Ministru kabineta rīkojums Nr.584

Ministru prezidenta vietā – Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks

(Ministru kabineta

2004.gada 25.augusta rīkojums Nr.584)

Nacionālās programmas iecietības veicināšanai kopsavilkums

1. Risināmā jautājuma būtība

Neiecietības problēma ir aktuāla visai Latvijas sabiedrībai, jo var skart ikvienu Latvijas iedzīvotāju.

Latvijā un ārvalstīs veiktie pētījumi liecina, ka galvenie neiecietības veidi Latvijā attiecas uz etnisko un reliģisko piederību.¹ Īpaša riska grupa ir čigāni jeb romi. Aptaujas liecina, ka attieksmi pret čigāniem lielai daļai Latvijas iedzīvotāju veido stereotipi un aizspriedumi.² Tāpat kā citur Eiropā, arī Latvijā reizēm izpaužas antisemītisms³ un aizspriedumi pret musulmaņiem. Piemēram, 1999.gadā veiktajā pētījumā “Eiropas vērtības” konstatēts, ka 27,2 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nevēlējās dzīvot kaimiņos ar čigāniem, 14,5 % – ar musulmaņiem un 5,2 % – ar ebrejiem.⁴
Ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka atšķirīga ir ne vien attieksme pret cilvēkiem, ņemot vērā viņu etnisko piederību, bet arī rīcība. Socioloģiskā aptauja, ko 2000.gadā pasūtīja Valsts cilvēktiesību birojs, liecina, ka 24 % respondentu (18 % latviešu, 31 % citu tautību respondentu) uzskata, ka pēdējo triju gadu laikā ir cietuši diskriminācijas dēļ. Jautāti par diskriminācijas cēloņiem, respondenti visbiežāk minēja tautību un valodu (attiecīgi 28 % un 24 %)⁵.
Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (turpmāk – ĪUMSILS) saskaņā ar valdības deklarācijas punktiem “Integrācija”, “Pilsoniska sabiedrība”, “Tieslietas” un “Kultūra” izstrādājis Nacionālo programmu iecietības veicināšanai (turpmāk – NPIV).
NPIV saskaņā ar Ministru prezidenta 2003.gada 30.septembra rīkojumu Nr.442 “Par darba grupu pret neiecietību vērstas nacionālās programmas projekta izstrādei” izstrādāja starpinstitūciju darba grupa. Darba grupā strādāja pārstāvji no valsts pārvaldes iestādēm, augstskolām un sabiedriskām organizācijām.

NPIV mērķis ir iecietīgas Latvijas sabiedrības veidošana, neiecietības izskaušana un Latvijas daudzkultūru sabiedrības attīstība Eiropas integrācijas un pasaules globalizācijas apstākļos.

NPIV apakšmērķi ir:
1) izpētīt esošos tiesiskos instrumentus un, ja nepieciešams, izstrādāt grozījumus attiecīgajos tiesību aktos;
2) veicināt starpinstitucionālo sadarbību neiecietības izskaušanas jomā;
3) veicināt sabiedrības aktīvu līdzdalību neiecietības izskaušanas uzraudzībā;
4) izplatīt kvalitatīvu, pieejamu un vispusīgu informāciju par neiecietības izpausmēm un iecietības veicināšanas pasākumiem.
Īstenojot NPIV, tiks efektīvi mazināta neiecietība, cilvēktiesību pārkāpumu skaits, tiks veikta profilakse pret diskrimināciju pēc vairākām pazīmēm, veidoti priekšnoteikumi sabiedrības integrācijai un Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai multietniskajā Eiropas Savienībā. Latvijas sabiedrība apgūs starpkultūru saskarsmes pamatprincipus un attīstīs iespējamo etnisko, sociālo un kultūru konfliktu risināšanas iemaņas.

Lai sasniegtu NPIV mērķus un apakšmērķus, jāveic šādi galvenie uzdevumi:

1. Iesaistīt visus NPIV partnerus, īpaši sabiedriskās organizācijas, izglītības iestādes un Latvijas plašsaziņas līdzekļus, neiecietības izskaušanā.
2. Sadarbībā ar NPIV partneriem un visām ieinteresētajām pusēm:
2.1. izpētīt eksistējošos tiesiskos instrumentus; ja nepieciešams, izstrādāt grozījumus attiecīgajos tiesību aktos;
2.2. īstenot pasākumus iecietības veicināšanai izglītības procesā;
2.3. īstenot pasākumus iecietības veicināšanai pret dažādām etniskām un reliģiskām grupām.
Programmas mērķu īstenošanas līdzekļi ir definēti NPIV informatīvajā daļā, bet finansējuma apjoms un sadale norādīta 1.pielikumā (rīcības plānā).

Programma īstenojama likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto līdzekļu ietvaros.

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās N.Muižnieks