Uzņēmumu pārskati

Bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību
“Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” dalībniekam
Revidenta atzinums

Esam veikuši BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” 2003.gada finanšu pārskatu revīziju. Finanšu pārskati ietver 2003.gada 31.decembra bilanci, 2003.gada peļņas vai zaudējumu aprēķinu, naudas plūsmas pārskatu un pašu kapitāla izmaiņu pārskatu 2003.gadā, vadības ziņojumu un pielikumus. Par finanšu pārskatiem atbildīga sabiedrības vadība. Mūsu atbildība ir izteikt neatkarīgu viedokli par šiem pārskatiem, pamatojoties uz veikto finanšu pārskatu revīziju.
Esam veikuši revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Šie standarti nosaka, ka mums jāplāno un jāveic revīzija tā, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatos nav būtisku kļūdu vai neprecizitāšu. Revīzija ietver finanšu pārskatos norādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi izlases veidā. Revīzija ietver arī lietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu sabiedrības vadības izdarīto pieņēmumu, kā arī kopējās finanšu pārskatu izklāsta formas izvērtējumu. Mēs uzskatām, ka veiktā revīzija dod pietiekamu pamatojumu atzinuma izteikšanai.
Pamatojoties uz veiktajām revīzijas procedūrām, uzskatām, ka BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” 2003.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz patiesu ieskatu par sabiedrības līdzekļiem un saistībām 2003.gada 31.decembrī un tās darbības rezultātu - zaudējumiem, kā arī atbilst Latvijas Republikas likuma “Par uzņēmuma gada pārskatiem” prasībām.

Rīga, Latvijas Republika Viktorija Usoviča, (sertifikāts nr.109), SIA “Moore Stephens(Rīga) Ltd”

2004.gada 29.martā direktore, zvērināta revidente

B0 SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” (uzņēmuma reģistrācijas numurs 000345822)

Saīsinātā bilance 2003.gada 31.decembrī

AKTĪVS
Nemateriālie ieguldījumi	20.665
Pamatlīdzekļi	5.372.567
Kopā ilgtermiņa ieguldījumi	5.393.232
Krājumi	527.586
Debitoru parādi	146.345
Naudas līdzekļi	214.631
Kopā apgrozāmie līdzekļi	888.562
KOPĀ AKTĪVS	6.281.794
PASĪVS
Pamatkapitāls	1.000.000
Rezerves	4.600.862
Kopā pašu kapitāls	5.600.862
Ilgtermiņa kreditori	292.517
Īstermiņa kreditori	388.415
Parādi kreditoriem kopā	680.932
KOPĀ PASĪVS	6.281.794

Peļņas vai zaudējumu aprēķins par 2003.gada janvāri-decembri

Neto apgrozījums	9.107.425
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas	(9.056.401)
Bruto peļņa	51.024
Administrācijas izmaksas	(187.457)
Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi	52.345
Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas	(49.761)
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi	16.192
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas	(45.570)
Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem	(163.227)
Pārskata gada zaudējumi	(163.227)

*Šeit publicēta BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” saīsinātā bilance un peļņas vai zaudējumu aprēķins. Ar pilnu BO SIA “Klīniskā slimnīca “Gaiļezers”” gada pārskatu var iepazīties Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

Valdes priekšsēdētājs (direktors) E.Platkājis

 

Valsts aģentūras
“Maksātnespējas administrācija” 2003.gada pārskats

Kaut arī darbu valsts aģentūrā “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) uzsāku 2004.gada janvārī, apzinos, ka 2003.gads bija ļoti nozīmīgs Maksātnespējas administrācijas pastāvēšanā.
Pirmkārt, Maksātnespējas administrācija uzsāka īstenot funkcijas, kuras zināmā mērā arī Latvijā bija jaunas. Piemēram, 2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, ar ko Maksātnespējas administrācijai tika uzdots pienākums apmierināt darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.
Otrkārt, pārskata gadā Maksātnespējas administrācija piedzīvoja būtiskas strukturālas reformas: tika likvidēti vairāki departamenti, un ievērojami samazināts darbinieku skaits, kas traucēja veikt plānotos pasākumus un lika reducēt darbību uz seku likvidēšanu. Darbinieku trūkums noteikti ietekmēs Maksātnespējas administrācijas darbu arī 2004.gadā.
2003.gadā tika turpināts darbs pie kvalificēta maksātnespējas procesa administratoru institūta izveides un uzraudzības, lai maksātnespējas procesa norisi padarītu efektīvu un caurskatāmu.
Vēlos izteikt pateicību darbiniekiem par 2003.gadā paveikto, jo tika ieguldīts liels darbs, īstenojot likumā noteiktās funkcijas, no kurām liela daļa valstī bija pilnīgi jaunas. Maksātnespējas administrācijas vārdā pateicos arī mūsu sadarbības partneriem – Tieslietu ministrijai, Latvijas apgabaltiesām, Konsultatīvajai padomei, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts darba inspekcijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, žurnālistiem un citiem.
Lai pilnveidotu maksātnespējas procesu regulējumu valstī, 2004.gadā plānojam izstrādāt vairākus tiesību aktu projektus, tajā skaitā jaunus noteikumus par sertificēto maksātnespējas procesa administratoru atkārtotas sertifikācijas kārtību. Savukārt ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotā darba grupa turpinās Maksātnespējas likuma izstrādi.

V/a “Maksātnespējas administrācija” direktors Aldis Gobzems

1. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS IZVEIDOŠANAS MĒRĶIS

Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” (turpmāk – Maksātnespējas administrācija) mērķis ir īstenot valsts politiku maksātnespējas jomā, nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas gadījumos.

2. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS FUNKCIJAS UN UZDEVUMI

Maksātnespējas administrācijai ir divi galvenie uzdevumi:
1) nodrošināt valsts politikas īstenošanu un valsts un sabiedrības interešu aizsardzību maksātnespējas procesa jautājumos;
2) nodrošināt darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā.
Lai nodrošinātu valsts politikas īstenošanu maksātnespējas procesa jautājumos un valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, Maksātnespējas administrācija:
- pārstāv valsts intereses maksātnespējas jautājumos;
- analizē maksātnespējas procesus un spēkā esošo normatīvo aktu piemērošanu;
- izstrādā un virza apstiprināšanai nepieciešamos normatīvos aktus maksātnespējas procesa pilnveidošanai;
- sagatavo, apmāca un sertificē maksātnespējas procesa administratorus;
- iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratoru kandidātus;
- uzrauga administratoru darbības likumību maksātnespējas procesā;
- izskata sūdzības par maksātnespējas procesa administratoru lēmumiem un rīcību;
- nodrošina informācijas pieejamību par maksātnespējas procesiem valstī;
- sadarbībā ar citām kompetentām institūcijām veic pasākumus faktiski maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) atzīšanai par maksātnespējīgiem;
- likumā noteiktajos gadījumos nodrošina maksātnespējas procesa administrēšanas izdevumu segšanu.
Lai nodrošinātu darbinieku interešu aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, Maksātnespējas administrācija:
- atbilstoši likumam “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” ir darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs;
- pieņem un izskata maksātnespējīgo darba devēju administratoru pieteikumus par darbinieku prasījumu apmierināšanu;
- apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem;
- kontrolē darbinieku prasījumu fonda līdzekļu izlietošanas likumību.

3. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS JURIDISKAIS STATUSS UN STRUKTŪRA

Maksātnespējas administrācija ir izveidota 2002. gada 16. janvārī un ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā, pamatojoties uz “Maksātnespējas administrācijas koncepciju” (akceptēta Ministru kabinetā 2001.gada 7.oktobrī).
Maksātnespējas administrācijas statuss nostiprināts:
- Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā Nr.173 “Par strādājošo prasību aizsardzību uzņēmēja maksātnespējas gadījumā”, kas Latvijas Republikā spēkā stājās 2003.gada 22.februārī;
- Publisko aģentūru likumā;
- likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;
- likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”;
- Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumos Nr. 425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums”.
Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumos Nr. 425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums” noteikts, ka Maksātnespējas administrāciju vada direktors. Administrācijas darbības tiesiskumu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu Maksātnespējas administrācijas darbības jautājumos nodrošina koleģiāla institūcija - Direktoru kolēģija. Tās locekļi līdz Maksātnespējas administrācijas reorganizācijai bija Maksātnespējas administrācijas direktors, Administratoru uzraudzības departamenta direktors, Darbinieku prasījumu departamenta direktors, Juridiskā departamenta direktors un Finanšu departamenta direktors. Papildus minētajām struktūrvienībām Maksātnespējas administrācijas struktūrā bija Administratīvais departaments un Iekšējā audita nodaļa.
2003.gada 16.oktobrī Maksātnespējas administrācijā tika veiktas strukturālās reformas kā rezultātā tika likvidēts Administratoru uzraudzības departaments, Administratīvais departaments un Iekšējā audita nodaļa.
Pie Maksātnespējas administrācijas darbojas tieslietu ministra izveidota Konsultatīvā padome, kurai ir padomdevēja tiesības iestādes darbības jautājumos. Konsultatīvo padomi izveido tieslietu ministrs, un tā darbojas, lai veicinātu valsts politikas īstenošanu, analizētu problēmas un izstrādātu priekšlikumus maksātnespējas procesa jautājumos.

4. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS DARBĪBAS PLĀNOTIE REZULTĀTI
UN TO IZPILDES IZVĒRTĒJUMS

4.1. Maksātnespējas administrācijas vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijā noteiktie galvenie uzdevumi un to izpildes izvērtējums

Maksātnespējas administrācijas darbības galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts un sabiedrības interešu aizsardzību, risinot maksātnespējas jautājumus valstī, un veikt pasākumus, lai mazinātu iespējamo nelabvēlīgo sociālo seku iestāšanos uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) maksātnespējas gadījumos.
Šī uzdevuma izpildes nodrošināšanai Maksātnespējas administrācija 2003.gadā izstrādājusi šādus normatīvo aktu projektus:
- likums “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (pieņemts 16.10.2003.);
- likums „Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”” (pieņemts 20.11.2003.);
- likums “Grozījumi likumā “Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”” (pieņemts 20.11.2003.);
- likums “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (pieņemts 20.11.2003.);
- likums “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”” (pieņemts 18.12.2003.);
- likums “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (izstrādāts 2003.gadā);
- Ministru kabineta noteikumi “Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2004. gadā” (pieņemti 28.10.2003.);
- Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 17.septembra noteikumos Nr. 425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums” (pieņemti 19.11.2003.);
- Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 14.novembra noteikumos Nr. 397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (izstrādāti 2003.gadā).
Lai padarītu efektīvu un caurskatāmāku maksātnespējas procesu norisi, Maksātnespēja administrācija turpinājusi veidot kvalificētu maksātnespējas procesa administratoru institūtu, un strikti uzraudzījusi to darbības tiesiskumu.
Pārskata gadā Maksātnespējas administrācijā palielinājies izskatīto sūdzību skaits, tādējādi atvieglojot tiesu darbu maksātnespējas lietu izskatīšanas jomā.
2003.gadā darbu ir uzsākusi profesionāla sertificētu maksātnespējas procesa administratoru asociācija, kas nodarbojas ar administratoriem aktuālu jautājumu risināšanu.

4.2. Pārvaldes līgumā noteiktie kvalitatīvie un kvantitatīvie rādītāji un to izpildes izvērtējums

Saskaņā ar pārvaldes līgumā noteiktajiem kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem Maksātnespējas administrācija veikusi šādas darbības:
1) attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru apmācību: no plānotajiem 100 administratoriem apmācīti 118;
2) 2003.gadā tika organizēti trīs semināri par maksātnespējas procesa aktualitātēm. Semināros piedalījās 104 personas;
3) attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoru sertificēšanu: no plānotajiem 200 sertificēti 215 administratori;
attiecībā uz administratoru ieteikšanu tiesai: 2003.gadā Maksātnespējas administrācija pieņēmusi 1718 lēmumus par maksātnespējas procesa administratora kandidāta ieteikšanu tiesai. Bija plānots, ka šis skaits sasniegs 1850.
Sadalījums pa tiesām:
Rīgas apgabaltiesa – 839
Kurzemes apgabaltiesa - 251
Latgales apgabaltiesa - 181
Vidzemes apgabaltiesa - 196
Zemgales apgabaltiesa - 251.
Kopējais pieteikušos kandidātu skaits veikt administratora pienākumus konkrētā maksātnespējas procesā 2003.gadā ir 28 457 pretendenti.
4) attiecībā uz administrēšanas izdevumu segšanu maksātnespējīgiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām): no 1000 plānotiem uzņēmumiem, kuriem jāsedz administrēšanas izdevumi, izmaksas segtas 708 uzņēmumiem. Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas pilnībā segtas 456 uzņēmumiem, bet daļēji – 252. Tas ir izskaidrojams ar to, ka atbilstoši likumam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””, kas stājās spēkā 2003.gada 27.novembrī, tika samazinātas maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas - no Ls 665000 līdz Ls 487000;
5) attiecībā uz darbinieku prasījumu izskatīšanu un apmierināšanu: no plānotā darbinieku skaita - 8500, kam jāsedz prasījumi, 2003.gadā darbinieku prasījumi apmierināti 15 uzņēmumos, kopā 829 darbiniekiem. Kopumā apmierināti darbinieku prasījumi Ls 246 875 apmērā.
2003.gada pirmajos piecos mēnešos izdevumi no darbinieku prasījumu garantiju fonda netika veikti, jo likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” stājās spēkā tikai 2003.gada 1.janvārī, tādējādi no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem varēja tikt apmierināti tikai to maksātnespējīgo uzņēmumu, kuros bankrota procedūra uzsākta pēc šī gada 1.janvāra, darbinieku prasījumi;
6) attiecībā uz sūdzību par administratora rīcību un lēmumiem izskatīšanu: Maksātnespējas administrācija saņem sūdzības gan par sertificētu, gan nesertificētu administratoru (sūdzības par kuriem Maksātnespējas administrācija nav tiesīga izskatīt) rīcību un lēmumiem, taču jāatzīmē, ka pārsvarā sūdzības tomēr tiek iesniegtas par nesertificētiem administratoriem, kuru rīcību uzrauga tiesa.
Maksātnespējas administrācija, neizskatot sūdzības pēc būtības, bet uzsākot attiecīgā maksātnespējas procesa gaitas izpēti, konstatējusi nesertificēto administratoru darbībā iespējamus normatīvo aktu pārkāpumus. Šādos gadījumos Maksātnespējas administrācija pieteikuma formā par administratora atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas konkrētajā maksātnespējas procesā informējusi tiesu par konstatētajiem faktiem;
7) attiecībā uz informācijas nodrošināšanu par maksātnespējas procesiem valstī: jebkuram interesentam ir pieejama Maksātnespējas administrācijas mājas lapa, kurā izvietota svarīgākā un aktuālāka informācija (sīkāk par to skatīt šī publiskā pārskata 6.3. punktā). Tāpat jebkurai personai pieejama mutiska un rakstiska informācija par maksātnespējas procesiem Maksātnespējas administrācijas darbības vietā, kā arī rakstiska informācija, saņemot atbildi uz iesniegumu vai pieprasījumu.
8) attiecībā uz administratoru darbības uzraudzību: Maksātnespējas administrācija veic administratoru iesniegto pārskatu analīzi par maksātnespējas procesa gaitu konkrētā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), kā arī izskata sūdzības par administratora rīcību maksātnespējas procesā vai pēc savas iniciatīvas uzsāk maksātnespējas procesa tiesiskuma pārbaudi.
2003. gadā Maksātnespējas administrācijas Direktoru kolēģija izskatījusi 23 jautājumus, kas saistīti ar administratoru rīcību konkrētā maksātnespējas procesā. Izteikti 7 aizrādījumi, 3 brīdinājumi, 6 gadījumos apturēta maksātnespējas procesu administratora sertifikāta darbība, kā arī 2 gadījumos anulēti sertifikāti. Sagatavoti un iesniegti tiesā 15 pieteikumi par administratora atcelšanu no konkrētā maksātnespējas procesa administrēšanas.
2003. gadā Maksātnespējas administrācija saņēmusi 8896 dažāda veida dokumentus, tajā skaitā priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības. Maksātnespējas administrācija nosūtījusi 5530 dokumentus.

