
Gaismas tīklu aužam visi
Ar ziedojumu vākšanu Kuldīgas bibliotēkai jūnijā sākās Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonda (LNBAF) akcija “Ienes gaismu savā pilsētā – ziedo Gaismas tīklam!”. Augusta nogalē par akcijas centru kļuva Smiltene un ziedojumi tika vākti visām Vidzemes novada bibliotēkām. Tā iecerēta kā ilglaicīga akcija, kas aptvers visu Latviju.Par to, kā tiek austs Gaismas tīkls un kāda tam saistība ar Gaismas pili, ar ko domājam Nacionālās bibliotēkas jauno namu, – saruna ar valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmas” direktora v.i. Sandru Ozoliņu un LNBAF direktori Karinu Pētersoni.Sandra Ozoliņa ” |
Karina Pētersone |
Gaisma tiks visiem
– Jau 2001.gadā Ministru kabinets apstiprināja Valsts vienotās
bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) koncepciju, un 2003.gada 8.maijā jaunā
redakcijā pieņemtajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā
ir noteikts, ka šis projekts līdztekus bibliotēkas ēkas būvniecībai, iekārtošanai
un infrastruktūras izveidei ietver Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas
izveidošanu. Kāpēc tomēr ļaudis vēl arvien jautā: “Kas tad man no tās Gaismas
pils tiks, ja es labi ja līdz savai pagasta bibliotēkai varu tikt?”
Sandra Ozoliņa: – Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma
trāpīgi tiek saukta par Gaismas tīklu. Un ir domāta tieši tam, lai informācija būtu
pieejama ikvienam cilvēkam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas, vecuma un sociālā
stāvokļa. Vienotajā sistēmā, ko paredzēts izveidot līdz 2007.gadam, ikvienas
pagasta vai skolas bibliotēkas lasītājam būs brīvi pieejamas visas tās pašas
informācijas krātuves, ko varēs izmantot jaunajā Nacionālās bibliotēkas namā.
Kāpēc skepse? Tai ir vairāki iemesli. Joprojām pat ne visi bibliotekāri šo Gaismas
tīklu tieši saista ar Nacionālo bibliotēku, kaut gan tā ir ļoti svarīga
bibliotēkas projekta sastāvdaļa. Vēl būtiskāk ir tas, ka cilvēki nav
pārliecināti, vai viņi spēs pilnvērtīgi izmantot piedāvātās iespējas. Daudziem
lasītājiem dators un internets vēl ir sveša lieta, tāpēc gluži dabiski rodas
psiholoģiska barjera. Tālab arī loģisks šīs sistēmas komponents ir apmācība, gan
bibliotēku darbinieku, gan lietotāju. Lai, pārkāpjot bibliotēkas slieksni, lasītājs
justos draudzīgā, saprotamā vidē.
Esam interesējušies, kur lauku cilvēki iegūst informāciju. Parasti pirmajā vietā
min skolu, ko apmeklē bērni. Otrā ir pašvaldība, kur tiek kārtotas dažādas lietas
un līdz ar to uzzināti arī jaunumi. Un trešā ir bibliotēka. Ļaudis nāk ne tikai
pēc grāmatām, viņi grib arī vienkārši aprunāties, būt cilvēkos. Bibliotekāri
saka, ka viņi dažkārt jūtoties kā sociālie darbinieki, kam jāuzklausa sūdzības,
jāpalīdz ar padomu. Daudziem, kas nevar atļauties abonēt presi, bibliotēka ir
vienīgā vieta, kur viņi var izlasīt jaunākos laikrakstus un žurnālus. Vairākas
bibliotēkas labi nodarbojas ar bērniem no nelabvēlīgām ģimenēm. Ja šie bērni vēl
apgūs jaunās iespējas, iemācīsies tikt klāt daudzajiem informācijas kanāliem, tas
viņiem varbūt kļūs par tramplīnu uz tālāku izglītību vai labāku darbu.
Tā būs kā varena piramīda
Karina Pētersone: – Cilvēki vēl maz ir dzirdējuši par
Gaismas tīklu. Tāpēc uzrunājām jaunos reklāmas speciālistus. Mākslas akadēmijas
studenti savā kursa darbā pat modelēja, kāds tas varētu izskatīties. Bija ļoti
interesanti piedāvājumi. Viens no tiem izmantots televīzijas klipā ar saules
zaķīšiem, kas lēkā pa visu Latviju.
