Latvijas Nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā

Latvijas Nacionālā programma acquis pārņemšanai

Nobeigums. Sākums - "LV"

Nr.250/251, 05.07.2000.; Nr.252/254, 07.07.2000.; Nr.257/258, 12.07.2000.;

Nr.259/261, 14.07.2000.; Nr.263/265, 19.07.2000.; Nr.266/268, 21.07.2000.

8.nodaļa. Nacionālās programmas vadība un pārraudzība

Darba plānu un projektu tehnisko anketu izstrāde

Laika posmā no decembra līdz februāra beigām ministrijas un citas institūcijas sagatavo darba plānus Nacionālās programmas prioritāšu ieviešanai, lietojot tehnisko anketu un projektu vadības metodoloģiju. Eiropas integrācijas birojs un Valsts pārvaldes reformu birojs veic ministriju un citu iesaistīto institūciju darbinieku apmācību un sniedz nepieciešamo atbalstu projektu tehnisko anketu sagatavošanā.

Finansējums

Ministrijas un citas institūcijas ir atbildīgas par Nacionālās programmas prioritāšu iekļaušanu savos darba plānos un finansējuma pieprasījumos no valsts budžeta. Pieprasījumi tiek izskatīti un priekšroka tiek dota tiem, kuri atbilst Pievienošanās Partnerības īsā un vidējā termiņa prioritātēm. Līdzīgi tiek izvērtēti arī ministriju priekšlikumi ikgadējai Phare Nacionālajai programmai, kuras izstrādi koordinē Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde.

1999. gadā Finansu ministrija kopā ar EIB turpināja darbu pie modeļa, kādā veidā labāk nodrošināt saikni starp integrācijas procesa plānošanu un valsts budžeta sagatavošanas procesu.

Programmas apstiprināšana

Nacionālā programma tiek apstiprināta Ministru Kabinetā. Pēc apstiprināšanas programma tiek iesniegta Eiropas Komisijai, kas izvērtē tās atbilstību un piemērotību integrācijas procesa vajadzībām. Ir paredzams, ka šis izvērtējums būs daļa no Kārtējā Eiropas Komisijas ziņojuma par Latvijas progresu ceļā uz iestāšanos.

Programmas izpildes pārraudzība un kontrole

Nacionālās programmas izpilde tiks pārraudzīta un kontrolēta gan iekšēji - ministrijās un citās institūcijās, Vecāko amatpersonu sanāksmē un Eiropas integrācijas padomē, 1999. gadā izveidotajā Latvijas sarunu delegācijā, gan arī kopīgi ar Eiropas Komisiju - diskutējot par jautājumiem, kas saistīti Nacionālo programmu, Eiropas līguma ietvaros izveidotajās institūcijās un gatavojot Latvijas nacionālo progresa ziņojumu Eiropas Komisijai. Pārskati par programmas izpildi tiks sagatavoti regulāri - ne retāk kā reizi divos mēnešos.

Latvijā Nacionālās programmas pārraudzību un kontroli veic ministrijas un citas institūcijas, kas atbild par to kompetencē esošajām projektu tehniskajām anketām Nacionālajā programmā. Nacionālās programmas uzdevumu izpilde ministrijās tiek kontrolēta pastāvīgi, izmantojot arī elektronisko Eiropas integrācijas informācijas sistēmu (EIIS), kas ir izstrādāta, lai atvieglotu Nacionālās programmas izpildes, vadības un koordinācijas procesu. Katras ministrijas vai institūcijas pārstāvis, kas parasti ir Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieks, regulāri sniedz arī apkopojošu pārskatu VAS par Nacionālās programmas izpildi. Ziņojumā tiek aplūkoti sasniegumi un esošās un paredzamās problēmas Nacionālās programmas prioritāšu izpildē un, kur iespējams, tiek sniegti priekšlikumi problēmu risināšanai. Šādu ziņojumu ministrijas un institūcijas sagatavo uz katru trešo VAS sēdi. Eiropas integrācijas birojs, balstoties uz ministriju sagatavotajiem ziņojumiem, izstrādā apkopojošu pārskatu par Nacionālās programmas prioritāšu izpildi atbilstoši laika grafikam, ko nosaka ārējās pārraudzīšanas un kontroles vajadzības.

Kopējā pārraudzība notiek, gatavojot apkopojošus ziņojumus par progresu Eiropas Komisijai un ES dalībvalstīm. Šie ziņojumi tiek izmantoti gan ikgadējā progresa ziņojuma vajadzībām, gan arī apspriešanai Eiropas līguma ietvaros izveidotajās institūcijās - Asociācijas Padomē, Asociācijas komitejā un apakškomitejās. Tas nozīmē, ka šādi apkopojoši ziņojumi tiek gatavoti vismaz trīs reizes gadā (zemāk minētais laiks ir uzskatāms par indikatīvu):

• februārī - gatavojoties Asociācijas padomei, kā arī apkopojot paveikto par iepriekšējo gadu;

• no aprīļa beigām līdz jūnija vidum - gatavojot materiālus gan Latvijas progresa ziņojumam, gan arī Asociācijas komitejas vajadzībām;

• augustā - gatavojot papildinājumus Latvijas progresa ziņojumam.

Apkopojošos ziņojumus kopīgi sagatavo Eiropas integrācijas birojs un Ārlietu ministrija.

