Par rokasgrāmatu par meža pirmatnējo dzīvotni

Vakar, 7. februārī, Latvijas mežinieku saimei bija īpaši jauks notikums — savu atvēršanu piedzīvoja jauna grāmata "Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata".

Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Otto Žvagiņš teica, ka šīs grāmatas izdošana nav mērķis, bet tikai viens no posmiem, kas līdz šim noiets:

— 1997. gadā VMD kopīgi ar Zviedrijas Gotlandes meža pārvaldi nolēma ķerties pie mežaudžu galveno biotopu projekta. Šis termins ir cēlies no angļu termina "key–habitat" tieša tulkojuma un jau iegājis mūsu runā un arī apziņā, liecinot, ka šajās vietās, šajās dzīvotnēs drošībā tiek saglabātas ilglaicīgam mežam raksturīgās struktūras, jutīgās sugas un vēl nepārveidoti bioloģiskie procesi. Taču viss šis apzināšanas process sākās ar to, ka biologi, mežsaimnieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji, profesionāli mežkopji mēģināja vienoties par to, ko mēs Latvijas mežos vēlamies saglabāt nākamajām paaudzēm, līdztekus diskutējot arī par ekonomiskām lietām un etniskām kategorijām. Pēc visām profesionālajām un emocionālajām diskusijām radās Latvijas apstākļiem piemērota mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas metodika un klasifikācijas sistēma. Un tad sākās otrais posms — 1999. gadā tika apmācīti speciālisti, kuri reāli veica biotopu inventarizāciju Latvijas mežos, pārbaudot vispirms visvairāk apdraudētās vietas.

Diemžēl biotopus jeb dzīvotnes Latvijā likums neaizsargā, tās pagājušajā gadā ir aizsargājusi mežkopju labā griba, un neviena no dzīvotnēm nav gājusi zudumā. Protams, no kļūdām izbēgt nevar, un tieši tādēļ mēs visi kopā mācāmies. Pavisam pagājušajā gadā valstī ir inventarizēti 332 tūkstoši hektāru meža, ir izdalīti 6120 hektāri mežaudžu atslēgas biotopu un vēl 1700 hektāru potenciālo dzīvotņu, kuras tuvā nākotnē par tādām kļūs. No kopējās inventarizētās meža platības tie ir apmēram 2,7 procenti. Katrā ziņā liels darbs vēl ir priekšā — jāprecizē metodika, jāpapildina likumdošana, lai šīs dzīvotnes varētu pasargāt, jāveicina sabiedrības izpratne par dabas un biotopu aizsardzību īpašnieku mežos. Līdz šim ir izdarīts labs darbs mežaudžu svarīgāko biotopu projektā — ir sagatavota un izdota "Mežaudžu atslēgas biotopu rokasgrāmata". Kopējais finansējums šai grāmatai bija 200 000 latu, no tiem apmēram 32 procenti bija ārvalstu līdzekļi. Grāmatas izdošanu atbalstījuši septiņi valsts mežā strādājošie ilgtermiņa līguma turētāji — Latvijas un Somijas kopuzņēmums SIA "Silva", a/s "Inčukalns Timber", Saldus rajona "Rjabova IU", SIA "Kurzemnieki IU" no Tukuma rajona, Kuldīgas i/u "Kurzemīte", Preiļu SIA "Automobilists" un Talsu rajona i/u "Ieva".

Viens no grāmatas autoriem — Normunds Priedītis — teica, ka nopietni un zinātniski jāpievēršas mūsu meža aizsardzībai, bet gandarījumu sniedzot tas, ka tiek aizpildīti tie robi, kas pēdējos gadu desmitos dažādu iemeslu dēļ radušies bioloģiskajās zināšanās. Otrs no trim grāmatas autoriem — Viesturs Lārmanis — atzīmēja, ka šī grāmata ir kolektīvs darbs, kuras tapšanā piedalījušies vairāk nekā 20 cilvēki — konsultanti, fotogrāfi, piktogrammu veidotāji un dažādi citi speciālisti. Latvijā ir daudz tādu vietu, kur saglabājušās pirmatnēja meža īpatnības. Diemžēl tāds mežs ir gandrīz pretēja lieta tam mežam, ko esam raduši uzskatīt par labu mežu no saimnieciskā viedokļa. Taču šie nepilnie trīs procenti meža būtu saglabājami, jo tieši tajās vietās slēpjas Latvijas zemes un dabas retumi. Daļu no tiem var aplūkot jaunajā rokasgrāmatā, un Viesturs Lārmanis cer, ka šīs zināšanas palīdzēs sargāt unikālās lietas Latvijā.

"Mežaudžu atslēgas biotopu roksagrāmata", kuras autori ir Viesturs Lārmanis, Normunds Priedītis un Mudīte Rudzīte, izskaidro atslēgas biotopu būtību un iedalījumu, meža ilglaicību un indikatorsugas, satur detalizētus indikatorsugu aprakstus, raksturīgo atrašanās vietu un sugu alfabētisko rādītāju, kā arī lielu daudzumu krāsainu fotogrāfiju un piktogrammu, kas palīdz biotopus atpazīt dabā. Rokasgrāmatas izdevējs ir VMD.

Roberts Strīpnieks, VAS "Latvijas valsts meži" prezidents, saņemot jauno rokasgrāmatu, atzīmēja, ka izdevumā apkopotie atslēgas biotopi ir būtiski ne tikai Latvijai, bet visai Eiropai no efektīvas meža ekoloģijas viedokļa. Mežs, kas ir skaists ar savu neskartību un pirmatnību, lieliski var dzīvot līdzās saimnieciski pamatoti izmantotam mežam. Tā kā "Latvijas valsts meži" (LVM) ir liels meža apsaimniekotājs, bet VMD realizē Latvijas un Zviedrijas mežaudžu atslēgas biotopu inventarizācijas kopprojektu, tad vienlaikus ar jaunās rokasgrāmatas atvēršanu VMD un LVM paraksta arī nodomu protokolu par pienākumu saglabāt un uzturēt bioloģisko daudzveidību Latvijas mežos un mazināt mežsaimniecības iespējami negatīvo ietekmi uz jutīgām sugām un to dzīves vidi. Roberts Strīpnieks aicināja šim piemēram sekot arī citus meža apsaimniekotājus. No VMD puses nodomu protokolu parakstīja ģenerāldirektors Otto Žvagiņš, no LVM puses — prezidents Roberts Strīpnieks.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore