Ministru kabineta rīkojums Nr.559

3.1.  sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides ministriju un Zemkopības ministriju aktualizēt Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu 2001.–2010.gadam un līdz 2004.gada 1.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā;
3.2. sākot ar 2004.gadu, sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Finanšu ministriju, Kultūras ministriju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, Satiksmes ministriju, Vides ministriju un Zemkopības ministriju katru gadu izstrādāt un mēneša laikā pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam pieņemšanas iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Latvijas tūrisma attīstības rīcības plāna projektu;
3.3. sākot ar 2005.gadu, katru gadu līdz 1.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pārskatu par tūrisma attīstību Latvijā. Minētais pārskats vienlaikus ir informatīvs ziņojums par pamatnostādņu īstenošanu.

4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādnēs minēto pasākumu izpildei izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju vidējā termiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu 2005.gadam un turpmākajiem gadiem.

Ministru prezidents I.Emsis

Ekonomikas ministrs J.Lujāns
 

(Ministru kabineta
2004.gada 11.augusta rīkojums Nr.559)

Latvijas Tūrisma attīstības politikas pamatnostādnes (turpmāk – pamatnostādnes) nosaka valsts tūrisma attīstības politiku turpmākajiem pieciem gadiem.
Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai noteiktu tūrisma attīstības stratēģiskos virzienus nozares ilgtspējīgai un konkurētspējīgai attīstībai, tādējādi palielinot tūristu plūsmu un ienākumus no tūrisma, kā arī veicinot Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju sociālekonomisko labklājību.
Pamatnostādņu izstrādes juridiskais pamats ir Deklarācija par Induļa Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību. Pamatnostādnēs ietverti tūrisma attīstības politikas galvenie principi, mērķi, prioritātes un rīcības virzieni. Pamatnostādnēs izvirzītie mērķi un rīcības virzieni atspoguļo tūrisma attīstības politikas prioritātes.
Tūrisma attīstības politikas plānošanas dokumenti turpmāk tiks izstrādāti saskaņā ar pamatnostādnēs, Latvijas Tūrisma attīstības nacionālajā programmā 2001.–2010.gadam un Latvijas Tūrisma attīstības rīcības plānā (turpmāk – rīcības plāns) noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, nodrošinot to koordināciju. Latvijas Tūrisma attīstības nacionālo programmu 2001.–2010.gadam aktualizē un Latvijas tūrisma attīstības rīcības plānu izstrādā, izvērtējot valsts tūrisma attīstības plānošanas dokumentus un citus ar tūrisma nozares attīstību saistītus dokumentus.
Pamatnostādnēs formulētās problēmas ir saistītas ar neizteiktu Latvijas tūrisma produktu, vāju tūrisma mārketingu, tūristu vēlmēm neatbilstošas kvalitātes tūrisma infrastruktūru un piedāvājumu atsevišķos reģionos, zemu tūrisma nozares konkurētspēju, zemu vietējo un ārvalstu investīciju apjomu, nepietiekamu jauno tehnoloģiju un zinātnes sasniegumu ieviešanu un izmantošanu tūrisma nozarē, neaktīvu sadarbību starp privāto, valsts un pašvaldību sektoru un nevalstiskajām organizācijām, kā arī tūrisma industrijas koordinācijas un lobija trūkumu un nekonkrētu kompetences sadalījumu.
Lai risinātu minētās problēmas, pamatnostādnēs ir izvirzīts mērķis – panākt tūrisma īpatsvara pieaugumu Latvijas iekšzemes kopproduktā, pozicionējot un virzot Latviju starptautiskajā tirgū kā atšķirīgu, drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, palielinot tūristu plūsmu uz Latviju, kā arī veicinot vietējā tūrisma attīstību.
Lai sasniegtu tūrisma attīstības politikas mērķi, pamatnostādnēs ir noteikti šādi rīcības virzieni:
1. Latvijas pozicionēšana par drošu un atpazīstamu tūrisma galamērķi, izceļot atšķirīgo, stiprinot Latvijas kā tūrismam labvēlīgas valsts tēlu un nodrošinot Latvijas klātbūtni prioritāros un perspektīvos tūrisma tirgos.
2. Ienākošā un vietējā tūrisma veicināšana Latvijā, attiecīgi nodrošinot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, veidojot atbilstošu un kvalitatīvu infrastruktūru, veicinot daudzveidīgu un jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšanu atbilstoši tūristu interesēm, izmantojot IKT un e-komercijas sasniegumus tūrisma nozares attīstībā, ieviešot kvalitātes pārvaldības sistēmas, attīstot cilvēkresursus un veicinot tūrisma nozares izpēti.