Eiropas līgums un Nacionālā programma

Eiropas līgums ir Latvijas un Eiropas Savienības attiecību tiesiskais pamats. Līguma preambulā minētais mērķis ir Latvijas sagatavošana dalībai Eiropas Savienībā. Nacionālā, programma, ir viens no instrumentiem Eiropas līgumā noteiktā mērķa sasniegšanai. Pašlaik Eiropas Savienības pastiprinātās pirmsiestāšanās stratēģijas ietvaros notiek visu integrācijas instrumentu harmonizācija. Šie instrumenti ir: Eiropas līgums un tā ietvaros izveidotās institūcijas, Nacionālā programma, Eiropas Komisijas Kārtējais progresa ziņojums un Pievienošanās Partnerības dokuments. Attiecībā uz saikni starp Eiropas līgumu un Nacionālo programmu tas nozīmē, ka Asociācijas padomē, Asociācijas komitejā un apakškomitejās notiek diskusijas par Nacionālās programmas prioritāšu izpildi.

Atskaites punkts kopējam Nacionālās programmas izvērtējumam ir Pievienošanās Partnerībā noteiktās prioritātes īsam un vidējam laika periodam, ko regulāri sagatavos Eiropas Komisija pēc konsultācijām ar Latvijas valdību.

Diskusijas Asociācijas komitejā un apakškomitejās aptver Pievienošanās Partnerībā noteiktās prioritātes un dod kopēju vērtējumu par sasniegto. Apakškomitejās tiks analizēta katra atsevišķa sektora attīstība, ar to saistītās problēmas, kā arī tiks meklēti šo problēmu risinājumi. Asociācijas komitejas un apakškomiteju vērtējums par paveikto tiks analizēts Vecāko amatpersonu sanāksmē un Eiropas integrācijas padomē, kas lems par nepieciešamajām izmaiņām Nacionālajā programmā.

Nacionālās programmas prioritāšu izpildes ikdienas vadība un kontrole

Nacionālās programmas izpilde ir atkarīga no tā, cik labi tiek organizēts ikdienas koordinācijas un kontroles darbs ministrijās un citās iesaistītajās institūcijās. Nacionālās programmas atjaunošanas laikā pastiprināta uzmanība tika pievērsta arī vadības un kontroles jautājumiem. Latvijā ir izveidota, stabili darbojas un turpinās darbosies šāda vadības, koordinācijas un kontroles shēma:

7.shēma: Nacionālās programmas vadība un kontrole

Ministriju vai citu iesaistīto institūciju pārziņā ir viena vai vairākas projektu tehniskās anketas, kurās plānota šīs ministrijas vai institūcijas rīcība Nacionālās programmas mērķu sasniegšanā. Katrai anketai ir norādīts tās koordinators - persona, kas pārzina tehniskās anketas projekta norisi, par ko pastāvīgi informē ministrijas vai citas institūcijas Nacionālās programmas koordinatoru;

Nacionālās programmas koordinators, savukārt, ir konkrēta persona katrā ministrijā vai institūcijā, kas ir iesaistīta Nacionālajā programmā. Šī persona, atbild par tehnisko anketu koordinatoru sagatavotās informācijas pastāvīgu apkopošanu un ievietošanu elektroniskajā Eiropas integrācijas informācijas sistēmā (EIIS), kā arī par atskaišu sagatavošanu ministrijas vai institūcijas Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībniekam;

Katras ministrijas vai institūcijas Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieks atbild par Nacionālās programmas koordināciju kopumā, kā arī sniedz apkopojošu ziņojumu VAS par paveikto, problēmām un to iespējamajiem risinājumiem;

Eiropas integrācijas birojs koordinē Nacionālās programmas izpildi kopumā. EIB darbinieki ir atbildīgi par noteiktiem Nacionālās programmas sektoriem un pārrauga programmas izpildi. EIB sagatavo arī apkopojošus ziņojumus par progresu Nacionālās programmas izpildē. EIIS atrodas EIB pārraudzībā un biroja darbinieki seko līdzi, lai šī sistēma tiktu pastāvīgi papildināta ministriju un citu institūciju līmenī;

Vecāko amatpersonu sanāksme ir forums, kurā regulāri tiek apspriesti jautājumi par Nacionālās programmas izpildes gaitu. Katrā trešajā sēdē ministriju un citu institūciju Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieki informē sanāksmi par panākto progresu, problēmām un to risinājumiem. Eiropas integrācijas padome tiek iepazīstināta ar šo sēžu rezultātiem un secinājumiem.

Eiropas integrācijas padome ir forums, kurā integrācijas procesā iesaistīto ministriju ministri politiskā līmenī kontrolē Latvijas integrācijas procesu Eiropas Savienībā, apspriež un pieņem politiskus lēmumus šī procesa nodrošināšanai, apspriež un apstiprina jaunas prioritātes, konkrētus politiski koordinējamus pasākumus.

Latvijas sarunu delegācija ir īpaši sarunām ar Eiropas Savienību izveidots forums Ārlietu ministra vadībā, kura koordinē un pārrauga visus ar sarunu sagatavošanu un vešanu saistītos jautājumus, kā arī tieši piedalās sarunās. Viens no sarunu delegācijas darbības aspektiem ir sagatavot un ierosināt sarunu rezultātā identificētās nepieciešamās izmaiņas Nacionālajā integrācijas programmā.

Programmas publicējums šeit, "Latvijas Vēstneša" ielikumā "Saeima, Valsts prezidents, Ministru kabinets":