
Kas ir īslaicīgais darbs Eiropā?
To, ka mūsu valsts iedzīvotāji jau kopš deviņdesmito gadu sākuma
brauc peļņā uz ārzemēm, zina visi. Līdz brīdim, kad Latvija kļuva par Eiropas
Savienības (ES) dalībvalsti, cilvēki pārsvarā tur strādāja nelegāli, bez
jebkādām sociālām garantijām. Pēc šā gada 1. maija Latvijas iedzīvotāji ar
vienlīdzīgām tiesībām var strādāt tajās ES valstīs, kas atvērušas savu darba
tirgu jaunajām dalībvalstīm. Maksājot sociālo nodokli jebkurā no dalībvalstīm,
strādājošie var rēķināties, ka tas nekur nepazudīs, bet tiks ņemts vērā, nosakot
tiesības uz pensiju un tās apjomu. ES un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) līguma valstu
teritorijā (Islandē, Lihtenšteinā un Norvēģijā) cilvēks, kas ir nodarbināts
kādā no šīm valstīm, ir pakļauts tās tiesību aktiem (arī sociālo nodokli maksā
valstī, kurā strādā). Taču ir arī izņēmumi. Viens no tiem attiecināms uz
īslaicīgo darbu ES un EEZ teritorijā. Arvien biežāk Latvijas uzņēmumi atver savas
filiāles citviet ES (piemēram, Stendera ziepju fabrika) un nosūta savus darbiniekus
īslaicīgā darbā uz citām valstīm. Šādos gadījumos cilvēks paliek pakļauts
Latvijas sociālās drošības sistēmai. Par to, kas ir īslaicīgais darbs, kādos
gadījumos tādā var nosūtīt un kādas izziņas nepieciešamas, “Latvijas
Vēstnesim” stāsta Iveta Suraka, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras
apdrošināšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte.
Veidlapa, kas jāaizpilda darba devējam, lai saņemtu E101 izziņu |
Īslaicīgs darbs, kurā strādājošo nosūta darba devējs vai cilvēks dodas kā
pašnodarbinātais, ilgst līdz 12 mēnešiem. Ja neparedzētu apstākļu dēļ darba ilgums pārsniedz paredzētos 12 mēnešus,
darbinieks tomēr var palikt apdrošināts savā valstī, ja vien tās valsts, kurā
viņš strādā, sociālās apdrošināšanas institūcija tam piekrīt. Īslaicīgā
darbā var nosūtīt gandrīz uz visām ES dalībvalstīm (ierobežojumus noteikušas
tikai Vācija un Austrija), kā arī uz EEZ valstīm. Kā stāsta I. Suraka, būtisks
nosacījums ir tas, ka visus 12 mēnešus tiek saglabāta saikne starp Latvijas darba
devēju un nosūtīto darbinieku. Tas nozīmē, ka darba devējs pilda visus līguma
nosacījumus, piemēram, atbild par nelaimes gadījumu darbā. Tāpat darba devējam ir
tiesības atlaist darbinieku. I. Suraka arī uzsver, ka strādājoša māmiņa, kas dodas
īslaicīgā darbā uz kādu ES dalībvalsti, saņems Latvijas noteikto bērnu kopšanas
pabalstu.
Lai strādājošo varētu nosūtīt šādā darbā, viņam jābūt reģistrētam Latvijā
kā sociāli apdrošinātam, jābūt darba devēja nosūtījumam, jāsaglabā ar to
līgumiskās attiecības.
Cilvēkiem, kas dodas īslaicīgā darbā kā pašnodarbinātie, jābūt pastāvīgiem
Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Obligāts nosacījums – viņiem jau ir jābūt
strādājušiem Latvijā pašnodarbinātas personas statusā.
Lai saņemtu darbam nepieciešamo atļauju, darbiniekam vai pašnodarbinātai personai
nepieciešama – E101 izziņa, kas nosaka, ka darbinieks ir reģistrēts kā sociāli
apdrošināta persona. Lai šādu izziņu saņemtu, darba devējam jāaizpilda iesniegums
Nr.ES/P – 1 vismaz 6 nedēļas pirms paredzētās darbinieka nosūtīšanas.
Pašnodarbinātai personai jāaizpilda iesniegums Nr. ES/P – 2. Iesnieguma veidlapas
iespējams saņemt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras teritoriālajās
nodaļās, kā arī atrast VSAA mājas lapā www.vsaa.lv ES sadaļā.
I. Suraka stāsta, ka visvairāk īslaicīgā darbā darba devēji nosūta darbiniekus
tieši būvniecības jomā. Līdz šim vēl neviens pašnodarbinātais no Latvijas šo
iespēju nav izmantojis.
Rūta Kesnere, “LV”