5. PĀRSKATA GADĀ NOTIKUŠĀS BŪTISKĀKĀS IZMAIŅAS

2003.gada 1.janvārī stājās spēkā likums “Par darbinieku aizsardzību uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespējas gadījumā”, kas paredz jaunu kārtību maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanā.
2003.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.608 “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2003.gadā”, kas paredz uzņēmējdarbības riska valsts nodevas ieviešanu. Uzņēmējdarbības riska valsts nodevas mērķis ir darba devēju maksātnespējas gadījumā nodrošināt darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem. Maksātnespējas administrācija ir šī garantiju fonda līdzekļu turētājs.
Pārskatā gadā stājās spēkā arī tiesību norma, kas paredz, ka maksātnespējas procesa administrators var būt tikai tāda fiziska persona, kurai ir augstākā juridiskā izglītība vai augstākā izglītība ekonomikas, vadības vai finanšu jomā, vai ne mazāk kā 3 gadu praktiskā darba pieredze uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību pārraudzības institūcijās vai izpildinstitūcijās. Administratora kandidātam ir sekmīgi jāizpilda administratora specializācijas iegūšanai nepieciešamās sertifikācijas prasības un jāsaņem Maksātnespējas administrācijas izsniegts maksātnespējas procesa administratora sertifikāts.
2003.gada nogalē būtiskas pārmaiņas Maksātnespējas administrācijas darbībā bija saistītas ar tās reorganizāciju, kuras rezultātā ievērojami tika samazināts darbinieku skaits, likvidēti vairāki departamenti un līdz ar to – zaudēti vairāki labi speciālisti. Diemžēl tā rezultātā Maksātnespējas administrācijas darbība tikusi reducēta uz seku likvidāciju. Līdz ar to Maksātnespējas administrācija nav varējusi pilnvērtīgi izpildīt tās darbības sākumā nosprausto mērķi – sadarboties ar līdzīgām institūcijām ārvalstīs, apgūt labāko praksi, pētīt, analizēt citu valstu pieredzi, normatīvos aktus, kā arī veikt Latvijā noritošo maksātnespējas procesu harmonizāciju ar Eiropas Savienībā izveidoto maksātnespējas procesus regulējošo kārtību.

6. PASĀKUMI DARBA OPTIMIZĀCIJAI, PAKALPOJUMU KVALITĀTES UZLABOŠANAI, IZMAKSU SAMAZINĀŠANAI, PIEEJAMĪBAS NODROŠINĀŠANAI

6.1. Pasākumi izmaksu samazināšanai

2003.gads bija pirmais gads, kad Maksātnespējas administrācijai valsts izpildvaras funkciju veikšanai tika piešķirtas valsts budžeta dotācijas.
Atbilstoši likumam „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2003.gadam””, kas stājās spēkā 2003.gada 27.novembrī, Maksātnespējas administrācijas darbības nodrošināšanai paredzētie līdzekļi tika samazināti no Ls 468600 līdz Ls411198, savukārt, maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas - no Ls 665000 līdz Ls 487000.
Neskatoties uz to, ka Maksātnespējas administrācijas darba apjoms nemitīgi pieaug, 2003.gada 16.oktobrī Maksātnespējas administrācijā tika veikta reorganizācija, kuras rezultātā darbinieku skaits tika samazināts no 50 uz 33. Lai nodrošinātu likumā noteikto funkciju realizēšanu, tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas administrācijas struktūrā, kā arī pārdalīti darbinieku pienākumi. Tomēr visu nepieciešamo uzdevumu veikšana ar tik ierobežotiem cilvēku resursiem ir ļoti apgrūtinoša. Maksātnespējas lietu skaitam turpinot pieaugt, būs nepieciešamas papildus štata vietas.

6.2. Ar administratoru sertifikāciju saistītie pasākumi

2003.gadā sertificēta maksātnespējas procesa administratora kvalifikācijas iegūšanai tika apmācītas 118 personas. Lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu, šo programmu apguva arī 34 Maksātnespējas administrācijas darbinieki. Sertifikātu iegūšanas pārbaudījumu kārtoja 229 personas.
Tika organizēti trīs semināri, kuros risinātas ar maksātnespējas procesiem saistītas aktuālas tēmas un kuros piedalījās gan sertificētie administratori, gan tiesneši. Tādējādi tika nodrošināta administratoru tālākapmācība un informēšana par maksātnespējas procesa aktualitātēm, kā arī veicināta pieredzes apmaiņa un sadarbība starp maksātnespējas procesa administratoriem un viņus uzraugošajām valsts institūcijām. Bez tam informācija par jaunumiem administratoru sertifikācijas un uzraudzības darba plānojumā un procesā tiek regulāri ievietota Maksātnespējas administrācijas mājas lapā un laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Organizējot administratoru apmācību un sertifikāciju, tika uzaicināti maksātnespējas jomā kompetenti un atzīti speciālisti – lektori gan no Latvijas Universitātes mācībspēku, gan praktizējošo administratoru, ekonomistu un finansistu vidus.
Jau praktizējošu sertificētu maksātnespējas procesa administratoru uzraudzības nodrošināšanai 2003.gada 5.septembrī Maksātnespējas administrācija izstrādājusi instrukciju Nr.4 “Kārtība, kādā iesniedzami administratora darbības pārskati par maksātnespējas procesa gaitu”. Pamatojoties uz instrukcijā noteiktajā kārtībā iesniegtajos pārskatos minēto informāciju, Maksātnespējas administrācija var veikt pastāvīgu un formālu administratoru darbības uzraudzību katrā maksātnespējas procesā.

