• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 27. jūlija rīkojums Nr. 518 "Par pamatnostādnēm "Valsts investīciju programmas pieteikums 2005.-2009.gadam"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.07.2004., Nr. 119 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91698

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iesniegumi

Vēl šajā numurā

29.07.2004., Nr. 119

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 518

Pieņemts: 27.07.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta rīkojums Nr.518

Rīgā 2004.gada 27.jūlijā (prot. Nr.42, 50.§)

Par pamatnostādnēm “Valsts investīciju programmas pieteikums 2005.–2009.gadam”

 

1. Apstiprināt pamatnostādnes “Valsts investīciju programmas pieteikums 2005.–2009.gadam”.

2. Ministrijām un Valsts kancelejai atbilstoši to pārziņā esošajām nozarēm līdz 2004.gada 5.augustam sagatavot un iesniegt Ekonomikas ministrijā un Finanšu ministrijā (informācijai) nozaru investīciju programmas 2005.–2009.gadam.

3. Ekonomikas ministrijai kopīgi ar Finanšu ministriju sagatavot un līdz 2004.gada 20.augustam iesniegt noteiktā kārtībā apstiprināšanai Ministru kabinetā Valsts investīciju programmas projektu 2005.–2009.gadam (pa nozarēm).

4. Ekonomikas ministrijai līdz 2004.gada 30.novembrim izstrādāt:

4.1. valsts investīciju vērtēšanas metodiku attiecībā uz politikas plānošanas dokumentos noteiktajām tautsaimniecības un reģionālās attīstības politikas prioritātēm;

4.2. ministriju iesniegto nozaru investīciju programmu vērtēšanas metodiku;

4.3. nozaru investīciju programmu izstrādes un projektu atlases vienotu metodiku (vadlīnijas), lai nozaru ministrijas uz šīs bāzes varētu izstrādāt nozaru investīciju projektu vērtēšanas metodiku un nozaru investīciju programmas.

5. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sadarbībā ar nozaru ministrijām līdz 2004.gada 1.oktobrim izstrādāt nozares vai valsts nozīmes un vietējās vai plānošanas reģiona nozīmes investīciju projektu klasificēšanas metodiku.

6. Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz 2005.gada 1.janvārim iesniegt Ministru kabinetā informāciju par iespējamo vadības sistēmas izstrādi Valsts investīciju programmas, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansēto projektu uzraudzībai.

Ministru prezidents I.Emsis

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

(Ministru kabineta

2004.gada 27.jūlija rīkojums Nr.518)

Pamatnostādņu “Valsts investīciju programmas pieteikums 2005.–2009.gadam” kopsavilkums

Pamatnostādņu projekts “Valsts investīciju programmas pieteikums 2005.–2009.gadam” ir izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 7.oktobra noteikumu Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” 36.punktu.

Valsts investīciju programmas pieteikuma 2005.–2009.gadam mērķis ir noteikt vidēja termiņa valsts investīciju politiku valstī, saskaņojot to ar Latvijas stratēģiskajiem mērķiem un prioritātēm un virzot to uz valsts ilgtermiņa attīstības mērķu sasniegšanu.

Viens no attīstītas infrastruktūras priekšnosacījumiem ir efektīva valsts investīciju politika valstī, kura ir mērķtiecīgi jāveido atbilstoši valsts un sabiedrības vajadzībām saskaņā ar vidēja termiņa attīstības tendencēm.

Pamatnostādnes ir nepieciešamas, lai noteiktu stratēģiskos virzienus valsts investīciju politikas jomā, tādējādi palielinot investēto līdzekļu ekonomisko efektivitāti, sekmējot tautsaimniecības attīstību un Latvijas konkurētspējas palielināšanos, kā arī valsts un sabiedrības izaugsmi kopumā.

Valsts investīcijas ir ieguldījumi no budžeta (valsts un pašvaldību) līdzekļiem, lai veicinātu pamatlīdzekļu attīstību.

Valsts investīciju programma (VIP) ir valsts investīciju politikas īstenošanas instruments. Tās uzdevums ir nodrošināt sasaisti starp politikas plānošanas dokumentiem un budžeta plānošanu.

Valsts investīciju programmas pieteikuma uzdevums VIP plānošanas ciklā ir izveidot pamatu nozaru investīciju programmām, kuras tiek izvērtētas, pamatojoties uz Valsts investīciju programmas pieteikumu, un tiek apkopotas, izstrādājot Valsts investīciju programmu pa nozarēm 2005.–2009.gadam.

