Jāpilda likuma normas

No 1.septembra jāsāk pildīt Izglītības likuma normas, kas mazākumtautību vidusskolu 10.klasēs 60% mācību priekšmetu paredz mācīt valsts valodā un 40% – mazākumtautību valodā. Priekšmetus izvēlas pašas skolas, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Ministrija norāda, ka visas vairāk nekā 130 mazākumtautību izglītības iestādes ir licencējušas savas mācību programmas, līdz ar to ir gatavas izpildīt Izglītības likuma prasības.

Lielākas algas

Jaunais mācību gads šogad sākas ar būtiski palielinātu atalgojumu pedagogiem. No 1.septembra skolotājam ar zemāko profesionālo kvalifikāciju minimālā darba samaksa par vienu slodzi nedrīkst būt zemāka par divām minimālajām mēnešalgām – 160 latiem.
Izglītības iestāžu vadītāju alga pieaugusi vidēji par 47 latiem par likmi, bet augstskolu mācībspēkiem algu likme – vidēji par 166 latiem. Augstākās izglītības iestādēs zemākā mēnešalga rektoriem būs 630 latu, profesoriem – 504 lati, prorektoriem – 403 lati, asociētajiem profesoriem un dekāniem – 403 lati, docentiem un katedru vadītājiem – 323 lati, prodekāniem un lektoriem – 258 lati, bet asistentiem – 206 lati mēnesī.
Algu palielinājuma īstenošanai šogad no valsts budžeta līdzekļiem papildus piešķirti 12 miljoni latu, bet nākamajos gados vēl vajadzēs 36 miljonus.

Izglītība un kvalifikācija

Spēkā stājas arī noteikumi par izglītības un kvalifikācijas prasībām pedagogiem. Tie paredz, ka tiesības strādāt par pedagogu turpmāk būs personām ar augstāko pedagoģisko izglītību vai tām personām, kas iegūst augstāko pedagoģisko izglītību kādā no Latvijā akreditētām augstākās izglītības iestādēm. Šī prasība neattiecas uz pedagogiem, kuriem līdz pensionēšanas vecumam atlikuši pieci gadi.
Skolotājiem ar augstāko pedagoģisko izglītību un skolotāja kvalifikāciju, kuru darba stāžs ir ilgāks par sešiem gadiem, īstenojot izglītības programmas pirmsskolā (bērnudārza vecuma bērniem), prasības par augstāko profesionālo kvalifikāciju ir aizstātas ar tālākizglītību atbilstošās kursu programmās.
Pēc IZM sniegtās informācijas, problēmas ar neatbilstību izvirzītajām prasībām varētu būt aptuveni 100 pedagogiem. Latvijā visās izglītības iestādēs kopumā strādā ap 54 tūkstoši pedagogu, no tiem ap 32 tūkstoši vispārējās izglītības iestādēs.

Lielākas stipendijas

Jaunais mācību gads nāk arī ar paaugstinātām stipendijām studentiem. Lielās stipendijas saņems apmēram sešas reizes mazāks studentu skaits nekā līdz šim. Astoņu latu vietā sekmīgie un nestrādājošie valsts finansētajās studiju vietās studējošie saņems 70 latu stipendiju.
Valdības pieņemtie stipendiju noteikumi paredz, ka turpmāk bakalaura studiju programmas studentiem minimālā stipendija būs 70 latu mēnesī, doktora studiju programmas studentiem studiju programmas apguvei – 80 latu, bet zinātniskā grāda ieguvei – 60 latu mēnesī.
Uz stipendiju konkursa kārtībā varēs pretendēt nestrādājošie studējošie valsts finansētajās studiju vietās, kas noteiktajā termiņā būs sekmīgi nokārtojuši nepieciešamos pārbaudījumus un ieguvuši attiecīgajam akadēmiskā gada semestrim paredzēto kredītpunktu skaitu.

Ētika vai kristīgā mācība

No jaunā mācību gada 1.–3.klašu skolēniem un viņu vecākiem būs jāizvēlas – apgūt kristīgo mācību vai ētiku. Lai gan pret šādu izvēli iebilduši gan vecāki, gan izglītības jomas eksperti, IZM uzskata, ka ar šo mācību priekšmetu ieviešanu skolā problēmu nebūs. Kristīgās mācības pasniegšanai ir sagatavoti 600 skolotāji un ētikas pasniegšanai – 1200.