6.3. Interneta mājas lapas uzturēšana un darbības nodrošināšana

2003. gadā tika turpināts darbs pie Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapas pilnveidošanas un uzturēšanas, kas palīdz nodrošināt tās funkciju un uzdevumu izpildi. Interneta mājas lapas mērķis ir efektīvāka sabiedrības informēšana un dialoga veidošana, tādejādi nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību par iestādes darbu, tās sagatavotajiem dokumentu un tiesību aktu projektiem, kā arī aktualitātēm maksātnespējas procesa jomā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 4.decembra instrukciju Nr.7 “Kārtībā, kādā valsts institūcijas ievieto informāciju internetā” Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapas adrese ir http://www.mna.gov.lv.
Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapā ir pieejama plaša informācija par maksātnespējas procesiem valstī, Maksātnespējas administrāciju, darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtību. Tās apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar maksātnespējas procesu reglamentējošiem tiesību aktiem un informāciju par personu tiesībām un pienākumiem maksātnespējas procesā.
Īstenojot atklātības un informācijas pieejamības principu, interneta mājas lapā bez maksas publiski pieejamas divu veidu – maksātnespējīgo uzņēmumu un sertificēto maksātnespējas procesa administratoru - datu bāzes. No 2003.gada 1.janvāra maksātnespējas procesa administratoriem nodrošināta iespēja elektroniski pieteikt savu kandidatūru administratora pienākumu veikšanai konkrētā maksātnespējas procesā. Joprojām tiek veikts darbs pie maksātnespējīgo uzņēmumu datu bāzes pilnveidošanas un tās funkcionālo risinājumu uzlabošanas.
Informācija un pieejamības nodrošināšana datu bāzēm Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapā tiek aktualizēta pastāvīgi un nepārtraukti.
Laika posmā no 2003.gada 3.aprīļa līdz 2003.gada 31.decembrim Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapa internetā ir apmeklēta 39631 reizi.

6.4. Starptautiskā sadarbība

2003.gadā Maksātnespējas administrācijas pārstāvji devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Lietuvas Ekonomikas ministrijas Bankrota tiesību departamentu. Pieredzes apmaiņas rezultātā gūtā informācija bija ļoti vērtīga turpmākajā Maksātnespējas administrācijas darbībā.
No 2003.gada 16. līdz 18.oktobrim Maksātnespējas administrācijas pārstāvis piedalījās starptautiskā ikgadējā INSOL Europe kongresā, kas notika Īrijā, Korkas pilsētā. Semināra galvenā tēma bija maksātnespējas procesu Eiropas Savienības normatīvais regulējums, liela uzmanība tika pievērsta Eiropas Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām realizēšanas iespējām dalībvalstīs.
Lai gūtu jaunu un Latvijai nepieciešamu informāciju, kā arī izveidotu labu sadarbību ar līdzīgām organizācijām (iestādēm) citās valstīs, 2003.gadā Maksātnespējas administrācija sarakstes ceļā iepazinusies ar Anglijas, Nīderlandes, Kanādas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas maksātnespējas procesus uzraugošo vai koordinējošo organizāciju darbību, kas veic līdzīgas funkcijas tām, kas nodotas Maksātnespējas administrācijas kompetencē.

6.5. Sabiedrības informēšana un sadarbība ar masu saziņas līdzekļiem

Maksātnespējas administrācijas sabiedriskās attiecības veido un sadarbību ar masu saziņas līdzekļiem veic direktora palīgs sabiedrisko attiecību un preses jautājumos.
2003.gadā ar ziņu relīžu palīdzību masu saziņas līdzekļi informēti par aktualitātēm, kas saistītas gan ar Maksātnespējas administrāciju, gan maksātnespējas procesu kopumā. Veiksmīga sadarbība tika veidota ar centrālajiem un reģionālajiem laikrakstiem, televīzijām un radio, kā arī ar ziņu aģentūrām.
Latvijas centrālajos laikrakstos un žurnālos iniciētas intervijas ar Maksātnespējas administrācijas vadību, kā arī raksti par maksātnespējas procesa aktualitātēm, tai skaitā saistībā ar izmaiņām normatīvos.
Direktora palīgs sabiedrisko attiecību un preses jautājumos regulāri veica preses monitoringu un veidoja publikāciju arhīvu par Maksātnespējas administrāciju un maksātnespējas procesa gaitu Latvijā.
Liela nozīme sabiedrības informēšanā ir Maksātnespējas administrācijas interneta mājas lapai (sīkāk par to skatīt šī publiskā pārskata 6.3. punktā).
2003.gadā masu saziņas līdzekļi lielu interesi izrādīja par aktualitātēm attiecībā uz darbinieku prasījumu garantijas fondu un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru.

7. ATSAUKSMES PAR MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS DARBU

Atskaites gadā masu saziņas līdzekļos īpaši pozitīvi tika atspoguļota Maksātnespējas administrācijas darba uzsākšana 2003.gada 1.janvārī, kā arī darbinieku prasījumu segšana no darbinieku prasījumu garantijas fonda, kas bija līdz tam nebijusi Maksātnespējas administrācijas funkcija.
Pēc maksātnespējas procesa administratoru apmācībām tās dalībnieki anonīmi vērtēja lektorus, līdz ar to netieši – arī Maksātnespējas administrācijas darbu, organizējot administratoru apmācību. Aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā apmācības dalībnieki ir bijuši apmierināti gan ar mācību programmu, gan lektoru izvēli. Anketās minētos ieteikumus Maksātnespējas administrācija izvērtēja un ņems vērā, organizējot turpmāko apmācības procesu.
Lai veicinātu valsts politikas īstenošanu, analizētu problēmas un izstrādātu priekšlikumus maksātnespējas procesa jautājumos, ir izveidota Konsultatīvā padome, kurai ir padomdevēja tiesības Maksātnespējas administrācijas darbības jautājumos. 2003.gadā notikušas 25 konsultatīvās padomes sēdes. Tajās tika analizēti jautājumi par Maksātnespējas administrācijas 2003.gada darbības plānu, izskatīti Maksātnespējas administrācijas izstrādāti normatīvo aktu projekti, tika analizēta koncepcijas “Par Maksātnespējas administrācijas tiesībām iesniegt tiesā maksātnespējas pieteikumus” projekta izstrādes gaita, kā arī Maksātnespējas administrācijas vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģijas izpilde un citi jautājumi.

8. IEKŠĒJĀS KONTROLES SISTĒMAS NOVĒRTĒJUMS UN PASĀKUMI TĀS PILNVEIDOŠANAI

Saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 17.septembra noteikumiem Nr.425 “Valsts aģentūras “Maksātnespējas administrācija” nolikums” un, pamatojoties uz Maksātnespējas administrācijas 2002 .gada 24. septembra rīkojumu Nr. 1-4/26, tika izveidota Iekšējā audita nodaļa. Tā savu darbību uzsāka 2002.gada 1.decembrī.
Iekšējā audita nodaļa, pamatojoties uz direktora apstiprināto audita plānu 2003.gadam, ir veikusi 5 auditus finanšu jomā, kuros būtiskas nepilnības netika konstatētas. Auditi tika veikti šādās jomās:
- komandējumu un dienesta braucienu izdevumu plānošana un izpildes kontrole;
- slimības lapu reģistrācijas kārtība, ikgadējo atvaļinājumu plānošana;
- personāla lietvedība, amatu apraksti, to izstrāde un aktualizācijas kārtība;
- materiālu un inventāra iegāde un uzskaite;
- valsts iepirkuma vadība un procedūra.
Ierobežoto finanšu resursu dēļ ar Maksātnespējas administrācijas 2003.gada 16.oktobra rīkojumu Nr.359 Iekšējā audita nodaļa tika likvidēta. Tagad šīs funkcijas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 11.decembra noteikumiem Nr.504 “Noteikumi par iekšējo auditu valsts aģentūrā” 15. punktu Maksātnespējas administrācijā iekšējā audita funkcijas veic Tieslietu ministrijas Iekšējā audita nodaļa.

9. MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS SNIEGTO PUBLISKO PAKALPOJUMU IZCENOJUMI UN IZCENOJUMU IZMAIŅAS PROGNOZE NĀKAMAJAM PĀRSKATA PERIODAM

Saskaņā ar 2002.gada 5.maija Ministru kabienta noteikumiem Nr.93 “Publisko pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika” Maksātnespējas administrācija ir aprēķinājusi izmaksas uz vienu sniegto publisko maksas pakalpojumu vienību. Tieslietu ministrija ar 2002.gada 4.novembra rīkojumu Nr.1-1/499 ir apstiprinājusi šādus Maksātnespējas administrācijas sniedzamos publisko pakalpojumu veidus un izcenojumus (norādīti bez PVN):
- par maksātnespējas procesu administratoru apmācību — Ls 300;
- par maksātnespējas procesu administratoru pirmreizēju sertificēšanu — Ls200;
- par maksātnespējas procesu administratora - sertifikāta darbības pagarināšanu — Ls 50;
- par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta dublikāta izsniegšanu — Ls 30;
- par maksātnespējas procesu administratora sertifikāta darbības atjaunošanu — Ls 50;
- par pieteikuma izskatīšanu administrēšanas izdevumu segšanai — Ls 50;
- par semināriem — Ls 30 par vienu stundu;
- par juridisko konsultāciju sniegšanu — Ls 20 par vienu stundu;
- par analītiskas informācijas sagatavošanu — Ls 15 par vienu stundu;
- par izziņas izsniegšanu — Ls 3;
- par dokumenta kopijas apliecināšanu — Ls 0,50 par vienu lapu;
- par dokumentu kserokopijas izgatavošanu — Ls 0,10 par vienu lapu.
Izcenojumu izmaiņas 2003. gadā netika veiktas.
2004.gada otrajā pusgadā plānots sniegt priekšlikumus grozījumiem Tieslietu ministrijas rīkojumā par maksas pakalpojumiem, papildinot to ar diviem jauniem pakalpojumu veidiem - Maksātnespējas procesu administratoru atkārtota apmācība un Maksātnespējas procesu administratoru atkārtota sertificēšana, kā arī izslēdzot atsevišķus maksas pakalpojumu veidus.
Tāpat, izcenojuma izmaiņas tiks veiktas ja:
- tiks izdarīti grozījumi normatīvajos aktos saistībā ar būtiskām publiska maksas pakalpojuma izmaksu izmaiņām;
- mainīsies maksas pakalpojuma izcenojuma kritēriji, un tādēļ izmaksas mainīsies par 10 % un vairāk.

10. FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

Maksātnespējas administrācija ir izveidota ar Ministru kabineta 2001. gada 27.decembra rīkojumu Nr. 632 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MSB” reorganizāciju”. Maksātnespējas administrācijas darbība 2002.gadā un 2003.gada pirmajā ceturksnī tika nodrošināta no līdzekļiem, kas tika pārņemti 2002.gada 16.janvārī reorganizācijas ceļā no SIA “MSB”, kā arī ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem.
2003.gads bija pirmais, kad Maksātnespējas administrācijas valsts izpildvaras funkciju veikšanai tika piešķirtas valsts budžeta dotācijas. Maksātnespējas administrācijas 2003.gada budžetu noteica likums “Par valsts budžetu 2003.gadam”. Valsts budžeta līdzekļi izlietoti atbilstoši tāmei (skatīt pārskata pielikumu Nr.1).

10.1. Valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem paredzētie (speciālā budžeta) ieņēmumi un to izlietojums

Maksātnespējas administrācijai gadskārtējā valsts budžeta likuma apropriācijas kārtībā tik piešķirts asignējumus divām valsts pamatbudžeta apakšprogrammām:
35.01.00 “Maksātnespējas administrācija”;
35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds”.
35.01.00 “Maksātnespējas administrācija”
Maksātnespējas administrācijas uzturēšanai 2003.gadā tika piešķirtas valsts budžeta dotācijas Ls411198 apmērā. Optimāli plānojot savus izdevumus, Maksātnespējas administrācijai izdevās ietaupīt valsts budžeta dotācijas Ls 20028 apmērā.
Atbilstoši likumam “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” administrators ir tiesīgs griezties Maksātnespējas administrācijā, lai segtu maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas sākot no 2003.gada 1.janvāra.
2003.gadā izdevumi maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai maksātnespējīgos uzņēmumos bija Ls 482104, jeb 99% no plānotā. Maksātnespējas procesa administrācijas izmaksas pilnībā segtas 456 uzņēmumiem, bet daļēji – 252.
35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds”
Saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” Maksātnespējas administrācija apmierina darbinieku prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem.
2003.gadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir apmierināti darbinieku prasījumi Ls 278957 apmērā, no tiem maksātnespējas procesa gaitā no parādnieka atgūti un ieskaitīti atpakaļ valsts budžetā Ls 32082. Kopējā darbinieku prasījumu garantiju fonda izpilde sastāda 6% no plānotā jeb Ls 246 875. 2003.gadā darbinieku prasījumi apmierināti 15 uzņēmumos, kopā 829 darbiniekiem.
2003.gada pirmajos piecos mēnešos izdevumi no darbinieku prasījumu garantiju fonda nav veikti, jo likums “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” stājās spēkā tikai 2003.gada 1.janvārī, tādējādi no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem varēja tikt apmierināti tikai to maksātnespējīgo uzņēmumu, kuros bankrota procedūra uzsākta pēc šī gada 1.janvāra, darbinieku prasījumi.
Darbinieku prasījumu garantiju fonda atlikums uz 2003.gada 31.janvāri ir Ls3821334.
Lai nodrošinātu iespēju darbinieku prasījumu garantijas fondā uzkrātos naudas līdzekļus izlietot mērķim – darbinieku prasījumu apmierināšanai darba devēja maksātnespējas gadījumā, 2003.gada 16.oktobrī tika izdarīti grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”, paredzot, ka darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu atlikumu izlieto darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajos saimnieciskajos gados.
Atbilstoši iepriekš minētajam, budžeta apakšprogrammā 35.02.00 “Darbinieku prasījumu garantiju fonds” dotācijas tika pārklasificētas kā pašu ieņēmumi.

10.2. Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums

Maksātnespējas administrācijai 2003.gadā viens no finansēšanas avotiem bija ieņēmumi no maksas pakalpojumiem. 2003.gadā par maksas pakalpojumiem tika iekasēti Ls 89 710 (skatīt pārskata Pielikuma Nr.1, 3.tabulā).
Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem tika izlietoti vienīgi maksas pakalpojumu sniegšanai. Ar publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās izmaksas 2003.gadā sastāvēja no:
- tiešajām izmaksām – Maksātnespējas administrācijas darbinieku atalgojums, valsts sociālas apdrošināšanas obligātās iemaksas, pakalpojumu samaksas, kā arī materiālu, energoresursu, ūdens un mazvērtīgā inventāra iegādes izdevumi;
- netiešajām izmaksām - uz vienu maksas pakalpojumu vienību attiecināmās netiešās izmaksas (administratīvo izmaksu apjoms), kas ir aprēķinātas proporcionāli maksas pakalpojumu sniegšanā iesaistīto darbinieku patērētajam darba laikam.

