Lai neapmaldāmies rakstības džungļos

Arī Latvija bija pārstāvēta ANO Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupas 22.sesijā, kas aprīlī notika ANO mītnē Ņujorkā. Darba kārtībā bija ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijai.

Atskats vēsturē

Jau 19.gs. beigās, kad starptautiskie sakari kļuva aizvien aktīvāki, pasta darbinieki sāka izjust grūtības vietvārdu atveidē, jo daudzu pilsētu un valstu nosaukumi dažādās valodās tiek atveidoti pilnīgi atšķirīgi (piemēram, Zhongguo – China – Kitaj – Ķīna), turklāt tiek lietotas arī pilnīgi atšķirīgas rakstības sistēmas.
Par kārtības ieviešanu ģeogrāfisko nosaukumu lietošanā sprieda jau Pirmais starptautiskais ģeogrāfu kongress 1871.gadā. Pasta kantoru nosaukumus visā pasaulē sāka rakstīt latīņu burtiem, tomēr neskaidrību bija vēl daudz. 1958.gadā ANO Ekonomiskā un sociālā padome (ECOSOC) lūdza ANO ģenerālsekretāru rīkoties. 1959.gadā ANO ierosināja ģeogrāfisko nosaukumu problēmu risināt sistemātiski. 1967. gadā Ženēvā notika pirmā ANO konference par ģeogrāfisko nosaukumu standartizāciju.
Kopš tā laika konferences tiek sasauktas regulāri – reizi 5 gados. Starplaikā darbojas Apvienoto Nāciju Ģeogrāfisko nosaukumu ekspertu grupa (UNGEGN). Tās darbā piedalās ANO valstu kartogrāfi, lingvisti, ģeogrāfi, informātikas speciālisti un citi, to vada priekšsēdētājs, ko ievēlē uz 5 gadiem. UNGEGN struktūru veido reģionālās nodaļas, kurās valstis brīvprātīgi apvienojušās pēc lingvistiska vai ģeogrāfiska principa (piemēram, Franču valodā runājošo nodaļa, Ziemeļvalstu nodaļa, ASV– Kanādas nodaļa).
Latvija UNGEGN darbā piedalās kopš 1992.gada. Baltijas nodaļa apvieno ģeogrāfisko nosaukumu speciālistus no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Krievijas. Katras nodaļas darbību koordinē uz 5 gadiem ievēlēts pārstāvis jeb priekšsēdētājs. Patlaban Baltijas nodaļu vada Danute Mardosiene no Lietuvas.

Aktualitātes

Sesijā piedalījās 150 ģeogrāfisko nosaukumu speciālisti no 63 valstīm, kā arī 15 novērotāji – no Vatikāna, Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO), Starptautiskās kartogrāfijas asociācijas (ICA), Starptautiskā onomastikas zinātņu koncila (ICOS), Starptautiskās hidrogrāfijas organizācijas (IHO), Antarktikas izpētes zinātniskās komitejas (SCAR), Starptautiskās karšu tirgotāju asociācijas (IMTA) un vairākām ANO institūcijām. Sesijā izskatīja vairāk nekā 120 ziņojumus, kas aptvēra visdažādākos standartizācijas darba aspektus – ģeogrāfisko nosaukumu vākšanu, apkopošanu, sistematizāciju, apstrādi, oficiālu nosaukumu apstiprināšanu, pareizu lietošanu, rakstību, izrunu u.tml. ANO pārstāvis paziņojumā presei īpaši uzsvēra, ka vietvārdi jāuzskata par nācijas kultūrvēsturiskā mantojuma būtisku sastāvdaļu un atzīmēja sakārtotu ģeogrāfisko nosaukumu lielo lomu kartogrāfijā, plānošanā, tūrismā, komercdarbībā.

