Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Projekts: Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.08.2004., Nr. 131 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92492

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

19.08.2004., Nr. 131

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekts: Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārās atbildības likums

Saeimas dok.Nr.2902, likumprojekts Nr.891

Valsts kancelejas izstrādāts, Ministru kabineta
2004.gada 10.augusta sēdē akceptēts (prot.Nr.47, 18.§)
un 11.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt laicīgu, vispusīgu un objektīvu disciplinārpārkāpumu noskaidrošanu un taisnīga lēmuma pieņemšanu.
2.pants. Likuma darbības joma
(1) Likums nosaka vispārējā valsts civildienesta ierēdņu (turpmāk – ierēdnis) disciplinārās atbildības pamatu, disciplinārpārkāpumu veidus un piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskata jautājumus par ierēdņu saukšanu pie disciplinārās atbildības, apstrīd un pārsūdz pieņemtos lēmumus.
(2) Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības pieņemšanas kārtību regulē Administratīvā procesa likums, ciktāl šajā likumā nav noteikta cita kārtība.
3.pants. Disciplinārās atbildības pamats
(1) Pie disciplinārās atbildības ir saucams ierēdnis, kurš ir izdarījis šajā likumā noteikto disciplinārpārkāpumu.
(2) Disciplinārā atbildība neiestājas, ja ierēdņa rīcību attaisno nepārvaramas varas apstākļi.
(3) Ierēdņa saukšana pie disciplinārās atbildības neizslēdz ierēdņa civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai kriminālatbildību.
(4) Nevienu nevar atzīt par vainīgu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā un saukt pie disciplinārās atbildības, kamēr viņa vaina nav pierādīta. Visas šaubas vērtē par labu ierēdnim.
4.pants. Disciplinārlietu komisija
(1) Ierosinot disciplinārlietu, iestādes vadītājs izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā (turpmāk – komisija).
(2) Komisijas sastāvā neiekļauj personu, pēc kuras iniciatīvas ierosināta disciplinārlieta.
(3) Šā panta pirmā daļa neattiecas uz disciplinārlietām, ko Valsts civildienesta pārvalde pārņēmusi atbilstoši šā likuma 16.panta otrajai daļai.
5.pants. Disciplinārpārkāpums
(1) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama ierēdņa ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas minēta šajā likumā un ir saistīta ar ierēdņa amata pienākumu pildīšanu.
(2) Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī ierēdņa darbība (bezdarbība), kas tieši vērsta uz disciplinārpārkāpuma izdarīšanu, bet pārkāpums nav izdarīts līdz galam no ierēdņa gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
(3) Disciplinārlietas izskatīšanas procesā (turpmāk – process) komisijai ir pienākums vispusīgi noskaidrot disciplinārlietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esību vai neesību un noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgā ierēdņa atbildības pakāpi.
6.pants. Vainas formas
(1) Saucot ierēdni pie disciplinārās atbildības un piemērojot šajā likumā noteikto disciplinārsodu, ņem vērā viņa vainas formu. Ierēdņa vaina var izpausties kā nodoms vai kā neuzmanība.
(2) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējis tās kaitīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos.
(3) Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas darbības vai bezdarbības kaitīgo seku iestāšanās iespēju, bet paļāvies, ka tās neiestāsies vai ka tās varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, bet tās varēja paredzēt un tās bija jāparedz.
7.pants. Tiesiskuma un lietderības kontrole
(1) Ievērojot Administratīvā procesa likuma un Valsts pārvaldes iekārtas likuma noteikumus, iestāde, augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde kontrolē, vai ierēdņa saukšana pie disciplinārās atbildības ir tiesiska un lietderīga.
(2) Augstāka iestāde, augstāka amatpersona un Valsts civildienesta pārvalde atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir tiesīga pēc savas iniciatīvas pārbaudīt lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības.