Manā uztverē šo Gaismas tīklu saistībā ar Gaismas pili var iztēloties arī kā
piramīdu. Pamats ir valsts nozīmes zinātniskās bibliotēkas, pie kurām pieder arī
Nacionālā bibliotēka ar savu bagātīgo nacionālo bibliogrāfiju. Kopā ar to pamatus
veido Akadēmiskā bibliotēka un augstskolu bibliotēkas. Šos resursus apvieno arī
nacionālais elektroniskais kopkatalogs. Tālāk nāk rajonu galvenās bibliotēkas, tad
– pilsētu, pagastu un skolu bibliotēkas.
Tās iespējas, ko nodrošina iekļaušanās šajā vienotajā sistēmā, neviena
atsevišķa bibliotēka nevar sev sagādāt. Lai cik moderna vai supermoderna būtu kāda
pilsētas bibliotēka, tā nevarēs pildīt mūsdienīgas bibliotēkas informēšanas,
izglītošanas un komunikācijas funkcijas, ja nebūs savienota ar nacionālajām
informācijas krātuvēm. Arī Nacionālā bibliotēka viena pati nenodrošina pilnu
informācijas komplektu. Tai ir sava specifika, akadēmiskajai – sava, katrai
augstskolas bibliotēkai – sava. Tikai visas kopā tās veido pilnīgu informācijas
bāzi. Un kur vēl tie pakalpojumi vai darbošanās iespējas, ko paver internets.
Nevaru nosaukt nevienu citu valsti, kur nacionālā bibliotēka būtu uzņēmusies tik
plašas funkcijas attiecībā uz publiskajām bibliotēkām. Nacionālās un arī
karaliskās bibliotēkas strādā ļoti atšķirīgi katrā valstī. Vēsturiski
izveidojies tā, ka to lielākā daļa veic tikai galvenās zinātniskās bibliotēkas
funkcijas. Mūsu valstī ar politisku lēmumu tiek īstenots Nacionālās bibliotēkas
projekts, kas paredz paralēli jaunā nama celtniecībai izveidot visaptverošu Gaismas
tīklu.
Kas par to maksās
– Ar kādām naudas summām šis politiskais lēmums tiek balstīts
un cik daudz paredzēts savākt ziedojumos?
K.P.: – kopā LNB projektam 2004.gadā atvēlēti apmēram 5,6 miljoni latu.
No tiem vairāk nekā 2,8 miljoni – Gaismas tīkla projektam. Tā ir ļoti liela nauda
mūsu apstākļos – īsts tīģera lēciens. Tomēr tā ir tikai viena ceturtā daļa no
nepieciešamajiem līdzekļiem. Un tas ir loģiski - ar katru nākamo gadu Gaismas tīklā
iekļausies arvien jaunas pilsētu un pagastu bibliotēkas. Par tām vietām, kur valsts
finansējums šogad vēl nesniedzas, domāts Atbalsta fonda akcijās.
Man nav grūti iet pie cilvēkiem un lūgt ziedot Gaismas tīklam, jo ir pārliecība, ka
viņiem pašiem tas vajadzīgs. Sevišķi laukos, kur pašreizējos konkurences
apstākļos ir tik svarīgi ātrāk tikt pie informācijas. Šādām publiskām akcijām
ir arī informatīvs raksturs. Lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par šo
projektu un, varbūt ziedojot kādu latu, izjustu to kā savu. Un varētu teikt: “Mēs
savu daļu esam devuši, tagad gaidām rīcību no valdības un pašvaldības..”
Ziedojumu vākšanā vairāk orientējamies uz pārtikušo sabiedrības daļu. Nevaram
žēloties. Pērn un šogad kopā jau ir ziedoti ap 8 000 latu, ceram, ka atsaucība vēl
tikai augs... Cilvēku apziņā ļoti svarīgs būs Saeimas balsojums par bibliotēkas
būvniecībai nepieciešamās zemes atsavināšanu valsts vajadzībām, jo līdz zemes
īpašuma jautājumu sakārtošanai projektēšanas darbi ir apturēti. Nepieciešamo
nekustamo īpašumu pārņemšanai valsts rīcībā ir atvēlēti 1,7 miljoni latu, un
paredzams, ka līdz gada beigām šis darbs tiks paveikts.
S.O.: – Atsevišķas Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas
projekta sadaļas ir iekļautas vienotajā programmdokumentā, lai piesaistītu ES
struktūrfondu līdzekļus. Runa ir galvenokārt par mācību programmām, īpaši – par
iedzīvotāju apmācību. Pagastu bibliotēkām šo fondu līdzekļus varētu piešķirt
arī datoru iegādei un interneta pieslēgumam.
– Jau 2001.gadā tika pabeigts VVBIS pirmais posms: kopīgā tīklā
sāka strādāt valsts un akadēmiskās bibliotēkas un tika ieviesta vienota lasītāju
karte. Kāda bijusi turpmākā attīstība un cik tālu esam šobrīd?
S.O.: – Lai šo sistēmu ieviestu, notika un turpinās bibliotēku darbinieku
un lietotāju apmācības, elektronisko resursu un katalogu veidošana. Ar pašvaldībām
vai bibliotēkām, ja tās darbojas patstāvīgi, slēdzam vienošanās līgumus uz
pieciem gadiem. Valsts devums ir zināms skaits datoru, interneta pieslēguma
nodrošināšana un bibliotēku darbinieku un lasītāju apmācība. Rajona līmenī –
informācijas sistēmas funkcionālo moduļu iegāde. Pašvaldības vai bibliotēkas kā
īpašnieces uzņemas atbildību par sistēmas uzturēšanu un kārto interneta
izmantošanas maksājumus.
Zīme, kas apliecina ziedojumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam |
– Vai uzrunājat katru bibliotēku un pašvaldību, un kāda ir atsaucība?
– Ceļš līdz līguma slēgšanai nav ne īss, ne gluds. Mēs
teorētiski zinām bibliotēku skaitu un adresi, bet, lai varētu pieslēgt internetu,
mums jānoskaidro, vai pašvaldībai ir interneta pieslēgums, vai ir pietiekamas jaudas
u.tml. Ar datoru apzināšanu ir mazliet vienkāršāk – jānoskaidro tikai, cik to ir
un cik veci. Lai sāktu apmācību, ar anketēšanu noskaidrojām pašvērtējumu, ko
pārbaudījām ar testēšanu.
Ar kultūras ministres Helēnas Demakovas rīkojumu ir izveidota iepirkuma komisija, ko
vada LNB direktors Andris Vilks. Un notiks viens liels iepirkums, kas ietvers visu
kompleksu – datortehnikas iegādi, interneta ierīkošanu un pieslēgšanu. Šogad
paredzēts iegādāties 2440 datoru un nokārtot 365 interneta pieslēgumus. Pašvaldības
visumā ir atsaucīgas, īpaši Latgalē, kur šo Gaismas tīklu uztver kā logu uz
pasauli. Šogad liela daļa pagastu noslēgs līgumus, taču daļai būs paredzēts
finansējums nākamajos gados.
K.P.: – Uzņēmējdarbības vidē Atbalsta fonds kopā ar “Microsoft”
uzsācis vēl vienu akciju: firmas nodod savus lietotos datorus uzlabošanai, un pēc tam
tos dāvinās bibliotēkām. Tas nozīmē, ka skaidrošanas un Gaismas tīkla
popularizēšanas darbam jāturpinās.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums paredz bibliotēkas jauno
namu uzcelt līdz 2008.gada 18.novembrim. Par īstu Gaismas pili tas varēs kļūt tikai
tad, ja no tā pāri visai Latvijai klāsies Gaismas tīkls.
Konceptuālu atbalstu Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektam sniedz UNESCO. Jau
1997.gadā ar ģenerāldirektora pavēli tika izveidota ļoti augsta līmeņa ekspertu
padome. Tajā ir karalisko un nacionālo bibliotēku direktori, lielākās autoritātes
savās valstīs. Latvijā notikušas trīs sanāksmes, kurās esam saņēmuši
profesionālus ieteikumus un vērtējumus. Arī šī starptautiskā ekspertu padome
atzinīgi vērtē Gaismas tīkla izveidi, uzsverot, ka līdz ar Gaismaspils būvi
nepieciešams attīstīt integrētu valsts bibliotēku informācijas tīklu, kas Latvijai
ļautu ieņemt savu vietu zināšanu sabiedrībā.
Aina Rozeniece, “LV”