Kāds stāvoklis Latvijā

Latvijai ir vērā ņemami sasniegumi ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijā: sagatavots pirmais vietvārdu katalogs mērogā 1:1 000 000, valsts topogrāfiskajās kartēs nosaukumus sagatavo vai pārbauda toponīmikas speciālisti, Valsts zemes dienestā darbojas Toponīmikas laboratorija un Vietvārdu datu bāze, Latvijas oficiālie apdzīvoto vietu un nekustamo lietu nosaukumi ir apkopoti Valsts adrešu reģistrā, valsts līmenī kā konsultatīva struktūra atkal darbojas Vietvārdu apakškomisija.
Kārtējo reizi tomēr nācās atzīt, ka Latvijā nav vietvārdu politikas un vietvārdu plānošanas valsts līmenī, ne arī pietiekamas konkrētības normatīvajos aktos attiecībā uz vietvārdiem. Nav konkrētas, pietiekami autoritatīvas struktūras, kas rūpētos par visu valsts nozīmes ģeogrāfisko objektu nosaukumu sakārtošanu. Atbildība oficiālo nosaukumu piešķiršanā ir pārāk sadrumstalota un nav pietiekami skaidri formulēta. Daudzviet nav sadarbības un koordinācijas starp oficiālo nosaukumu piešķīrējiem (piemērs – ezeru nosaukumi LR Civillikuma pielikumos, kurus Saeimas deputāti “sakārtoja”, ignorējot Valsts zemes dienesta speciālistu viedokli, lai gan saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem tieši VZD nosaka dabas objektu oficiālos nosaukumus).
Nereti oficiālo nosaukumu kvalitāte un saskaņa ar citiem apkārtnes vietu nosaukumiem, kā arī atbilstība vietējo iedzīvotāju daudzās paaudzēs lietotajiem nosaukumiem tiek uzskatīta par maznozīmīgu sīkumu (pat, ja tas traucē pareizu orientēšanos!). Piemēram, ciema oficiālais nosaukums ir Izvalta – atšķirībā no vietējo iedzīvotāju lietotā Izvolts, bet dzelzceļa stacijas nosaukums – Izvalda, turklāt tā atrodas 6 km no šī ciema; dzelzceļa stacijas Sabile un Blīdene atrodas 10 km no atbilstošā nosaukuma apdzīvotajām vietām, respektīvi, ciemos, kuru nosaukumi ir Jaunpagasts un Pilsblīdene. Latvijas normatīvie akti neparedz saskaņot ar vietvārdu speciālistiem pat valsts nozīmes objektu nosaukumus. Tikmēr Igaunijā jau 8 gadus sekmīgi darbojas Vietvārdu likums, bet Lietuvā lielas pilnvaras vietvārdu sakārtošanā ir dotas Seima Lietuviešu valodas komisijai. Turklāt Lietuva uzsākusi īstenot Dialektu un vietvārdu aizsardzības nacionālo programmu.

