
Latvijā sarūk ārstu skaits
Viena no Latvijas veselības aprūpes lielākajām problēmām
līdztekus hroniskam finanšu badam ir ārstu trūkums. Kā prognozē eksperti, līdz ar
Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un brīvā darbaspēka kustību situācija
varētu vēl vairāk pasliktināties, jo praktizējošie mediķi dosies strādāt uz tām
valstīm, kurās atalgojums par smago darbu ir daudz lielāks. Pēc Veselības ministrijas
(VM) datiem, Latvijā ir aptuveni 8000 ārstu un 16 000 medmāsu. Katru gadu darbu
medicīnā atstāj 300 – 400 ārsti (aiziet pensijā, dodas uz ārvalstīm, sameklē
iztikas avotu citā nozarē), bet klāt nāk vidēji tikai 100 jauni ārsti. No 1200
ģimenes ārstiem 400 ir pensijas vecumā. Veselības ministrijas informācija liecina, ka
jau šobrīd valstī trūkst 63 ģimenes ārstu, 52 neatliekamās palīdzības ārstu un
35 anesteziologu – reanimatologu. Patlaban vidējā darba alga ārstiem par vienu slodzi
ir 203 lati pirms nodokļu nomaksas. Tādēļ arī daudzi jaunieši, kas tomēr izlemj
studēt medicīnu, pēc studiju beigām izvēlas darbu farmācijas biznesā.
Kā informē VM, šogad no valsts apmaksātajām rezidentu studiju vietām brīva palikusi
31. Uz astoņām neatliekamās palīdzības ārsta vietām pieteicies tikai viens
kandidāts, tāpat kā uz desmit zobārsta vietām. Deviņās specialitātēs nav
pieteicies neviens rezidents, tajā skaitā gastroenterologu, narkologu, arodārstu un
sporta ārstu specialitātēs. Taču, par laimi, ir specialitātes, kurās pieteikušies
vairāk cilvēku, nekā ir valsts apmaksāto vietu. Piemēram, uz trijām ginekologa un
dzemdību speciālista vietām pieteikušies 8 pretendenti, uz trijām traumatologa
vietām – 6.
Kopumā VM šajā mācību gadā apmaksās 100 rezidentu vietas 48 dažādās
specialitātēs. Viena rezidenta apmācība valstij izmaksā 265 latus mēnesī.
“LV” informācija