Valsts sekretāru 2004.gada 22.jūlija sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz noteikt karavīru komplektēšanas kārtību profesionālajam militārajam dienestam, palielinās kompensācijas summu karavīra bojāejas gadījumā un nodrošinās papildu sociālās garantijas bojāgājušo karavīru ģimenes locekļiem.
Ņemot vērā plānoto Nacionālo bruņoto spēku pāreju uz profesionālu militāro dienestu, likumprojekts paredz noteikumus par karavīru komplektēšanu profesionālajam militārajam dienestam, nosakot, ka profesionālā dienestā pieņem obligātajā aktīvajā militārajā dienestā iesaucamās personas, kuras sasniegušas 21 gada vecumu.
Grozījumi paredz ieviest pagaidu dienesta pakāpes piešķiršanu karavīram uz dienesta laiku ārvalstīs, tādējādi radot lielākas iespējas izraudzīties piemērotākus kandidātus šādam diplomātiskajam dienestam.
Tāpat ar grozījumiem likumā tiek paredzēts, ka, gadījumā ja karavīrs gājis bojā, piedaloties starptautiskā operācijā vai pildot citus ar komandiera pavēli noteiktus uzdevumus, kuru izpilde saistīta ar ieroču vai bruņojuma lietošanu un paredz reālu apdraudējumu karavīra veselībai un dzīvībai, viņa neatraidāmajiem mantiniekiem izmaksā kompensāciju – 50 000 latu apmērā, bet ne mazāk kā 120 pēdējā mēneša karavīra algu apmērā.
Likumprojekts vienlaikus paredz papildināt sociālās garantijas – nepieciešamās medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksu ģimenes locekļiem karavīra bojāejas gadījumā, ja tas noticis karavīra dienesta pienākumu pildīšanas laikā.
Projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, kā arī Valsts kanceleju.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”, kas paredz uzdot Ministru kabinetam izveidot militāra rakstura preču un pakalpojumu sarakstu un noteikt kārtību, kādā tās tiek iepirktas.
Pašlaik likums deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veikti militāra rakstura preču un pakalpojumu iepirkumi. Lai nodrošinātu vienotu izpratni par militāra rakstura precēm un pakalpojumiem, nepieciešams apstiprināt militāra rakstura preču un pakalpojumu sarakstu.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministriju, Ministru prezidenta biedra biroju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, kā arī Valsts kanceleju.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, precizējot lēmumu pārsūdzēšanas kārtību.
Ar likuma grozījumiem tiks novērstas pretrunas ar Administratīvā procesa likumā ietvertajām tiesību normām, tajā skaitā tiks precizēta bāriņtiesu un pagasttiesu lēmumu pārsūdzēšanas kārtība – lēmumu ieinteresētā persona varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
Tāpat grozījumos paredzēts deleģējums bāriņtiesu un pagasttiesu paraugnomenklatūras apstiprināšanai – to darīs bērnu un ģimenes lietu ministrs, saskaņojot ar tieslietu ministru.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, kā arī Valsts kanceleju.

Ekonomikas ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā tirgus uzraudzības iestādes pieprasa un saņem preču paraugus, kā arī rīkojas ar tiem pēc laboratoriskās vai cita veida ekspertīzes veikšanas”.
Kārtība paredz – kādos gadījumos tirgus uzraudzības iestāde varēs ņemt paraugus ekspertīzes veikšanai, lai noteiktu preces atbilstību drošuma prasībām. To varēs darīt saskaņā ar iestādes vadītāja apstiprinātu publiski pieejamu gada uzraudzības un kontroles programmu vai arī tad, ja radušās aizdomas, saņemta informācija vai patērētāja sūdzība par preces neatbilstību drošuma prasībām.
Tāpat paredzēta ekspertīzes atzinumā ietveramā informācija un rīcība ar paraugu pēc ekspertīzes veikšanas (parauga atgriešana vai iznīcināšana).
Projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kā arī Valsts kanceleju.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietošanas un noformēšanas kārtība”.
Kārtībā noteikti kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķina lietotāji un lietošanas kārtība, rekvizīti, kārtība, kādā kokmateriālu transporta pavadzīmes-rēķini piemērojami, reģistrējami un noformējami darījumos iekšzemē ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.² panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem.
Tāpat noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, lai vienkāršotu, atjauninātu un saskaņotu nosacījumus rēķinu piesūtīšanai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu un Zemkopības ministriju.

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumos Nr.251 „Kārtība, kādā piemērojams pievienotās vērtības nodoklis darījumos ar kokmateriāliem”.
Grozījumi paredz, ka pašreiz spēkā esošā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība būs attiecināma tikai uz iekšzemē veiktajiem darījumiem ar likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 13.² panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem. Veicot darījumus ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām, piemērojama likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” ceturtajā nodaļā noteiktā nodokļa piemērošanas kārtība darījumiem Eiropas Savienības teritorijā.
Veicot grozījumus likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, netika mainītas likuma 13.² panta normas, kas nosaka PVN piemērošanas kārtību ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem. Šīs normas tika saglabātas, pamatojoties uz saņemto atkāpi uz vienu gadu no Padomes 1977.gada 17.maija direktīvas 77/388/EEK normām. Tādējādi attiecībā uz darījumiem ar kokmateriāliem, kas veikti iekšzemē, saglabājas pašreiz spēkā esošā PVN piemērošanas kārtība. Tā kā Latvija ir izvēlējusies saglabāt minēto atkāpi pastāvīgi, Finanšu ministrija izstrādāja nepieciešamos noteikumu grozījumus.
Projekts nodots saskaņošanai ar Tieslietu, Ekonomikas un Zemkopības ministriju.

Iekšlietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Krimināllikumā. Tie paredz paplašināt Latvijas Republikas krimināltiesisko jurisdikciju par ārvalstnieku un bezvalstnieku izdarītajiem smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem citas valsts teritorijā (4.pants).

Tāpat noteikts tiesiskais regulējums, ar kuru tiks paredzēta iespēja arī Latvijas Republikas iekšienē izdarītos nodarījumus, kas atbilst cilvēku tirdzniecības jēdzienam, uzskatīt par cilvēku tirdzniecību (154.¹pants).
Savukārt grozījumi Krimināllikuma 165.¹panta pirmās daļas soda sankcijā paredz paaugstināt brīvības atņemšanas laiku virs pieciem gadiem, lai saskaņā ar Kriminālprocesa kodeksu nodrošinātu tiesības uz speciālo procesuālo aizsardzību cietušajam, lieciniekam, aizdomās turētajam, apsūdzētajam, tiesājamam un notiesātajam, kas liecina krimināllietās par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, un personām, kuru apdraudējums var ietekmēt speciāli procesuāli aizsargājamo.
Grozījumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā, kas precizē Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku, Jūras spēku un Gaisa spēku uzdevumus, dodot iespēju operatīvi iesaistīt to personālu un resursus meža ugunsgrēku ierobežošanā.
2001.gadā parakstīts sadarbības līgums starp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts meža dienestu, kas paredz sadarbību meža ugunsgrēku ierobežošanā.
Nacionālo bruņoto spēku likums nosaka Sauszemes, Jūras un Gaisa spēku uzdevumus, kas pašlaik neparedz līdzdalību meža ugunsgrēku ierobežošanā. Par neparedzētu uzdevumu veikšanu vajadzētu lemt valdībai, tomēr, ņemot vērā nepieciešamo operatīvo rīcību ugunsgrēku novēršanā, šo normu nepieciešams paredzēt likumā.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides un Zemkopības ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju.