Par ko sprieda darba grupas

Vietvārdu datu bāzu un katalogu darba grupa izskatīja jaunumus toponīmikas datu uzkrāšanā, apstrādē un izplatīšanā. Vietvārdu datu bāzes ir visām attīstītajām un vairumam postsociālisma valstu (Dānijā, Somijā un Slovēnijā tām ir Nacionālā ģeogrāfisko nosaukumu reģistra statuss). Arvien vairāk informācijas var atrast internetā (ASV datu bāzes interneta mājaslapu, kurā ir dati par 3,5 miljoniem ģeogrāfisko objektu nosaukumu, kas aptver visu zemeslodi, ik dienas apmeklē 20 000 interesentu, savos datoros pārlādējot vairāk nekā 100 ģeogrāfisko nosaukumu katalogu dienā). Katra valsts cenšas nozīmīgāko nacionālo vietvārdu informāciju izvietot internetā (ar interfeisu arī svešvalodās – lai tā būtu pieejama lietotājiem visā pasaulē). Tā var ietvert arī vietvārdos sastopamo ģeogrāfisko terminu tulkojumus un citas ziņas.
Jaunu posmu vietvārdu datu bāzu attīstībā ievada Vācijas pārstāvju prezentētais Eiropas ģeogrāfisko nosaukumu ĢIS tīkla projekts (EuroGeoNames), kas paredz izveidot vienotu Eiropas vietvārdu datu bāzu sistēmu, iesaistot nacionālās vietvārdu datu bāzes.
V.Strautniece darba grupas sēdē prezentēja pirmo Latvijas ģeogrāfisko nosaukumu katalogu “Latvijas ģeogrāfiskie nosaukumi kartēm mērogā 1:1 000 000 / Concise Gazetteer of Latvia 1: 1 000 000”, kas sagatavots saskaņā ar ANO rekomendācijām. To atzinīgi novērtēja daudzu valstu pārstāvji. Izdevuma trīs eksemplāri tika iesniegti ANO Karšu bibliotēkai.
Ar savu apjomu, saturu un poligrāfisko noformējumu kolēģu apbrīnu izraisīja Valsts zemes dienestā tapusī R.Avotiņas grāmata “Sēlpils pagasts. Novadpētnieciska vietvārdu vārdnīca”.
Terminoloģijas darba grupas sēdē izskatīja galvenokārt profesora N. Kadmona sastādītās un sešās ANO valodās 2002.gadā publicētās “Terminu vārdnīcas ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijai” tulkošanas gaitu un precizēja atsevišķus terminus. Arī Latvijā, Valsts valodas centra Vietvārdu apakškomisijā, ir iesākta tās tulkošana latviešu valodā.
Nosaukumu latinizācijas darba grupā izskatīja nelatīņu rakstību lietojošo valodu konversijas alfabētu izveidi un pilnveidošanu. Tas patlaban tiek izstrādāts galvenokārt Āzijas valstīs un ir ļoti nozīmīgs kartogrāfiem, kas gatavo pasaules kartes un atlantus.
Valstu nosaukumu darba grupa aktualizēja un precizēja iepriekšējā ANO konferencē Berlīnē prezentēto pasaules valstu un teritoriju nosaukumu sarakstu (oriģinālvalodās un angliski).
Toponīmikas kursu darba grupā noklausījās ziņojumus par toponīmikas kursiem, kas organizēti Āfrikas un Latīņamerikas valstīm. Internetā šobrīd ir pieejami: 1) Kanādas speciālistu franču valodā sagatavotais ievadkurss toponīmikā (http:www.toponymie.gouv.qc.ca, Outils section); 2) Starptautiskās kartogrāfijas asociācijas (ICA) sagatavotais toponīmikas modulis angļu valodā kartogrāfijas internetkursam (http://lazarus.elte.hu/cet). Tas varētu būt noderīgs kartogrāfiem, ģeogrāfijas skolotājiem un studentiem; 3) citi toponīmikas kursu materiāli angļu valodā (http://toponymycourses.geog.uu.nl/).
Reklāmas un finansēšanas darba grupa pievērsa uzmanību UNGEGN interneta mājaslapai (http://unstats.un.org/unsd/geoinfo). Tuvākajā laikā paredzēts publicēt arī UNGEGN sagatavotus mācību materiālus un brošūras.
Tika izplatīti saraksti ar kontaktinformāciju par visu ANO dalībvalstu ģeogrāfisko nosaukumu institūcijām un arī to institūciju saraksts, kuras veic ģeogrāfisko nosaukumu standartizāciju katrā dalībvalstī. No Latvijas šajos sarakstos ir iekļauti Valsts zemes dienests un Valsts valodas centrs.

