Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šogad finansējums mācību grāmatu iegādei dubultots. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.08.2004., Nr. 130 (3078) https://www.vestnesis.lv/ta/id/92489

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Viņš man iedeva spārnus

Vēl šajā numurā

18.08.2004., Nr. 130 (3078)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šogad finansējums mācību grāmatu iegādei dubultots

Kā katru gadu, kad nepielūdzami un, kā daudziem šķiet, pārāk straujiem soļiem tuvojas rudens, vecāki pārskaita naudu maciņos, gatavojoties laist bērnus skolā.

GRAMATAS.PNG (118784 bytes)
Pārdevēja Ņina Paukša piedāvā iegādādies jaunākās mācību grāmatas
Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Vieni no lielākajiem izdevumiem ir par mācību grāmatām. Lai gan skolām ir gan valsts, gan pašvaldību dotācijas mācību grāmatu iegādei, ar to tomēr nepietiek, lai skola spētu visus nodrošināt ar mācību līdzekļiem, tāpat lielākā daļa jāiegādājas vecākiem. Skolu bibliotēkās esošās grāmatas pirmām kārtām pienākas bērniem no mazturīgām ģimenēm. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) direktors Māris Krastiņš, izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs ir panācis, ka šā gada budžeta grozījumos skolām mācību grāmatu iegādei papildus tiks atvēlēts miljons latu. Jautāts, cik iznāk vienam skolēnam, M. Krastiņš atbild, ka apmēram trīs lati un četrdesmit santīmi. Taču, piemēram, mācību grāmatas svešvalodām maksā līdz pat pieciem latiem.

Visas mācību grāmatas vērtē ISEC

Mācību literatūras izdevniecība ir plaukstošs bizness, katru gadu parādās aizvien jaunas grāmatas. Un tieši skolotājs ir tas, kas izvēlas, pēc kuras grāmatas viņa skolēni mācīsies. Vienīgais, ar ko mācību literatūras izdevējiem jārēķinās – ja viņi vēlas, lai viņu izdotos mācību līdzekļus skolu bibliotēkas iegādātos par valsts līdzekļiem, tajās jābūt grifam jeb Izglītības un zinātnes ministrijas atzinumam, ka tās atbilst apstiprinātajam valsts standartam konkrētā priekšmetā.
Ir bijuši gadījumi, kad mācību grāmata nav grifu saņēmusi. ISEC pārstāvis atzīst, ka tā ir viena desmitā daļa no visām mācību grāmatām. Taču visbiežāk, ja ir kādas neatbilstības vai papildinājumi, grāmata tiek atdota izdevējiem, kas to tālāk nodod autoram vai autoru kolektīvam, kas strādā ar grāmatu tikmēr, kamēr ISEC to apstiprina.
Jautāts, vai nepastāv korupcijas iespējas, jo neapstiprinātai grāmatai peļņa būs daudz mazāka, varbūt to nepirks vispār, centra pārstāvis atbild noraidoši, jo vērtēšanas sistēma ir pārāk caurskatāma. Katrai mācību grāmatai ir divi recenzenti: viens – augstskolu pasniedzējs, otrs – praktizējošs pedagogs. Ja viedokļi atšķiras, ir izstrādāta īpaša kārtība, kā tomēr grāmatu izvērtēt.

Standartu izstrādē piedalās skolotāji un pasniedzēji

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likumu Ministru kabinets apstiprina vispārējos izglītības standartus. Mācību priekšmetu standarti tiek izstrādāti un apstiprināti ISEC. Lai izstrādātu mācību priekšmeta standartu, vispirms tiek veidota darba grupa, kurā piedalās konkrētā priekšmeta pedagogi un augstskolu mācībspēki. Darba grupas izstrādātos variantus izskata konsultatīvā padome, kurā bez skolotājiem un augstskolu pasniedzējiem ietilpst arī izglītības pārvalžu un ISEC pārstāvji.
M. Krastiņš prognozē, ka arī turpmāk šie konkrētie standarti Eiropas Savienības dalībvalstīs būs atšķirīgi un nekādas direktīvas tos neregulēs. Kopēji gan jau šobrīd ir visas izglītības sistēmas mērķi. Piemēram, samazināt atšķirības starp zēnu un meiteņu sekmju līmeni, veicināt informācijas sabiedrības izveidošanos, palielinot skolā apgūstamās datorprasmes, utt. Vienoti mācību standarti nav iespējami arī tādēļ, ka dalībvalstīs ir atšķirīgs katram priekšmetam atvēlēto stundu skaits. Eiropā ir valstis, kur ir obligāta vidējā izglītība, un valstis, arī Latvija, kur obligāta tikai pamatizglītība.
ISEC speciālisti, protams, seko līdzi un pārzina mācību priekšmetu standartus citās Eiropas valstīs. Atsevišķas lietas tiek arī pārņemtas, lai gan ļoti uzmanīgi, jo, kā jau minēts, atšķirīgas ir pašas izglītības sistēmas.
Jautāts, cik ilgu laiku darbojas izstrādātais standarts, M. Krastiņš atbild, ka šobrīd tiek gatavots trešais standarts, kas 2005.gadā tiks ieviests visās Latvijas pamatskolās. Un normāla prakse ir tā, ka esošais standarts tiek nemitīgi papildināts, bet netiek mainīti pamatdokumenti. Latvijā standarti ir mainījušies tādēļ, ka pēc neatkarības atgūšanas pagājuši vien 14 gadi un līdz ar to nav lielas pieredzes šādu dokumentu izstrādē.
M. Krastiņš stāsta, ka ISEC ļoti cieši sadarbojas ar mācību literatūras izdevējiem. Šā gada sākumā izveidota konsultatīvā padome, kurā piedalās arī izdevēju pārstāvji, lai pie apaļā galda pārrunātu tos jautājumus, kas skar mācību literatūras izdošanu.

Arī vecākiem jāpiedalās mācību literatūras saraksta veidošanā

Lai atvieglotu dzīvi vecākiem, ministrija izdevusi instrukciju, ka katrai skolai ir pienākums līdz mācību gada beigām informēt vecākus, kādas mācību grāmatas būs nepieciešamas nākamajā gadā. Tā ka augusta beigās un septembra sākumā garās rindas pēc mācību grāmatām ir pašu vecāku kavēšanās dēļ. Apgāda “Zvaigzne” galvenā redaktore Ilze Briģe stāsta, ka mācību grāmatas ir nopērkamas visu gadu, vecākiem nav jāgaida rudens sākums. “Zvaigznei” ir 14 veikali visā Latvijā, kā arī sadarbības līgumi ar grāmatu veikaliem visā Latvijā, tā ka lauku skolēnu vecākiem nav jāmēro ceļš uz Rīgu pēc apgāda izdotajām mācību grāmatām. I. Briģe arī uzsver, ka Latvijā cena mācību grāmatām ir zemākā visā Baltijā. Ne velti no apgāda izdotajām grāmatām 60% ir cita veida literatūra un tikai 40% – mācību. Instrukcija noteic, ka skolai ir jāizstrādā saraksts ar izmantojamo mācību literatūru katrā priekšmetā katrai klasei trim gadiem. Saraksts jāapstiprina skolas padomei, kurā noteikti jābūt vecāku pārstāvjiem. Izmaiņas tajā drīkst izdarīt tikai reizi gadā – pirms mācību gada sākuma. Tā ir garantija, ka gada vidū netiks mainīti mācību līdzekļi un vecākiem nebūs papildu izdevumu.
M. Krastiņš gan skumji atzina, ka vēl ilgi valsts dotācija nebūs tik liela, lai skolu bibliotēkas varētu iegādāties divus mācību grāmatu komplektus un skolēniem nebūtu jāpārnēsā uz muguras nevajadzīgi smagumi. Pagaidām šādas ērtības saviem bērniem var nodrošināt tikai maksātspējīgie vecāki.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!