Arī šī ābece jāapgūst skolā

Līdz ar traģiskos ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada laika posmu no janvāra līdz jūnijam audzis par 20 procentiem, aktualizējies arī jautājums par sabiedrības izglītošanu ceļu satiksmes jautājumos jau mazotnē. Arī Ministru prezidents Indulis Emsis kā vienu no iespējām, lai situācija nākotnē uz ceļiem uzlabotos, atzīst ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu, sākot skolas gaitas.

Jo agrāk – jo vērtīgāk

Ceļu policijas priekšnieks Visvaldis Puķīte ir pārliecināts, ka satiksmes noteikumus jāsāk mācīt jau bērnudārzā, kad mazulis pirmo reizi nopietni sāk iepazīties ar dažādiem braucējiem un likumiem, kas valda uz ielas. Divdesmit gadu vecumā nevar vairs iemācīt to, kas bērnam būtu jāieaudzina triju gadu vecumā, kad elementāru satiksmes noteikumu pārzināšana un ievērošana kļuvusi pati par sevi saprotama lieta – tāpat kā staigāšana vai ēšana.
Valda Kjaspere, Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciāliste, uzsver, ka pienācis pēdējais brīdis, lai sāktu ceļu satiksmes noteikumu mācīšanu skolā.
Situācija nākotnē noteikti varētu atšķirties no tās, kāda tā ir pašlaik, jo, kamēr bērnam vēl nav nostiprinājušos priekšstatu, tos ir viegli veidot. Tā kā tagad lielākajā daļā skolu bērni nopietnu informāciju par ielu kā sevišķi bīstamu telpu nesaņem, viņiem arī nav bīstamības sajūtas, kas varētu likt uzmanīties un pievērst savai drošībai uz ielas sevišķu uzmanību, uzskata V.Kjaspere.
Ik gadu tiek izsniegtas apmēram 30 000 autovadītāju apliecību, un autoskola ir pirmā iestāde, kura spēj novērtēt zināšanu apjomu, ar kuru nāk topošie transportlīdzekļu vadītāji.
Autoskolas “Vanags” pasniedzējs Juris Lagzdiņš zina stāstīt, ka autoskolu kursanti nāk nesagatavoti un lielākajai daļai no viņiem ir tikai nojausma par noteikumiem, kas jāievēro uz ceļiem.
V.Kjaspere arī minēja, ka satiksmes dalībniekam, balstoties uz zināšanām, jāizjūt uz ielas notiekošais, un tas iespējams, ja zināšanas ir iegūtas un nostiprinātas ilgākā laika posmā. To apliecina arī fakts, ka pēc pirmā mēneša, kopš sākusi darboties jaunā pārkāpumu uzskaites sistēma, punktus par dažādiem pārkāpumiem uzkrājuši 3300 autovadītāji, no kuriem 15 procenti bijuši jaunie autovadītāji ar braukšanas stāžu līdz diviem gadiem.
J.Lagzdiņš ir pilnīgi pārliecināts, ka situāciju nākotnē uz ceļiem uzlabotu noteikumu mācīšana jau skolā.

Bērnu drošība vairākos aspektos

Kā “LV” informēja Izglītības satura un eksaminācijas centra (ISEC) vadītājs Māris Krastiņš, pašlaik atsevišķa mācību priekšmeta ceļu satiksmes noteikumu apgūšanai nav. Taču bērnu drošība tādējādi nav atstāta novārtā un šis jautājums tiek risināts, jo, kā minēja M.Krastiņš, ir izveidota darba grupa, kura šo problēmu skatīs kopumā, – aplūkojot bērnu drošību gan uz ūdens, gan sai-stībā ar elektrību, gāzi, kā arī uz ceļa. Darba grupā būs iesaistīti policijas, “Latvenergo”, Katastrofu medicīnas centra un citu institūciju pārstāvji. Lai arī skolās atsevišķa mācību stunda ceļu satiksmes noteikumiem nav veltīta, katru nedēļu paredzēta viena audzināšanas stunda, kuras laikā arī jāapspriež drošības jautājumi, tostarp arī bērnu uzvedība, drošība un noteikumi uz ceļa. Pašas skolas ziņā ir tas, cik lielā mērā tā izglīto audzēkņus – mazos satiksmes dalībniekus.
Pašlaik rit darbs pie jaunu un precizētu mācību priekšmetu standartu un paraugprogrammu projektu sagatavošanas. Šajos standartos iekļauti vispārināti temati, kas attiecas uz drošības jautājumiem un kas būs saistīti ar mācību priekšmetiem.
Kā skaidroja M.Krastiņš, nav tik viegli ieviest jaunu mācību priekšmetu, jo ir noteikts maksimālais stundu skaits un jaunas mācību stundas ieviešana nozīmētu, ka mazāka uzmanība būtu jāveltī kādam citam mācību priekšmetam, turklāt tas prasa arī finanšu līdzekļus. Bērni jāizglīto arī citos drošības jautājumos, kuri nav mazāk svarīgi, tādēļ ir lietderīgi aplūkot šos jautājumus kompleksi, sasaistot tos ar mācību vielu un reālajām dzīves situācijām.