Vācijas finanšu ministrs H.Eihels uzsvēra, ka Vācija līdz ar citām ES donorvalstīm arī nākamajā programmēšanas periodā 2007.–2013.gadā vēlas atbalstīt jauno ES dalībvalstu attīstību ar ES budžeta līdzekļiem, tomēr tās vēlas pārskatīt šo līdzekļu piešķiršanas kārtību. Ministrs uzsvēra, ka Vācija vēlas, lai tādas valstis kā Spānija, Īrija un Portugāle, kas pašas pēc iestājas ES ar savienības fondu atbalstu ir būtiski veicinājušas savu attīstību, arī vairāk piedalās ES budžeta veidošanā ar saviem līdzekļiem.
Latvijas finanšu ministrs O.Spurdziņš uzsvēra, ka Latvijai, kas vairāk līdzekļu no ES budžeta saņem nekā iemaksā, ir būtiska ES kohēzijas fonda darbības turpināšana un struktūrfondu sistēmas tālāka pastāvēšana, jo šie instrumenti tieši veicina Latvijas un visu jauno ES dalībvalstu ekonomikas izaugsmi, lai tiktu sasniegts vismaz ES vidējais līmenis. H.Eihels vēlreiz uzsvēra, ka Vācija atbalstīs arī turpmāku ES finansiāla atbalsta būtiskas daļas piešķiršanu jaunajām ES dalībvalstīm.
Ministri pārrunāja arī Vācijas un Latvijas nostāju jautājumā par uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes un likmes harmonizāciju Eiropas Savienībā. Kā zināms, Latvija stingri atbalsta uzskatu, ka mūsu valsts nodoklis (15%) ir būtisks stimuls investīciju piesaistei, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un valsts labklājības pieaugumu. Turklāt Latvijā ir aizsākta diskusija par to, vai vidējā termiņā nav efektīvāk atcelt visas pašlaik esošās UIN atlaides un izņēmumus un vēl nedaudz pazemināt vispārējo UIN likmi līdz 12,5%.
Savukārt Vācijas finanšu ministrs pauda Vācijas viedokli par to, ka uzņēmējiem būtu daudz vieglāk strādāt vienotā Eiropas Savienībā, 25 valstīs, ja tajās būtu vienāda pieeja šim nodoklim – pirmkārt, būtu harmonizēta nodokļa bāze, otrkārt, būtu ieviesta vai nu ES minimālā likme, vai likmes amplitūda. Pēc Vācijas ministra atzinuma, sava nodokļu sistēma būtu jāmaina ne tikai jaunajām dalībvalstīm, kas turklāt to nesen ir darījušas, stājoties ES, bet galvenokārt vecajām dalībvalstīm. Piemēram, Vācijā pastāvot augsta UIN pamatlikme, bet daudzie izņēmumi un atvieglojumi padarot šo sistēmu nepārskatāmu.
Kaut arī Latvija neatbalsta Vācijas, Francijas un vairāku citu ES valstu nostāju par UIN harmonizācijas nepieciešamību, Latvijas nodokļu politikas speciālisti piedalīsies pie Eiropas Komisijas izveidotajā pastiprinātas sadarbības darba grupā, kas spriedīs par UIN tālāko likteni ES, lai būtu klāt diskusijās, nepastarpināti iegūtu pilnīgu informāciju un paustu Latvijas nostāju. Kā zināms, ES nodokļu sistēmas izmaiņām nepieciešams visu dalībvalstu konsenss.