II nodaļa
Disciplinārsods

8.pants. Disciplinārsoda piemērošana un mērķis

(1) Disciplinārsoda mērķis ir saukt ierēdni pie disciplinārās atbildības par izdarīto disciplinārpārkāpumu, kā arī panākt, lai ierēdnis un citi ierēdņi pildītu tiesību aktos noteiktās prasības un atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.
(2) Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu un tā radīto kaitējumu, vainas formu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, apstākļus, kas pierāda ierēdņa vainu vai attaisno viņa darbību vai bezdarbību, kā arī riska pakāpi, kas ierēdņa neuzmanības dēļ var radīt mantiskos zaudējumus.
9.pants. Disciplinārsodu veidi
Par disciplinārpārkāpumiem var piemērot šādus disciplinārsodus:
1) rājienu;
2) mēnešalgas samazināšanu uz laiku no viena mēneša līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas;
3) pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem;
4) atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
10.pants. Apstākļi, kas mīkstina atbildību par disciplinārpārkāpumu
(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu mīkstina šādi apstākļi:
1) ierēdnis pēc savas iniciatīvas ir novērsis disciplinārpārkāpuma sekas, labprātīgi atlīdzinājis nodarīto zaudējumu vai novērsis kaitējumu;
2) ierēdnis ir labprātīgi pieteicies pirms izdarītā disciplinārpārkāpuma atklāšanas;
3) ierēdnis, sniedzot informāciju, ir palīdzējis atklāt interešu konflikta situāciju.
(2) Par atbildību mīkstinošiem apstākļiem komisija var atzīt arī citus apstākļus, kuri šajā likumā nav minēti.
11.pants. Apstākļi, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu
(1) Atbildību par disciplinārpārkāpumu pastiprina šādi apstākļi:
1) ierēdnis turpinājis prettiesisko rīcību, neņemot vērā iestādes prasību to izbeigt;
2) ierēdņa tīša disciplinārpārkāpuma dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai būtisks personisks kaitējums;
3) ierēdnis disciplinārpārkāpumu izdarījis stihiskas nelaimes vai citos ārkārtējos apstākļos;
4) ierēdnis disciplinārpārkāpumu izdarījis, būdams disciplināri sodīts, un sodāmība nav dzēsta;
5) ierēdnis disciplinārpārkāpumu izdarījis alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē.
(2) Nosakot sodu, par atbildību pastiprinošiem nevar atzīt tādus apstākļus, kuri nav norādīti šajā likumā.
12.pants. Būtisks mantisks zaudējums un būtisks personisks, arī morāls, kaitējums
(1) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts mantisks zaudējums, kura apmērs pārkāpuma izdarīšanas brīdī pārsniedz piecas attiecīgajā laikposmā valsts noteiktās minimālās mēnešalgas, tas uzskatāms par būtisku mantisku zaudējumu.
(2) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir nodarīts personisks, arī morāls, kaitējums, ko nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku personisku kaitējumu.
(3) Ja disciplinārpārkāpuma dēļ ir radīts kaitējums svarīgām valsts vai sabiedrības interesēm un šo kaitējumu nav iespējams novērst, novēršot attiecīgā disciplinārpārkāpuma tiešās sekas, tas uzskatāms par būtisku kaitējumu valstij.
13.pants. Ierēdņa saukšana pie disciplinārās atbildības, ja izdarīti vairāki disciplinārpārkāpumi
(1) Ja ierēdnis ir izdarījis divus vai vairākus disciplinārpārkāpumus, ierēdni pie disciplinārās atbildības sauc par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu nosaka pēc izdarīto disciplinārpārkāpumu kopības, ietverot vieglāko sodu smagākajā.
(2) Lēmumā par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības norāda disciplinārsodu par katru disciplinārpārkāpumu un galīgo sodu.
(3) Disciplinārlietas par vairākiem viena ierēdņa izdarītiem disciplinārpārkāpumiem var apvienot vienā disciplinārlietā. Uz apvienoto disciplinārlietu attiecināmi tie procesuālie termiņi, kas attiecināmi uz disciplinārlietu, kura ierosināta pirmā.

III nodaļa
Disciplinārlietas gaita

14.pants. Disciplinārlietas ierosināšana
(1) Disciplinārlietu ierosina, ja:
1) darbība vai bezdarbība ietver visas disciplinārpārkāpuma pazīmes;
2) nav izbeigušās valsts civildienesta attiecības ar ierēdni;
3) kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājis vairāk par diviem gadiem.
(2) Disciplinārlieta ierosināma ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad saņemta informācija par faktiem, kas liecina par iespējamo disciplinārpārkāpuma izdarīšanu vai iestāde pati to konstatējusi.
(3) Ierosinot disciplinārlietu, iestādes vadītājs uzdod komisijai izmeklēt disciplinārlietas apstākļus, noskaidrot, vai ir izdarīts disciplinārpārkāpums, vai ierēdnis ir vainīgs disciplinārpārkāpuma izdarīšanā, kā arī sagatavot lēmumprojektu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības.
(4) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ir pamats ierosināt disciplinārlietu, disciplinārlietu var ierosināt pēc tam, kad saņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā divi gadi. Par informācijas saņemšanas dienu uzskatāma diena, kad stājies spēkā lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā.
(5) Lēmumā par disciplinārlietas ierosināšanu norāda:
1) iestādes nosaukumu un adresi;
2) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;
3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;
4) komisijas sastāvu;
5) trešo personu, ja tāda ir.
(6) Ierēdni iepazīstina ar lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu un pieprasa no viņa rakstisku paskaidrojumu par izdarīto disciplinārpārkāpumu.
(7) Trešo personu un iesniedzēju par disciplinārlietas ierosināšanu informē triju darbdienu laikā.
(8) Iestādes vadītājs par ierosināto disciplinārlietu informē augstāku iestādi un Valsts civildienesta pārvaldi.
(9) Lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu šā likuma izpratnē nav administratīvs akts. Uz lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu neattiecas šā likuma 17.panta nosacījumi.
15.pants. Disciplinārlietas izmeklēšana un lēmuma pieņemšana
(1) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības vai disciplinārlietas izbeigšanu pieņem mēneša laikā pēc disciplinārlietas ierosināšanas.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ viena mēneša termiņu nav iespējams ievērot, iestādes vadītājs, pamatojoties uz motivētu komisijas lēmumu, var pagarināt disciplinārlietas izmeklēšanas termiņu līdz trim mēnešiem.
(3) Ja ir uzsākta ierēdņa kriminālvajāšana par to pašu nodarījumu, par kuru ierosināta disciplinārlieta, disciplinārlietas izmeklēšanu aptur līdz dienai, kad pieņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, vai arī izbeidz, pamatojoties uz notiesājošu tiesas spriedumu krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā divi gadi.
(4) Disciplinārlietas izmeklēšanu atjauno mēneša laikā pēc tam, kad saņemts lēmums par krimināllietas izbeigšanu vai stājies spēkā attaisnojošs tiesas spriedums krimināllietā, ja kopš disciplinārpārkāpuma izdarīšanas nav pagājuši vairāk kā divi gadi.
(5) Disciplinārlietu izmeklē un lēmumu par disciplinārlietas izbeigšanu pieņem arī tad, ja izbeigušās civildienesta attiecības ar ierēdni. Ziņas par izbeigto disciplinārlietu nosūta Valsts civildienesta pārvaldei. Valsts civildienesta pārvalde izveido un uztur aktuālā stāvoklī datu bāzi par disciplinārlietām, kas izbeigtas sakarā ar civildienesta attiecību izbeigšanu.
(6) Lēmumā par disciplinārlietas izbeigšanu norāda:
1) iestādes nosaukumu un adresi;
2) ierēdņa vārdu, uzvārdu un amatu;
3) disciplinārpārkāpuma faktu un pārkāpto tiesību normu;
4) komisijas sastāvu;
5) trešo personu, ja tāda ir;
6) civildienesta attiecību izbeigšanās pamatu un datumu – šā panta piektajā daļā minētajā gadījumā.
(7) Pieņemto lēmumu iestāde nosūta augstākai iestādei un Valsts civildienesta pārvaldei.
16.pants. Disciplinārlietas pārņemšana
(1) Disciplinārlietu pēc savas iniciatīvas jebkurā tās izskatīšanas stadijā var pārņemt augstāka iestāde.
(2) Valsts civildienesta pārvalde var izmantot daļējas pilnvaru pārņemšanas tiesības, izskatot atsevišķu disciplinārlietas daļu un nepārņemot savā kompetencē visu disciplinārlietu. Iestāde, kura ierosinājusi disciplinārlietu, pieņem galīgo lēmumu, ievērojot Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par atsevišķu disciplinārlietas daļu.
(3) Ministru kabineta loceklis ir tiesīgs pārņemt padotībā esošajā iestādē ierosināto disciplinārlietu un nodot to Valsts civildienesta pārvaldei. Valsts civildienesta pārvalde pieņem lēmumu attiecīgajā lietā.
(4) Lēmumā par disciplinārlietas pārņemšanu norāda disciplinārlietas pārņemšanas pamatojumu.
(5) Pieņemot lēmumu par disciplinārlietas pārņemšanu, iestāde norīko komisiju un informē trešo personu, ja tāda ir. Iestāde, kura pārņēmusi disciplinārlietu, to izmeklē un piemēro disciplinārsodu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
(6) Ja disciplinārlieta pārņemta no citas iestādes, lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības pieņem termiņā, kas noteikts, skaitot no dienas, kad pieņemts lēmums par disciplinārlietas pārņemšanu.
17.pants. Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības apstrīdēšana un pārsūdzēšana
(1) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
(2) Ja lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, to var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.
18.pants. Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības spēkā stāšanās
(1) Lēmums par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots ierēdnim, ja lēmumā nav noteikts citādi.
(2) Ja lēmumā paredzēta šā likuma 9.panta 3. un 4.punktā noteiktā disciplinārsoda veida piemērošana ierēdnim, kuru amatā apstiprina Ministru kabinets, lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības pieņem Ministru kabinets. Minētais lēmums stājas spēkā tā publicēšanas dienā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
(3) Ja lēmumu pieņēmusi Valsts civildienesta pārvalde, tā triju darbdienu laikā lēmumu nosūta attiecīgajai iestādei.
19.pants. Lēmuma par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības piemērošana
(1) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības piemēro pēc tam, kad beidzies šā lēmuma apstrīdēšanas (pārsūdzēšanas) termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru ierēdņa pieteikums noraidīts.
(2) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības nepiemēro vai pārtrauc tā piemērošanu, ja valsts civildienesta attiecības ar ierēdni ir izbeigušās.
(3) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības piemēro, uzsāk vai atjauno, ja gada laikā pēc civildienesta attiecību izbeigšanās ierēdni ieceļ citā ierēdņa amatā tajā pašā vai citā iestādē.
(4) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības piemēro, uzsāk vai atjauno tā iestāde, ar kuru ierēdnis tajā laikā ir dienesta attiecībās.
(5) Ja ierēdnis gada laikā no dienas, kad beigusies disciplinārsoda piemērošana, nav izdarījis jaunu disciplinārpārkāpumu, tas atzīstams par disciplināri nesodītu.
(6) Lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības vai lēmumu par tā piemērošanas pārtraukšanu un attiecīgās disciplinārlietas kopiju pievieno ierēdņa valsts civildienesta gaitas aprakstam.

