Ministru kabineta rīkojums Nr.594

2. Noteikt Ārlietu ministriju par atbildīgo institūciju plāna izpildē.

3. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna īstenošanai izskatīt kopā ar visu ministriju budžeta prioritāšu pieteikumiem 2005.gada valsts budžeta veidošanas procesā.

4. Ārlietu ministrijai līdz 2006.gada 1.aprīlim iesniegt Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 19.februāra rīkojuma Nr.107 “Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatno-stādnēm” 3.3.apakšpunktu.

Ministru prezidents I.Emsis

Ārlietu ministrs A.Pabriks

(Ministru kabineta
2004.gada 31.augusta rīkojums Nr.594)

Attīstības sadarbības politikas plāna 2005.gadam kopsavilkums

Kopš Latvija pirms 12 gadiem aizsāka pāreju uz tirgus ekonomiku, ir uzkrāta unikāla pieredze, kas uzskatāma par Latvijas priekšrocību salīdzinājumā ar līdzšinējām donorvalstīm, kurām šādas pārejas procesa pieredzes nav. Jau šobrīd Latvija ir uzsākusi savas bagātīgās pieredzes nodošanu tuvākām un tālākām valstīm. Latvijas ekspertu palīdzība līdz šim ir sniegta pensiju reformas un sociālās aizsardzības sistēmas jomā, pašvaldību finanšu sistēmas jautājumos, dabas aizsardzības jomā, muitas, informācijas tehnoloģiju izmantošanas un vadības sistēmu, kā arī enerģētikas un transporta statistikas jautājumos. Plānojot tālāko attīstības sadarbību, jāievēro, ka Latvijas pārejas perioda pieredze ir svarīga tām valstīm, kuras atpaliek no mums reformu procesa virzībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 19.februāra rīkojumu Nr.107 “Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm” ir noteikti šādi rīcības virzieni Attīstības sadarbības politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai:

1) Latvijas dalība Eiropas Savienības attīstības politikā;
2) divpusēja sadarbība ar attīstības valstīm, kā arī ar valstīm, kuras atrodas pārejas periodā no plānveida ekonomikas uz brīvā tirgus ekonomiku;
3) sadarbība ar trešajām valstīm – aktīvām attīstības politikas īstenotājām;
4) dalība starptautisko organizāciju pasākumos, kā arī programmu un politikas īstenošanā, sadarbība humānās palīdzības programmu īstenošanā;
5) publiskās informācijas kampaņas un informatīvi pasākumi par attīstības sadarbības politikas mērķiem un prioritātēm.

 Latvijas dalība Eiropas Savienības attīstības politikā – Latvijas prioritāšu un interešu pārstāvība Eiropas Savienības Ministru Padomes darba grupās un komitejās šobrīd tiek organizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumiem Nr.286 “Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana un pārstāvēšana” un par katru aktuālo jautājumu tiek sagatavotas attiecīgas pozīcijas. Minētās pozīcijas apstiprina Ministru kabinets.

Līdz divpusējās politikas izveidošanai un specifisku Latvijas interešu definēšanai nav iespējams izstrādāt un realizēt noteiktu politiku attīstības sadarbības jautājumos starptautiskajās organizācijās un to programmās, kā arī pilnā apjomā īstenot dalību Eiropas Savienības attīstības politikā.

Tādēļ Attīstības sadarbības politikas plāns 2005.gadam (turpmāk – plāns) par prioritāti izvirza divpusējās un trīspusējās sadarbības projektu uzsākšanu, kā arī publiskas informācijas sniegšanu par attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un Latvijas rīcību iedzīvotāju pilsoniskās apziņas un atbalsta veidošanā attīstības sadarbības politikas veiksmīgai īstenošanai.

Attīstības sadarbības politika ir jauna koncepcija gan valsts pārvaldei, gan sabiedrībai kopumā, tādēļ 2005.gadā un tuvākajos gados papildus pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem liels atbalsts tiks sniegts pētniecības darbam par Latvijas palīdzības potenciālajām saņēmējvalstīm, kā arī normatīvi tiesiskās bāzes un administratīvās spējas attīstīšanai.

Palīdzība krīzes situācijās un humānā palīdzība nav pieskaitāma divpusējās attīstības sadarbības prioritātēm 2005.gadā.

Plāns ir pirmais solis, uzsākot divpusējo attīstības sadarbības projektu programmu. Minētās programmas mērķis – nodrošināt, lai pārskatāmā periodā Latvija ? Eiropas Savienības dalībvalsts ? izpildītu saistības, kas ietvertas Eiropas Savienības Barselonas Padomes deklarācijā, – palielināt finansējumu attīstības sadarbības mērķiem, vienlaikus izpildot Latvijas saistības – nodrošināt, lai Latvijas attīstības sadarbības politika un Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sniegtā palīdzība abpusēji papildinātu viena otru.

Plāns ir izstrādāts prioritārajam reģionam (tas noteikts ar Ministru kabineta 2003.gada 19.februārī apstiprinātajām pamatnostādnēm) – NVS un Balkānu valstīm, par prioritārām izvirzot Gruziju, Moldovu, Ukrainu un Uzbekistānu, ņemot vērā līdz šim izveidojušos kontaktus, attiecīgo valstu ārpolitisko virzību, Latvijas vēstniecību esību šajās valstīs un citus aspektus. Latvijas interesēs ir veicināt sadarbību arī ar Baltkrieviju, tomēr šobrīd tā var notikt tikai atsevišķās nozarēs, piemēram, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības veicināšanā, kravu transporta jomā un vides aizsardzībā. Būtisks elements plāna izstrādē ir Eiropas Savienības Jauno kaimiņu politika, kas daļēji aptver šo Latvijai prioritāro reģionu (Ukrainu, Moldovu, Gruziju un Baltkrieviju).

Ārlietu ministrs A.Pabriks