10.3. Līdzekļu ekonomija, kas panākta, uzlabojot darba efektivitāti

Pārskata gadā visi Maksātnespējas administrācijas pasākumi un attiecīgās izmaksas ir pamatotas un tika novirzītas, lai sekmīgi varētu tikt pildītas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. 2003.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija savu darbību nefinansēja no budžeta dotācijām, bet izmantoja iepriekšējā gadā ietaupītos naudas līdzekļus, tādējādi būtiski ekonomējot valsts budžeta līdzekļus. Valsts budžeta finansējums (no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem) tika pieprasīts tikai par 2003. gada trim ceturkšņiem.
2003.gada 16.oktobrī Maksātnespējas administrācijā tika veikta reorganizācija, kuras rezultātā darbinieku skaits tika samazināts no 50 uz 33, attiecīgi radot ekonomiju arī Maksātnespējas administrācijas uzturēšanas izdevumos.

11. VALSTS INVESTĪCIJU PROGRAMMĀ IETVERTO PROJEKTU ĪSTENOŠANAI PIEŠĶIRTO BUDŽETA LĪDZEKĻU IZLIETOJUMS

Maksātnespējas administrācijai nav projektu, kas tiek finansēti valsts investīciju programmas ietvaros.

12. PERSONĀLA IZGLĪTOŠANA UN KVALIFIKĀCIJAS PAAUGSTINĀŠANA

2003.gada oktobrī sakarā ar budžeta līdzekļa samazinājumu Maksātnespējas administrācija tika veikti organizatoriski pasākumi, reorganizējot Maksātnespējas administrācijas struktūru un samazinot strādājošo skaitu no 50 līdz 33. Maksātnespējas administrācijas darbinieku vidējais vecums 2003.gadā bija 30,4 gadi.
2003.gada 31.decembrī Maksātnespējas administrācijā strādāja 31 darbinieks. No tiem – 23 ar augstāko izglītību, galvenokārt tiesību zinātņu jomā. Deviņi darbinieki studēja Latvijas augstskolās bakalaura, maģistra grāda vai augstākās profesionālās izglītības iegūšanai.
Darbinieku apmācības un kvalifikācijas paaugstināšanas mērķis ir paaugstināt darbinieku prasmju un zināšanu līmeni, atbalstīt un veicināt pašu darbinieku vēlmi pilnveidot savu kvalifikāciju, uzlabot darbinieku saskarsmi, sadarbību un iekšējo komunikāciju, lai panāktu izglītota un augsti profesionāla personāla motivāciju ieguldīt savas zināšanas un prasmes Maksātnespējas administrācijas tālākā veidošanā un attīstībā.
Lai apgūtu zināšanas un pamatprasības kvalitātes vadības sistēmas izveidošanā, ieviešanā un uzturēšanā iestādē, Administratīvā departamenta vadītāja piedalījās kursos “Kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 ieviešana valsts pārvaldes iestādēs”.
Lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijas dokumentu aprites pilnvērtīgu izstrādi un elektronisko dokumentu pārvaldību, lietvedības darbinieki apmeklēja seminārus “Elektronisko dokumentu likuma ieviešana”, “Lietvedības darba organizācija, juridiskais aspekts”, “Personāla lietvedība”, “Arhīva veidošana un dokumentu arhivēšana”.
Maksātnespējas administrācijas direktora palīdze preses un sabiedrisko attiecību jautājumos piedalījās kursos “Kā sagatavot pārliecinošu prezentāciju”. Atbildīgais darbinieks par darba aizsardzību ieguvis darba aizsardzības speciālista sertifikātu, apmeklējot kursus “Darba aizsardzība un darba likumdošana”.
Finanšu departamenta darbinieki, lai nodrošinātu grāmatvedības organizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām, apmeklējuši kursus “Budžeta grāmatvedība un iekšējais audits”, “Gada pārskatu sagatavošana valsts un pašvaldību iestādēs”, “Par izmaiņām gada pārskatu sastādīšanā valsts un pašvaldību budžeta iestādēs”, “Grāmatvedības organizācija, pārskati, atskaites, konta plāna analīze”, “Ilgtermiņa ieguldījumu un apgrozāmo līdzekļu uzskaite”, kā arī biznesa programmu sistēmas “Apvārsnis” programmās.
Darbinieki, kuru darba pienākumos ietilpst valsts iepirkuma organizēšana, ir apmeklējuši kursus “Par valsts un pašvaldību iepirkumiem”.

 

13. PROGNOZES UN PLĀNI NĀKAMAJAM GADAM

13.1. Plānotie pasākumi pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

Likumdošanas pilnveidošana

Lai pilnveidotu maksātnespējas procesu regulējumu valstī, 2004.gadā plānots izstrādāt vairākus tiesību aktu projektus, tajā skaitā;
1. likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”;
2. Ministru kabineta noteikumu projektu “Maksātnespējas procesa administratora atlīdzības un administrācijas izmaksu segšanas kārtība un apmērs”;
3. likumprojektu “Grozījumi likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”;
4. Ministru kabineta noteikumu projektu “Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu iesniegšanas, izskatīšanas un apmierināšanas kārtība””;
5. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumos Nr.492 “Maksātnespējas procesa administratoru apmācības un sertificēšanas kārtība””;
6. Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra noteikumos Nr.493 “Maksātnespējas procesa administratoru apmācības programmas””.
2004.gadā darbu turpinās ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotā darba grupa jauna Maksātnespējas likuma izstrādei. Likuma mērķis ir aizsargāt kreditoru intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, aizsargāt parādnieka intereses īslaicīgas (pārejošas) maksātnespējas gadījumā ar mērķi atjaunot tā maksātnespēju, kā arī nodrošināt efektīvu maksātnespējas procesu. Likuma izstrādē iesaistīti Maksātnespējas administrācijas pārstāvji, kā arī citi eksperti. Maksātnespējas administrācija nodrošinās darba grupu ar telpām un darbam nepieciešamajiem materiālajiem līdzekļiem.
Ārvalstu prakses apgūšanai Eiropas Savienības noteiktā maksātnespējas procesa regulējuma jomā 2004.gadā Maksātnespējas administrācija Zviedrijas Karalistes valdības un Latvijas Republikas valdības līguma par Zviedrijas īstermiņa konsultantu tehniskās palīdzības fondu ietvaros plānojusi organizēt starptautisku semināru par Eiropas Padomes 2000.gada 29.maija Regulas (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām realizēšanas iespējām Latvijā un Zviedrijā.

Administratoru uzraudzība un sertifikācija

2004.gadā plānots organizēt lokālos un starptautiskos seminārus ar mērķi veicināt sadarbību starp maksātnespējas procesa administratoriem, tiesnešiem un valsts pārvaldes institūcijām, iepazīstināt ar jaunāko likumdošanā, praktiskiem maksātnespējas procesa risinājumiem u.c.
2004.gadā plānots veikt pastiprinātu administratoru darbības kontroli, atkārtoti sertificēt tos administratorus, kuru darbībai izsniegtā sertifikāta termiņa derīgums beidzas 2004.gadā. Tā kā 2004.gadā pirmo reizi notiks administratoru atkārtota sertificēšana, Maksātnespējas administrācija plānojusi izstrādāt šim procesam atbilstošus tiesību aktus, pieaicinot jau ilgstoši praktizējošus un zinošus speciālistus šī procesa norisē.

Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm

2004.gadā Maksātnespējas administrācija plāno turpināt un uzlabot sadarbību ar valsts pārvaldes iestādēm, lai nodrošinātu savu funkciju kvalitatīvu veikšanu. Plānots noslēgt sadarbības līgumus ar Valsts ieņēmumu dienestu, Uzņēmumu reģistru, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu, Ceļu satiksmes drošības direkciju un Valsts bezpeļņas organizāciju SIA „Valsts tehniskās uzraudzības inspekcija”. Tiks attīstīta jau uzsāktā sadarbība informācijas apmaiņā ar Iekšlietu ministrijas Informācijas centru.

Lietvedības programma un datu bāzes

2004.gadā Maksātnespējas administrācija plāno turpināt lietvedības programmas pilnveidošanu, kas nodrošinātu Maksātnespējas administrācijas dokumentu pārvaldību, kontroli un elektronisku apriti. Tiks pabeigta maksātnespējīgo uzņēmumu un maksātnespējas procesa administratoru datu bāzes programmatūras uzstādīšana.

Personāla plānošana

Arī 2004.gadā personāla atlasē tiks saglabāts princips – augsta kvalifikācija, kas balstīta ne tikai uz izglītības līmeni, bet arī pieredzi attiecīgajā jomā.
Vienlaikus atbilstoši Maksātnespējas administrācijas 2004.gada izdevumu tāmei un nepieciešamībai pilnveidot un paaugstināt darbinieku zināšanas un prasmes, kā arī lai nodrošinātu Maksātnespējas administrācijai noteikto funkciju izpildi, tiks plānota personāla apmācība.
Sakarā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos 2004.gada 1.februārī īpaša uzmanība tiks pievērsta darbinieku apmācībai šī likuma normu izpratnes un piemērošanas jautājumos. Sadarbībā ar Valsts administrācijas skolu tiks organizēts seminārs Maksātnespējas administrācijas darbiniekiem.

13.2. Plānotie pasākumi resursu lietderīgai un taupīgai izmantošanai un administrēšanas sistēmas uzlabošanai

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomiju un taupīgu izmantošanu, 2004.gadā tiks pārskatīti Maksātnespējas administrācijas izdevumi un iespēju robežās veikta administratīvo funkciju optimizēšana.

13.3. Maksātnespējas administrācijas finanšu saistības

Maksātnespējas administrācijai nav ieķīlātu aktīvu.
Zembilances kontā “Nomātie pamatlīdzekļi” ir uzrādīts nomātais pamatlīdzeklis – automašīna Mazda Premacy 2.0 exclusive Ls 9336 vērtībā saskaņā ar noslēgto līgumu Nr. 3-01/031716.

14. VALSTS KONTROLES VEIKTĀS PĀRBAUDES UN TO REZULTĀTI

Valsts kontrole 2003. gada decembrī, pamatojoties uz 2003.gada 28.oktobra revīzijas uzdevumu, veica finanšu pārskata revīziju par 2003.gada pārskata sastādīšanu Tieslietu ministrijā, t.sk. Maksātnespējas administrācija. Revīzijas laikā tika novērtēta iekšējās kontroles sistēma, un pārbaudīta 2003. gada 9 mēnešu finanšu pārskatā iekļauto summu atbilstība sintētiskās uzskaites datiem. Izlases veidā tika pārbaudīta veikto maksājumu atbilstība revīzijas apgalvojumiem, nolietojuma aprēķināšana pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem ieguldījumiem.
Valsts kontroles revīzijas ziņojumā norādīts, ka Maksātnespējas administrācijā darbojas iekšējā kontroles sistēma, kā arī grāmatvedības uzskaite organizēta un veikta atbilstoši Latvijas Republikas grāmatvedību regulējošos likumu un citu normatīvo dokumentu prasībām, izņemot atsevišķus gadījumus. Revīzijas priekšlikumi ir saistīti ar uzskaitessakārtošanu un atsevišķu izdevumu posteņu klasifikāciju.

 

PIELIKUMS NR.1.
MAKSĀTNESPĒJAS ADMINISTRĀCIJAS FINANSĒJUMS UN TĀ IZLIETOJUMS

1. tabula. Aktīvi un pasīvi (kopsavilkuma bilance latos)

Nr. p.k.	Rādītāji	2003
1.	Aktīvi:	3956 312
1.1.	ilgtermiņa ieguldījumi	102 759
1.2.	apgrozāmie līdzekļi	3853 553
2.	Pasīvi:	3956 312
2.1.	pašu kapitāls	3953 895
2.2.	kreditori	2 417

 

2. tabula. 2003.gada ieņēmumi un to izlietojums (latos)

Nr. p.k.	Rādītāji	2003.gadā
		Apstiprināts likumā	Izpilde (naudas plūsma)
1.	Ieņēmumi (kopā)	4886 450	5056 117
1.1.	dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem	898 198	898 198
1.2.	maksas pakalpojumi un citi ieņēmumi	3988252	4157919*
2.	Izdevumi (kopā)	5044 929	1365 422
2.1.	uzturēšanas izdevumi (kopā)	5014 129	1339 211
2.1.1.	atalgojumi	349 140	345 958
2.1.2.	valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas	1124 087	153 615
2.1.3.	komandējumu un dienesta braucienu izdevumi	5 640	3 443
2.1.4.	pakalpojumu apmaksa	833 007	192 527
2.1.5.	materiālu, energoresursu, ūdens un inventāra iegāde	28 972	27 956
2.1.3.	subsīdijas un dotācijas	2673 283	615 712
2.2.	izdevumi kapitālieguldījumiem	30 800	26 211

* Paskaidrojums:

pašu ieņēmumi darbinieku prasījumu garantiju fondā - Ls 4068209
maksas pakalpojumu ieņēmumi - Ls 89710
Vidējais pārskata gadā nodarbināto skaits - 27.

3. tabula. 2003.gadā saņemtie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un to izlietojums (latos)

Nr. p.k.	Maksas pakalpojuma veids	Izcenojums	Faktiski iekasētie naudas līdzekļi
1.	Maksātnespējas procesu administratoru pirmreizējā sertificēšana	236Ls x 229	54 044
2.	Maksātnespējas procesu administratoru apmācība	354 Ls x 84	29 736
3.	Semināri	35,40 Ls x 79 118 Ls x 25	5 746
4.	Pārējie ieņēmumi no maksas pakalpojumiem	-	184
	Kopā:	-	89 710

Saīsinātais Valsts fondēto pensiju shēmas 2003.gada darbības pārskats
Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu kustības pārskats

	2003.gadā Ls	2002.gadā Ls
I. LĪDZEKĻU IEMAKSAS UN IZMAKSĀTAIS PENSIJAS KAPITĀLS
Līdzekļu iemaksas shēmā	12 385 436	8 996 705
Atskaitījumi no shēmā veiktajām iemaksām VSAA shēmas administrēšanai	-	-
Neto līdzekļu iemaksas shēmā pārskata periodā	12 385 436	8 996 705
Izmaksātais pensijas kapitāls	(29 089)	(29)
Neto shēmas līdzekļu iemaksas un izmaksātais pensijas kapitāls	12 356 347	8 996 676
II. SHĒMAS LĪDZEKĻU IEGULDĪŠANA
Ieguldījumu ieņēmumi	910 946	442 638
Ieguldījumu pārvaldes izdevumi	(199 307)	-
Nodokļi un nodevas	-	-
Ieguldījumu pārvērtēšanas rezultāts (neto)	137 939	-
Shēmas līdzekļu ieguldīšanas rezultāts	849 578	442 638
Neto ieņēmumi pārskata periodā	13 205 925	9 439 314
III. SHĒMAS LĪDZEKĻI PĀRSKATA PERIODA SĀKUMĀ	12 293 008	2 853 694
IV. SHĒMAS LĪDZEKĻI PĀRSKATA PERIODA BEIGĀS	25 498 933	12 293 008

Dagnija Staķe, Labklājības ministre

Inese Šmitiņa, VSAA direktore

2004.gada 15.jūlijā

Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārskats

I. AKTĪVI	31.12.2003. Ls	31.12.2002. Ls
Līdzekļu pārvaldītāju pārvaldījumā esošie shēmas līdzekļi (neto aktīvi)
Valsts kases ieguldījumu plāns	12 823 693	12 293 008
“Hansa Fondi” plāns “Stabilitāte”	1 028 663	-
“Hansa Fondi” plāns “Dinamika”	6 090 862	-
Optimus sabalansētais plāns	751 991	-
Optimus aktīvais plāns	2 063 500	-
Optimus Latvijas plāns	148 998	-
Optimus Eiropas plāns	351 770	-
Parekss Universālais pensiju plāns	384 031	-
Parekss Aktīvais pensiju plāns	1 614 678	-
LVAIS ieguldījumu plāns “Daugava”	126 669	-
LVAIS ieguldījumu plāns “Gauja”	1 631	-
LVAIS ieguldījumu plāns “Venta”	33	-
Baltikums universālais plāns	52 597	-
Baltikums konservatīvais plāns	24 701	-
SUPREMA/EVLI plāns “Rivjēra”	5 137	-
SUPREMA/EVLI plāns “Safari”	8 845	-
Shēmas līdzekļi ieguldījumu plānos kopā	25 477 799	12 293 008
VSAA rīcībā esošie shēmas līdzekļi	21 134	-
AKTĪVI KOPĀ	25 498 933	12 293 008
II. SHĒMAS SAISTĪBAS	-	-
III. SHĒMAS NETO AKTĪVI	25 498 933	12 293 008
IV. SHĒMAS DALĪBNIEKU PENSIJAS KAPITĀLS	25 498 933	12 293 008

Dagnija Staķe, Labklājības ministre

Inese Šmitiņa, VSAA direktore

2004.gada 15.jūlijā

Šis ir saīsinātais gada pārskats par valsts fondēto pensiju shēmas darbību 2003.gadā. Pilna apjoma pārskats ir pieejams Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājas lapā internetā www.vsaa.lv

 

REVIDENTU ZIŅOJUMS
Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem

Mēs esam veikuši VA “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” sagatavotā pārskata par valsts fondēto pensiju shēmas (turpmāk tekstā – Shēma) darbību 2003. gadā, uz kura balstoties ir sagatavots saīsinātais Shēmas 2003.gada darbības pārskats, revīziju saskaņā ar Starptautiskās grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem. Mūsu 2004.gada 15.jūlija revidentu ziņojumā mēs sniedzām atzinumu par to, ka Shēmas 2003. gada darbības pārskats, uz kura balstoties ir sagatavots saīsinātais darbības pārskats, sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Shēmas finansiālo stāvokli 2003.gada 31.decembrī un tās darbības rezultātiem 2003.gadā, izņemot informācijas neiekļaušanu par Valsts Kases ieguldījumu plāna ieguldījumu novērtēšanas maiņas ietekmi un Shēmas līdzekļu ieguldījumu kustības neatspoguļošanu 2003.gadā.
Mūsuprāt, iepriekš minētais saīsinātais darbības pārskats visos būtiskajos aspektos atbilst VA “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra” sagatavotajam pārskatam par valsts fondēto pensiju shēmas darbību 2003.gadā, uz kura balstoties ir sagatavots saīsinātais darbības pārskats.
Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu par Shēmas finansiālo stāvokli 2003.gada 31.decembrī, tās darbības rezultātiem 2003.gadā un mūsu veiktās revīzijas darba apjomu, iepriekš minētais saīsinātais darbības pārskats būtu jāizvērtē kopā ar Shēmas 2003.gada darbības pārskatu, uz kura balstoties ir sagatavots saīsinātais darbības pārskats, un attiecīgo mūsu revidentu ziņojumu.

SIA “Ernst & Young Baltic” Diāna Krišjāne, Personas kods 2508XX-XXXXX, Valdes priekšsēdētāja

Licence nr.17 LR zvērināta revidente, Sertifikāts nr.124

Rīgā 2004.gada 22.jūlijā

 

Rīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MONO”,
vienotais reģ. nr. 40003004625, Rīgā, Katlakalna ielā 1, LV-1073,
saīsinātā bilance (Ls) uz 2003.gada 31.decembri

Aktīvi		Pasīvi
Ilgtermiņa ieguldījumi	12422826	Pamatkapitāls	7000000
t.sk., pamatlīdzekļi	1474616	Ilgtermiņa pārvērtēšanas rezerves	2494728
Krājumi	825270	Rezerves	688152
Debitori	6553626	Nesadalītā peļņa	1499965
Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos	1500515	Uzkrājumi	13290
Naudas līdzekļi	175113	Ilgtermiņa parādi	2752892
		Īstermiņa parādi	7028323
Kopā aktīvi	21477350	Kopā pasīvi	21477350

Saīsinātais peļņas un zaudējumu aprēķins (Ls) 2003.gads

Neto apgrozījums	9179321
Pārdotās produkcijas ražošanas, pārdošanas un administrācijas izmaksas	- 8775379
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi	1457259
Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas	- 1029689
Ieņēmumi no līdzdalības radniecīgo un asociēto uzņēmumu kapitāla	1105563
Citi ieņēmumi	394947
Citi izdevumi un nodokļi	- 881867
Pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi)	1450155

Ar pilnu 2003.gada pārskatu un ar zvērināta revidenta atzinumu var iepazīties LR Uzņēmuma reģistrā.

Prezidents M.Uļmans

 

Rīgas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “MONO”,
vienotais reģ. nr. 40003004625, Rīgā, Katlakalna ielā 1, LV-1073,
saīsinātā konsolidētā bilance (Ls) uz 2003.gada 31.decembri

Aktīvi		Pasīvi
Ilgtermiņa ieguldījumi	11302245	Pašu kapitāls Mazākuma daļa	11676512 1691358
t.sk., pamatlīdzekļi	2686634
Krājumi	2579097
Debitori	10392394	Uzkrājumi	119216
Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos	1500640	Ilgtermiņa parādi	3105728
Naudas līdzekļi	669615	Īstermiņa parādi	9851177
Kopā aktīvi	26443991	Kopā pasīvi	26443991

Saīsinātais konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins (Ls) 2003.gads

Neto apgrozījums	22643627
Pārdotās produkcijas ražošanas, pārdošanas un administrācijas izmaksas	- 22236884
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi	2625676
Pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas	- 1385376
Citi ieņēmumi	444821
Citi izdevumi un nodokļi	- 965930
Pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi)	959070
Mazākuma interese	166864

Ar pilnu 2003.gada konsolidēto pārskatu var iepazīties LR Uzņēmumu reģistrā.
Ar zvērināta revidenta atzinumu var iepazīties LR Uzņēmumu reģistrā.

Prezidents M.Uļmans