Ministru kabineta rīkojums Nr.589

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs J.Lujāns
Ārlietu ministrs A.Pabriks

(Ministru kabineta
2004.gada 25.augustarīkojums Nr.589)

Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbības politikas pamatnostādņu kopsavilkums

Latvijas tautsaimniecības sekmīgu un ilgtspējīgu attīstību nosaka ekonomiskie procesi pasaulē kopumā, tāpēc Latvijas interesēs ir sadarboties ar globālām ekonomiskām organizācijām, tai skaitā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (Organisation for Economic Co-operation and Development - OECD).
OECD dalībvalsts statusa iegūšana perspektīvā kļūst par vienu no Latvijas ārējās ekonomiskās politikas loģiskiem virzieniem pēc politiskajām, ekonomiskajām un administratīvajām reformām Latvijā, kuras īstenojot valstī pamatā ir noslēdzies pārejas periods uz brīvu tirgus ekonomiku. To apliecina Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, kā arī pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai (turpmāk – ES).

Latvijai, kļūstot par ES dalībvalsti, īpaši aktuāls kļūst jautājums par tās statusu OECD, jo 19 no pašreizējām ES dalībvalstīm ir arī OECD dalībvalstis. Šobrīd OECD dalībvalsts statusu nav ieguvušas Latvija, Igaunija, Lietuva, Slovēnija, Malta un Kipra.

Jāņem vērā, ka ES dalībvalsts statuss Latvijai negarantē uzaicinājumu dalībai OECD. Esošās OECD dalībvalstis pieņem politisku lēmumu uzaicināt jaunas dalībvalstis pēc vienprātības principa, izvērtējot attiecīgās valsts atbilstību pēc “nozīmīga dalībnieka, ģeogrāfiskās daudzveidības, savstarpējas ieinteresētības un līdzīgi domājošo” kritērijiem.

2004.gada maijā OECD dalībvalstu vadītāju apspriedē ir publiskota organizācijas paplašināšanās stratēģija, kas paredz tās paplašināšanos līdz 45 dalībvalstīm, tai skaitā uzņemot Baltijas valstis. OECD paplašināšanās tiek prognozēta divos iespējamos periodos: īstermiņa (2–5 gadu periodā) vai vidēja termiņa (5–10 gadu periodā).

Tāpēc nepieciešams pilnveidot sadarbību starp Latviju un OECD, vienlaikus attīstot to jaunā pakāpē. Šobrīd Latvijas sadarbība ar OECD attīstās divos virzienos:
1) sadarbības aktivizēšana ar OECD komitejām, darba grupām un programmām, lai Latvija varētu kļūt par OECD dalībvalsti;
2) Latvijas pieteikuma iesniegšana OECD dalībvalsts statusa iegūšanai.

Latvijas un OECD sadarbības politikas pamatnostādnes (turpmāk – pamatnostādnes) ir pirmais politikas dokuments, kurā tiek definēts Latvijas mērķis – OECD dalībvalsts statusa iegūšana.
Vienlaikus ar šī mērķa definēšanu pamatnostādnes nosaka vienotus rīcības virzienus Latvijas politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai. Pamatnostādnēs tiek norādīti galvenie valdības līmenī risināmie uzdevumi:

1) pilnveidot valsts pārvaldes iestāžu finansiālo un administratīvo spēju, lai aktivizētu Latvijas un OECD sadarbību;
2) koordinēt valsts pārvaldes iestāžu sadarbību, iesaistot nevalstiskās organizācijas, kā arī informējot sabiedrību;
3) veicināt Latvijas atpazīstamību OECD dalībvalstu vidū.

Vienlaikus, lai prognozētu valsts budžeta nākotnes saistības, pamatnostādņu projekta anotācijā ir apkopota vispusīga informācija par iespējamām izmaksām, Latvijai kļūstot par OECD dalībvalsti. Tiek prognozēts, ka Latvijas kā OECD dalībvalsts gadskārtējās finansiālās saistības var sasniegt 130000 latu (aptuveni 200000 eiro). Pamatnostādņu projektā ir apkopota nozaru ministriju sniegtā informācija par nepieciešamo papildu finansējumu 2005.gadā un turpmākajos gados administratīvās spējas nostiprināšanai, norādot nozaru ministrijām nepieciešamo finansējuma apmēru un štata vienību skaitu.

Īstenojot minēto mērķi, Latvijas paveras vairākas iespējas:

1) uz vienlīdzības pamatiem uzturēt politisko dialogu ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda un Japāna;
2) piedalīties ES politikas attīstībā un dokumentu izstrādē ar OECD - ES politiku ģenerējošā foruma - starpniecību;
3) sekmēt Latvijas ekonomisko izaugsmi un labklājību, apgūstot starptautisko ekonomisko pieredzi, uzlabojot investīciju klimatu un saimnieciskās darbības vidi, turpinot OECD tiesību aktu, piemēram, rekomendāciju, vadlīniju, noteikumu un lēmumu īstenošanu;
4) veicināt valsts atpazīstamību un veidot pozitīvu Latvijas tēlu.

Ārlietu ministrs A.Pabriks