Zivju resursus pētīs un vairos valsts aģentūra

Jaunās aģentūras mērķis ir nodrošināt ar zivju resursiem un piemērotu vides stāvokli sabalansētas, ilgtspējīgas zvejas un makšķerēšanas iespējas Baltijas jūrā, Rīgas līcī un iekšējos ūdeņos. Tās uzdevums būs zinātniski pamatot zivsaimniecības nozares darbību zivju resursu aizsardzībā, saglabāšanā, pavairošanā un racionālā izmantošanā gan nacionālā, gan arī Eiropas Savienības (ES) kontekstā, kā arī, kur tas nepieciešams, praktiski veikt zivju resursu mākslīgo atražošanu, kompensējot zivju resursiem nodarīto kaitējumu.

Zivsaimniecības nozarē ne mazums problēmu

Viena no galvenajām ir tā, ka Baltijas jūrā, kā arī vairākos citos rajonos, kur zvejo Latvija, nozvejas kvotas strauji rūk. Lūk, piemērs – menca, kuras zveja jau noris zem “izdzīvošanas” līmeņa. Mencas krājumi ir uz izdzīvošanas robežas pārāk intensīvās zvejas dēļ, savukārt mencu zvejniekiem mazās kvotas nesedz kuģu uzturēšanas izdevumus, jo zvejas kuģu ir pārāk daudz. Tas reizēm ieved zvejniekus kārdinājumā pazvejot virs iedalītajiem limitiem, pat nerēķinoties ar lielajiem sodiem. Nereģistrētā zveja savukārt vēl vairāk samazina jau tā ierobežotos mencu krājumus.
Lai īstenotu ES jauno Kopējo zivsaimniecības politiku (KPZ), kuras pamatnostādnes ir zivju resursu un zvejas ilgtspējība, zvejas intensitātes un kuģu skaita sabalansēšana ar zvejai pieejamiem zivju resursiem, ūdeņu ekosistēmām draudzīgas zvejas attīstīšana, dalībvalstu pienākums ir nodrošināt ikgadēju zinātnisko pētījumu kompleksu par visu zivju sugu krājumiem, nozveju, zvejas floti un tās darbības ekonomiskajiem rādītājiem Baltijas jūras un Atlantijas okeāna rajonos, kur tās zvejo. Jāveic starptautiski koordinētās zivju uzskaites, jāvāc un jāapkopo dati par zivju garuma un vecuma struktūru lomos, jānovērtē zivju augšana, nobriešana nārstam un citi bioloģiskie parametri. Atbilstoši regulu Nr.1543/2000 un 1639/2001 prasībām Eiropas Komisijai ir iesniegta LR Ministru kabinetā akceptētā “Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2005.gadam”, kuras īstenošanu koordinēs Valsts zivsaimniecības pārvalde, bet galvenais izpildītājs nu jau būs LZRA. Programmas izpilde Latvijai kā ES kopējos zivju resursus izmantojošai valstij ir obligāta. Jāatzīmē, ka 2005.gads būs tikai viens posms ES prasītajā daudzgadīgajā zinātnisko datu nodrošināšanā. Otrs nozīmīgs akcents ES KZP īstenošanā ir sav-laicīga un uz pietiekama apjoma pētījumiem balstīta zinātniskā padoma sagatavošana zvejas pārvaldīšanai. Apstākļos, kad daudzi zivju krājumi tiek pārmērīgi ekspluatēti, zinātniskajam zvejas regulēšanas padomam, kas balstīts uz kvalitatīviem un detalizētiem datiem, ir izšķiroša loma. Šim mērķim ES, sākot ar 2004.gadu, ir paredzējusi papildu līdzekļus, lai zinātnisko institūtu eksperti varētu piedalīties darba grupās ES prioritāro problēmu risināšanā nozīmīgāko zivju resursu un zvejas iespēju atjaunošanā.

Kas saimniekos iekšējos ūdeņos

Reņģes nārsta vietu stāvokļa zemūdens video izpēte uz ziemeļiem no Būtiņģes naftas termināla Foto: Aleksandrs Koroļovs, LZPI

