Vācijas ministrs norāda uz nodokļu harmonizācijas vēlamību

H. Eihels, kas mūsu valstī viesojas jau otro reizi, izteica gandarījumu par abu valstu ciešo sadarbību un norādīja, ka pēc Latvijas pievienošanās eiro zonai kontakti kļūs vēl ciešāki. Viņš uzsvēra – Latvijas, kuras iekšzemes kopprodukts uz iedzīvotāju ir vismazākais jauno dalībvalstu vidū, straujā ekonomiskā attīstība ir iepriecinoša arī Eiropas kontekstā, jo ES politikas mērķis ir dalībvalstu labklājības līmeņa atšķirību izlīdzināšana. Kā pozitīvus piemērus šīs politikas realizācijai Vācijas finanšu ministrs minēja Spāniju un Grieķiju. H. Eihels arī atzīmēja, ka Vācija ir Latvijas lielākā tirdzniecības partnervalsts un otrs lielākais investors. Viņš uzsvēra, ka Vācijā ir zināma tās ietekme uz Baltijas vēsturi, un tāpēc Vācija ir līdzatbildīga, lai jaunās ES dalībvalstis atrastu savu ceļu Eiropā. H. Eihels apliecināja, ka Vācija, slēdzot darījumus un veidojot ekonomiskas attiecības, piemēram, ar Krieviju, nekad neaizskars Baltijas intereses.
H. Eihels atzina, ka nodokļu harmonizācija ir tēma, kas aizvien izraisa karstas diskusijas, taču norādīja: Vācijas mērķis nav konkurences samazināšana, paaugstinot nodokļu likmes, gluži otrādi – konkurence jāveicina. Taču 25 ES dalībvalstis veido kopīgu tirgu, kurā nākotnē būs arī kopīga valūta, bet 25 dažādas nodokļu sistēmas neļaus optimāli izmantot ES ekonomiskos resursus, sacīja H. Eihels. Viņš arī izteica prieku, ka Latvija, neraugoties uz tās atšķirīgo viedokli, piedalās diskusijās par nodokļu harmonizāciju.
Savukārt O. Spurdziņš apgalvoja, ka nekādu spiedienu, kura mērķis būtu Latvijas finanšu politikas ietekmēšana, Vācijas ministrs nav izdarījis. Arī Latvijas finanšu ministrs atzina, ka ir lietderīgi piedalīties sarunās par nodokļu harmonizāciju, jo tā iespējams paust savu viedokli.
H. Eihels paskaidroja, ka saprot Latvijas intereses, taču viņa pienākums ir Vācijas iedzīvotājiem spēt izskaidrot valsts politiku ES līmenī. Vācija ir lielākā ES nodokļu maksātāja, taču tās iedzīvotājus uztrauc uzņēmumu ražotņu pārcelšana uz valstīm, kurās ir zemāks uzņēmumu ienākuma nodoklis. Jāņem vērā arī augstais bezdarba līmenis Vācijā. Taču ES paplašināšanās vēl nav beigusies, un var pienākt brīdis, kad ražotāji atstās arī Latviju, lai dotos uz “lētākām” valstīm, norādīja H. Eihels. Vācijas finanšu ministrs uzsvēra: tāpēc būtu vēlams veicināt savstarpējo investīciju politiku, nevis vienkārši ražotņu pārcelšanu.