3. Sadarbības veicināšana, optimizējot publiskā un privātā sektora sadarbību, attīstot starptautisko sadarbību, kā arī nodrošinot Latvijas līdzdalību Eiropas un pasaules tūrisma attīstības politikas veidošanā un Latvijas interešu pārstāvēšanu.
Īstenojot tūrisma attīstības politiku, tiks panākts tūrisma nozares pakalpojumu eksporta pieaugums vidēji par 10–15% gadā, kā arī tūrisma nozares pieaugums iekšzemes kopproduktā līdz 5–7% perioda beigās. Mērķtiecīga tūrisma mārketinga rezultātā palielināsies tūrisma plūsma, ārvalstu ceļotāju skaits pieaugs vidēji par 5–7% gadā, ieņēmumi no ārvalstu ceļotājiem ? vidēji par 15% gadā. Dažādojoties tūrisma produktu un pakalpojumu piedāvājumam (t.sk. ārpus sezonas), palielināsies arī ārvalstu ceļotāju vidējais uzturēšanās ilgums līdz trim diennaktīm. Attiecīgi pieaugs pakalpojumu sniedzēju radītā pievienotā vērtība tūrisma nozarē un ar tūrismu saistītās nozarēs, kā arī palielināsies nodarbinātība tūrismā un ar to saistītajās nozarēs (tūrisma multiplikatīvais efekts nodarbinātībā ir apmēram 1:3). Pieaugot tūrisma sektorā strādājošo skaitam vidēji par 500 cilvēkiem gadā, mazināsies bezdarbs un sociālā spriedze atsevišķos reģionos.
Lai sasniegtu pamatnostādnēs noteiktos mērķus, 2004.gadā Latvijas tūrisma attīstībai un investīciju piesaistei tiks izmantoti 1041594 lati, no kuriem tūrisma mārketinga pasākumiem (piemēram, dalībai starptautiskos tūrisma gadatirgos, tūrisma informatīvo materiālu izdošanai, tūrisma darbsemināriem) paredzēts 490420 latu, tūrisma informācijas ceļa zīmju sistēmas izveidei – 105000 latu, vienota tūrisma informācijas centru tīkla uzturēšanai un attīstībai – 60000 latu, starptautiskās sadarbības nodrošināšanai un valsts interešu pārstāvniecībai – 20864 lati, tūrisma attīstības politikas izstrādāšanas un īstenošanas administratīvās darbības nodrošinājumam, t.sk. Latvijas tūrisma biroju ārvalstīs (Helsinkos, Berlīnē, Londonā, sākot ar 2004.gada oktobri – Stokholmā un Maskavā) uzturēšanai, Latvijas reģionālo tūrisma informācijas centru (Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, Latgalē) un Latvijas Tūrisma informācijas centra Rīgā darbības nodrošināšanai – 331014 lati, tūrismu veicinošo projektu izstrādei, koordinēšanai un līdzfinansējumam – 34296 lati.
No valsts budžeta tūrisma politikas veicināšanai 2005.gadā nepieciešami 2,08 milj. latu, 2006.gadā – 3,12 milj. latu, 2007.gadā – 5,31 milj. latu, 2008.gadā – 7,97 milj. latu. No Eiropas Savienības struktūrfondiem dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma produktu izveidošanai un infrastruktūras attīstībai 2004.gadā paredzēts izmantot 1,3 milj. latu, 2005.gadā – 2,6 milj. latu, 2006.gadā – 2,6 milj. latu, bet Latvijas publiskā līdzdalība 2004.gadā ir paredzēta 0,4 milj. latu apmērā, 2005.gadā – 0,8 milj. latu apmērā un 2006.gadā – 0,8 milj. latu apmērā. Ekotūrisma infrastruktūras attīstībai Natura 2000 programmas teritorijās no Eiropas Savienības struktūrfondiem 2004.gadā paredzēts izmantot 0,6 milj. latu, 2005.gadā – 1,2 milj. latu, 2006.gadā –
1,2 milj. latu, bet Latvijas publiskā līdzdalība 2004.gadā ir paredzēta 0,2 milj. latu apmērā, 2005.gadā – 0,4 milj. latu apmērā un 2006.gadā – 0,4 milj. latu apmērā.
Tūrisma attīstībai paredzēto atbalstu no citām Eiropas Savienības struktūrfondu prioritātēm (piemēram, cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana) nevar precīzi noteikt, jo tūrisma attīstībai paredzēto finanšu līdzekļu apjoms ir atkarīgs no potenciālo projektu iesniedzēju aktivitātes un iesniegto projektu kvalitātes.
Attiecīgi struktūrfondu un Eiropas Kopienas iniciatīvu finansējumu nākamajam programmēšanas periodam (2007?2013) nevar paredzēt, jo vēl nav izstrādāta jaunā finanšu perspektīva – Agenda 2007.

Lai īstenotu tūrisma attīstības pasākumus, valsts un pašvaldības plāno finansējumu budžetā atbilstoši kompetencei. Ņemot vērā, ka katru gadu tiks izstrādāts rīcības plāns pamatnostādņu īstenošanai, papildus nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu piešķiršana tiks izskatīta kopā ar visu ministriju ilgtermiņa budžeta prioritāšu pieteikumiem attiecīgajam gadam un budžeta iespējām. Publiskajam finansējumam paredzēta arī privātā finansējuma piesaiste.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns