Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes lēmums Nr.212

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētāja I.Šteinbuka

Vispārējās atļaujas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 15.aprīļa noteikumu Nr.304 “Elektronisko sakaru likums” 34. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

II. Vispārējās atļaujas nosacījumi

3. Ieguldījumi universālā pakalpojuma finansēšanā.
Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Komisija) lēmumus par universālā pakalpojuma saistībām vai tā finansēšanu.
4. Elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamība un elektronisko sakaru tīklu starpsavienojumi.
4.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības un Komisijas noteiktās saistības piekļuves un starpsavienojumu jomā.
4.2. Lai nodrošinātu elektronisko sakaru pakalpojumu savietojamību, publisko elektronisko sakaru tīklu operatoram ir tiesības un, ja to pieprasa citi elektronisko sakaru komersanti, arī pienākums vest sarunas par publisko elektronisko sakaru tīklu piekļuvi vai starpsavienojumu un slēgt piekļuves vai starpsavienojuma līgumu.
5. Nacionālā numerācijas plāna numuru pieejamība galalietotājiem.
5.1. Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt nacionālā numerācijas plāna prasību izpildi.
5.2. Elektronisko sakaru komersantam ir pienākums nodrošināt galalietotājiem iespēju sazvanīt nacionālajam numerācijas plānam atbilstošos numurus, saskaņā ar elektronisko sakaru komersanta noslēgtajiem starpsavienojumu līgumiem.
6. Vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasības.
Elektronisko sakaru komersantam, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus vai nodrošinot elektronisko sakaru tīklu, ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās vides, pilsētu un lauku teritoriālās plānošanas prasības.

