Ministru kabineta rīkojums Nr.568

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs J.Lujāns
Finanšu ministrs O.Spurdziņš


 

(Ministru kabineta
2004.gada 18.augusta rīkojums Nr.568)

Pamatnostādņu “Tautsaimniecības vienotā stratēģija” kopsavilkums

Valstī veiktās reformas un integrācija Eiropas Savienībā pozitīvi ietekmē ekonomisko attīstību. Pēdējos gados iekšzemes kopprodukts (turpmāk – IKP) uz vienu iedzīvotāju, rēķināts pirktspējas paritātes vienībās, attiecībā pret Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni ir pieaudzis no 34 % 2000.gadā līdz 42 % 2003.gadā. Tomēr, lai pārskatāmā nākotnē sasniegtu Eiropas Savienības valstu vidējo līmeni, nākamajos gados ir jāpanāk vēl straujāka izaugsme, nodrošinot IKP kāpumu ik gadu par 8 % pašreizējo 6–7 % vietā.
Tautsaimniecības vienotās stratēģijas (turpmāk – stratēģija) izstrādes mērķis ir radīt uz tirgus saimniecību balstītu koordinētu tautsaimniecības politikas plānošanas mehānismu, lai paātrinātu valsts ekonomisko attīstību.

Stratēģijā ir definēta valsts politika stabilas, līdzsvarotas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, vienotā sistēmā sasaistot ilgtermiņa ekonomiskos mērķus un prioritātes (10–30 gadiem) ar vidēja (5–10 gadiem) un īstermiņa
(1–3 gadiem) mērķiem un pasākumiem.

Stratēģijā ir izvērtēta pašreizējā ekonomiskā situācija, norādīti Latvijas ekonomiskās politikas stratēģiskie mērķi, to sasniegšanas izvērtējuma rādītāji, kā arī politikas virzieni līdzsvarotas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai. Pielikumos pievienoti svarīgākie valdībā akceptētie stratēģiskie dokumenti līdzsvarotas un ilgtspējīgas tautsaimniecības izaugsmes nodrošināšanai.
Latvijas attīstības ilgtermiņa galvenais mērķis ir nākamo 20–30 gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo IKP līmeni uz vienu iedzīvotāju, bet vidēja termiņa periodā panākt būtisku tā pieaugumu no pašreizējiem 42 % līdz 62 % 2010.gadā. Lai to sasniegtu, katru gadu jānodrošina IKP pieaugums par 8 %. Galvenais mērķis sociālās attīstības nodrošināšanā ir nodarbinātības līmeņa paaugstināšana līdz 70 % (vidēja termiņa periodā – līdz 65 %) un bezdarba līmeņa samazināšana līdz dabiskā bezdarba līmenim (vidēja termiņa periodā – līdz 7 %).
Stratēģijā tiek piedāvāta mērķus raksturojošo rezultatīvo rādītāju sistēma, kurā ir ietverti nedaudz vairāk par 50 rādītājiem. Tie raksturo Latvijas konverģences (tuvošanās) procesu Eiropas Savienības valstu vidējam attīstības līmenim visās dzīves kvalitāti raksturojošās jomās – sociālajā attīstībā, vides aizsardzībā, inovācijās un pētniecībā, infrastruktūras nodrošināšanā, tirgus integrācijā u.c.

Par katru rādītāju ir sniegta šāda informācija: pašreizējais līmenis Latvijā un vidējais līmenis Eiropas Savienības valstīs, kā arī sasniedzamais mērķis īstermiņā (2004.gads), vidējā termiņā (līdz 2010.gadam) un ilgtermiņā (līdz 2030.gadam).
Mērķus raksturojošo kvantitatīvo rādītāju sistēmas izveide ir ne tikai pamats ekonomiskās politikas īstenošanas gaitas kontrolei, korekcijai un īstermiņa uzdevumu noteikšanai, bet tā arī nodrošinās pakāpenisku iekļaušanos Eiropas Savienības ekonomiskās politikas koordinācijas procesā.
Stratēģijā definēts ekonomiskās politikas noteicošais princips – visur, kur tirgus spēki ir pietiekami efektīvi un elastīgi, kur ir aktīva un veselīga konkurence, kur vairākums uzņēmumu spēj izturēt arī ārvalstu konkurenci (ar nosacījumu, ka tā ir godīga un konkurences metodes ir taisnīgas), valstij nav jāiejaucas. Valsts galvenais uzdevums – radīt tirgus attīstībai sakārtotu, stabilu un labvēlīgu vidi. Mērķtiecīgi tiks atbalstītas tās nozares, kur var tikt radīta augstāka pievienotā vērtība un kur Latvijai ir lielākas priekšrocības.

Ekonomiskās politikas pamatvirzieni izvirzīto mērķu sasniegšanai ir šādi:

- makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšana;
- uzņēmējdarbībai un ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana;
- efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana;
- sociāli ekonomisko atšķirību mazināšana un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana.

Stratēģijā ir raksturots katrs minētais ekonomiskās politikas pamatvirziens, kā arī definēta ilgtermiņa politika un norādīti galvenie uzdevumi un pasākumi vidēja termiņa periodam (detalizēti nosakot tos tuvākajiem gadiem).

Stratēģija iekļaujas ekonomiskās politikas plānošanas sistēmā, tā uzlabo stratēģisko dokumentu un institūciju darbības stratēģiju savstarpējo sasaisti. Tiek piedāvāta šāda ekonomiskās politikas plānošanas koordinācijas procesa shēma:

- Latvijas ilgtermiņa ekonomiskā stratēģija nosaka valsts attīstības vīziju (globālo mērķi) un galvenos uzdevumus (prioritātes) ilgtermiņa periodam;
- sektoru un nozaru vidēja termiņa (5–10 gadi) stratēģijās un programmās tiek izstrādāti uzdevumi un pasākumi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijā definētajām prioritātēm;
- pasākumi tiek konkretizēti 1–3 gadu plānos, un tie tiek saistīti ar iespējamiem finansēšanas avotiem;
- Tautsaimniecības vienotā stratēģija vienotā sistēmā definē valdības ekonomiskās politikas ilgtermiņa mērķus un prioritātes (10–30 gadiem), sasaistot tos ar vidēja termiņa uzdevumiem (5–10 gadiem) un kārtējiem pasākumiem (1–3 gadiem);
- katru gadu pirms budžeta prioritāšu definēšanas tiek izvērtēta stratēģijas īstenošanas gaita, pamatojoties uz vienotiem kritērijiem, kuru pamatā ir kvantitatīvo rādītāju sistēma, kas ir savietojama ar Eiropas Savienības ekonomiskās politikas koordinācijas procesa strukturālajiem rādītājiem;
- īstermiņa pasākumi tiek īstenoti kārtējā gada valsts budžeta likumā piešķirto līdzekļu ietvaros.
Tādējādi stratēģijas akceptēšana valdībā būtiski uzlabos ekonomiskās politikas koordināciju valstī, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu līdzsvarotu un ilgtspējīgu izaugsmi.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš