Par licencēm Rīgas Tehniskās universitātes, Sociālo tehnoloģiju augstskolas un Rēzeknes augstskolas programmām

12.augustā izglītības un zinātnes ministrs Juris Radzevičs parakstījis licences Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Sociālo tehnoloģiju augstskolas (STA) un Rēzeknes augstskolas (RA) studiju programmām. Lēmumu piešķirt licences RTU, STA un RA 2004.gada 28.jūlijā atkārtoti pieņēmusi Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisija.
Licenču parakstīšana minēto augstskolu programmām iepriekš tika apturēta, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumu “Augstākās izglītības iestādē īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtība” 9.6.apakšpunktu, Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, ja augstākās izglītības iestādes darbībā iepriekšējā gada laikā konstatēti izglītības jomu reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumi vai iesniedzējs neveic šajos noteikumos paredzētos pienākumus.
Latvijas Republikas Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departamenta 2004.gada 29.aprīļa revīzijas atzinumā tika konstatēts, ka RTU nav ievērojusi Izglītības likuma, Augstskolu likuma, RTU Satversmes un citu tiesību aktu prasības, bez saskaņošanas ar Izglītības un zinātnes ministriju pretēji valsts interesēm neefektīvi, nelietderīgi un neekonomiski iznomājusi valsts nekustamos īpašumus un noslēgusi nomas līgumus tikai nomnieka interesēs.
Tāpat Izglītības valsts inspekcija un Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisija 2003.gada 29.augustā konstatēja, ka STA nav ievērojusi izglītības jomu reglamentējošu tiesību aktu prasības, jo augstskolas rektors pieļāvis valsts atzītu diplomu izsniegšanu par kvalitātes prasībām neatbilstošas studiju programmas apguvi.
Izglītības valsts inspekcija arī konstatējusi, ka Rēzeknes augstskola nav ievērojusi izglītības jomu reglamentējošu normatīvo aktu prasības, pedagogu un juristu studiju programmās nelikumīgi ieskaitot 21 studentu (Izglītības valsts inspekcijas 2003.gada 4.novembra un 2004.gada 22.janvāra ziņojumi).
Ņemot vērā minēto, izglītības un zinātnes ministrs lūdza Augstākās izglītības studiju programmu licencēšanas komisiju atkārtoti izvērtēt, vai komisijai nebija jāpieņem lēmums par atteikumu izsniegt licences šo triju augstskolu programmām. Pēc atkārtota komisijas lēmuma izsniegt licences J.Radzevičs uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra p.i. izvērtēt licenču piešķiršanas pamatotību.
IZM Administratīvā departamenta Juridiskā nodaļa, izvērtējot augstākās izglītības iestādēs īstenojamo studiju programmu licencēšanas kārtību kontekstā ar Administratīvā procesa likumā (APL) nostiprinātajiem principiem, konstatēja, ka 2004.gada 8.marta noteikumi ievieš jaunas, stingrākas prasības, kuru izvirzīšanu nākotnē augstskola nevarēja paredzēt un kas tai arī nebija jāparedz. Bet saskaņā ar tiesiskās paļāvības principu (APL 10.pants) tiesības ierobežojoša tiesību norma nedrīkst būt ar atpakaļ (uz pagātni) vērstu juridisko spēku. Bez tam samērīguma princips (APL 13.pants) noteic, ka “labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību un interešu ierobežojumiem”.
Līdz ar to Ministru kabineta 2004.gada 8.marta noteikumu 9.6.apakšpunktā noteikto terminu “iepriekšējais gads” nepieciešams tulkot kā laika periodu, kas sākās vienu gadu pirms dokumentu iesniegšanas studiju programmu licencēšanai, bet ne agrāk kā noteikumu spēkā stāšanās dienā – 2004.gada 12.martā, uzskata IZM Administratīvā departamenta Juridiskā nodaļa. Tāpēc ministrijas juristi iesaka neatsacīt licences izsniegšanu tām augstskolām, kuru darbībā pirms 2004.gada 12.marta konstatēti izglītības jomu reglamentējošu normatīvo aktu pārkāpumi vai arī kuras nav veikušas jaunajos noteikumos paredzētos pienākumus pirms 2004.gada 12.marta.