7. Piekļuves nosacījumi privātiem un publiskiem zemes īpašumiem.
Publisko elektronisko sakaru tīklu komersantam ir tiesības ierīkot, ekspluatēt un attīstīt elektronisko sakaru tīklus valsts, pašvaldību un privātā zemes īpašuma robežās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8. Kopējas infrastruktūras izmantošanas nosacījumi (tai skaitā tehniskās un finanšu garantijas infrastruktūras darbu pienācīgai veikšanai).
8.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktie kopējas infrastruktūras izmantošanas nosacījumi.
8.2. Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības pretendēt uz kopēju infrastruktūras izmantošanu, atbilstoši Komisijas noteiktajām saistībām.
8.3. Elektronisko sakaru komersantam ir tiesības saņemt atbilstošu atlīdzību par kopējā izmantošanā nodotās infrastruktūras darbības nodrošināšanas izdevumiem.
9. Obligāti translējamo radio vai televīzijas programmu signālu pārraides nosacījumi.
Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktie obligāti translējamo radio vai televīzijas programmu signālu pārraides nosacījumi.
10. Lietotāju datu aizsardzība elektronisko sakaru nozarē.
10.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības datu aizsardzībai elektronisko sakaru nozarē.
10.2. Elektronisko sakaru komersantam ir aizliegts izpaust ziņas par lietotājiem vai abonentiem bez viņu rakstveidā izteiktas piekrišanas, kā arī izpaust ziņas par informāciju, kuru pārraida vai kura ir pārraidīta, izmantojot publiskos elektronisko sakaru tīklus, vai kuru var iegūt, sniedzot elektronisko sakaru pakalpojumus, izņemot normatīvajos aktos paredzētos gadījumus.
10.3. Ziņas par cita elektronisko sakaru komersanta lietotājam vai abonentam sniegtajiem elektronisko sakaru pakalpojumiem elektronisko sakaru komersants ir tiesīgs izmantot, tikai izpildot attiecīgajā starpsavienojuma līgumā noteiktās saistības.
11. Elektronisko sakaru lietotāja tiesību aizsardzības prasības.
11.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās lietotāju tiesību aizsardzības prasības.
11.2. Ja elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai elektronisko sakaru komersants neslēdz ar lietotāju abonenta līgumu, tam ir jānodrošina elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja identifikācija, kā arī jāsniedz lietotājam informācija par tam sniegto elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes nosacījumiem un par strīdu risināšanas un lietotāja pretenziju iesniegšanas kārtību.
12. Nevēlama satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumi.
12.1. Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktie nevēlama satura informācijas pārraidīšanas ierobežojumi.
12.2. Elektronisko sakaru komersants nedrīkst veicināt piekļuvi informācijai, kuras izplatīšana interneta tīmeklī ir aizliegta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pēc lietotāja pieprasījuma interneta piekļuves pakalpojumu sniedzējam jānodrošina iespēja izmantot licencētu programmu (filtru), ar kuras palīdzību tiek liegta piekļūšana interneta mājaslapām ar sabiedrībai nevēlamu saturu. Elektronisko sakaru komersants šādas programmas (filtra) piegādi var noteikt kā papildu pakalpojumu, kurš nav elektronisko sakaru pakalpojums.
12.3. Elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiskos datu un elektronisko ziņojumu pārraides pakalpojumus un publiskos interneta piekļuves pakalpojumus ar īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ja to veic vienīgi informācijas pārraidīšanas nolūkā publiskajā elektronisko sakaru tīklā un ar noteikumu, ka informācija netiek uzglabāta ilgāk par laiku, kas ir nepieciešams informācijas pārraidīšanai, ir atbildīgs par pārraidītās informācijas saturu šādos gadījumos:
12.3.1. ja ierosina informāc aidi;
12.3.2. ja izvēlas pārraidāmās informācijas saņēmēju;
12.3.3. ja izvēlas vai pārveido pārraidāmo informāciju.
12.4. Elektronisko sakaru komersants, uzglabājot informāciju pēc lietotāja pieprasījuma, ir atbildīgs par uzglabājamo informāciju šādos gadījumos:
12.4.1. ja tam ir pieejamas ziņas un fakti vai ir zināmi apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju vai,
12.4.2. ja tas neveic darbības, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc ziņu iegūšanas, ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no publiskā elektronisko sakaru tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesas vai kompetentas valsts iestādes ir pieprasījušas izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.
12.5. Elektronisko sakaru komersantam ir jāinformē normatīvajos aktos noteiktās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko sniedz lietotājs un pēc normatīvajos aktos noteiktu valsts pārvaldes iestāžu pieprasījuma jādara zināma informācija, kas ļauj noteikt to lietotāju, ar kuru elektronisko sakaru komersants ir noslēdzis līgumu par informācijas uzglabāšanu.
12.6. Elektronisko sakaru komersantam nav pienākums pārraudzīt informācijas saturu, ko tas pārraida vai uzglabā, kā arī nav pienākums aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelikumīgu darbību.
13. Informācija, kas iesniedzama, lai uzraudzītu atļaujas nosacījumu izpildi.
13.1. Elektronisko sakaru komersants, uzsākot elektronisko sakaru pakalpojumu, uz kuriem attiecas vispārējo atļauju reģistrēšanas prasības, atbilstoši Komisijas noteiktajam elektronisko sakaru pakalpojumu sarakstam, sniegšanu vai tīklu nodrošināšanu, par to paziņo Komisijai.
13.2. Elektronisko sakaru komersants sniedz Komisijai informāciju , kas nepieciešama, lai uzraudzītu vispārējās atļaujas nosacījumu izpildi, normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.
14. Operatīvās darbības subjektu tiesības.
Elektronisko sakaru komersantam ir jāievēro normatīvajos aktos noteiktās operatīvās darbības subjektu tiesības.

Šajos noteikumos ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) //OJL 108, 24.04.2002.;
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7. marta direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) // OJL 108, 24.02.2004.;
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7. marta direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) // OJL 108, 24.02.2004.;
4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 8. jūnija direktīva 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) // OJL 178, 17.07.2000.;
5) Eiropas Parlamenta un Padomes 1999.gada 9.marta direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu //OJL 091 07.04.1999.;
6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) //OJL 108, 24.04.2002.;
7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 12.jūlija direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) //OJL 201, 31.07.2002.