvas – tikai 7% no IKP. V.Titareno skaidroja: ja tautsaimniecība strauji attīstās, kā tas ir Latvijā un Lietuvā, tikpat strauji pieaug arī imports. Kā zināms, tekošā konta deficītu galvenokārt veido starpība starp eksportu un importu tirdzniecībā. Ja imports pieaug straujāk nekā eksports, tekošā konta deficīts palielinās. Latvijā un Lietuvā importē galvenokārt iekārtas un mašīnas, bet šādas investīcijas nodrošina turpmāko ekonomisko izaugsmi.

Tomēr tekošā konta deficīta problēma nebūt nav tik samilzusi, un par to liecina fakts, ka Latvijā un Lietuvā 49% no tekošā konta deficīta tiek segti ar ārvalstu tiešajām investīcijām, bet Igaunijā šis rādītājs šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 73%.

Vai ekonomikai tiešām draud pārkaršana?

Kā jau ne vienu reizi vien minēts, aktuālākās problēmas mūsu valsts tautsaimniecībā ir ekonomikas pārkaršana un iespējams straujš nekustamā īpašuma cenu pieaugums.

“Nord/LB” Makroekonomiskās analīzes grupas analītiķe Olga Ertuganova, kas nodarbojas ar tautsaimniecības pētījumiem Latvijā, ekonomikas pārkaršanu skaidro kā pārāk strauju ekonomikas pieaugumu, kura dēļ vietējie ražotāji nevar apmierināt augošo pieprasījumu, kas savukārt izraisa inflāciju. Lai gan Latvijā vērojama gan spēcīga ekonomikas izaugsme, gan arī augsta inflācija, jāņem vērā tas, kādi faktori ietekmē inflāciju mūsu valstī. Ja tas būtu pārsvarā iekšējais pieprasījums, runas par ekonomikas pārkaršanu būtu pamatotas. Bet inflāciju Latvijā aizvadītajā gadā un šā gada pirmajā pusē veicinājis vienreizēju faktoru kopums – gan eiras vērtības kāpums salīdzinājumā ar latu, gan valsts regulējamo cenu pieaugums, gan arī valsts iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī tādi ārējie faktori kā naftas un metāla cenu celšanās. Tas, pēc analītiķes domām, nozīmē, ka inflāciju neveicina iekšējais pieprasījums.
Otrs faktors, ko vaino iespējamā ekonomikas pārkaršanā, ir ļoti straujā finanšu tirgus attīstība. Par to liecina kredītportfeļa apjoma pieaugums, kas pērn Baltijas valstīs pārsniedza vidēji 40%. Baltijas valstīs iekšējo kredītu attiecība pret IKP ir ļoti zema salīdzinājumā ar situāciju eirozonā, un tas nozīmē, ka mūsu banku sektoram ir liels izaugsmes potenciāls. Savukārt kreditēšanas tempi un apjomi atbilst situācijai un neapdraud mūsu ekonomiku, ir pārliecināta O.Ertuganova.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv