Ministru kabineta noteikumi Nr.738

Izdoti saskaņā arMinistru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu

1. Noteikumi nosaka prasības trušu bioloģiskajai audzēšanai, turēšanai, kaušanai un transportēšanai.
2. Bioloģiskajā lauksaimniecībā trušus audzē saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku labturības prasībām, kā arī ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 1991.gada 24.jūnija Regulu Nr.2092/91 par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem un tās grozījumiem (turpmāk – regula Nr.2092/91).
3. Saimniecību par bioloģisko saimniecību pārveido saskaņā ar regulas Nr.2092/91 I pielikuma A daļu, ņemot vērā noteiktos pārejas periodus, lai nodrošinātu trušu barošanā izmantojamo augu un augu produktu, kā arī attiecīgās zemes platības (kurā audzē minētos augus) atbilstību bioloģiskās ražošanas prasībām.
4. Ja trušus audzē saskaņā ar regulā Nr.2092/91 un šajos noteikumos minētajām prasībām, par bioloģiskiem produktiem uzskata:

4.1. jauntrušus, kas dzimuši bioloģiskajā saimniecībā;
4.2. trušus, kas vismaz sešus mēnešus nodzīvojuši bioloģiskajā saimniecībā.

5. Ja vienlaikus visu saimniecību pārveido par bioloģisko saimniecību, nosaka kopējo pārejas periodu – 24 mēnešus. Pārejas periods attiecināms gan uz saimniecībā esošajiem trušiem un to pēcnācējiem, gan uz zemi ar nosacījumu, ka trušus baro tikai ar attiecīgajā saimniecībā iegūtu barību.
6. Saimniecībā var turēt arī citus dažādu sugu dzīvniekus, kurus neaudzē saskaņā ar bioloģiskās ražošanas prasībām, bet tikai tādā gadījumā, ja tos tur ēkās un zemesgabalos, kas ir atdalīti no tām ēkām un zemesgabaliem, kuros audzē trušus saskaņā ar šiem noteikumiem. Saimniecības daļa, kurā bioloģiski audzē trušus, atbilst regulas Nr.2092/91 6.pantā un I pielikumā noteiktajām prasībām.
7. Ja trušu ganāmpulku veido pirmo reizi vai to atjauno un bioloģiski audzēti truši nav pieejami, kontroles institūcija (Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināta kontroles institūcija, kas akreditēta bioloģiskās lauksaimniecības jomā atbilstoši standartam EN 45011) var atļaut ievest saimniecībā:

7.1. trusēnus pēc to atšķiršanas;

7.2. vaislas materiālu.

8. Ganāmpulka uzlabošanai vai atjaunošanai kontroles institūcija var atļaut gada laikā bioloģiskajā saimniecībā ievest no parastajām lopkopības saimniecībām līdz 20 % negrūsnu trušu mātīšu un 20 % trušu tēviņu no kopējā trušu skaita, ja bioloģiski audzēti truši nav pieejami.
9. Ar kontroles institūcijas atļauju šo noteikumu 8.punktā minēto procentuālo īpatsvaru var palielināt līdz 40 %, ja:

9.1. saimniecību būtiski paplašina;
9.2. tiek mainīta trušu šķirne;
9.3. notiek specializācija jaunā lopkopības nozarē;
9.4. šķirņu izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta.

10. Trušu mātītei nepieļauj vairāk par četriem metieniem gadā.
11. Trusēnus no mātēm atšķir ne agrāk kā:

11.1.  45 dienu vecumā – broileru trušus un to krustojumus;
11.2.  60 dienu vecumā – pārējo šķirņu trušus.