Izglītības un zinātnes ministrija

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Studiju līgumā obligāti ietveramie noteikumi”, kas nosaka studiju līgumā, ko studējošais slēdz ar augstskolu, obligāti ietveramās prasības.
Paredzēts noteikt, ka līgums tiks slēgts uz visu studiju programmas apguves laiku. Reglamentēts – kāda informācija ir jāietver par līguma slēdzējiem, par studiju programmu, augstskolas un studējošā pienākumiem. Tāpat noteikumi paredzēs, ka studiju maksa ir vienīgais obligātais maksājums, ko augstskola var saņemt no studējošā par studiju programmas apguvi. Līgumā būs ietverti arī līguma laušanas nosacījumi.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu un Tieslietu ministriju;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”.
Profesionālās izglītības iestāžu izdevumu 2003.gadā analīzes rezultātā noteikumu projektā ir palielinātas atsevišķas uzturēšanas izdevumu normas, piemēram, pakalpojumu, materiālu, energoresursu, ūdens, inventāra izmaksas atbilstoši profesionālās izglītības iestāžu reālajām vajadzībām. Pedagogu darba samaksu nosaka citi normatīvie akti, tāpēc tā ir atdalīta no izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem.
Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo ir pamats valsts profesionālās izglītības iestāžu budžeta plānošanai. Kopš pašreiz spēkā esošo noteikumu apstiprināšanas brīža (2001.gada 20.novembris) vairākas reizes ir palielinātas pedagogu darba algas, samazināts sociālais nodoklis, palielinājušies izdevumi par pakalpojumiem, energoresursiem. Līdz ar to apstiprinātais izmaksu minimums neatbilst profesionālās izglītības iestāžu reālajām patēriņa vajadzībām un nepietiek resursu izglītības programmu materiāli tehniskā nodrošinājuma attīstībai.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Vispārējās izglītības likumā.
Atsevišķi likuma deleģētie uzdevumi (piemēram, noteikt obligātās prasības izglītojamo uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs vai prasības izglītojamo pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs), kā arī jautājumi par izglītības iestāžu pakļautību spēkā esošajā likuma redakcijā pašlaik nav saskaņoti ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem. Tāpēc izstrādātie grozījumi saskaņotu Vispārējās izglītības likumu ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma normām jautājumā par kompetenču sadalījumu normatīvo aktu izstrādāšanas jomā starp Izglītības un zinātnes ministriju un Ministru kabinetu.
Grozījumi paredz izslēgt no Vispārējās izglītības likuma punktu, kura būtība ir noteikt izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo; pedagogu darba samaksas kārtību un darba samaksas lielumu; kārtību, kādā valsts organizē un finansē mācību līdzekļu izdošanu un iegādi; finansēšanas kārtību speciālās izglītības iestādēs un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klasēs un internātskolās; kārtību, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes u.c.
Tiek saskaņots Vispārējās izglītības likumā noteiktais ar Izglītības likumā noteikto par mācību sasniegumu vērtēšanu mācību priekšmeta standartā un mācību priekšmeta programmā. Tāpat grozījumi papildina Vispārējās izglītības likumu ar punktu, kas regulē Starptautiskā bakalaurāta izglītības programmu īstenošanas kārtību Latvijā.
Palielinot izglītojamo mācību slodzi par divām mācību stundām 1.klasē un par vienu mācību stundu 2.klasē, tiek nodrošināta iespēja īstenot pamatizglītības satura reformu, izmantot jaunākās mācību metodes, pārejas noteikumos nosakot, ka šie grozījumi stājas spēkā attiecīgi 2005. un 2006.gada 1.septembrī.
Normatīvā akta projekts papildina Vispārējās izglītības likumu ar punktiem, kas ļauj dažos mācību priekšmetos mācību procesu organizēt kādā svešvalodā (Eiropas Savienības valstu valodā), tā sekmējot svešvalodu apguvi un integrāciju Eiropā.
Grozījumi arī paredz, ka ar 2005.gada 1.janvāri republikas pilsētu un rajonu pašvaldību pārziņā esošo internātskolu uzturēšanas izdevumu segšana tiek nodota pašvaldībām.
Likuma grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju.

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 1999.gada 21.decembra noteikumos Nr.413 “Noteikumi par valsts sociālo pabalstu Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekam un mirušā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei”.
Grozījumi paredz noteikt mēneša pabalstu avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un mirušo dalībnieku ģimenēm 35 latu apmērā līdzšinējo 12,5 latu vietā. Šāds pabalsta apmērs noteikts atbilstoši Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma prasībai, ka pabalsta apmērs nedrīkst būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šī norma stāsies spēkā ar 2005.gada 1.janvāri).
Tāpat grozījumi paredz, ka pabalsta apmēru pārskata Ministru kabinets pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu.
Grozījumi nodoti saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministriju, kā arī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu un Valsts kanceleju;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

Kārtība nosaka personu loku un nosacījumus, pie kuriem personas ir tiesīgas saņemt no valsts budžeta finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijās. Tās būs personas ar funkcionāliem traucējumiem, likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” minētās personas (9.panta otrā daļa), kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likuma 15.pantā minētās personas. Paredzēts, ka pakalpojumu kursa ilgums būs 21 diena.
Tāpat reglamentēti pašvaldību sociālo dienestu pienākumi, sociālo pakalpojumu pārvaldes pienākumi, pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo dokumentu saraksts un personu izvērtēšanas kārtība. Noteikumos ietvertas prasības pakalpojumu sniedzējiem, kā arī pārsūdzības kārtība par pieņemtajiem lēmumiem un pakalpojumu kvalitāti.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai ar Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Veselības ministriju, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu, Latvijas Pašvaldību savienību, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi un Valsts kanceleju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments