Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Reģionu komitejas gaiteņu labirintos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.2004., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92301

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Budžeta ieņēmumi pieaug, cenas un bezdarbs - arī

Vēl šajā numurā

12.08.2004., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Reģionu komitejas gaiteņu labirintos

Latvijas pašvaldību pārstāvji Briselē spriež līdz ar citiem

ZACESTA.PNG (38284 bytes)
Ligita Začesta
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc būtu paaugstināma dalības maksa Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) biedriem, LPS 14.kongresā tika minēts organizācijas darba apjoma un izdevumu pieaugums, lai ar rezultātiem darbotos ES Reģionu komitejā. Pašvaldību pārstāvji ne vienprātīgi, tomēr atbalstīja kongresā dalības maksas pieaugumu. Lai arī īstas pārliecības par Latvijas pašvaldību pārstāvju klātbūtnes nozīmību minētās komitejas darbā daudziem nebija un nav arī patlaban. Tiesa, laiks bijis par īsu, lai pārliecinātos un novērtētu.
Notiekošajam Eiropas Parlamenta Reģionu komitejā LPS seko jau četrus gadus. Bet ceļu uz Briseli Latvijas pašvaldību pārstāvju delegācija mēro nedaudz ilgāk nekā gadu, lai apjaustu notiekošos procesus un kā novērotāji piedalītos Eiropas Parlamenta Reģionu komitejas darbā. Pēc 1.maija novērotāji kļuvuši par pilntiesīgiem komitejas locekļiem. Tie ir 14 pašvaldību vadītāji, kurus LPS dome ar lēmumu ir apstiprinājusi dalībnieku un to aizvietotāju statusā. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LPS atbildīgā sekretāre Ligita Začesta, Briselē ir bijuši gan dalībnieki, gan visi rezervisti.

Sarežģītas konstrukcijas izprast nav viegli

Eiropas Reģionu komiteja izveidota 1994.gadā saskaņā ar Māstrihtas līgumu. Tā ir Eiropas Parlamenta (EP) un citu ES struktūru konsultatīvā institūcija, kas sniedz atzinumus (t.sk. pašvaldību viedokli) par sagatavoto dokumentu projektiem un piedalās ES politikas veidošanā. Reģionu komitejā visas dalībvalstis pārstāv 317 dalībnieki. Dokumentu projekti pašvaldībās atgriežas jau kā EP pieņemti saistošie lēmumi. Viedokļu saskaņošana un koordinācija notiek daudzos līmeņos (komisiju, politisko grupu, nacionālo delegāciju vadītāju starpā), kā arī formālās un neformālās sanāksmēs.
Komitejas sēžu norises kārtību L. Začesta skaidro kā līdzīgu Saeimas plenārsēdēm. Pirms tām notiek partiju grupu sanāksmes. Tajās partiju grupas pārrunā izskatāmos jautājumus un panāk vienošanos par viedokli, ko paudīs sēdē. Latvijas pašvaldību pārstāvji piedalījās dažādās partiju grupu sanāksmēs. Grupa tika izvēlēta atbilstoši katra politiķa pārstāvētajai partijai. Par noteicošo Latvijas pašvaldību pārstāvji atzīst spēju paust vienotu nacionālo viedokli, ne tik daudz uzsverot partijisko piederību.
Zīmīgi, ka mūsējo interese un aktivitāte, līdzdarbojoties novērotāju statusā, jau ir novērtēta ar amatu. “Vairāki mūsu pārstāvji, piemēram, ir savienības “Latvijas ceļš” biedri. Viņi piedalījās reģionālās liberāļu un demokrātu alianses “Eiropai” sanāksmēs. Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs maijā kļuva par šīs partiju grupas biroja locekli. Tas ir pirmais solis uz ietekmi šajā institūcijā,” atzīst L.Začesta.
No aizvadītā gada jūlija, regulāri piedaloties Reģionu komitejas un komisiju sēdēs, pa īstam ir apjausts darba apjoms. Tas nav mazs, jo viss neaprobežojas ar delegāta klātbūtni Briselē. L.Začesta neslēpj, ka smagāko darbu uz saviem pleciem iznes LPS darbinieki, pildot sekretariāta funkcijas. Tātad apkopo un tehniski sagatavo Latvijas delegātu Briselē izsakāmos viedokļus. Tulkojamo tekstu, kas nereti ietver specifisku terminoloģiju, apjoms ir pamatīgi pieaudzis.

Teorijas un prakses atšķirības

Gatavojoties ES paplašināšanās procesam, par priekšā stāvošo kopējo darbu daudz diskutēts ar zviedru, dāņu, somu pašvaldību kolēģiem. Teorija un prakse lielākoties nav viens un tas pats. Tādēļ pašu pieredze Briselē, klausoties un runājot ar citu valstu kolēģiem, vienprātīgi atzīstama par daļēji atšķirīgu un noteikti vērtīgāku. Lai Latvijas pārstāvji uz Eiropas institūcijām aizbrauktu ar teorētisku zināšanu bagāžu, par darba kārtību Reģionu komitejā ir runāts semināros un konferencēs. Pieredzes apjoms ir cieši saistīts ar katra personīgo ieinteresētību. Vai esmu gatavs līdzās ikdienas pienākumiem veltīt savu laiku Eiropas dokumentiem? Vai spēju sevi motivēt ne vien pilnveidot savu angļu valodas prasmi, bet arī mācīties franču valodu, – atzīst L.Začesta.
No jūlija Latvijas pašvaldību izvirzītie dalībnieki un to aizvietotāji sāka reālu darbu komisijās. Par vienu no prioritātēm Latvijas delegācijas dalībai ES Reģionu komitejā ir noteikta maksimālas līdzdalības nodrošināšana. Lai cilvēki būtu klāt, spētu nodot informāciju, veidotu kontaktus ar citu valstu pārstāvjiem.

Pašvaldību birojs Briselē

Doma par biroja atvēršanu LPS nopietni tiek apsvērta jau ilgāku laiku. Tiek lēstas izmaksas, meklēti sadarbības partneri un pašas telpas. Biroja atvēršana līdz ar jaunā Eiropas Parlamenta darba sākšanu kļuvusi par aktuālu nepieciešamību. Ir svarīgi mācēt prasmīgi darboties sarežģītajā ES mehānismā. Tai skaitā lobisma nolūkos. L Začesta piebilst, ka līdz šim Latvijas pārstāvjiem nav bijis iespēju izjust lobiju darbības un to rezultātus. Tomēr ir novērots, kā to īsteno citi.
“Kādā no plenārsēdēm notika diskusija par īpaša finanšu atbalsta mehānisma izveidošanu Vidusjūras valstīm. Šā reģiona pašvaldības pamatoja atbalsta nepieciešamību. Savukārt Ziemeļvalstu pārstāvji centās problēmu vispārināt, norādot, ka finanšu palīdzība patlaban vairāk nepieciešama jaunajām dalībvalstīm. Rezultātā jautājums netika izlemts, un diskusijas turpināsies,” stāsta L.Začesta, nedaudz iezīmēdama arī citas lobisma nianses. Piemēram, nozīmīgā jautājumā svarīgi ir panākt, lai ziņotājs būtu ieinteresētās valsts pārstāvis.
LPS cer, ka birojs tiks atvērts jau nākamajā gadā, kad pašvaldības sāks maksāt jauno dalības maksu organizācijā. Jācer, ka Reģionu komisijas Latvijas dalībnieku spēja sadarboties un ietekmēt būs gan pamanāma, gan ar labiem rezultātiem.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!