Striktas prasības auto pārbūvē

17.augustā Ministru kabinets apstiprinājis jaunos Transportlīdzekļu pārbūves noteikumus, kur detalizēti noteiktas dažādu transportlīdzekļu pārbūves iespējas un ierobežojumi. Tie stāsies spēkā, tikko būs izsludināti “Latvijas Vēstnesī”. Jaunie noteikumi būtiski neatšķiras no līdz šim spēkā esošajiem Satiksmes ministrijas noteikumiem. Galvenais Transportlīdzekļu pārbūves noteikumu mērķis ir rūpēties, lai ceļu satiksmē piedalītos gan pašam vadītājam, gan apkārtējiem droši transporta līdzekļi. Aktīvākie “pārbūvētāji” ir autotirgotāji, kas Latvijā aprīko nepabeigtus transportlīdzekļus, piemēram, kravas šasijas, kuras var izveidot par dažādu kategoriju automašīnām. Bez tam ļoti bieži savus spēkratus pārbūvē pārvadātāji, kas spiesti pielāgoties tirgus pieprasījumam.
Kas ir uzskatāms par pārbūvi? Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi attiecas vienīgi uz tiem transportlīdzekļu īpašniekiem, kas nolēmuši savu transportlīdzekli pārveidot. Izšķir tādas pārbūves, kam ir vajadzīga pārbūves projekta apstiprināšana Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD), un tādas, ko var veikt bez īpašas saskaņošanas, norāda Imants Paeglītis, CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas daļas vadītājs. “Tāpat ir virkne darbību, kas vispār nav uzskatāmas par pārbūvi, piemēram, priekšējo, sānu vai pakaļējo spoileru uzstādīšana vai demontāža, motora nomaiņa pret tā paša transportlīdzekļa tipa, varianta vai versijas motoru, sēdekļu maiņa pret citas transportlīdzekļu markas un modeļa sēdekļiem, nemainot sēdekļu stiprinājumu vietas.” Tos, kas plāno transportlīdzekļu pārbūvi, bet nav pārliecināti, vai iecerētā pārbūve ir likumīga un vai tai nepieciešama saskaņošana un projekta apstiprināšana, I.Paeglītis aicina visu noskaidrot CSDD. Šāda konsultācija ir bez maksas un var pasargāt auto īpašnieku no nepatikšanām par nelikumīgi veiktu pārbūvi.
Ne vienmēr pārliecinošs rādītājs pārbūves likumībai būs autoservisa darbinieku piekrišana to veikt. “Servisa cilvēkiem vajadzīgs darbs, un viņi izpilda pasūtījumu, iespējams, nemaz īpaši neinteresējoties, vai šāda pārbūve atbilst noteikumiem vai ne. Viņi dara to, ko vēlas pasūtītājs,” brīdina I.Paeglītis. Tāpat viņš atgādina, ka Latvijā nav oficiāli sertificētu mašīnu tjūninga kompāniju, kas drīkstētu nodarboties ar mašīnas aprīkošanu. Esošo kompetencē ietilpst vienīgi specifisku izstrādājumu tirdzniecība, bet ne uzstādīšana. Tādēļ, izlemjot veikt pārbūvi, vispirms vērts personīgi pārliecināties, vai plānotais pasākums atbilst noteikumiem. Interese pārbūvēt savus automobiļus raksturīga ne tikai tiem, kas to uzskata par savu hobiju, bet arī daudz praktiskāk noskaņotajiem – lauku iedzīvotājiem, kas, piemēram, bieži vien cenšas modernizēt savu veco tehniku, ieliekot citas ražotājfirmas vai pat transportlīdzekļa motoru un detaļas. Arī par šo darbību atbilstību noteikumiem I.Paeglītis iesaka iepriekš konsultēties, “lai nerastos situācija, ka ar automašīnu iespējams vizināties vairs vienīgi pa mežu laukos”. Izstrādājot Transportlīdzekļu pārbūves noteikumus, CSDD rūpējusies par to, lai atvieglotu kārtību, kādā interesenti var saskaņot sava auto pārbūvi. Piemēram, jaunie tehniskās ekspertīzes akti pieejami elektroniskā veidā. Tie ir formatizēti un pilnībā nepieļauj iespēju, ka dažādi inspektori atsevišķus jautājumus varētu interpretēt dažādi. Rēķinoties ar klientu laiku un vēlmēm, veidlapu aizpilde kļuvusi vienkāršāka un nepieciešamo dokumentu skaits – mazāks.