Latvijas grāmatu māksla cauri gadsimtiem

Profesors Valdis Villerušs Foto: Ligita Ieviņa

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 85 gadu jubilejas dienās bibliotēkas izstāžu zālē Krišjāņa Barona ielā 14 tika atklāta vizuāli krāšņa un saturā bagāta ekspozīcija “Latvijas grāmatu māksla”. Kā atzīst tās veidotājs profesors Valdis Villerušs, ierosme nākusi no Čehijas Nacionālās bibliotēkas, tāpēc arī izstāde vispirms parādīta Prāgā, kur tā bijusi skatāma maijā. Pēc mākslinieka vārdiem, Čehiju mēs nevaram pārspēt ne ar grāmatu mākslas senumu, ne līmeni, bet mēs varam parādīt, ka arī mums ir sava grāmatu māksla. Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā veikts nozīmīgs pētījums, kas arī ir šīs starptautiskās izstādes pamatā.
Pirmais stends – par grāmatu mākslas sākotni. Tas vēsta, ka senākie grāmatu mākslas pieminekļi ir rokrakstu grāmatas latīņu un vācu valodā. Tāda ir “Rīgas misāle”, kas tapusi 14.gadsimtā. Latviski tekstus sāka iespiest Vācijā 1525. gadā. Rīgā pirmā tipogrāfija sāka darboties 1585.gadā, bet līdz pat 19.gadsimtam grāmatu autori bija sveštautieši, lielākoties garīdznieki. Ekspozīcija atspoguļo grāmatu mākslas attīstības ceļu no šiem pirmajiem izdevumiem līdz mūsdienu tehnoloģiju jaunākajiem paraugiem. Digitāldrukā sagatavotos tekstus un attēlus papildina skaistāko iespieddarbu izlase. Izstādes lepnums ir 19.gadsimta pirmajā pusē latviešu amatnieku darinātie grāmatu vāku apkalumi. Ar saviem darbiem izstādi bagātina arī mākslinieki, kas apvienojušies Grāmatiesējumu un ādas dizaina asociācijā. Ekspozīcija ļauj izsekot grāmatu mākslinieciskās apdares stiliem un virzieniem, tehnikām un koncepcijām un visā godībā parāda grāmatu grafikas meistaru paaudzes. Redzam Jaņa Rozentāla, Gustava Šķiltera, Jūlija Madernieka un Vilhelma Purvīša jūgendstila paraugus un modernisma tendences Romana Sutas, Ugas Skulmes un Konrāda Ubāna darbos. Varam aplūkot krāšņi izdoto tautas pasaku “Misiņbārdis un stiprais kalps” ar Jāņa Roberta Tilberga ilustrācijām, kas 1925. gadā Parīzē izpelnījās zelta medaļu.
Profesors Villerušs saka, ka izvēlēties pašus labākos no ārkārtīgi plašā izdevumu klāsta bijis tiešām grūti: “Daudz ļoti skaistu grāmatu. Man vislabāk par visām patīk šī nelielā grāmatiņa - “R.M.Rilke. Vēstījums par karodznieka Kristapa Rilkes mīlu un nāvi”, ko 1939.gadā izdevusi “Zelta ābele”. Te formāts, iesējums, burtu garnitūra un visi citi elementi ir pilnīgā saskaņā un kopā veido grāmatas tēlu.”
Izstāde būs atvērta līdz 18.septembrim. Oktobrī to varēs skatīt Lietuvā, pēc tam ekspozīcija apceļos Latvijas novadus, bet nākamā gada nogalē to gaida M.Rudomino Viskrievijas ārzemju literatūras bibliotēka.

Aina Rozeniece, “LV”

aina.rozeniece@vestnesis.lv