Latvijas iekšējo ūdeņu zivju resursu pārvaldīšanā turpmāk liela uzmanība jāpievērš sabalansētai ezeru, ūdenskrātuvju un upju apsaimniekošanai, ievērojot dažādu nozaru – tūrisma, makšķerēšanas un, kur tas ir lietderīgi, zvejas ar rūpnieciskajiem rīkiem – intereses. Pastiprināta uzmanība jāvelta ceļotājzivju dabiskā nārsta populāciju aizsardzībai. Aģentūrai jāturpina un jāpaplašina LZPI veiktais upju un ezeru monitorings Vides valsts monitoringa programmas ietvaros. Nozīmīga aģentūras darbības joma būs saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarīto zaudējumu ekspertīzes gan jūrā, gan saldūdeņos.
Uz LZPI bāzes izveidotajai aģentūrai būs tās pētnieciskajai funkcijai nepieciešamie speciālistu resursi, pietiekams zinātniski tehniskais nodrošinājums, daudzgadīgas zinātnisko datu bāzes, kā arī starptautiskās sadarbības pieredze ES struktūrās, Starptautiskajā Jūras pētniecības padomē (ICES), Starptautiskajā Baltijas jūras zvejniecības komisijā (IBSFC), Eiropas Iekšējo ūdeņu un akvakultūru zivsaimniecības padomdevējā komisijā (EIFAC), zivsaimniecisko pētījumu projektos ES 5. un 6.ietvarprogrammā. Par LZPI līdzšinējo zivsaimniecisko pētījumu starptautisko prestižu liecina tas, ka Pasaules Vides iespēju fonda (Global Environmental Facility) un Pasaules bankas finansētajā Baltijas jūras Reģionālajā projektā, kura praktiskā izpilde tiek sākta 2004.gadā un kura mērķis ir optimizēt Baltijas jūras ekosistēmas un tai skaitā arī zivju resursu pārzināšanu, līdzvērtīgi tajā iesaistot Latviju, Igauniju, Lietuvu, Poliju un Krieviju, koordinēt zivsaimnieciskos pētījumus projekta ietvaros uzticēts Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūtam.

Sadarbības priekšrocības

Sakarā ar specializēta pētnieciskā kuģa trūkumu un citu valstu kuģu nomas lielajām izmaksām aģentūrai ir svarīgi turpināt dalību Eiropas Zvejas un akvakultūras pētniecības organizācijā (EFARO), kura apvieno reģiona zivsaimniecības pētniecības institūtus. Šī organizācija ir viens no Eiropas Komisijas posmiem Eiropas mēroga pētījumu, tai skaitā dažādu valstu pētniecisko kuģu darbības, koordinēšanai prioritāro zivju resursu uzskaišu veikšanai.
Arī informatīvajā jomā zivsaimniecībā veiktie pētījumi ir integrēti kopējā nozares sistēmā, un tālāk paredzama to iekļaušana attiecīgā ES informācijas tīklā. Jau gatavojoties Latvijas iestājai ES, stiprinot zivsaimniecības nozares administratīvo kapacitāti, “Phare 2000” programmas, kā arī valsts investīciju projekta “Zivsaimniecības administrēšanas un kontroles sistēmas izveide un attīstība atbilstoši ES prasībām” ietvaros tika izstrādāta un ieviesta Latvijas zivsaimniecības integrētā informācijas un kontroles sistēma (IKIS), kas vienotā tīklā sasaista Valsts zivsaimniecības pārvaldi, Jūras vides pārvaldi, Latvijas Jūras administrācijas Kuģu reģistru un LZPI. Paralēli tam LZPI tika izveidota Latvijas Zivsaimniecības bioloģisko datu informācijas sistēma (BIODATA), kas apvieno institūta zinātnisko datu bāzes. Ir uzsākts darbs Latvijas zivsaimniecisko pētījumu iesaistīšanā ne tikai attiecīgā ES informatīvajā vidē, bet arī Eiropas jūras pētījumu tīmeklī EUR–OCEANS.

Lielupē tiek izlaisti zandartu mazuļi no zivju audzētavas “Ķegums” Foto: Andis Mitāns, LZPI

Jauns darbības lauks, kas aģentūrai pakāpeniski jāapgūst, ir pētījumi Atlantijas okeānā, jo ES prasa Latvijas datus arī no šiem zvejas rajoniem. Jāuzsāk zinātniskā sadarbība Ziemeļrietumatlantijas zvejniecības organizācijas (NAFO) un Ziemeļaustrumatlantijas zvejniecības komisijas (NEAFC) ietvaros.

Aģentūras pamatuzdevumi

LZRA nodrošinās valsts politikas izpildi zivju krājumu atražošanas jomā, realizējot valdības apstiprinātās Zivju resursu atražošanas valsts programmas pasākumus, vienlaikus strādājot pie ierosinājumiem programmas pilnveidošanai. Aģentūras funkcijas ietvers: zivju mazuļu audzēšanu (tajās jomās, kurās to neveic privātais sektors), rekomendāciju izstrādi par zivju resursu mākslīgo atražošanu jūras un iekšējos ūdeņos, jaunu zivju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu, zivju mazuļu audzēšanas procesa optimizēšanu, jaunu, Latvijas apstākļiem perspektīvu zivju un citu hidrobiontu sugu audzēšanas attīstīšanu. Vienlaikus šai procesā stingri jāvadās pēc ES un nacionālajiem tiesību aktiem par ūdeņu aizsardzību pret piesārņošanu, ūdeņu ekosistēmu aizsardzību pret svešu sugu invāziju, to bioloģiskās un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu.
Ļoti svarīgs LZRA darbības virziens būs zivju resursu sociāli ekonomisko lietotāju un sabiedrības informēšana. Bet Latvijas Zivju resursu aģentūras izveidošana sevi attaisnos tikai tad, ja tā spēs dot uz labākajām zivsaimniecisko pētījumu uz zivju krājumu mākslīgās pavairošanas tradīcijām balstītu pievienoto vērtību zivsaimniecības nozares darbībā.

Māris Vītiņš, LZPI direktors,

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas goda loceklis