Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Budžeta ieņēmumi pieaug, cenas un bezdarbs - arī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.2004., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/92300

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Aiz grāmatām slēpti likteņi

Vēl šajā numurā

12.08.2004., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Budžeta ieņēmumi pieaug, cenas un bezdarbs – arī

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi pērn makroekonomisko rādītāju saliktais indekss faktiskajās cenās pieaudzis par 9,3%, liecina Finanšu ministrijas (FM) Tautsaimniecības analīzes un fiskālās politikas departamenta sagatavotais valsts budžeta apskats. Taču, tā kā jūnijā pieauga gan patēriņa, gan ražotāju cenas, šis indekss, ko veido arī rūpniecības produkcijas apjoms, apgrozībā esošais skaidrās naudas daudzums, Latvijas Bankas neto ārējie aktīvi, vidējās īstermiņa kredītu likmes, bezdarba līmenis, kā arī preču eksports un imports, salīdzināmās cenās pieauga tikai par 4,8%. Šo nelielo pieaugumu FM speciālisti skaidro ar faktu, ka ražotāju un patēriņa cenu paaugstināšanās šā gada maijā un jūnijā bija viena no augstākajām pēdējos gados.

Cenu pieaugums turpinās

Jūnijā turpināja celties gan preču, gan arī pakalpojumu cenas, patēriņa cenu indeksam salīdzinājumā ar maiju palielinoties par 0,6%. Kopējo cenu līmeni visbūtiskāk ietekmēja pārtikas preču cenu paaugstināšanās par 1,7%. Visvairāk – par 14,5% – cēlās kartupeļu cenas, bet dažiem pārtikas produktiem, piemēram, gurķiem, tomātiem un paprikai, cenas samazinājās. Sākoties atlaidēm, lētāki kļuva apavi, sadzīves tehnika, kā arī TV, video un audio aparatūra. Vienlaikus turpināja celties degvielas un medikamentu cenas – attiecīgi par 1,9% un 0,7%.
Kopumā, kā liecina valsts budžeta apskats, šā gada pirmajos sešos mēnešos patēriņa cenas pieaugušas par 5,5%. Tas ir ievērojams kāpums salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi, kad šis rādītājs bija gandrīz divreiz mazāks – tikai 3%. Cenu pieaugumu pirmajā pusgadā visvairāk ietekmēja pārtikas produktu cenu kāpums par 8,3%. Dārgākas kļuva arī nepārtikas preces – degviela, medikamenti, cigaretes, laikraksti, žurnāli un grāmatas, kā arī visi ar mājokļa uzturēšanu saistītie pakalpojumi.
Vienlaikus salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju pieaudzis oficiāli reģistrētā bezdarba līmenis, šā gada jūnija beigās sasniedzot 8,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Visaugstākais bezdarba līmenis jūnijā reģistrēts Latgalē, zemākais – Rīgā. Ludzas rajonā tas sasniedza 28,3%, Rēzeknes rajonā – 27,4% un Balvu rajonā – 27%, turpretī Rīgā tas bija 4,5%, Rīgas rajonā – 5,5% un Saldus rajonā – 5,8%.

Imports un eksports

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) turpinājās importa un eksporta pieaugums, lai gan datu dinamikā salīdzinājumā, piemēram, ar aprīli, vērojamas atšķirības. Tā kā muitas robežas ar ES valstīm vairs nepastāv, uzņēmumiem, sākot ar šā gada maiju, speciālos Intrastat pārskatos ik mēnesi jāsniedz informācija par preču ievedumu (izvedumu) no (uz) ES dalībvalstīm. Bet uzņēmumi pirms iestāšanās Eiropas Savienībā daļu tirdzniecības darījumu steidza paveikt aprīlī. Salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju šogad preču eksports faktiskajās cenās pieaudzis par 33%, bet imports – par 25,9%.
Eksporta pieaugumu visvairāk veicinājis eksporta kāpums uz ES valstīm – salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas pieaudzis par 36%, bet ES valstu īpatsvars kopējā eksportā maijā bija 81,5%. Vienlaikus par 31,6% pieaudzis arī imports no ES.
Pieaugums vērojams arī eksportā uz NVS valstīm, kas šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju pieaudzis par 18,1%. Savukārt imports no NVS šajā pašā laikā pieaudzis par 8,8%.
Lielākā Latvijas eksporta partnere bija Lielbritānija (14,4% no kopējā eksporta apjoma), kam sekoja Vācija (12,2%), Zviedrija (10,6%), Lietuva (8,3%) un Igaunija (7,2%). Turpretī importā nozīmīgāko vietu ieņēma Vācija (16,9%), Lietuva (10,5%), Somija (7,6%), Igaunija (7,1%) un Zviedrija (6,6%).