IV nodaļa
Disciplinārpārkāpumi

20.pants. Amata pienākumu nepildīšana
(1) Par nepamatotu amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepildīšanu vai novēlotu, nolaidīgu vai nekvalitatīvu pildīšanu –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda piemērošanas –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
(3) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums –
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
(4) Par tīšu darbību vai bezdarbību, neievērojot amata pienākumus, konkrēto rīkojumu vai uzdevumu, kas izdarīta personīgās interesēs vai ar nodomu kaitēt valsts pārvaldei, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
21.pants. Pilnvaru pārsniegšana
(1) Par darbību, kas pārsniedz amata tiesību un pilnvaru robežas, –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
22.pants. Valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšana un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušana
(1) Par valsts noslēpuma izmantošanas vai aizsardzības noteikumu pārkāpšanu un ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu –
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, –
soda ar atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
23.pants. Mantas nozaudēšana, bojāšana, neuzturēšana kārtībā vai nolaidīga glabāšana vai naudas nozaudēšana
(1) Par ierēdnim uzticētās vai lietošanā nodotās mantas nozaudēšanu, bojāšanu, neuzturēšanu kārtībā vai nolaidīgu glabāšanu, vai naudas nozaudēšanu –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku no trim mēnešiem līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts trīs vai vairāk reižu gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
24.pants. Nepiedienīga un necienīga izturēšanās ārpus amata pienākumu pildīšanas
(1) Par nepiedienīgu izturēšanos ārpus amata pienākumu pildīšanas vai necienīgu un amatam neatbilstošu izturēšanos sabiedrībā, ja tas būtiski kaitē vispārējai cieņai un uzticībai valsts pārvaldei, –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz vienam gadam.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc soda piemērošanas vai tā dēļ valstij vai personai nodarīts būtisks mantisks zaudējums, vai valstij nodarīts būtisks morāls kaitējums, vai personai nodarīts būtisks personisks kaitējums, –
soda ar pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem vai atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.
25.pants. Nekorekta attieksme pret apmeklētāju vai kolēģi
(1) Par nesamērīgi sīkumainu savu dienesta pienākumu pildīšanu attiecībā pret apmeklētāju vai kolēģi, par apmeklētāja vai kolēģa tiesību neievērošanu vai ignorēšanu –
soda ar rājienu vai mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas.
(2) Par tādu pašu disciplinārpārkāpumu, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, –
soda ar mēnešalgas samazināšanu uz laiku līdz vienam gadam, ieturot līdz 20 procentiem no mēnešalgas, vai pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem, vai ar atbrīvošanu no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

Pārejas noteikums

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 18.nr.; 1996, 4.nr.).

Ministru prezidents I.Emsis

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.
Pamatojoties uz Saeimas 2003.gada 27. februāra paziņojumu Ministru kabinetam tika nodots pārstrādāšanai likumprojekts “Valsts civildienesta ierēdņu disciplinārsodu likums” (reģ. Nr.5) un noteikts, ka pārstrādāto likumprojektu Ministru kabinets Saeimai iesniedz līdz 2003. gada 20.maijam (termiņš pagarināts līdz 2004.gada 1.augustam). Likumprojekts pārstrādāts, pamatojoties uz minēto Saeimas paziņojumu.
Civildienesta ierēdņu disciplināro atbildību nosaka LR Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā pieņemtie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem”.
Spēkā esošajos noteikumos tiek regulēti jautājumi par lietas ierosināšanu, noteikti konkrēti pārkāpumi, tiem atbilstoši sodi un to piemērošanas kārtība.
Ņemot vērā, ka ir pieņemts Administratīvā procesa likums, minētajos normatīvajos aktos radīsies pretrunas ar likumu, kas regulē administratīvo procesu un kurā ir iekļautas progresīvākas normas indivīda tiesību aizsardzībā nekā spēkā esošajos Ministru kabineta noteikumos par ierēdņu disciplinārsodiem.
Minētie Ministru kabineta noteikumi nedod nozari vadošajam Ministru kabineta loceklim iespēju nodrošināt tiesiskumu tam padotajās iestādēs, jo Ministru kabineta noteikumi par ierēdņu disciplinārsodiem neparedz ministram tiesības ierosināt disciplinārlietu pret ierēdni.
2. Tiesību akta projekta būtība.
Likumprojekts nodrošina vispārējā civildienesta ierēdņu saukšanu pie disciplinārās atbildības atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pamatprincipiem.
Likumprojektā tiek noteikti konkrēti pārkāpumi un tiem piemērojamās sankcijas. Tiek noteikts princips, ka ierēdņa disciplinārpārkāpums ir tiesību normu un dienesta rīkojumu nepildīšana vai nepienācīga pildīšana un par disciplinārpārkāpumu piemērojamais sods tiek uzlikts, ņemot vērā izdarītā disciplinārpārkāpuma raksturu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Likumprojektā noteikta vispusīga, objektīva un pamatota disciplinārlietas izmeklēšana un tās kontrole. Tiesiskuma un objektivitātes nodrošināšanai kā obligāts nosacījums ietverts iestādes vadītāja pienākums, ierosinot disciplinārlietu, veidot komisiju ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā. Disciplinārlietas izskatīšanas procesā komisijai ir pienākums vispusīgi noskaidrot disciplinārlietas apstākļus, konstatēt disciplinārpārkāpuma esamību vai neesamību, noskaidrot disciplinārpārkāpuma izdarīšanā vainīgā ierēdņa atbildības pakāpi. Komisijas sastāvā neiekļauj personu, pēc kuras iniciatīvas ierosināta disciplinārlieta. Tādējādi iestādes vadītājam, no vienas puses, noteikta rīcības brīvība, ko un kādus speciālistus iekļaut attiecīgās komisijas sastāvā, no otras puses, likums, paredzot minētos nosacījumus komisijas sastāvam, nodrošina objektivitāti disciplinārlietas izskatīšanas procesā.
Ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskumu un pamatotību kontrolē iestāde, augstāka iestāde un Valsts civildienesta pārvalde. Pie tam augstāka iestāde vai Valsts civildienesta pārvalde pēc savas iniciatīvas ir tiesīga veikt lēmuma par ierēdņa saukšanas pie disciplinārās atbildības tiesiskuma iepriekšēju pārbaudi.
Likumprojekts paplašina personu loku, kurām ir tiesības ierosināt disciplinārlietas, un paredz lietu pārņemšanu no zemākas iestādes augstākas iestādes lietvedībā. Augstākai iestādei pēc savas iniciatīvas jebkurā disciplinārlietas izskatīšanas stadijā ir tiesības pārņemt disciplinārlietu. Tādas tiesības tiek piešķirtas arī Ministru kabineta loceklim attiecībā uz viņa padotībā esošo iestāžu ierēdņiem. Ministru kabineta loceklis pārņemto lietu ir tiesīgs nodot izskatīšanai Valsts civildienesta pārvaldei.
Atšķirībā no Administratīvā procesa likumā noteiktā vispārīgā regulējuma likumprojektā noteikts, ka lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē.
Ir samazināti disciplinārsodu veidi. Atšķirībā no esošā regulējuma likumprojektā nav paredzēta piezīme, atlaišana no valsts civildienesta, taču ir paredzēts tāds sods kā atbrīvošana no amata bez tiesībām vienu gadu pretendēt uz amatu valsts pārvaldē.