12. Augstas dzīvnieku mirstības, veselības stāvokļa vai katastrofu izraisīto apstākļu dēļ kontroles institūcija var atļaut atjaunot ganāmpulku vai izveidot to no jauna.
13. Barība atbilst visām trušu uzturam noteiktajām prasībām dažādos attīstības posmos. Piespiedu ēdināšana ir aizliegta.
14. Trušus ēdina tikai ar bioloģiski audzētu barību, kas ražota tajā pašā saimniecībā, vai, ja tas nav iespējams, ar barību, kas ražota citās saimniecībās, kuras atbilst regulā Nr.2092/91 noteiktajām prasībām.
15. Barības devas sastāvā drīkst būt līdz 30 % no pārejas periodā iegūtās barības. Ja pārejas periodā iegūtā barība ir no tās pašas saimniecības, šo attiecību drīkst paaugstināt līdz 70 %.
16. Trušu dienas barības devas sausnas sastāvā iekļauj vismaz 60 % rupjās lopbarības (siens, salmi, zariņbarība), kā arī svaigu vai žāvētu (apvītinātu) lopbarību (zāle, sakņaugi un to lapas, siens, skābsiens vai skābbarība).
17. Kontroles institūcija var atļaut trušu ēdināšanā iekļaut līdz 10 % parastās lopbarības, rēķinot no barības sausnas gadā, ja nepieciešamajā daudzumā nav pieejama bioloģiski audzēta lopbarība.
18. Kontroles institūcija, vienojoties ar Pārtikas un veterināro dienestu, uz ierobežotu laikposmu un īpaši noteiktā teritorijā var atļaut trušu ēdināšanai izmantot parasto barību, pārsniedzot noteikto procentuālo daļu, ja ārkārtēju laikapstākļu radīto seku dēļ ir lopbarības ražas zudumi.
19. Par barības piedevām un pārstrādes palīglīdzekļiem atļauts izmantot tikai regulas Nr.2092/91 II pielikuma D daļas 1.5. un 3.1.apakšpunktā minētos produktus.
20. Parastās lauksaimnieciskās izcelsmes barības sastāvdaļas atļauts izmantot trušu ēdināšanai tikai tādā gadījumā, ja tās ir minētas regulas Nr.2092/91 II pielikuma C daļas 1.punktā un ir audzētas vai sagatavotas, neizmantojot ķīmiskās vielas.
21. Dzīvnieku izcelsmes barības sastāvdaļas (parastās vai bioloģiski ražotās) atļauts izmantot tikai tādā gadījumā, ja tās ir minētas regulas Nr.2092/91 II pielikuma C daļas 2.punktā un atbilst šajā pielikumā noteiktajiem ierobežojumiem.
22. Trušu ēdināšanai atļauts izmantot tikai regulas Nr.2092/91 II pielikuma C daļas 3.punktā (minerālas izcelsmes barības sastāvdaļas) un D daļas 1.1. apakšpunktā (mikroelementi) un 1.2.apakšpunktā (vitamīni, provitamīni un ķīmiski noteiktas vielas ar līdzīgu iedarbību) norādītos produktus.
23. Trušu ēdināšanai atļauts izmantot tikai regulas Nr.2092/91 II pielikuma D daļas 1.3.apakšpunktā (fermenti), 1.4.apakšpunktā (mikroorganismi), 1.5.apakšpunktā (konservanti), 1.6.apakš-punktā (saistvielas, pretsalipes vielas un koagulanti), 1.7.apakšpunktā (antioksidanti), 1.8.apakšpunktā (skābbarības piedevas), 2.punktā (daži produkti, ko izmanto dzīvnieku ēdināšanai) un 3.punktā (barības pārstrādes palīgvielas) minētos produktus. Trušu ēdināšanai neizmanto antibiotikas, kokcidiostatus, zāles, augšanas stimulatorus vai jebkuras citas vielas, kas paredzētas augšanas vai ražošanas veicināšanai.
24. Trušus aizliegts ēdināt ar barību, barības sastāvdaļām, barības maisījumiem, barības piedevām, barības pārstrādes palīgvielām un produktiem, kas ražoti, izmantojot ģenētiski modificētus organismus vai no tiem atvasinātus produktus.
25. Ja trusis saslimst vai gūst traumu, to nekavējoties ārstē, ja nepieciešams, izo-lējot vai ievietojot atbilstošās telpās.
26. Lietojot veterinārās zāles, ievēro regulas Nr.2092/91 I pielikuma B daļas 5.1., 5.2., 5.3., 5.4., 5.5., 5.6., 5.7. un 5.8.apakšpunktā minētos nosacījumus.
27. Trušus pret miksomatozi un hemorāģisko septicēmiju vakcinē vienīgi praktizējošs veterinārārsts.
28. Bioloģiski audzētus trušus atļauts pavairot, izmantojot arī mākslīgo apsēklošanu, taču citas mākslīgās pavairošanas metodes (piemēram, embriju pārstādīšana) ir aizliegtas.