Kā rakstām

Eksonīmu darba grupa iztirzāja jautājumus par citvalstu vietvārdu atveides problēmām kartēs, atlantos, plašsaziņas līdzekļos u.c. Galvenais princips – citvalstu vietvārdi atveidojami nesagrozītā veidā, tomēr respektējami un kā kultūrvēsturiska vērtība saglabājami arī tradicionālie ārvalstu ģeogrāfisko nosaukumu pārveidojumi katrā valodā jeb eksonīmi, kā tas tiek darīts arī Latvijā (piemēram, latviešu valodas tekstos un skolām paredzētajos atlantos un kartēs raksta Florence, Pleskava, Mažeiķi, Cīrihe, nevis Firenze, Pskov, Mažeikiai, Zurich, ko savukārt lieto plašam lietotāju lokam paredzētās kartēs un valsts topogrāfiskajās kartēs). Tā kā eksonīmu problēmas ir visai sarežģītas, tās vienmēr izraisa dzīvas diskusijas. Darba grupa plāno 2004.gada beigās publicēt tām veltītu grāmatu. Eksonīmu darba grupas interneta mājaslapā (http://www.zrc–sazu.si/wge) ir pieejami referāti un ziņojumi par grupas sanāksmi Prāgā 2003.gada rudenī. Itālijas un Ungārijas pārstāvji prezentēja materiālus par attiecīgo valodu eksonīmiem.

Kā izrunājam

Izrunas darba grupa aplūkoja jautājumus par vietvārdu korektu izrunu, norādot, ka tā ir kompleksa gan nacionāla, gan starptautiska līmeņa problēma. Izskanēja ieteikums – valstīm izstrādāt un izplatīt norādījumus par ģeogrāfisko nosaukumu izrunu. Izraēlas pārstāvis prezentēja šādas vadlīnijas attiecībā uz savas valsts vietvārdiem. Darbs pie līdzīga materiāla sākts arī Ķīnā.

Vadlīnijas nākotnei

Sesijā tika izskatītas arī citas svarīgas tēmas. Viena no tādām – toponīmiskās vadlīnijas karšu un citu izdevumu redaktoriem. 35 valstis ir sagatavojušas un publicējušas norādījumus jeb vadlīnijas (guidelines) redaktoriem, kas strādā ar to vietvārdiem. Vismaz sešu valstu norādījumi ir publicēti arī internetā. Par vislabākajiem tika atzīti Somijas un Vācijas sagatavotie paraugi.
Samērā plaši tika apspriesta ģeogrāfisko nosaukumu standartizācija teritorijās, kur tiek lietotas divas vai vairākas valodas. Daudzās valstīs mazākumtautību un autohtono etnisko minoritāšu vietvārdiem tiek pievērsta liela uzmanība. Respektējot to valodas, tiek mainīti arī oficiāli sen apstiprināti nosaukumi.
Sesija īpaši izvērtēja 8. ANO konferences rezolūciju īstenošanas gaitu. Progress vērojams daudzās jomās, piemēram, mazākumtautību un minoritāšu vietvārdu apzināšanā un popularizēšanā, vietvārdu kā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanā un saglabāšanā (par šo tēmu nākamajai ANO konferencei tiks gatavots pārskata ziņojums), ģeogrāfisko nosaukumu datu uzkrāšanā, valstu nosaukumu standartizēšanā, sekmīgi uzsākta UNGEGN ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijas rokasgrāmatu sagatavošana.
UNGEGN 23.sesija plānota 2006.gada pavasarī, bet 9. ANO ģeogrāfisko nosaukumu standartizācijas konference paredzēta 2007.gada vasaras beigās.
Sesijas laikā notika arī UNGEGN Baltijas nodaļas 7.sanāksme, kas lēma par nodaļas turpmākā darba plānu. Nākamo sanāksmi 2004.gada rudenī organizēs Lietuvas pārstāvji. Visi sesijā izskatīto ziņojumu teksti ir pieejami Valsts zemes dienesta Kartogrāfijas pārvaldes Toponīmikas laboratorijā.

Vita Strautniece,

Valsts zemes dienesta Kartogrāfijas pārvaldes Toponīmikas laboratorijas vadītāja