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.
Ieviešot likumprojektu, tiks vienkāršotas administratīvās procedūras. Tiks uzlabota sadarbība starp valsts institūcijām disciplinārlietu izskatīšanas gaitā – par ierosinātajām disciplinārlietām iestādes vadītājs informē augstāku iestādi un Valsts civildienesta pārvaldi. Augstāka iestāde ir tiesīga pārņemt lietu savā kompetencē jebkurā lietas izskatīšanas stadijā. Valsts civildienesta pārvalde var izmantot daļējas pilnvaru pārņemšanas tiesības, izskatot atsevišķu disciplinārlietas daļu un nepārņemot savā kompetencē visu disciplinārlietu. Iestāde, kura ierosinājusi disciplinārlietu, pieņem galīgo lēmumu, ievērojot Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par atsevišķu disciplinārlietas daļu.
Uzlabosies iespēja pārsūdzēt ar minēto procedūru saistītos lēmumus, jo lēmumu par ierēdņa saukšanu pie disciplinārās atbildības var apstrīdēt Valsts civildienesta pārvaldē, kuras lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
3. Sociālo seku izvērtējums.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi.
Likumprojekts šo jomu neskar.

III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Izmaiņas budžeta izdevumos.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Finansiālā ietekme.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai.
Likumprojekts šo jomu neskar.
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins.
Likumprojekts šo jomu neskar.
6. Cita informācija.
Likums tiks ieviests valsts pārvaldes iestādēm piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Likumprojekts šo jomu neskar.

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem.
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējuma tabula.
Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.
Likumprojekts šo jomu neskar.

2.tabula

Latvijas normatīvā akta projekta norma (attiecīgā panta, punkta Nr.)

Eiropas Savienības normatīvais akts un attiecīgā panta Nr.

Atbilstības
pakāpe (atbilst/neatbilst)

Komentāri

Likumprojekts
šo jomu neskar

Likumprojekts
šo jomu neskar

Likumprojekts
šo jomu neskar

Likumprojekts šo jomu neskar

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.
Konsultācijas nav notikušas.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).
Konsultācijas nav notikušas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir sabiedriskās domas viedoklis.
Sabiedrības informēšanas pasākumi nav veikti.
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.
Likumprojekta izstrādes gaitā ņemti vērā SIGMA (Support for improvement in Governance and Management in Central and Eastern European Countries – Atbalsts pārvaldībai un vadībai Centrālās un Austrumeiropas valstīs) konsultantu ieteikumi.

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.
Likumprojekta izpildi nodrošinās valsts pārvaldes iestādes noteiktās kompetences un funkciju ietvaros.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu.
Par likumprojektu sabiedrība tiks informēta, to publicējot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.
Likumprojekts paredz īpašu lēmumu apstrīdēšanas kārtību Valsts civildienesta pārvaldē.

Ministru prezidents I.Emsis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!

"latvijas vēstneša" lietotāju aptauja

Cienījamais Vestnesis.lv lietotāj!


Aicinām Jūs izteikt viedokli par vietnes - oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" - saturu, ērtumu un pilnveides iespējām.


Aptauja ilgs līdz 25. oktobrim