Valsts investīciju programmas pieteikums vidējam termiņam tiek izstrādāts, balstoties uz:

• Valsts investīciju programmā ieguldāmo valsts budžeta līdzekļu kontrolskaitļiem;

• vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

• vienoto programmdokumentu un citiem dokumentiem, kuros ir definētas valsts un reģionālās attīstības prioritātes;

• likumā par valsts budžetu apstiprinātajām ilgtermiņa saistībām.

Tā kā Ministru kabineta noteikumi Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” tika apstiprināti tikai 2003.gada 7.oktobrī, bet makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijs vidējam termiņam ik gadu tiek apstiprināts līdz kārtējā gada septembrim, 2003.gadā tajā netika iekļauti paredzamie Valsts investīciju programmā ieguldāmo valsts budžeta līdzekļu kontrolskaitļi 2005.–2009.gadam.

Izvirzīto mērķu sasniegšanai, t.i., Valsts investīciju programmas projektu finansēšanai, tiks piesaistīti valsts budžeta, valsts aizdevumu un valsts galvoto aizdevumu, pašvaldību budžeta, dāvinājumu un projektu realizētāju pašu līdzekļi.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 7.oktobra noteikumu Nr.560 “Valsts investīciju programmas sagatavošanas, finansēšanas un īstenošanas kārtība” 13.punktu, Valsts investīciju programmas finansēšanai katru gadu tiek paredzēti līdzekļi no valsts pamatbudžeta ne mazāk kā 1 % apmērā no iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijai ir pieejams strukturālo fondu, Kohēzijas fonda un citu Eiropas Savienības programmu finansējums, kas būtiski ietekmēs kopējos valsts investīciju apjomus Latvijā.

Pamatnostādnēs ir noteikti šādi galvenie pamatprincipi Valsts investīciju programmas 2005.–2009.gadam sagatavošanā, finansēšanā un īstenošanā:

turpinātības princips — nodrošina uzsākto valsts investīciju projektu turpināšanu, paredzot tiem ilgtermiņa saistības valsts budžeta likumā līdz projekta īstenošanai saskaņā ar apstiprināto projekta pieteikumu;

Eiropas Savienības līdzfinansējuma piesaistes princips — nodrošina valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības atbalstītajiem un līdzfinansētajiem projektiem;

prioritātes princips — ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, nozaru investīciju programmām tiek noteikta prioritāte atbilstoši šo programmu atbilstībai Valsts investīciju programmas mērķiem un atdevei valsts investīciju politikas rezultātu sasniegšanā;

līdzdalības princips — efektīvākai valsts investīciju politikas īstenošanai valsts budžeta finansējums tiek apvienots ar projekta īstenotāja rīcībā esošajiem un pieejamajiem līdzekļiem;

papildinātības princips — piesaistītais Eiropas Savienības finansējums papildina Valsts investīciju projektu finanšu apjomu.

Valdība uzņemas atbildību par šādu uzdevumu izpildi un, pamatojoties uz tiem, nozaru ministrijas nosaka prioritāros virzienus/pasākumus vidēja termiņa valsts investīciju politikas veidošanā:

1) iekļauties Eiropas Savienībā un NATO, pilnībā izmantojot to dotās iespējas un sekmīgi aizstāvot savas valsts intereses;

2) panākt katra Latvijas iedzīvotāja labklājības pieaugumu;

3) stiprināt demokrātiju, pilsonisko sabiedrību, iedzīvotāju un valsts drošību, tai skaitā izvēršot aktīvu cīņu pret korupciju, kontrabandu un noziedzības pieaugumu;

4) stiprināt pašvaldības, ievērojot Eiropas vietējo pašvaldību hartā ietvertos principus, panākot pienākumu kvalitatīvu izpildi un atbildīgu darbu;

5) radīt nosacījumus, lai turpinātos strauja un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme;

6) pārvarēt demogrāfisko krīzi un veidot apstākļus veselīgas un stipras ģimenes pastāvēšanai;

7) izveidot funkcionējošu un pieejamu veselības aizsardzības sistēmu;

8) nostiprināt Latviju kā nacionālu valsti ar integrētas, pilsoniskas sabiedrības attīstību.

Valsts investīciju politikas īstenošanas rezultāts ir sakārtota, attīstīta, efektīva un noteiktām prasībām atbilstoša sociālā un ekonomiskā infrastruktūra. Sakārtota infrastruktūra ļauj dinamiski attīstīties sociālajai jomai, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus visiem iedzīvotājiem, samazina privāto kompāniju darbības izmaksas un publiskās infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, nodrošina ārvalstu investīciju piesaisti un galarezultātā veicina sabalansētu, stabilu un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.

Ekonomikas ministrs J.Lujāns

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!