Budžeta ieņēmumi un izdevumi

Šā gada sešos mēnešos valsts budžeta ieņēmumi bija 917,3 miljoni latu – par 92,7 miljoniem latu jeb 11,2% lielāki nekā attiecīgajā laika posmā pērn. Vislielākais pieaugums fiksēts iedzīvotāju ienākuma nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumos.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, šogad jūnijā bija 152,7 miljoni latu – par 4,7% vairāk nekā maijā, bet valsts konsolidētā budžeta izdevumi (arī ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) jūnijā bija 180,2 miljoni latu. Savukārt kopējie valsts budžeta izdevumi 2004.gada pirmajā pusē sasniedza 935,1 miljonu latu. Salīdzinājumā ar attiecīgo pagājušā gada laikposmu valsts budžeta izdevumi palielinājušies par 103,1 miljonu latu jeb 12,4%.
Jūnijā valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 97,1 miljons latu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieaugot par 4,9%, bet izdevumi krietni lielāki – 131 miljons latu. FM speciālisti to skaidro ar subsīdijām un dotācijām nepieciešamo izdevumu pieaugumu. Lielāko daļu – 92,5% – no kopējiem valsts pamatbudžeta izdevumiem jūnijā veidoja šā budžeta uzturēšanas izdevumi, kas sasniedza 121,2 miljonus latu. Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts jūnijā bija 34,4 miljoni latu.
Pieauguši arī sociālās apdrošināšanas budžeta kopējie ieņēmumi, kas jūnijā bija par 4,4% lielāki nekā iepriekšējā mēnesī un sasniedza 56,4 miljonus latu. Sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi jūnijā, sasniedzot 49,9 miljonus latu, par 22,9% pārsniedza iepriekšējā mēneša rādītāju. Tādējādi jūnijā sociālās apdrošināšanas budžetā izveidojās 6,5 miljonus latu liels fiskālais pārpalikums.
Minētajā laika posmā par 26,6 miljoniem latu jeb 44,3% palielinājušies arī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi, sasniedzot 86,5 miljonus latu. Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka pieauga pašvaldību saņemtie maksājumi. Lai gan pašvaldību pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi samazinājās, pārējos ieņēmumu posteņos – nenodokļu ieņēmumos, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumos un nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumos – bija vērojams pieaugums. Jūnijā salīdzinājumā ar maiju visai ievērojami – par 28,2 miljoniem latu jeb 51,8% – palielinājās arī pašvaldību pamatbudžeta izdevumi, kas sasniedza 82,6 miljonus latu. Tādējādi pašvaldību konsolidētajā budžetā izveidojās 3,3 miljonus latu liels fiskālais pārpalikums.

Nodokļu ieņēmumi

Jūnijā, tāpat kā šā gada pirmajos sešos mēnešos, pieauguši gandrīz visu nodokļu ieņēmumi, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājušies par 5,2 miljoniem latu jeb 25,3%, sasniedzot 25,6 miljonus latu. Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 17,8 miljoni latu – par 2,1 miljonu latu jeb 13% lielāki nekā maijā.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi jūnijā sasniedza 37,1 miljonu latu, par 1,7 miljoniem latu jeb 4,7% pārsniedzot iepriekšējā mēneša rādītāju. Savukārt šā gada pirmajos sešos mēnešos iedzīvotāju ienākuma nodoklī ieņemti 206,9 miljoni latu – par 34,1 miljonu latu jeb 19,7% vairāk nekā attiecīgajā pagājušā gada laika posmā.
Salīdzinot ar maiju, jūnijā par 8 miljoniem latu jeb 39,4% samazinājušies uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas sasniedza 12,3 miljonus latu. Tomēr šā gada pirmajos sešos mēnešos uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasētā summa bija par 14,5 miljoniem latu jeb 27,4% lielāka nekā attiecīgajā laika posmā pērn un veidoja 67,4 miljonus latu. Tajā pašā laikā kopējais nodokļu parāds valsts pamatbudžetam šā gada 1.jūlijā bija 291,6 miljoni latu, tomēr tam ir tendence samazināties.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!