
Kultūras plūdi Rīgas ielās
Četru dienu garumā Rīgas ielās, parkos un skvēros bija vērojami
kultūras plūdi. 41.Eiropiādes dalībnieki dejoja, dziedāja, muzicēja, demonstrējot
arī tautastērpu un savas nācijas temperamenta dažādību.
Liela interese bija par koncertiem Doma laukumā, pie Kongresu nama un Līvu laukumā.
Arī garāmgājēji tika iesaistīti dejās, tādējādi tautām, šķiet, citai par citu
veidojās patīkams priekšstats.
Instrumentu skaņas un balsis aizkustināja un savā varā pārņēma ikvienu tautas
mūzikas koncerta apmeklētāju Kongresu namā. Tā bija iespēja ne vien baudīt, bet
arī paplašināt zināšanas par citu tautu folkloru, arī valodu. Koncerta dalībniekus
sagaidīja un pavadīja pūtēju orķestris no Ungārijas. Iespaidīga bija balāžu
izpildīšana, ar ko sākās koncerts. Lai gan skatītājiem vislabāk patika ātras un
jautras dziesmas, arī Grenlandes pārstāvju lēnās dziesmas guva klausītāju atbalstu,
jo tika teatrāli pasniegtas. Tuvākas latviešu mentalitātei bija mūsu kaimiņtautu
dziesmas.
Svētki izskaņai tuvojās ar gājienu no Doma laukuma līdz Dailes teātrim. Tā sākums
gan likās mazliet juceklīgs, bet drīz vien jau skatiens varēja sekot vienmērīgam un
daudzkrāsainam plūdumam.
Festivāla nobeiguma koncertā acis piesaistīja īru un spāņu savdabīgie tautastērpi,
kā arī deju elegance un izteiksmīgums, ko lieliski papildināja mūzika.
Diemžēl, kā varēja vērot, festivāla pasākumus pārsvarā apmeklēja gados vecāki
cilvēki. Liela daļa jaunatnes nemaz nezināja, kas notiek Rīgā. Daži savukārt
atbildēja, ka Eiropiāde laikam esot kaut kas līdzīgs sporta spēlēm, kurās piedalās
Eiropas valstis. No jauniešiem bija arī dzirdams šāds vērtējums šiem svētkiem –
garlaicīga mīņāšanās. Bēdīgi! Rodas jautājums, vai daudzu jaunu cilvēku
intereses nav pārāk komercializējušās, līdz ar to kļūdamas vienpusējas un
virspusējas.
Līva Šmaukstele