29. Ja trušus audzē grupās, grupas lielums ir atkarīgs no dzīvnieku attīstības pakāpes un attiecīgās šķirnes uzvedības īpatnībām, taču vienā sprostā atļauts turēt ne vairāk par 25 dzīvniekiem. Aizliegts trušus turēt apstākļos vai to ēdināšanai izmantot barību, kas var veicināt anēmiju.
30. Bioloģiski audzētu trušu minimālais kaušanas vecums ir 120 dienas.
31. Trušus pārvadā, kā arī iekrauj un izkrauj ļoti uzmanīgi. Jebkāda alopātisku nomierinošu līdzekļu lietošana pirms trušu transportēšanas vai tās laikā ir aizliegta.
32. Pirms kaušanas un kaušanas laikā trušiem līdz minimumam samazina stresu.
33. Trušu audzētājs nodrošina trušu uzskaiti, lai kontroles institūcija tos spētu identificēt:

33.1. vaislas trušus – visos to audzēšanas posmos;
33.2. pārējos trušus – sagatavošanas, pārvadāšanas un tirgū laišanas posmā.

34. Trušu turēšanas apstākļi neierobežo dzīvnieku kustības, nerada tiem diskomfortu un ciešanas. Dzīvniekiem nodrošina iespēju brīvi piecelties, apgulties, atpūsties, piekļūt pie barības un ūdens.
35. Trušus atļauts turēt aplokos, aizgaldos un sprostos, ja to platība atbilst trušu vajadzībām. Jauntrušus tur aplokos vai aizgaldos.
36. Trušus var turēt ārā – aplokos vai pārvietojamos iežogojumos, ja laikapstākļi ir piemēroti trušu turēšanai ārā.
37. Āra aplokos izveido nojumes, kur trušiem patverties no saules, lietus un vēja. Āra aplokos truši ir nodrošināti ar ganību zāli, zaļbarību vai citu sulīgo barību (skābbarība, sakņaugi), kā arī dzeramo ūdeni.
38. Trušu mītnēs vismaz 10 stundas diennaktī ir nodrošināta gaisma.
39. Trušu mītnēs nav atļauta trušu turēšana tikai uz režģu grīdām. Sprostos vismaz viena trešdaļa no grīdas platības ir ar cieto segumu un pakaišiem.
40. Mītnēs minimālā grīdas platība uz dzīvnieku ir šāda:

40.1. vaislas dzīvniekiem – 0,5 m²;
40.2. mātītēm ar trusēniem – 0,6 m²;
40.3. jauntrušiem un nobarojamiem trušiem, turot tos grupās, – 0,3 m².

41. Optimālais sprostu augstums noteiktai trušu šķirnei ir šāds:

41.1. mazajām šķirnēm – ne mazāks par 0,50 m;
41.2. vidējām un lielajām šķirnēm – ne mazāks par 0,70 m.

42. Ik pēc četriem mēnešiem trušu aplokus, sprostus un nojumes pilnībā iztīra, dezinficē un uz mēnesi atbrīvo no dzīvniekiem. Sprostu un nojumes tīrīšanai un dezinfekcijai atļauts izmantot lodlampas vai gāzes liesmu, kā arī līdzekļus, kas minēti regulas Nr.2092/91 II pielikuma E daļā.
43. Noteikumu 40. un 41.punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.
Ministru prezidenta vietā –

Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 28.augustu.